Filharmonijas konkursā uzvar “Baltic Shine”

Rīgas filharmonijas konkursā uzvarējis mets ar devīzi BALTIC SHINE, kura autori ir MARK arhitekti un Mailītis A.I.I.M., sadarbojoties ar Labajiem kokiem,  — to šodien Kultūras ministrijas un Rīgas domes rīkotajā preses konferencē RTU Arhitektūras fakultātē paziņoja konkursa rīkotāji. Žūrija atzina, ka uzvarētāju projekts bijis galvastiesu pārāks par citiem finālistiem, atrisinot gan ļoti sarežģītos telpu programmas nosacījumus līdz pat detaļām, gan salīdzinoši vairāk saglabājot no esošās ēkas. Šo piedāvājumu kā labāko novērtējuši arī akustikas eksperti. Tādejādi arhitekti ir spējuši apliecināt iepriekš apšaubīto domu, vai pārbūvējot Kongresu namu var izveidot koncertzāli. Uzvarētāju projekta pārliecinošais pārākums rosinājis žūriju pārdalīt balvu sadalījumu, atsakoties no otrās vietas, bet ieviešot divas veicināšanas prēmijas.

Trešā vieta un 15 000 eiro piešķirta metam ar devīzi TAKE FIVE, kura autori ir Arhitektu birojs Jaunromāns un Ābele, ALPS ainavu darbnīca, KAHLE ACOUSTICS SRL, Studio GERTNERS, ARENSO, Ēku inženiertīklu projektēšanas birojs, IE.LA inženieri un AKUKON OY.

Veicināšanas balvas 7 500 eiro apmērā piešķirtas diviem darbiem:

  • RIG199006504 — MANUELLE GAUTRAND ARCHITECTURE (Francija), Sudraba arhitektūra, Landshape, Marchall Day Acoustics (Francija), The Space factory, IG Kurbads, Uppe, O3FM un Citrus solutions.
  • EKADEFT13 — autori Efrat Kowalsky Architects (Izraēla) sadarbībā ar DEFT architects no Barselonas.

Vēl fināla sešiniekā bija divi darbi:

  • RFCNIL4 — OUTOFBOX kopā ar TALLER Architects no Amsterdamas, NEMORALIS Landscape Architecture un Arquitectura en studio sas no Bogotas.
  • M0L7Y21T0L8 — Allford Hall Monaghan Morris no Londonas

Par dalību konkursa otrajā kārtā katra komanda saņem 30 000 eiro. Papildus tam uzvarētāji iegūst vēl 30 tūkstošu eiro balvu, trešās vietas ieguvēji — 15 tūkstošus un kā jau minēts, —piešķirtas vēl divas veicināšanas prēmijas, — pa septiņiem ar pusi tūkstošiem eiro.

Jāatgādina, ka kopumā Rīgas filharmonijas arhitektūras metu konkursam bija iesniegti 38 meti, un seši no tiem tika virzīti konkursa otrajai kārtai. No atvērtajām aploksnēm redzams, kas otrajā kārtā bija pārstāvētas trīs, četras latviešu komandas, — atkarībā kā skaitām. Šai ziņā Latvijas arhitektu panākumi izskatās daudz pārliecinošāk, nekā Latvijas Nacionālā muzeja konkursā pirms 13 gadiem. Var piebilst, ka starp finālā neiekļuvušajiem kādi zinātāji bija atpazinuši projektus, kas pieder Stīvena Hola un Žana Nuvēla biroja rokrakstiem.

Žūrija

Iesniegtos metus vērtēja daudzpusīga starptautiska žūrija: žūrijas komisijas priekšsēdētājs Gatis Didrihsons (arhitekts, Latvijas Arhitektu savienības padomes loceklis, Nacionālās arhitektūras padomes loceklis), žūrijas komisijas locekļi Pēteris Ratas (Mg.arch, Latvijas Arhitektu savienības biedrs, Rīgas pilsētas arhitekts, Rīgas pilsētas arhitekta dienesta vadītājs), Juris Dambis (Dr.arch, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs, Nacionālās arhitektūras padomes loceklis, Latvijas Arhitektu savienības biedrs), Liene Griezīte (arhitekte, Latvijas Arhitektu savienības biedrs), Indra Purs (ainavu arhitekte, Latvijas Ainavu arhitektu asociācijas priekšsēdētāja, Nacionālās arhitektūras padomes locekle), Guntars Ķirsis (VSIA “Latvijas Koncerti” valdes loceklis, SIA “Dzintaru koncertzāle” valdes loceklis), Rolands Palekas (Mg.arch, Lietuvas Arhitektu savienības pārstāvis), Katrin Koov (Mg.arch, Igaunijas Arhitektu savienības (EAA) padomes pārstāve), David Cook (arhitekts, Vācijas Arhitektu asociācijas BDA biedrs, RIBA biedrs), Aivar Mäe (diriģents, menedžeris, Igaunija), Indra Lūkina (VSIA “Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris” valdes locekle), Juris Poga (Mg.arch, Latvijas Arhitektu savienības prezidents, Nacionālās arhitektūras padomes loceklis).

Konkursa 2. kārtas meti būs apskatāmi līdz 15. janvārim Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātes 4. stāvā darbdienās no plkst. 9.00 līdz 17.00.

Jāatzīst, ka uzvarētāju projekts ir apgāzis skepsi (vispirms jau manējo — A.Z.) par iespēju kādreizējo komunistu partijas konferenču namu pārbūvēt par mūsdienīgu koncertzāli, ietilpinot tajā visu nepieciešamo un ļaujot saglabāt arī salīdzinoši daudz no pašas sākotnējās ēkas. Projekta materiālos arhitekti arī atbildējuši uz konstruktīvo jautājumu, kā iespējams saglabāt no ķieģeļiem mūrēto ēkas galveno fasādi, reizē padarot caurspīdīgu ēku zemes līmenī. Tieši šī ēkas atvēršana zemes līmenī, atverot esošos cokolstāvu, ienesot publisko telpu ēkas iekšienē, vienā līmenī ar laukumu, ir viens no vērtīgākajiem pārveidojumiem, lai esošo ēku padarītu par labāku, integrējot to pilsētas telpā. Asprātīgs un arī pārsteidzošs ir bijis lēmums saglabāt esošo lielo zāli, jauno iebūvējot tajā iekšā, līdz ar to uzlabojot skaņas izolāciju. Projektā ir vēl virkne labu risinājumu, kas apliecina, ka šāda vecās ēkas pārizmantošana ir iespējama, nezaudējot nepieciešamo funkcionalitāti un akustistiku.

Tomēr noticēt atbildīgo personu optimismam, — ka koncertzāle varētu būt gatava jau pēc pieciem gadiem? Zinot Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra vai Rail Baltica piemērus, — to laiku droši vien var droši reizināt ar vismaz divi..  Un, pagaidām pat grūti iztēloties, cik šāda ēka Rīgā izmaksātu, atceroties Mežaparka estrādes 100 miljonus un zinot, ka tagad viss maksā vismaz divreiz dārgāk. Ir jauki, ka Rīga kā pilsēta un Latvija kā valsts ir spējusi beidzot vienoties un kopīgi īstenot konkursu, un pateicoties arhitektiem, — iegūt labu projektu, taču ir arī labi saprotams, ka lai īstenotu šādu būvi, Latvijai un Rīgai stipri daudz nāktos ziedot no tā, kas atvēlēts citām spiedīgām vajadzībām. Domas par Igaunijas un Lietuvas noķeršanu varēs atlikt vēl uz kādu tālāku laiku..

