Vēl viens, atšķirīgs priekšlikums lielajam zemesgabalam Lāčplēša ielā 76 — kvartālā starp Lāčplēša, Satekles, Visvalža un Birznieka-Upīša ielu — vietā, kur kādreiz atradās līmes fabrika, vēlāk — rūpnīca “Kompresors”. Salīdzinoši nosvērtāks, pilsētnieciskāks redzējums, ko izstrādājuši DUAL arhitekti sadarbībā ar Kijivas biroju Archunion, uzvarēja slēgtajā konkursā pagājušā gada nogalē. Vīzija atsaucas uz ‘woonerf’— 70. gados no Nīderlandes nākušo konceptu, kas nozīmē centienus pēc harmoniskākas līdzāspastāvēšanas starp cilvēkiem un automāšinām pilsētvidē — dzīvojamajos pagalmos un ielās, kur automašīnas ir atļautas, bet tiek uzskatītas par sekundārām attiecībā pret gājējiem un velosipēdistiem.
2022. gada noslēgumā igauņu attīstītāji uzrunāja vairākus birojus piedalīties slēgtā konkursā — izstrādāt dzīvojamās un biroju ēku apbūves koncepciju teritorijai Lāčplēša ielā 76. Par konkursa uzvarētāju tika atzīts DUAL arhitektu piedāvājums. Šobrīd apbūves priekšlikuma koncepcija tiek virzīta atbildīgajās instancēs, vienlaikus notiek rūpīgs un atbildīgs darbs pie kvartāla tālākās attīstības.
Projekta gruntsgabals atrodas Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonā, jauktas apbūves teritorijā. Iecerē aptver vairākus neregulāras formas zemesgabalus, kuru kopējā platība ir mazliet vairāk kā 24 tūkst. kvadrātmetru. Kvartāl centrālajā daļā atrodas saglabāts vēsturiskās ražotnes kompleksa skurstenis, kā arī ir vairāki samērā vērtīgi koki.
Pilsētbūvnieciskā koncepcija
Projekts plānota kā arhitektūras ziņā vienots dzīvojamās un biroju apbūves komplekss, kas iekļausies apkārtējo kvartālu pilsētbūvnieciskajā struktūrā, turpinot to mūsdienīgā formā un respektējot Rīgas vēsturiskā centra apbūves raksturu, formveides principus, veicinot Rīgas vēsturiskā centra dienvidu daļas ilgtspējīgu attīstību.
Koncepcija paredz divu jaunu kvartālu izveidi, kuri savstarpēji tiks savienoti ar labiekārtotu laukumu, publisku ārtelpu un sabiedrisko aktivitāšu magnētu. Abu kvartālu grupu centrālajā daļā iecerēta jaunas iela, kurā tiktu īstenoti ‘woonerf’ koncepcijas principi, paredzot autosatiksmes lēnināšanas un dalītas publiskās telpas paņēmienus. Jaunveidojamā iela paredzēta arī kā projekta kompozīcijas ass. Kompleksa rietumu daļā pie klusās Visvalža ielas paredzēta dzīvojamā apbūve, savukārt austrumu daļā — biroju apbūve.
Gājēju plūsmas un labiekārtojums
Risinājums paredz veidot plašus, labiekārtotus gājēju plūsmu savienojumus starp Visvalža un Lāčplēša ielām, un plašāku celiņu tīklu, nodrošinot ērtu un patīkamu apmeklētāju pārvietošanos kvartālā. Autotransportam plānoti trīs savienojumi ar Visvalža, Lāčplēša un Satekles ielām.
Priekšlikums paredz maksimāli saglabāt esošos kokus, kā arī veidot jaunas apzaļumojumu grupas. Kvartāla pilsētbūvnieciskā apbūves struktūra kopumā ir pakārtota esošajai zaļajai struktūrai, kuru veido teritorijā vērtīgie vēsturiskie koki. Tiem ir īpaša nozīme arī gājēju plūsmu un rekreācijas vietu novietojumā un organizācijā. Lietus ūdens savākšanai kvartālā plānota nelielu kanālu (ievalku) sistēma, vairojot pilsētvides kvalitāti.
