19/05/2020

Daugavpils vasaras koncertzāles konkursā žūrija lēma piešķirt divas otrās vietas, un vienu no tām ieguva darbs, kura autori ir Mailītis arhitekti kopā ar  Arhitekta J.Pogas biroju. Viņu priekšlikums iedvesmojies no Oskara Stroka komponētās mūzikas — tango ritmiem un ekspresijas, veidojot...

3 komentāri

14/05/2020

Daugavpils pašvaldības rīkotajā konkursā Oskara Stroka vasaras koncertzālei uzvarēja pilnsabiedrības ZGT  (Viktors Zarakovskis, Antons Gonda, Andris Tomsons) darbs. Viņu priekšlikumā izmantots esošais pakalns, veidojot tajā amfiteātri, tādejādi koncertzāli harmoniski iekļaujot apkārtējā ainavā, nodrošinot saikni starp parku un arhitektūru. Prasmīgi organizējot telpu, ir...

1 komentārs

30/04/2020

Ir patīkami, ka šajā laikā turpinās arī kādas arhitektūras norises. Pagājušajā nedēļā Daugavpilī noslēdzās konkurss vasaras koncertzālei, kuru iecerēts saukt ievērojamā Daugavpilī dzimušā komponista, «tango karaļa» Oskara Stroka vārdā. Par labāko darbu 11 projektu konkurencē žūrija atzina pilnsabiedrības ZGT  (Viktors...

5 komentāri

18/03/2020 Indra Ķempe

Kopš laika, kad iznāca grāmata liepājiņa, kurā par projektu jaunam Pūt, vējiņi! koncertdārzam uzņēmējs Ivars Kesenfelds pauda, ka «arhitektam visgrūtāk uztaisīt kaut ko ļoti vienkāršu un tanī pašā laikā elegantu», laba publiskā arhitektūra pilsētā gandrīz vairs nav celta. Ir gan...

Līdz pirmdienai, 10. februārim notiek publiskā apspriešana kādam savdabīgam projektam Madonā. Zudušās estrādes vietā uzbūvēt vasaras koncertzāli, kas ar jumtu pārsegtu 3500 skatītāju vietas — ambīciju ziņā tas Latvijā šķiet salīdzināms vien ar Mežaparka estrādi. Brīvdabas estrādes ir viena no...

10 komentāri

25/11/2019

Augusta vidū Somijas Ziemeļos izskanēja Koku operas pirmatskaņojums. Laikmetīgā opera meklēja īpašu formu — tika radīta paliekoša skatuve mežā, kura pēc laika sadalīsies. Koks, kas pārtop atpakaļ par daļu no meža. Visi skatuves elementi veidoti kā koka struktūras, kuras ar...

1 komentārs

30/09/2019

Augustā noslēdzās konkurss Dzintaru koncertzāles vasaras zāles atjaunošanai. Konkursa programma ietvēra gan neviennozīmīgi vērtējamu ikoniskās modernisma būves paplašināšanu, — gan uz ssāniem, gan skatuves daļām, risinot reizē arī akustikas jautājumus, gan koncertzāles dārza teritorijas labiekārtošanu un palīgēkas.  Tādejādi konkursa uzdevums bija...

6 komentāri

24/05/2019

Pēdējie pāris mēneši, bet jo īpaši — dažas pēdējās nedēļas mediju telpā dominē nacionālās koncertzāles tēma, kopumā atstājot visai sājas izjūtas. Koncertzāles būvniecības publisko attiecību kampaņa gan tiek dēvēta par “diskusiju”, tomēr acīmredzami tādu, kuras rezultāts ir izlemts jau iepriekš....

Šis ir jau sestais gads, kad gada balvas pasākumu pavada īsie video, kas koncentrēti iepazīstina ar labākajiem gada arhitektūras darbiem. Filmiņas arvien tiek rādītas balvas pasniegšanas pasākumā, bet pēc tam pieejamas Arhitektu savienības jūtūbes kanālā, tādejādi veidojot nozīmīgu Latvijas mūsdienu...