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
Abonēt
Paziņot par
guest
87 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
Miķelis

Prieks par uzvarētājiem, jo tīri latviešu komanda paveikusi izcilu darbu. Nav skaidrs, kāpēc pārējie finālisti elpo straika putekļus. Būtu korekti nopublicēt žūrijas detalizētas vērtējumus + pārējos darbus, jo kungi un dāmas ir pamatīgi ieguldījušies. Šņukstēt piedurknēs nevajadzētu, bet vajadzētu izdot vienu grāmatu ar visiem darbiem, kas Latvijas Arhitektūrai nāktu par labu. Gati, nu taču, LAS cūciņā taču kaut kas vēl atlicis? Man kā vēsturniekam tīri interese par NRJA – bija viņu darbs, vai nebija? Nu kaut kur. Par nosaukumu un par optimistisko salīdzinājumu ar Baltijas jūras viļņiem – varbūt no šīs liekvārdības vajadzētu atteikties. Darbs ir labs, es gan neesmu… Lasīt vairāk »

Andis Sīlis

Jā, labi, ka atkal nav leišu rokās projekts, apsveicu Austri un Co. Par to galveno fasādi pret kanālu… custom salocītie stikli ir baisi dārgs prieks, mazgāt arī būs jautri, bet tas sūds. Stulbāk ir tas, ka piķis būs iztērēts pakaļpusē. Būs kā tai karikatūrā – bikšainis siekalojas skatoties uz eleganto dāmas siluetu no pēcpuses, bet kad ierauga pabriesmīgo feisu, viss entuziasms vējā [atvainojos par seksismu].Tas šur tur jau redzētais Zeltītes kronis uz jumta neglābs sajūtu, ka Vāgners jāklausas komuņagu kongresu namā. Ar akustiku gan jau tiks galā, ja nošķūrēs visas nesošās konstrukcijas un var pacelt m3 uz augšu, tad būs… Lasīt vairāk »

Pēdējo reizi rediģēts 2 mēneši pirms - rediģētājs Andis Sīlis
Miķelis

Tur no otras puses fasādi var redzēt ļoti šaurā leņķī ejot no Nacionālā teātra pa to ozolu aleju. Vispār piekrītu, ka tāds piķis tiek iegrūsts faktiski stutējot to Kongresa namu, nemaz nerunājot par energoefektivitāti ( jo sienas taču KN aiztikt nevar, saprotu, ka tur slēpjas “supervērtīgais” komunistu laiku apšuvums – rakušņiks ), piedevām visa jaunā arhitektūra no publiskās telpas faktiski nebūs redzama + tas grausts pretī ( zinot ka grausti mums cieņā un tos parasti neviens nespēj saremontēt vai pārdot kādam kas spēj, alkatības dēļ ) un te nu gribētos redzēt patiešām kādas citas idejas, kuras varbūt ka pat būs… Lasīt vairāk »

Pēdējo reizi rediģēts 2 mēneši pirms - rediģētājs Miķelis
Gatis_Didrihsons

Par to Tavu “čuju” nevaru spriest …pats uzticies tam? Ceru šoreiz tas Tevi pievils :). Mums ir pēdējā laikā daudz kļūdu valstī un pilsētā pieļauts un ceru ka no tām mācīsimies. Katram vnk jāizdara savs darbs pēc labākās sirdsapziņas, jābeidz čīkstēt un jārīkojas. Kā to parāda šī darba autori.

Pēdējo reizi rediģēts 2 mēneši pirms - rediģētājs Gatis_Didrihsons
Miķelis

Piekrītu, bet ja viss tik būtu atkarīgs no arhitektiem. Vēl jau ir politiķi, kuriem piedod, bet izskatās vējš galvā. Ir kāds info par MMM – kāpēc tas gadu jau stāv uz vietas? Arhitektūras risinājumiem, pat zvaigžņu – ir tendence novecot. Varbūt vispār nolemts MMM necelt? Un kā valsts varēs pavilkt divas gadsimta kultūras celtnes vienlaicīgi? Kaut kā neticās, tāpēc arī “čujs” 😉 Man abi risinājumi liekas labi – AB dambis un šis. Bet par finansējumu es neesmu pārliecināts tieši AB dambja sāgas dēļ, kaut protams no visas virtuves zinu ap 10-15%. Te Andis varētu noturēt tādu ilgāku lekciju, lai uzvarētāji… Lasīt vairāk »

Gatis_Didrihsons

Par tiem stikliem uzdevām jautājumus pēc 1.kārtas. Ir piedomāts tik cik šajā stadijā pienākas (saules aizsardzība, izmaksas – pat tāmes esot kas nav kosmoss). Risinājums ir ka liektās stikla daļas ir tikai savienojumos un sastāda 15%, kur pārējie ir taisnās plaknes 85%. Par tīrīšanu jādomā, jā. Par katra indivīda sajūtu attiecībā uz KN un Vāgneru nav iespējams domāt, bet esošā nama saglabāšana ir vērtīga gan no kultūrvēsturiskā (saglabāti fasāžu apjomi pret laukumu, vestibili, zāles čaula u.c.), gan no re-use principa raugoties (ir BK risinājumi pārsegumu saglabāšanai u.c.). Nepiekrītu arī par to ka paslēpts tas dārgums – ok, nav uz paplātas… Lasīt vairāk »

Gatis_Didrihsons

te shēmiņa no paskaidrojuma raksta (tur ir vairāk informācijas kā planšetēs)

Baltic_shine_liektie_stikli
dubultTprofils

Pievienojos Gata komentāram, manuprāt jēdzīgs balanss starp jauno un veco apjomu, turlāt kanālmalas puse, tiešām, gan lokācijas, gan funkcijas ziņā lieliska. Un ex-BIO fakultāti, es nezuskatu par graustu vai šķērsli – sakarīga vēsturiksa apbūve, kas sagaidīs savu atjaunošanas laiku.

Miķelis

Kas tur lielisks, ja to pilnvērtīgi redz tikai no drona? LNMM visi tā nobijās, ka ielīda pazemē ar jauno apjomu. Te nu mazliet drosmes ir vairāk, mēs mazliet pašeptēsim ap sētas fasādi. Sētas fasāde paliek sētas fasāde. Ex-Bio. Laikam sen neesi tur iekšā bijis. Tas ir visīstākais grausts, līdzīga ir RTU ēka krastmalā. Tad jau to ar var pārtaisīt – nu par MMM, piemēram. Kāpēc tērēties Preču stacijā. Paņemam, kā Gatis teica: re-use. Mums te pēc re-use prasās puscentrs un puķpodi pa 1.7k neglābs. Kāds tad ir mūsu karogs? Ču, ču, klusāk ja…mēs te bišķi pielipināsim še, bišķi tur, un… Lasīt vairāk »

Pēdējo reizi rediģēts 2 mēneši pirms - rediģētājs Miķelis
Gatis_Didrihsons

NRJA nepiedalījās (Uldis tā teica). Baltic shine ir tikai devīze, nosaukums ir Rīgas Filharmonija. Bet šajā devīzē ir koncepts kas skaidri atspoguļots risinājumos un veido stāstu. Zinu ka arhitektiem šāda mārketinga pieeja ne pārāk…, bet mums jādomā par plašākas sabiedrības iesaisti. Un šis strādā. Ja “grausts” ko Tu Miķel mini ir tā LU, tagad Mākslas akadēmijas ēka, tad ceru tas pārredzamā nākotnē tiks sakārtots. Galvenā fasādes ir pret kanālu, skatam aizslīdot gar šo ex.LU bioloģijas fakultātes māju.

Miķelis

Paldies par info, es jau arī ceru ka sakārtos, bet viņš tur jau kādus 10.gadus stāv un vajadzīgi droši vien savi 10 mio EUR. Kā ar pārējiem darbiem, Gati? Kas tur bija labs?

Miķelis

P.S. Un tie koki, kas sastādīti vizualizācijās, tie tik lieli būs pēc gadiem 35-40, protams ja izdzīvos. Zinot, kā gāja ar iepriekšējo projektu – paceļu savu katliņu Andi, bija ļoti labs – baidos vai tik tie nav jāiestāda pirms projektēšanas. Tā taču var? Iestādīt kokus pirms projekta un Rīgā piedevām? Un nevis kastēs, bet zemē. Citādi aina un viss kas saistās ar apzaļumošanu, būs pavisam cita. Es vispār apzaļumošanu izslēgtu no konkursa, lai netraucē formas uztverei un neieved skatītāju tādā fantastikas pasaulē. Rīga, Lielie zaļie koki, gandrīz viss kā laukos utt. Bet tas tā, piesējos 😉

Gatis_Didrihsons

Tā būtu klūda apzaļumošanu izslēgt no konkursa jo šī būve ir parkā. Tomēr piekrītu ka ir daļa risinājumu kas tieši neietekmē filharmonijas būvi un tādēļ jāsaka ka labiekārtojuma risinājumi bija viena lieta ko vērtējām, bet ne noteicošā konkursa rezultātu sakarā.

Miķelis

Tas labi, prieks ka žūrija nepavilkās uz ārējām lietām.

Miķelis

P.S.P.S. Piemetīšu vēl 5 eirocentus. Konkursos nevajadzētu vērtēt detalizāciju, bet idejas. Tā mēs varam nonākt līdz tam, ka kāds iesniegs gatavu būvprojektu un ko tad? Konkursi tamdēļ domāti, lai pārbaudītu idejas un salīdzinātu tās, nevis darbinātu rendermašīnas un sacenstos renderu kvalitātē. To visu pēc 5 gadiem paveiks mūsu vietā MI. Šis varētu būt viens no pēdējiem latviešu arhitektūras projektiem, kas tapis bez Mākslīgā Intelekta iesaistes un arī vērtēts bez tā iesaistes. Tā kā novērtējam to! Mākslīgā pasaule, kas veidojas izmantojot tādas vai citas datorprogrammas, nevarētu būt galvenais kritērijs ideju konkursa vērtēšanā. Tāpēc ar interesi gaidu arī citus darbus.