Pasākumu laukums
Teritorijas centrālajā daļā iecerēts saglabāt vēsturisko skursteni, kas kalpotu kā jaunās publiskās telpas vietzīme, veidjot vizuālu dialogu ar netālo Zuzeum kompleksa skursteni. Laukums kvartāla vidū iecerēts kā daudzfunkcionāla ārtelpa, kuru var izmantot kā sabiedrisku aktivitāšu vietu — publiskiem pasākumiem, svētku tirdziņiem utml.
Laukuma centrālajā daļā pie vēsturiskā skursteņa iecerēts veidot terasējumu, kas kalpotu arī kā publiskās aktivitātes veicinošs elements. Pret Lāčplēša ielu iecerēta plaša, apzaļumota telpa, veicinot ar ielu, veidojot jauno publisko ārtelpu aicinošu un atvērtu.
Autonovietnes
Teritorijā zem dzīvojamās apbūves paredzētas stāvvietas ēku pusstāvos, virs kuriem veidojamas piepaceltas, slēgtas labiekārtotas ārtelpas. Zem biroja ēkām paredzētas pilna līmeņa pazemes autonovietnes. Virszemē, papildus funkcionāli nepieciešamajām autonovietnēm, paredzētas autonovietnes ar elektroautomobīļu uzlādes iespējām, ‘Car sharing’ autonovietnes, kā arī autonovietnes operatīvajam autoransportam un cilvēkiem ar kustību traucējumiem.’
Arhitektūra
Iecerētā kvartāla arhitektūra atsaucas uz novietnes rūpniecisko vēsturi un raksturu. Jaunas ēkas, turpina vēsturiskās apbūves tradīciju, vienlaikus bagātinot Rīgas centra arhitektūru. Ēku fasādes risināmas atturīgos monohromos toņos, ar mūsdienīgiem vēsturiskā ķieģeļu mūra stilizācijas paņēmieniem.
Autori
DUAL arhitekti (Rīga) — Aleksandrs Čepiguss, Ojārs Šablovskis, Aleksis Babuškins, Kārlis Graudiņš
Archunion (Kijeva) — Petro Gerezs, Aleksejs Poliščuks, Marija Aleksejeva, Katerina Barjan
Nu šis ir tāds rietumu arhitektūrā ap 2000.gadu tiražēts priekšlikums, kur viss ir tik vienāds, ka uzreiz uzdzen žāvas un skropstas sāk lipt kopā pēc 3 bildes apskates. Es saprotu ka mums Sertifikācijas centrs nodarbojas ar arhitektu radošuma iznīcināšanu, bet nebiju domājis ka lietas ir tik sliktas. Drīz skatoties latviešu arhitektu darbus varēs atteikties no miegazālēm cilvēki ar miega traucējumiem. LAS pat varētu izdot veselu YOU TUBE video sēriju, kur latviešu arhitektūras darbi kā slaidi tiek apskaņoti un papildināti ar vaļu dziesmām okeānā. Tas varētu kļūt par hitu visā Rietumeiropā. Iedomājieties Arhitektūras fakultātes, kurās noklausoties šo disku aizmieg visa auditorija… Lasīt vairāk »
Neskatoties uz to ka lielā mērā pievienojos Miķelim par garlaicību, bet…šeit gan var redzēt sapratni par pilsēvidi. Dikti jau nu komerciāls (nu te tik pietrūkst bērni ar baloniņem stafažās) un ar tādu ērti nekonkrētu pilsētvides telpas raksturu (nu nau te skaidrs, kam tas pasākumu laukums domāts), bet tomēr…profesionāli.
Viens jautājums – Vai Lidl’s uzstāda tik drakoniskas prasības, ka jābūt kastīte ar autostāvvietu un viss? Vai tiešām, šajā ērā, nevarēja atrast kādu urbānāku risinājumu – auto pagrabā/uz jumta; fasāde bez kaut kādām mistiskām atkāpēm utt?
Pilsētbūvnieciski jā, piekrītu, bet no pilsētbūvniecības viedokļa varbūt šeit vajadzēja izvietot: a) parku, b) slēgto sporta arēnu, c) elektroauto parkingu ar uzlādēm un ar savienojumu ar Rail Baltic staciju d) Modernās mākslas muzeju e) autoostu ( pāri dzelzceļam arī ir liels pleķis pilsētas autobusiem ). Mums kā aprobežotākajiem no Baltijas – protams ka dzīvokļi vai tirdzniecība, par publiskām funkcijām visiem nospļauties, Vērmanes piemērs ir no aizlaikiem, kad vieni cilvēki domāja par citiem cilvēkiem.