Tuvojoties Lietuvas Republikas simtajai dzimšanas dienai — kaimņvalsts arhitektūra. Viens no pēdējo laiku nozīmīgākajiem arhitektūras notikumiem Lietuvā neapšaubāmi ir starptautiskais konkurss Mikolajus Konstantīna Čurļoņa vārdā nosauktajam koncertu centram Kauņā. 117 darbu konkurencē tajā 1. vietu ieguva Rolanda Paleka biroja darbs. Kauņa,...

9 komentāri

Pirms divām nedēļām Pilsētas arhitekta birojā notika profesionāļu diskusija par koncertzāles un konferenču centru iespējamo projektu attīstību Rīgā, kas piesaistīja plašu uzmanību, apliecinot, ka tēma arvien ir aktuāla.  Uzreiz jāmin, ka tā nebija arhitektūras diskusija — pašreizējo projektu autori un...

Pēdējos gados tieši valsts svētkos arvien izdevies publicēt svaigi celtas valstiski nozīmīgas būves. Ārī šogad neapšaubāmi tāda ir — pirms dažām nedēļām svinīgi atklātā Liepājas koncertzāle Lielais dzintars, par kuru vērtējumi tomēr ir gana pretrunīgi.  Kopā ar nesen uzceltajām Rēzeknes...

Kādreizējā Cēsu Viesīgās biedrības nama pārbūve par mūsdienīgu mūzikas un kultūras centru, īstenojot otro no reģionālo koncertzāļu programmas, ­— Vidzemes koncertzāli Cēsis, ir noteikti uzskatāma par gada nozīmīgāko būvi ārpus Rīgas.Cēsu Viesīgās biedrības nams ir būvēts pirmā pasaules kara laikā...

1864. gada Vasarsvētkos Dikļu mācītājmuižas ābeļu dārzā senkrastā Juris Neikens noorganizēja pirmos kopā dziedāšanas svētkus, tādējādi liekot pamatus Dziesmu svētku tradīcijai, kas izauga līdz pirmajiem Vispārējiem dziesmu svētkiem industriālā impērijas lielpilsētā Rīgā 1873. gadā. Saiešanas amfiteātris. Gan koristu, gan skatītāju...

5 komentāri

Asociatīvais tēls un forma Spārni un vējš. Ventspils, pilsēta pie jūras. Jūra, vējš, kaijas. Dinamika. Mūzika, bērni, ritms, kustības. Fantāzija. Sapņi, papīra lidmašīnas, gaisa pūķis. Skatuves novietne Esošā parka teritorija tika paplašināta ziemeļaustrumu virzienā pievienojot papildus teritoriju apmēram 0,3 ha...

Izmantojot Eiropas Savienības fondu finansējumu, pēdējos gados ievērojamas pārmaiņas piedzīvojusi Talsi — atjaunotas vairākas ielas, padarot pilsētas centru par gājējiem draudzīgu un patiesām patīkamu vidi. Savukārt kultūras infrastruktūras atjaunošanas projekta ietvaros pārbūvēts kultūras centrs, izveidojot  Radošu sētu, un jaunu veidolu...

Atzīmējot pirmo dziesmu svētku 150. gadskārtu šovasara Dikļos iecerēts vērienīgs pasākums, kam tiek viedota jauna estrāde. Uģa Šēnberga projekts tiecas rasts līdzsvaru starp labu redzamību, dabisko akustiku, estrādes konstrukciju fizisko apjomu, arhitektonisko risinājumu un apkārtējo ainavas mērogu parka kultūrvēsturiskajā kontekstā.Dziedāšanas...

Valsts svētkos — viena no nozīmīgākajām un ievērojamākajām pēdējā laika Latvijas ēkām ­— koncertzāle Rēzeknē jeb Latgales vēstniecība GORS. Būdama pirmā no jauna uzbūvētā koncertzāle valstī, tā ir nevien nozīmīga kultūras iestāde, bet arī ievērojama pilsētas un visas Latgales vietzīme....

Treknie gadi ir atgriezušies,  ­­— līdzīgi noteikti nodomāja ne vien, dzirdot vakardienas Kultūras ministrijas palaisto vēsti par kultūras būvēm, ko Rīgā paredzēts īstenot līdz 2018. gadam, — to vidū arī mākslas muzeju kā tiltu pāri Daugavai. Vēl jo ironiskāk šī...