Gatis_Didrihsons

Piekrītu – detalizāciju nevajadzētu vērtēt, bet idejas. Un to arī darījām. Te pamanīju komunikācijas brāķi fold.lv tekstā (iespējams es kā neveikli izteicos). Bet reizē jāatzīst ka vērtētāji (eksperti un žūrija) ļoti novērtēja to ka plāni ir viegli lasāmi un saprotami. Jo daļai piedāvājumu tik tiešām sarežģīti bija navigēt un saprast kura telpa kam domāta utt., bet mēs tikām galā. Pirmie divi darbi patīkami izcēlās ar šo.

Gatis_Didrihsons

Sveiki! Konkurss ir noslēdzies un drīkstu iesaistīties (cik nu šobrīd laiks atļauj). Pirmkārt, vēlreiz milzīgs paldies visiem dalībniekiem kas iesniedza savus darbus! Skaidrs, ka dotā situācija ar esošo būvi ir neviennozīmīga, uzdevums ir sarežģīts, bet ir jāpieņem realitāte un jādodas uz priekšu. Un pateicoties jums – kas rīkojās, esam soli tuvāk tam, lai beidzot mums Rīgā taptu koncertzāle un nevis kompromiss, bet pilnvērtīga, kvalitatīva, īpaša. Skaidrs ka rezultāts visiem nepatiks, bet svarīgi ir ieklausīties konstruktīvā kritikā un argumentos lai nonāktu līdz labākajam iespējamam risinājumam. Un šajā stadijā mums tāds ir – risinājums ko ar pilnu atbildību varu rekomendēt virzīt tālāk.… Lasīt vairāk »

Miķelis

Piekritīšu. Mums arhitektiem Latvijā grūtības sagādā parasts PR. Kā šajā konkursā. Rezultātam nacionālajai atlasei bija jābūt: 1. Protams uzcelta būve. 2. Grāmata par konkursu, kas nāk par labu arī konkursantu praksēm. Finālisti + labākie darbi. 3. Visu finālistu darbu publikācijai + žūrijas vērtējuma publikācijai. Presē ( LA arhitektūra ) un interneta ( a4d.lv ) izdevumā. 4. Mājaslapa, kur dublējas 3.punkts. Nedomāju, ka tas ir kaut kāds kosmoss naudās, bet parasti tas netiek ierēķināts. Šis ir valsts nozīmes arhitektūras konkurss, kur materiāliem jāpaliek tomēr arī vēsturei. To es kā mākslas vēsturnieks saku, Gati 😉 Esam maza valsts, bet nu sākam lepoties… Lasīt vairāk »

Miķelis

Jā, un būtu labi atsevišķi nopublicēt akustikas ekspertu vērtējumus par pašu koncertzāļu formu, kas tur inovatīvs, salīdzinājumu ar pasaules klases koncerzālēm, plānotos lielumus utt. Mēs te par ādiņu līdz šim, bet zāles akustika ir konkursa galvenais rādītājs, – būs sūdīga akustika, nekādi liektie stikli neglābs. Un zāles risina vismaz vairākos veidos, cik esmu skatījies. Gribētos redzēt dažādību arī konkursa risinājumos. Andis to tēmu droši vien ir izkodis pa šiem gadiem un viņam bija labs eksperts jau aizrunāts. Akustika ir Nr.1 ar uzsvaru uz inovāciju. Tātad – ar ko Rīgas filharmonija būs unikāla akustikas ziņā?

Miķelis

Precizèšu —mums ir esoša zāle, kas akustiski bija paredzēta partijas bosu sanāksmēm – ne koncertiem, tātad akustiskie parametri citi. Ko mēs darām? Palielinām to ar koeficientu 1.5, visi nojaucam un uzbūvējam no jauna? Formu, sēdvietu novietojumu nemainot? Ja iegūstam to pašu novietojumu reiz 1.5, tad kāda jēga? Ja visu nojaucam, tad kāda jēga pārbūvei ja iegūstam to pašu konfigurāciju? Ja izmaksa augs tāpat kā ar JRT ( tur sanāca divi jauni teātri kā likts ), tad vai šeit mēs nekļūdīsimies tāpat, uzkāpjot uz tā paša grābekļa un izmaksas pieaugs līdz jaunas koncertzāles izmaksām? Jauna koncertzāle ar jaunu inovatīvu akustisku zāles… Lasīt vairāk »

Pēdējo reizi rediģēts 2 mēneši pirms - rediģētājs Miķelis
Gatis_Didrihsons

Te Tev taisnība ka zāle ir galvenā telpa RF ēkā un ka iepriekš šeit bija cita veida akustikas uzstādījumi, nevis tas ko tagad meklējam. Tas viss ir izvērtēts cik nu šajā stadijā iespējams. Un to mums žūrijai palīdzēja veikt divi neatkarīgi akustikas speciālisti (Andris Zabrauskis un Jan Inge Gustafson). Un viņu viedokļi sakrīt un uzvarējušā darba piedāvājumu abi atzīst par šajā stadijā labāko, bet līdzvērtīgi labi bija vēl vismaz divi priekšlikumi. Tika vērtētas telpas geometrija, atstarojošās virsmas u.c būtiskie momenti kas noteiks tālāko rezultātu (vairāki konkrēti rādītāji). Šajā stadijā ir atzinums ka līderu piedāvājumiem var tik sasniegta ar Eiropas jaunajām… Lasīt vairāk »

Gatis_Didrihsons

te screenshot no akustikas daļas

akustika_1_BSh
Gatis_Didrihsons

te vēl

akustika_2_BSh
Gatis_Didrihsons

un vēl

akustika_3_BSh
Miķelis

Paldies par bildēm. Iedziļināšos un tad nokomentēšu.

Miķelis

Šis tika izņemts …

Pēdējo reizi rediģēts 2 mēneši pirms - rediģētājs Miķelis
Miķelis

Tātad – 1.Tokijas filharmonija – At the opening night in Tokyo, celebrated cellist Yo-Yo-Ma commented: “This hall simply has some of the best acoustics in which I have ever had the privilege to play.” Absolūts regulārs četrstūris ar piramīdveida griestiem.  2.The Sibelius Hall, Lahti, Finland. Klausītāji sēž visapkārt, vairāki pilvērtīgi balkoni. Viss noklāts ar koku, gan biezu, gan plānu finieri, apgāžot dogmu, ka plāns finieris vibrē kā vijoles korpusā un no skaņas nekā nav. Pati ēka pilnīgs prasts paralēlskaldnis ar plašiem stiklojumiem, absolūtā funkcionalitāte. 3.Parīzes filharmonija. Neviena taisna līnija, vairākpakāpju balkoni ar centrā iekarinātiem akustiskiem ekrāniem. Šādu zāli var uzcelt tikai ar… Lasīt vairāk »

Gatis_Didrihsons

Lieliski. Šo sarakstu var turpināt…(esmu bijis četrās no minētajām). Bet kādā sakarā Tu to šeit un tagad mini? Ja nu vienīgi vēlies lai autori iesaistās… mēs vērtējām no tā kas tika piedāvāts. Kopumā tendenciozi šie Tavi spriedumi. Es jau rakstīju ka Gewandhaus Leipzig un Saporo ir ļoti līdzīgas pēc formas u.c., tikai ar lielāku vietu skaitu. Berlīne, Parīze, Tokija, Hamburga u.c. ir 2000+ vietu zāles. Tas nav Rīgai (programmā). Vārdi var pazemināt vai arī pacelt autoru piedāvāto risinājumu. Kā skatās…

Miķelis

Es vēlos saprast, kāpēc risinājums ir prastākais no visiem iespējamajiem. Tu paskatījies Tokijas risinājumu, par kuru mūziķi ir vienkārši sajūsmā? Primārais ir akustika un skaņas kvalitāte. Tātad eksistē kvalitatīvi visā pasaulē atzīti top risinājumi. Kāpēc mēs nevis ņemam tos, bet mēģinām izgudrot savu divriteni. Varbūt konkursa nolikuma izstrādes stadijā bija jāpaņem Džonsonu par konsultantu un nemaz nebūtu nekāda konkursa par Kongresu namu? Jo tur nekas labs nevar sanākt? Kāpēc mēs nedomājam ambiciozi tur kur to vajag? Paskat uz Gāliņciema bibliotēku – 4500 EUR/m2 – bez saspringuma Lielajos Pāķos. A te, knapināmies – tur var būvēt, tur nevar. Top akustiķus paņemt… Lasīt vairāk »

Pēdējo reizi rediģēts 2 mēneši pirms - rediģētājs Miķelis
Miķelis

Jā, un cik Tavuprāt Gati Rīgai būtu labi skatītāju vietu? Andi, cik bija uz AB dambja? Pēc kādiem kritērijiem un kas noteica to skaitu? Aprēķini, prognozes, pirkspēja? Kas ir noteicošais rādītājs? Vai tika ierēķināts arī RailBaltic faktors? Ka te varēs nokļūt no visas Eiropas?