Protams! To visu un vēl…nu varbūt atskaitot autoostu. Tā, protams, ir pilsētplānošana, un to butu jādara sabiedriskajam sektoram kopā ar iedzivotajiem. Tāsakot “Placemaking”. Bet nu, tad nu mēs atkal atgriežamies pie tēmas par spēcīgu plānošanas/pilsētvides dizaina departamentu. Vai tāds pastāv, es nezinu.
Jā, bet iedomājies ka Rīgā neviens par tādu kopēju labumu nedomā, pārsvarā Arhitekti apkalpo konkrētus pasūtītājus, kā redzams rada bildes kas protams Latvijas ekonomikas attīstības kontekstā, ir utopiskas, nereālas. Tas par ko saka jayz. Pilsētas vadība labprāt uzņem šos “attīstītājus” un stutē tik visādus plānus, kā to visu apbūvēs un domā kā ielekt daļās. Pilsētplānošana? Pēdējie 30 gadi nekas nopietns un labs pilsētai nav izdarīts. Vērmanes piemērs šodien nav aktuāls. Alkatība, egoisms un klanīšanās naudai – tā ir mūsu realitāte. Ap Rail Baltic bija tādas iespējas, kaut vai šis zemes gabals, bet pie mums ir megakorupcija un Rail Baltic ir… Lasīt vairāk »
Njaa…ar to visu esmu labi pazīstams. Kā smejies, 2006. gadā, kādā plenērā, runājām par plānošanu caur sabiedribas iesaisti un sabiedrības attīstību, un lielie pilsētas “krēsli” pa rādio mūs norakstija kā…AMERIKĀNISKUS! Iedomājies, pat iztēle aptrūkās. Bailes, ak nāves bailes no DARBA un DOMAŠANAS!
Protams, ka labāk, ja attīstītājs par visu samaksā un visu izdara…nekādas sabiedriskā sektora atbildības. Tikai tas rezultāts ir, nu…tas pasūta mūziku…to jau mēs te redzam. Un GALVENAIS…vai tad ir kaut kas ar ko salīdzināt?
Atvainojos, gribēju teikt “Protams ka ĒRTĀK, ja attīstītājs par visu samaksā…”
Tad iedomājies to intelektuālo nabadzību, kas te Latvijā valda, tos desmitus un simtus un varbūt pat tūkstošus arhitektus, kas apkalpo Naudu, pārsvarā krievu naudu. To absolūto vietējās arhitektūras un dizaina industrijas neesamību ( ok, ok ir mazs procents, atvainojos ). To primitīvismu visos publiskos arhitektūras iepirkumos, te gan ir izņēmumi – pēdējais MARK 2.vidusskola Tukumā, piemēram. Te taču var nosmakt. Gan pārnestā, gan primārā nozīmē. Nu labākajā gadījumā aizmigt, skatot tādu darbu kā šis, kas principā nav nekas slikts, bet kurā nav ne kripatas alternatīvā priekšlikuma šim zemesgabalam, bet ir pakalpīga Naudas apkalpošana un Naudai saprotama arhitektūra. No tā viedokļa… Lasīt vairāk »
Miķeli, nav LV piķa lai būvētu Londonas arhitektūru ( vismaz pagaidām ) Jāpriecājas, ka tur netiek būvētas Bonavas kastes. : )
Protams nav nekādi arch daily laureāti, bet plus mīnus ir ok. Protams varbūt varētu arī kādu ielas ēku uzfrišināt līmenī. Bet ja šito realizēs nākamo 3-4 gadu laikā tas jau būs sasniegums.
Neiedzilinoties urbaanaja diagramaa bet skatoties pec vizualizaacijaam tas tieshaam atgadina no daudz kur vecajaa Eiropaa redzetus pilsetbloku arhitekturas risinajumus, tajaa pashaa Londonaa kaut vai. Jaapiekriit Mikelim, gribetos redzet vairaak contextual arhitektuuras piedavajumu, kas reinpretee/ saglabaa/uzspelee jaunaa versijaa Riig-ismu nemot labaako no esoshaa utt. Skatities, peetiit un radiit no taa Rigaa jau ir un varbuut pietruukst, nevis Pinintrest bildees mekleet fasaazhu kompozicijas (sorry, ja kaads tika aizvainots no piedavajuma autoriem).