Pēdējo reizi rediģēts 2 mēneši pirms - rediģētājs Miķelis
Arturs

Miķeli, paldies par laba skanējuma zāļu uzskaitījumu. Tomēr atļaušos vairākas piezīmes: Lai radītu INOVATĪVU zāles akustiku, pirmais nosacījums ir inovatīva arhitektūra. Nav tāda 1 akustiski “pareizā” zāles forma. Par versijām zāles konfigurācijai – katrai versijai ir savi plusi un mīnusi, skanējumi šīm zālēm ir dažādi, tos objektīvi salīdzināt nav iespējams. Ir 2 atšķirīgas zāles skanējuma prasības – a) mūziķu darbam uz skatuves, b) klausītājiem zālē. Pēdējiem vēlams, lai nebūtu lielas atšķirības, lai gan no tā izvairīties nav iespējams, īpaši lielās zālēs. Pēdējā piezīme, pati galvenā: par zāles skanējuma lieliskumu var spriest tikai pēc uzbūvēšanas. Meta projektā vispār nav iespējams izrēķināt… Lasīt vairāk »

Miķelis

Sveiks, Artur, es jau gaidīju Tevi komentāros: Jā piekrītu, tādēļ jau uzskaitīju vairākas dažādas zāles, bet man domāt, ka pie Kongresa nama atjaunošanas un tā tehniskā uzdevuma, ka mēs neejam iekšā parkā – mūsu izvēles ir ierobežotas. Ar + AB dambi tās būtu daudz lielākas un manis “lobēto” pazemes autostāvvietas apbūvi mēs jau iegūtu pieklājīgas izvēles iespējas.Protams, bet jo lielāks izvēles variantu skaits, jo lielāka izvēle akustiķiem, kuru vērtējumā principā bija jābūt aptuveni 50% no visa meta vērtējuma. Ar piebildi, ka tādas kvalitātes aprēķini ir obligāti visiem 6 finālistiem.Uzdevumu arī jautājumu par skatītāju skaitu un man ir pamatota aizdoma, ka… Lasīt vairāk »

Pēdējo reizi rediģēts 2 mēneši pirms - rediģētājs Miķelis
Arturs

Pavisam īsi – visi akustiskie aprēķini balstās uz 2 precīzu datu grupām: uz konkrētu izmantojamo apdares materiālu akustiskajiem parametriem, kas nozīmē, ja izgudro jaunu, agrāk nebijušu materiālu kā Elbas filharmonijā, tad tāds vispirms ir jātestē laboratorijā datu iegūšanai. uz precīzu telpas plakņu konfigurāciju. Laba skanējumam iegūšanai balkona margu plakņu leņķus “piedzen” ar atstarojumu prognozējošām programmām. Manā izpratnē šis ir attiecināms uz pilnu būvprojekta sastāvu, kad ir BK inženieri apstiprinājuši visus augstumus, biezumus, plakņu masas, utt. Bez tam mūsdienās aizvien vairāk parādās nepieciešamība pēc elektro apskaņošanas sistēmu izbūves tāpēc, ka jaunie komponisti savos skaņdarbos iekļauj arī datora radītu skaņu, ar ko… Lasīt vairāk »

Miķelis

Domāju ka uz vietas to veikt nav iespējams, visticamāk būs tradicionāla koka vairogu arhitektūra ar kaut kādiem iekārtiem elementiem griestos. Varbūt, bet kā pierāda Mežaparka estrāde, tad visticamāk nebūs nekādu kustīgu vadāmu elementu – noskaņošana notiks ar uzgriežņu atslēgām. Domāju, ka iespējama dažādu materiālu kombinācija, par tām pašām Stradivāri vijolēm – skan tādēļ ka blīvs, specifiski vienā vietā iegūts koks + laka ir analizēta, tur ar visādi brīnumi ir iekšā. Uz tik smalkām niansēm, te uz vietas neviens nepavilksies – grafiks mums ja, mums grafiku vajag izpildīt – līdzekļus apgūt. Elektroapskaņošana gan būs, bet tur uzvarēs kāds megadārgs nepazīstams kantoris,… Lasīt vairāk »

Pēdējo reizi rediģēts 2 mēneši pirms - rediģētājs Miķelis
Arturs

Maza info par elektro apskaņošanu un citām ar vadiem un kabeļiem saistītām lietām.
Lai kas un cik dārgi nebūtu iekārtu piegādātāji, vispirms visa audio-video-gaismu sistēma ir jāuzprojektē. Mūsdienās, ņemot vērā, ka šo sistēmu vadība ir ciparos, var bez pārspīlējuma teikt, ka tā ir šo tehnoloģiju arhitektūras projektēšana, ar diezgan lielu līdzību pilsētprojektēšanai – ar komunikāciju maģistrālēm, pieslēgvietām, plūsmu jaudu nodrošināšanu, utt. Pilna sarežģītības pakete ir teātros ar vairākām zālēm. RF gadījumā sarežģītība ir dēļ vairākiem rezidentiem. Tas nebūs viegls uzdevums – noformulēt kāda veidā uzbūvēt komunikāciju arhitektūru.

Māra

Kāpēc šis netiek pienācīgi publicēts visiem apskatāmā veidā?

Gatis_Didrihsons

Aprunājos ar konkursa rīkotājiem un atbilde ir ka pavisam drīz informācija parādīsies oficiālajās konkursa web lapās (RF, ACE) …kur tas tika izsludināts. Nezinu gan vai tur būs specifiski tehniskā informācija no paskaidrojuma rakstiem un tmldz.

Gatis_Didrihsons

Šobrīd kā zināms (līdz 15.janv.) sešu 2.kārtas dalībnieku planšetes ir izliktas publiskai apskatei RTU Arhitektūras fakultātes 4.stāvā. Interesenti var iet pētīt.

Miķelis

Jā un Gati, pie vienas runāšanas: kas pie joda ir šis – konkurss ar jau gataviem uzvarētājiem? https://m.db.lv/zinas/izsludina-jauna-pasazieru-terminala-arhitektonisko-konkursu-514441

Gatis_Didrihsons

Nav ne jausmas. Lai ko jēdzīgu spriestu par jebkuru jautājumu, ir jāiedziļinās. Tam man vnk nav laika.

Miķelis

Saprotu Gati, ka Ziemassvētku Vecīša lomai jātrenējas, man arī te mazs pulciņš mazbērnu un jāmācās izskatīties pārliecinošam. Un viņi taču piedāvās pienu un cepumus 😉 Un es arī esmu briesmīgi aizņemts, mēs visi tādi esam. Bet… Ja uzsākam diskusiju, tad norunājām ka nelaižamies lapās, bet jautājumus izrunājam. Vēl jo vairāk, ka tādas īsti pārliecības par Latvijas arhitektu cunftes spēju izraudzīties labākos, valstij izdevīgākos risinājumus nav. Un viņa zudusi kā reizi pēdējā laikā ar tepat vien publicētiem darbiem. Var protams skaisti visur runāt par Jauno Bauhausu, bet mums pat vecais īsti nesanāk. Ir kāda vīzija, kas pie mums īsti notiek mūsu… Lasīt vairāk »

Gatis_Didrihsons

Mazbērni ir liela svētība, apsveicu. Es labāk pavadītu vairāk laika ar viņiem un limitētu savu laiku te komentējot. Man gan vēl nav mazbērnu :). Varu arī Tevi saprast, ka esi zaudējis uzticību vietējai cunftei utt., bet te man ļoti limitētas iespējas kā palīdzēt. Varu aicināt tikai uzticēties – ka žūrija savu darbu darījusi godprātīgi un profesionāli. Manas pārdomas savukārt pēdējā laikā ir par mūsu individuālo un kolektīvo spēju pieņemt demokrātiski un profesionāli izsvērtus lēmumus un palīdzēt tiem īstenoties, nevis likt šķēršļus jebkurā šī izvēlētā ceļa etapos. “Vadi, seko vai netraucē” jēdziens man šķiet aktuāls pēdējā laikā domājot par mūsu LV… Lasīt vairāk »