Šķiet to divu komentētāju starpā, kas šeit piedalas saruna nav isti sapratnes par pilsētvides dizainu. Īsumā pāris punkti: 1)Pilsētvides dizains NAV a)Pilsētvides dizains NAV vairāk ēckiņu sazīmēšana. b)Pilsētvides dizains NAV daudzu ēckiņu plānu sazīmēšana. c)Pilsētvides dizains NAV SMUKU fasāžu atgremošana. d)Pilsētvides dizains NAV VIENA dizainera projekts visām ēkām. 2)Pilsētvides dziains IR a) Pilsētvides dizains IR PILSĒTTELPAS (tā telpa kas atrodas starp ēkām) dizains. b) Pilsētvides dizains IR ēku apjomu veidošana, tā lai veidotu zināmu PILSĒTTELPU. c)Pilsētvides dizains IR ēku fasāžu veidošanu tā lai IETEIKTU zināmu RAKSTURU, kas veido PILSĒTTELPU. d)Pilsētvides dizains IR priekšnoteiktumu izveide lai vēlāk dažadi arhitekti varētu… Lasīt vairāk »
Papildināšu mazliet. Jà, bet pirms Pilsētvides dizaina nāk pilsētplānošana, kura: 1) Meklē iespējami labākās izmantošanas iespējas zemesgabalam. NB – šis zemesgabala piekļaujas RB trasei un no pilsētplānošanas viedokļa būtu izmantojams RB interesēs. Gluži kā otrs, otrpus dzelzceļam. 2) Ja pilsēta nolemj ka zemesgabali ir svarīgi tās funkcijai, tos atsavina par kadastra vērtību, 3) Iespējams atsavināmi arī RB trasei piegulošie zemesgabali ar koka ēkām uz tām, 4) Visam tam vajag AKNAS un spēju lūkoties nākotnē – kā attīstīsies RB transporta mezgls, 5) Izstrādājot DP pilsēta dod uzdevumu, ko viņa šeit grib redzēt. Pilsēta nevis čupiņa privāto, kuri 20 gadu laikā neko… Lasīt vairāk »
Par pārējo protams piekrītu. Bet….Arhis darbs man patīk labāk, nosit mani, bet tur ir kaut kas no Arhitektūras svētkiem un zinot, ka attīstītāji nav idioti un lai iegūtu kaut kādas preferences, maizes šķēli kā redzams smērē no abām pusēm un gaida no kuras puses desa pati nokritīs – es uzsaucu tostu uz Arņa un Lielā Andra veselību 🙂 Jo man domāt ar to arī viss beigsies, ja nu vienīgi attīstītāji nav kamikadzes, kas plāno zemē ierakts pāris simtu miljonu eiro. Pilsētai vajadzētu būt plēsoņai un šos zemesgabalus nejēgām švakuļiem atņemt, atstājot šiem mapes ar šiem diviem priekšlikumiem. Bet tam nepieciešami… Lasīt vairāk »
Nē Miķel…ar vardarbību gan man nav pa caļam!
Veiksmi darbos!
Nu vispār jau Rīgā pilsētplānošana ir bijusi vardarbība pret rīdziniekiem visus Kurpju Kastu laikus, es te tikai aicinu uz Lielo Revanšu 😉
Veiksmi arī Tev!
Es taksh ne par to. Es par to Tevis airzraušanos ar Arhis un “nosišanu”. Lielu izvēli Tu man nedod, tamdēļ…izvēlos izstāties no spēles. 🙂
Sapratu 😉
Dargais Mik, pieklajiiba vienmeer ir pirmajaa vietaa un nevajag luudzu uzsveert ka kaads kaut ko nesaprot no komentetajiem (tadejaadi pazemojot savaa zinjaa). Cilveki vienkaarsi pauzh savu viedokli par to ko redz. Prezentacijaas jebko kas ir uzzimmets/paraadits novertesanai, vienalga ar primaaru vai ari sekundaaru “only indicative” noziimi, autors ir iezimejis ar savu domu ne nejaushi. Komentetaaji savukart taas autoras domas arii komentee vienkaarsi.
Jauku dienu!
Ak Uldi…esi jau Tu viens pareizais puika! Tik nepārpūlies ar to korektumu. Pirmajā vietā ir atklātība! Saki kā ir. Uzreiz labāk paliks! Jebkurā gadījumā, ne jau nu ar pilnu vārdu un uzvārdu publicējies.
Visu labu!
🙂