Miķelis

Tad kad būs, tad sapratīsi cik atšķirīgas ir mūsu paaudzes 🙂 Ir limitēts laiks, kuru Tu vari ar viņiem izturēt, jo viņiem ir pavisam cits pauers, cits skats uz dzīvi. Bet lēnām pierodu 🙂 Skaidrs ka kritikai ir jāveicina notikšana un ja runājam par arhitektūras kritiku, tad tās mērķis ir veicināt attīstību. Lieta tāda, ka arhitekts ir diezgan liels cietpauris un lai kaut kas nogulsnētos arī viņa prātā, tur vecās metodes neder. Ir vesela plejāde arhitektu, kuri organiski netur kritiku un apvainojās. Tas man liekas dīvaini, jo profesijas attīstība notiek caur kritiku un kā reizi šādos profesionālos portālos. Tas laiks,… Lasīt vairāk »

Pēdējo reizi rediģēts 2 mēneši pirms - rediģētājs Miķelis
Miks Kārkliņš

Vispirms, apsveicu uzvarētājus, un lai jums pietiek pacietība, izturība un možums visā procesa garumā! Šis nebūs sprints, šis būs MARATONS. Bet par materiaālu…prieks, ka visiem viss tāpat ir skaidrs no vizenem un pāris plāniem. Piedodiet, bet es esmu muļķis, kas nav pietiekoši izglītots lai varētu kaut ko saprast bez griezumiem. Nu vismazam būtu nopublicējuši griezumu nummur 4, lai var saprast, kas tā par telpu tur ir uzradīta. Šķiet, ka pisētvides griezumus paģērēt šeit būtu kaut kas kosmisks. Bez tiem, gan, man rodas pārliecība, ka padomju gars te vēl dzīvo cepuri kuldams un tukšajā kongresu pils priekšlaukumā turpinās iesvētīt pionierus. Veiksmi… Lasīt vairāk »

Pēdējo reizi rediģēts 2 mēneši pirms - rediģētājs Miks Kārkliņš
Miķelis

Jā, man arī liekas mazliet jocīgi, kādēļ tur aizmugurē tāda saspiestība, bet vecās stiklotās piramīdas un stulbā strūklaka dzīvo savu dzīvi tālāk, ja te bija iespēja tā izvērsties. Bet Rīgā ir prakse tukšos laukumus iznomāt – šis kā reizi patīk hokejistu faniem. Var gadīties ka atbrauc ceļojošais cirks un Upīštēvs ir laba atspēriena vieta skeitbordistiem 😉 Bet gan jau ka bija darbi, kas to risināja, tikai nezinu kāpēc tie tiek slēpti, jo tās ir citas IDEJAS. Ja spējam abstrahēties no renderu kvalitātes, tad mums kā reizi galdā jāceļ citas IDEJAS, lai varam tās apspriest. Zinu, ka no arhitektiem Latvijā tas… Lasīt vairāk »

Pēdējo reizi rediģēts 2 mēneši pirms - rediģētājs Miķelis
Miķelis

Latvietis jau ir kautrs, – viņš jau neies tādu laukumu aizbūvēt. Viņš pastāvēs, ar purngalu pazīmēs smiltīs un ies uz sētas pusi izpausties. Tur gan – liektie stikli, lielais ātrijs, terases – tā lai citi neredz, lai ir intīmi latvietim. Citiem nav jāredz, kur latvietis šeptē, jo latvietis tomēr ir viensētnieks. Latvietis arī negrib nevienu aizvainot. Tur pie Stacijas, tur gan, tur uzraus tādu mūri, ka galvu atliecot cepure nokritīs un logus skaitot kā aitas, aizmigs uz vietas. Bet te – kuš, ka tas čalis, kas prasa vai Rīga gatava, nepamostas. Kuš, ja. Šitais taču mantojums. CK namu, to nost… Lasīt vairāk »

Gatis_Didrihsons

Par griezumiem piekrītu, bez tiem tiešām daudz ko grūti saprast. Arti!? varbūt vari papildināt grafisko sadaļu!
Par laukumu ēkas priekšā piekrītu – arī mums žūrijā radās pārdomas vai to vispār vajag (ok, minimālu publikas apritei), bet vislabāk būtu ka parks aiziet līdz ēkai …saplūst ar 1.st.vestibilu. Jautājums ir kā to izdarīt jo šeit ir stāvvietas zaļais jumts, bet šis tad tiešām jārisina tālākā projekta attīstības gaitā

Miķelis

Kā reizi stāvvietas bija jājauc nost un tajā vietā jābūvē jauna koncertzāle. Tur jau tagad visam tek jumts, un viss ir nolietojies. Kurš bija tas, kas izdomāja, lai te viss paliek kā ir, šo vietu konkursantiem nedosim apguvei?

Gatis_Didrihsons

Nu te galīgi šim nepiekrītu. Bulvāru loks jeb parka zaļā josla kas iet cauri pilsētai no dzelzceļa uzbēruma līdz Andrejsalas galam ir unikāla pilsētbūvnieciska vērtībā ko ar likumu sargājam (kopā ar Unesco). Šo joslu pārkniebt nedrīkst un to vienbalsīgi atzina žūrija, izvērtējot tos drosmīgos piedāvājumus kas šo ceļu izvēlējās iet. Tādi bija 1.kārtā, bet acīmredzami ieguvums bija mazāks nekā zaudējums. Aizbūvēts tiktu parks, pārtraukta šī skaidrā pilsētbūvnieciskā shēma, bet esošā ēka tā pa īstam tajos darbos netika apgūta …daži pat piedāvāja nojaukt to vēlāk piebūvēto (to stikloto ko uzrāva uz NATO samitu) tur atbrīvojot vietu parkam. Nereāli tas viss, pie… Lasīt vairāk »

Miķelis

Tur nav parka, tur pazemē ir autostāvvieta ar tekošu jumtu ar kuru tūlīt būs problēmas. Kas tad ir Kongresu nams – vai netika iebūvēts parkā? Kāpēc nevarētu būvēt gar Valdemāra ielas fronti? Jau ar LNMM nogrieza iespēju būvēt parkā, un ko – tagad tas betona laukums ir baigi mīlīgs ar skeitbordistu sasistiem virsgaismas stikliem? CK nams – akurāt iebūvēts parkā. LU bijusī Bioloģijas fakultāte – akurāt iebūvēta parkā. Latvijas Nacionālā teātra jaunā piebūve – tūlīt akurāt tiks iebūvēta parkā. Latvijas Kuģniecības ēka ( rekonstrukcija ) akurāt notika uz parka rēķina, tur pat asfalta piebrauktuve ir ieviesta, lai bonzas var ar… Lasīt vairāk »

Pēdējo reizi rediģēts 2 mēneši pirms - rediģētājs Miķelis
Miķelis

Nu tieši tāpat žūrija iemeta miskastē Sidnejas operas konkursa darbu – šī bija sasodīti stulba nerealizējama ideja, kas tagad kļuvusi par Sidnejas vizītkarti 😉 Bet bija čalis, kas izvilka to darbu no miskastes un paskat, pēc baigām mocībām, stāv joprojām. Stulbais Utsons iecēla to ūdenī, ar pilnīgi kreizī arhitektūru, kaut vietas tur bija ka vai biezs. Varbūt mums arī miskastē stāv laba ideja, Gati?
P.S. Ceru neesmu pārsniedzis konstruktīvas kritikas rāmjus? Galvenais neapvainojies, es tāpat kā Tu, turu rūpi par lietu 🙂
Tātad – kāpēc nevar būvēt gar valdemāra ielas fronti, uz vienas līnijas ar Ārlietu ministrijas ēku? Un jaunbūvi?

Pēdējo reizi rediģēts 2 mēneši pirms - rediģētājs Miķelis
Gatis_Didrihsons

Varbūt kāda laba ideja miskastē iemesta… tā vienmēr var būt. Nepateicīga lieta būt žūrijā …bet mana pieeja ir “tiesā tā kā gribētu lai Tu tiec tiesāts”, ar pilnu profesionālo pārlieciību un iedziļināšanos. To mēs paveicām un uzvarētājs tika izvēlēts vienbalsīgi. Tā kā tas čalis nebūs no žūrijas :), un mums pietiek ar vienu un realizējamu priekšlikumu. Nevar parkā būvēt tāpēc ka to neļauj normatīvie akti (paskaties RTIAN kāda zona kur ir) un arī tādēļ ka tiek pārrauta parka turpinātība (bulvāru loks) un tas netiks akceptēts ne no skaņojošām institūcijām, ne no sabiedrības kopumā. Izmantojam to daļu kas jau ir apbūvēta.… Lasīt vairāk »

Pēdējo reizi rediģēts 2 mēneši pirms - rediģētājs Gatis_Didrihsons
Miķelis

Tā nav utopija, bet Valdemāra ielas apbūves līnijas turpinājums uz piebegta parka ar pazemes autostāvvietu rēķina. Bet OK, pieņemu ka Rīgā drosminieku nav, varbūt cerēju uz NRJA…
Tehniski tas nav parks, tā ir autostāvvieta, neskatoties kas visos plānos iezīmēts, to taču Tu saproti? Kā ar akustisko koncepciju? Skat komentāru augstāk pie akustikas shēmām.

Pēdējo reizi rediģēts 2 mēneši pirms - rediģētājs Miķelis
Gatis_Didrihsons

par kādu Valdemāra ielas apbūves līniju Tu runā? piedod, man jāatslēdzas

Rigas_apbuves_karte_Valdemara
Miķelis

Iedomāsimies līniju no Nacionālā teātra, kas iet cauri 2.vidusskolai un Ārlietu ministrijai. Ar esošo atkāpi no Valdemāra ielas. Tas ka tur iezīmēts zaļš, tas ir Pujāta laika feiks, tur neviens koks, izņemot maziņos neaug, pēdējā vētrā izgāza vēl dažus, jo apakšā ir stāvvieta un jumtam cauri saknes nevar augt. Tehniski tas nav parks, bet stāvvieta ar betona bruģa segumu. Slikti hidroizolēta stāvvieta ar tekošu jumtu, kura visu laiku ir pustukša. To piedāvāju izmantot Akustiskās koncertzāles jaunbūvei, kur var izvēlēties no labākām koncertzālēm shēmu un realizēt. Tas ka mēs izliekamies neredzam šo potenciāli labo vietu, mums kā arhitektiem godu nedara. Ir… Lasīt vairāk »

Pēdējo reizi rediģēts 2 mēneši pirms - rediģētājs Miķelis
jtd

Āpāc, nu gluži kā simtdaudzgadīgs, vēl cara laikus piedzīvojis činavnieks.

Ivo Šteimanis

     Apsveicami, ka mūsējie MARK un Mailītis. A.I.I.M. uzvarēja šajā konkursā, neapšaubāmi pie šī attīstības scenārija šis ir līderis!  Minētie kritiskie momenti ir tikai konsekvents iznākums, kuru nosaka konkrētā vietas izvēle un uzdevums, lai arī cik talantīgi arhitekti to nerisinātu.           Vietas izvēles process pārdzīvoja kvalitatīvas pārmaiņas no sākotnējas vienpersoniskas politiķu izvēles, līdz jau plašākai arhitektu iesaistei un analīzei, nonākot līdz šai, šķietami vienkāršāk realizējamai izvēlei.        Pāris nedēļas pēc šīs gala izvēles, 2022. gada 24. februārī sākās Krievijas impērijas uzsāktais koloniālais karš pret Ukrainu.  Tālākie notikumi noveda pie nākamā vēsturiskā notikuma, kurš kavējās teju 30 gadus, pie okupācijas simbola nojaukšanas Uzvaras parkā. Iegūto vakumu apbrīnojamā tempā, faktiski… Lasīt vairāk »

Miķelis

Jā, piekrītu – šis būtu labs variants AK Uzvaras parkā. Brīžiem man liekas ka Rīga ir kāds specifisks cietpauru ciems 😉

Ivo Šteimanis

Esam kļuvuši par pārbirokratizētu, iracionālu, pašiznīcinošu sistēmu. ES fondi, jeb vācu darba rūķu sastrādātais, radījis lētās naudas efektu, jeb cipariņus valsts budžeta tabulās, kuri sagremo lielos projektus, to sadārdzinājumus un kļūdas. Tas viss novedis pie truluma un pašpietiekamības pazaudēšanas.        Mums ir lielākais birokrātiskais aparāts uz iedzīvotāju skaitu Baltijas valstīs, arī nodokļos uz darbinieku tiek samaksāts ~2000 eiro/gadā vairāk kā kaimiņos. Tas viss rezumējās nevis ar ērtākiem pakalpojumiem tautsaimniecības attīstībai, bet gluži otrādi, jebkas tiek sarežģīts un bremzēts, jo katram savs nozīmīgums jāpierāda. Protams, ir arī labie piemēri un tieši tādēļ rodas jautājums, kādēļ vieni var un citi ne, jo visi darbojamies vienu likumu ietvaros? Cik… Lasīt vairāk »

Ivo Šteimanis

Rīga. 2059. gads (īsa vīzija Miķeļa garā).       Kongresu nama koncertzāles būvdarbu placī noritēja vēl pēdējie darbi, to radīto trokšņu fonā dzirdama arī pēdējā parādes lielgabalu zalve. Reizē ar būvniecību ir beidzies arī Trīsdesmit gadu Džoistiku  karš, neatkarība ir atgūta, Krievijas jaunā valdība ir atsūtījusi pirmās reparācijas, tikai graudā, jo visi zelta imperiāli ar čekista ģīmi ir atdoti Ukrainai.        Vējš pluinī šķietami necilā būvžoga pāri palikušo baneru driskas. Dažos vēl var salasīt īslaicīgās okupācijas varas saukļus: “karš ir miers”, “denacifikācija”,   “brīvība ir (noplēsts)”. Savu galveno f-ju, pasargāt būvlaukumu un neļaut tajā iekļūt svešajiem tas ir veicis godam.        Jāsaka, ka vislielākā nozīme šajā bija īpašajam koncertzāles tapšanas aizsardzības… Lasīt vairāk »

Andis Sīlis

Jā, šis ir labs aspekts. Latviešiem ir senas konformisma tradīcijas, varēsim teikt – nu re, tak saglabājām kommunisma garu, tāpat kā Zaiga saglabāja Smiļģa garu JRT. Rītups mēģināja to komuņagu smaku izdzīt no Elizabetes 2, bet neko labi nesanāca, tada nu Rīgai karma. Un nafig klausīties Vāgneru, Šostakovičam arī labs repertuārs, fasādēm piestāvēs.

Miķelis

Gan Vāgners, gan Šostakovičs ir diezgan neciešami abi. Es dodu priekšroku Mocartam. Bijis brīvmūrnieks, bet mūzika, un tas ir zinātniski pierādīts fakts, labvēlīgi ietekmē cilvēku šūnas, un ūdens kristāli aug gan ar Baha, gan ar Mocarta mūziku. Par tiem gariem. Man bija bloga teksts par MK ēku un klejojošo Ulmani. Vispirms jau vajadzētu uzprojektēt modernu MK ēku, lai visu to ārprātu kaut kā pagrieztu uz labo pusi. Andrejam laba iniciatīva – aizsūtīt Vili Lāci uz dzimtas kapiem. Rīgas Dome nākusi ar re-use konkursu par Lielajiem Kapiem, kur atdusas mūsu dižgari. Es gan īsti nesaprotu, ko var konkursēt kapos, bet OK,… Lasīt vairāk »

Pēdējo reizi rediģēts 2 mēneši pirms - rediģētājs Miķelis
Miķelis

Muzikālā pauze. Visi jau noguruši no komentāru lasīšanas…Kā varētu izskatīties tas čalis, kas pamostas un prasa: Vai Rīga jau gatava?
Man ir viena versija: https://youtu.be/UKunvvN2iCk?si=twzJiBuRUaBndYpA

Miķelis

Precizēšu 🙂 Manā izpratnē Gatis ir vienīgais, kas komunicē kā būtu jākomunicē tāda konkursa žūrijas vadītājam. Paldies viņam par to 🙂 Paši konkursa dalībnieki – nu tiem vienkārši laikam nav dūšas. Domāju mēs uzcelsim AK 5 gadu laikā un visi būs apmierināti ar rezultātu. Jā, varbūt nebūs superlidojums, bet OK, ko nu vairs. Par izmaksām. Tās būs ap 50-60 miljoniem, neskaitot LU Bio korpusu un autostāvvietas rekonstrukciju. Aptuveni gads aizies būvnieku defektu novēršanas darbiem un mēbelējumam, skatuves aparatūras iegādei. Neiztiks bez būvnieka maiņas. Par globālo situāciju. Rietumi saņemsies, tiks ieviests preču embargo pret Krieviju, Ķīna piedzīvos milzīgu recesiju, islāmisti pie… Lasīt vairāk »

Miķelis

Kāds ir valsts saimnieciskums var redzēt šodienas Kultūršokā. Koncertzāle Rīga ar 850 vietām Zinātņu akadēmijā 4 gadus nestrādā tiesvedības procesa par 400k EUR dēļ, kas faktiski ir nu pusgada ieņēmumu jautājums pie esošās noslodzes. Otrs, kāpēc jautāju par skatītāju vietu aprēķiniem – jo vairāk vietu, jo piejamākas biļešu cenas. Labas vietas operā – 18 EUR, koncertzālē Daile 50 EUR. Abās vietās viss izpārdots labu laiku uz priekšu. Tātad uz kādiem aprēķiniem balstās skatītāju vietu skaits Rīgas Filharmonijai? Un lūdzu dokumentu, zem kura ir kāds paraksts, kurš iekļauj tirgus izpēti un formulu 😉 Tas taču nav par daudz prasīts konstruktīvas kritikas… Lasīt vairāk »

Oleg

Pievienojos!

Pēteris Bajārs

Par uzvarējušo darbu – cepuri nost. Pēc pirmās kārtas jau nebija divu domu, kas ir līderis. Bija daži jautājumi – liektās stiklotās konstrukcijas, levitējošā nesošā fasāde, bet arī tos otrajā kārtā autori bija atrisinājuši / pamatojuši.
Viena darvas karote žūrijas virzienā, nē, pat vairākas. Otrajā kārtā parādās komentāri, kuri būtu palīdzējuši, ja kāds tos būtu pieminējis jau pirmajā. Žūrijas atzinums netiek izsūtīts, bet ir atrodams tikai RF mājas lapā & ar tikai latviskā versijā (tas pats ar otrās kārtas Q&A). Žūrijas final vērtējumā vismaz mūsu darba apraksts pielikts citam projektam. Ceru, ka tas tik gala dokumentā, ne pašā vērtējumā

Pēdējo reizi rediģēts 2 mēneši pirms - rediģētājs googoo
Miķelis

Sveiks, Pēteri! Kuri ir tie jautājumi? Pēc pirmās kārtas kā reiz nebija izteikti līderi, bija vairākas idejas. Nedomāju ka pēc otrās kārtas kāds darbs ir galvastiesu pārāks, visi bija pietiekoši izstrādāti. Jautājums par skatītāju skaitu ( tas no kurienes ņēmās ) un par to kāpēc netika apbūvēta tizlā autostāvvieta. Loģiski ka tiek celta jauna koncertzāle nevis apmuļļāts Kongresu nams. Kurš mums ir tas gudrais, kurš visu šito izdomā pirms konkursiem? Programmu. Un uz kādiem aprēķiniem – būvizmaksām – to balsta. JRT ir pilnīgs naudas fēlers, izmaksas reiz 2-3 no sākotnējā. Tev bija kādas kardināli citas idejas kā uzvarētājiem?

kivars

Miķeli, šo Tev jānoklausās. VNĪ sākotnēji pieņēma, ka JRT pārbūves izmaksas būs 854EUR/m2!!! Tas jau bija lētas jaunbūves cipars priekš 00’ajiem, kur nu vēl pārbūve 2013ajā. Beigās uzbūvēja par reālu ciparu. https://www.youtube.com/watch?v=6XyzZfXgOsw&list=PLR2yUDK6PMAjs1wkKaoheuAO3ErKqKiFf&index=1

Miķelis

Es te tā domāju Miķeļa domas. MMM laikam necelsim – AiDžeidžei uzmācies sievietēm. Nav labi. Ar Filharmoniju laikam arī CK kongresu namā nav prātīgākais risinājums. Dabūsim kārtējo ēzeļziloni par daudzajiem miljoniem, kur tos nevarēs redzēt, kur tie iegrūzti kā JRT un LNMM. Varbūt norakstam 200k, piemetam vēl 100k un uzrīkojam vietējo konkursu koncertzāles jaunbūvei Uzvaras parkā? Bez AiDžeidžejiem. Kas i ko gunstīgarhitekttauta? Pavelkās?

Pēdējo reizi rediģēts 2 mēneši pirms - rediģētājs Miķelis
Miķelis

Galu galā ja valsts ir tik stulba un nesaimnieciska, mēs taču 100k jēdzīgām konkursam varētu samesties kā likts. Un tad parēķināt cik izmaksā vienā vietā un cik otrā un kādas tad ir preferences. Neviens nevar atbildēt pat elementārus jautājumus par skatītāju vietu aprēķinu, kur nu vēl prasīt par izmaksām. Mums taču kā konkurss, tā fēlers ar izmaksām, pēc tam visi ar ziedot.lv vāc bērnu slimnīcai naudiņas. Kaut kas tajā visā nav pareizi, ne?

Valdemārs, Zariņš

Kamerādeniem – uzvarētājiem, visu cieņu! Darbs ar esošoi programmu un uzstādijumu visticamākais ir labākai, ticu Gata viedoklim. Cita runa ir par jēgu un valstisko vīziju ( vīzija ir sapņu salāgojamība ar realitāti, sapņi, murgi ir nekas cits kā plika fantazēšana) Ivo jau izlika savu argumentāciju, ko šaurā lokā paspējām izdiskutēt. 100% piekrītu, Ivo! RB būs galvenais ES fondu apēdājs objektīvi – tā ir militāra infrastruktūra mūsu reģiona aizsardzībai ( parasti tādas ceļ salīdzinoši lielā attālumā no ienaidnieka robežas paralēli tai , lai ar radiālajiem zariem nodrošinātu piegādes uz/no konkrētajiem punktiem – lidostām, ostām, un tiešo ienaidnieka robežu potenciālo karadarbības vietu.… Lasīt vairāk »

Miķelis

Piekrītu daudzos punktos, tomēr prioritāšu sarakstā mēs joprojām kaut ko visi nejūtam. Karš ir tepat pie durvīm – neprātīgais kaimiņš sit mājas iedzīvotājus vienu pēc otra nost, policija aizgājusi Ziemassvētku brīvdienās un gaudulīgi stāsta ka kafijas policistu iecirknī nav un šie kafiju nepadzēruši nevar braukt un savaldīt slepkavu. Un vispār viņiem ieročus arī pašiem vajag, lai aizstāvētu policistu iecirkni. Man domāt ka ir plāns, kuru mēs visi te nenolasām un mums tai plānā nav baigā goda vieta paredzēta, līdz ar to es vairāk pievērstu uzmanību personīgām iemaņām apieties ar ieroci un saprast kāds labums varētu no mums katra konkrēta eksemplāra… Lasīt vairāk »

Pēdējo reizi rediģēts 1 mēnesis pirms - rediģētājs Miķelis
Valdemārs, Zariņš

Tu , Miķeli, vecos blēžus Bendiku&Kolātu klausies? 03.01.2024. raidījums tieši par to, bet tā optimistiski – stoiski, lietišķi, es tieši par to pašu. Cilvēki savas izvēlas veic individuāli, ja nu būs jākaro, karosim, un tomēr Baltija ir vienā setā ar FIN,PL, SWE,GB un pārējiem NATO, nebūs gluži 1940tais. Kas fakts ar “svētuma monumenu varenumu” ar ko LR aizraujas karu neuzvarēsim, ne cīņā par miesu, ne arī par garu. Karu var uzvarēt ar patiesu, skaidru attieksmi, godīgumu un lietišķību, bez “pokazuhas”, pēdējā ļaudis apmāna tikai tad ,kad šo ticību nekas neizaicina, bet mēs dzīvojam stipri izaicinošu apstākļu laikmetā it visās jomās,… Lasīt vairāk »

Miķelis

Nē neklausos, būs laikam jāpaklausās. Tieši tā – racionāli tēriņi – gan būvējot, gan iepērkot, gan projektējot. Diemžēl šis nav par mums. vakar pa LSM bija BBC filma par Baltiju. Skats no malas. Ļoti neglaimojošs, tai skaitā par krievu miljonāru mājām Jūrmalā vs latvieša vidējo algu 18K EUR/gadā. Par Daugavpili un tur vari iedomāties kā tas NATO karavīriem izskatās. 25% krievu un mēs vēl diskutējam vai taisīt gešefti ar šiem vai nē. Es protams sevi aizvien mierinu, bet iekšēji jūtu ka būs pa….ļā. Baltijai tas sens stāsts par mongoļiem-tatāriem. Vēsture iet pa spirāli un par 5.pantu absolūti neesmu drošs. Kodolkarš… Lasīt vairāk »

Valdemārs, Zariņš

Redz te arī Aināra plāns ( raidījuma Jūrmalas epizode) ir izgāzies, kam tā jurmaļina ar tām sovoku mažoru villām vajadzīga, nav te tuvumā tādu mažoru, Rīgā jau aŗi tie skati uz to publiku orientētajiem projektiem nav labāki ( dvīņu torņi, filosofu rezidences utt…), pieskaitot jau tā rūkošo Rīgu un īpaši tās centtu, ir pavisam bēdīgi . EE, LT pēc 2008/2009 krīzes savā NĪ attīstībā rēkinājās tikai ar savu iedzīvotāju un īstiem investoriem ( tiem ārzemniekiem, kas uzņēmumos ieguldījās abās valstīs, uzņēmumos kas ražo/eksportē), LV lika likmi uz plato krievu/sovoku rubli nī ( īpaši patika daŗijumi skaidrītē), un vietējais aborigēns nevienu… Lasīt vairāk »

Miķelis

Tā jau ir – moskovīts ir baigs muldoņa, melo visulaiku. Dvīņu torņus andelē par 220 mio EUR. Ir arī kaut kādi dzelzs vīriņi, kas te grasās 3 miljardus ieguldīt. Kāds kait ko zin par šamajiem? https://m.db.lv/galerijas/paraksta-memorandu-par-3-miljardu-eiro-piesaisti-andrejsalas-attistibai-514673

Pēdējo reizi rediģēts 1 mēnesis pirms - rediģētājs Miķelis
Valdemārs, Zariņš

Apskaties, kurās Eiropas valstīs līdz šim ieguldījuši, un Tev taps viss skaidrs -…Serbijā, Albānijā un Horvātijā… ( pārējās Līča vai Magriba valstis neskaitās, specifika,kas mūsu galam galīgi nav izmantojama), vienīgā ,kas uz tā fona rada cerību ir Horvātija ( objektīva ES tūrsima Vidusjūras valsts, kā GR,IT). Tad gan jāskatās kur un cik ieguldījuši Horvātijā – tiešām pilsētas attīstībā , vai tūrisma infrā ( kas nebūtu liela māksla tur). LR tūrismā tādā līmenī ieguldīt, ‘būtu ļoti drosmīgi. Ar Līča pilsoņiem , jau LR labi gājis ar vērtīgiem ( valstiskā mērogā) īpašumiem – Ķemeri. Vēl viena niansīte – …projektē un attīsta… (… Lasīt vairāk »

Miķelis

Ben, 3 miljardi ir Latvijas rekords. Vai tik nav arī Baltijas rekords. Latvijā laikam visi izskatās pēc idiotiem, ja šis iet cauri. Neredzu nevienu ekonomisku priekšnoteikumu, nerunājot par ģeopolitiskiem riskiem, ieguldīt Rīgā 3 miljardus. Varbūt Andis var viest skaidrību, tas tomēr tur viņa gals, Andrejsalā 😉 Šodien jāattaisa simtgadīgais, ja tas nav kārtējais uzmetiena projekts, kā piespiest Rīgas domi ieguldīties infrastruktūrā 🙂 Taupīju galvenā moskovīta bēru dienai, bet te kā aklai vistai grauds – vīriņi ar 3 miljardiem ādas diplomātos no Austrumu zemēm un līgums jau parakstīts. Bij te mums pašvaldību džeks, kas parādzīmi par 200 mio parakstīja. Šis nav… Lasīt vairāk »

Valdemārs, Zariņš

Nu skepse ir baisākā, tie 3mlrd vēl taču būs arī jāatsit, neticu labdarībai, ļoti iespējams, ka tāds arī ir gājiens, kā leģendārajiem mirušo etiopu prinču advokātiem – veči Jums ir novēlēti 0.3-3mio, bet tāds mazs sīkums, jāsamaksā “etiopijas nodeva”, “pārveduma izdevumi” utt.. -1-10K apmērā, kā tas būs nomaksāts, tā tulīt, tulīt arī tas mantojums Jūsu kontā būs. Ja man jāliek likmes, tad es dotu 4/1, ka ir AAA bateriju shēma, kur iespējams ķirsis&co tika apžilbināti ar izvirzīto Līča ļaužu 1001 nakts pasakām. Savukārt, ja būs infra Andrejsalā no nodokļu maksātājiem salikta, tad jau s…ds jautājums, atseviškiem investoriem atsevišku kvartālus vai… Lasīt vairāk »

Valdemārs, Zariņš

Rowland v2 tikai savādākā lomu spēlē ir ļoti liela varbūtība.

Miķelis

Pievienojos aizdomām 🙂 Bāliņi un Andris kā “Bāliņš, kurš nekad nemelo” ir apsviedīgi ļaudis un Ķirsis kā reiz der Vientieša lomai. Protams ar laiku pat gribas pacelt savu katliņu par tādu izdomu, es tikai nesaprotu mūsu pašu juristu un vēl visādu varai pietuvināto funktieri – vai nu viņi ir pasaku stāstnieku fani, vai nu kādi ādas čemodāni ar Karalienes un Prezidentu portrejām tiek arī viņiem. Bij tāda poļu filma par labo krāpnieku Kvinto, šķiet mēs visi te periodiski tos scenārijus arī skatāmies. Bet katrā ziņā – arhitekta dzīve ir viena interesanta padarīšana 😉 Ja vēl spēj no tās atlicināt simtgadīgajam… Lasīt vairāk »

Valdemārs, Zariņš

Miķeli, ja par Vientiešu fronti, pieņemu cīši liela tās sabiedrības ir vientieši, kurus tādus padarījusi pašu konstruētā lepnība, skat. Vecos piebaldzēnus ( manus novadniekus) Kaudzīšu brāļus un viņu pārlaicīgos Mērnieku laikus. Slātavieši tā arī gaļu nesagaidīja, kāpostus neēda, bet pa muguru dabūja, tāpat kā neko nezinošie, bet vismaz kāpostus ieēdušie čangaļi. Līča darboņi arī lieliski saskan ar atbraukušo mērnieka kungu.

Miķelis

Jā, šī patiesi ir brīnumaina zeme, būtu mēs piedzimuši citā vietā un citā ādā, kāds “skaistums” mums paskrietu, nē, pat pabrāztos garām. Tagad sēžam un vērojam tipāžus kā no Mērnieku laikiem izkāpušus 🙂 Nē, būs jāsaņemas un jāuztapina kāda Angļu Džentlmeņu kluba sērija, jo tieši šajā brīdī Angļu Džentlmeņi kā Nagaiņa kungs sēž un prāto kā iekļūt daļās Cepļa pasākumā Andrejsalā 🙂

Valdemārs, Zariņš

Redzi, Miķeli, lai arī mūsu folklora ( tautas zemapziņa) nav tik pilna ar līdakām vēlmju izpildītājām ļaužiem ,kas guļ uz aizkrāsnes, un zelta zivtiņām, kā aizzilupes bēdulejai, tomēr līdzības ir izteiktas. Tas pats valsts kapitālisms kā BL, moskovijā, tā pati nepārvaramā vēlme/ticība pēkšņi kļūt pasakaini bagātiem, bez piepūles uz svešiem pleciem, tas pats pašorganizēšanās trūkums, tā pati plaši izvērstā bezatbildība( uz”krugovaja poruka” bāzes), tā pati vēlme paļauties ,ka valstij/citiem viss jāsakāŗto katra vietā utt…, tajā pašā laikā tā izteiktā īpašās individuālās ekskluzivitātes sajūta, bez mazākās paškritikas/pašironijas. Mērnieku laiki vispār varētu būt Latvijas eposs, tas vismaz liecinātu, ka ar pašapziņu tautai… Lasīt vairāk »

Ivo Šteimanis

  Pēc 24. februāra ir sanācis tā  ka daudziem kolēģiem bez arhitektūras kompetences punktu vākšanas, par papildus prioritāti kluvusi militāro iemaņu apgūšana.  Mūsdienu situāciju nekādi nevar salīdzināt ar 1940. gadu, jo tagad mēs esam daļa no plašāka kolektīva un robežas. Ir sanācis pamācīties kādu laiku militārā bāzē, kurā darbojas cilvēki no padsmit valstīm, redzēt, sajust to solidaritāti, jēgu un veidu kā tas viss (sa)darbojas realitātē. Un ja ikdienā, savējo pulkā redzi motivētus cilvēkus no visdažādākajām sfērām, tad tā aina ir daudz optimistiskāka.   Ne jau paļaušanās tikai uz sabiedrotajiem, bet pašu spējai pretoties iebrukumam ir noteicošā jēga, kā to parādīja Ukraiņi. Cita varianta ilgtermiņa… Lasīt vairāk »

Miķelis

Piekrītu par Izraēlu – esmu bijis vairākas reizes un tā ir viena no manām top valstīm cilvēku savstarpējo attiecību, gudru lēmumu un attīstības plānošanas dēļ. Lai mēs sasniegtu Izraēlas līmeni militārajā ziņā, mums kaut kas ļoti jāmaina. Tur sabiedrība arī ir cita, holokaustu pārdzīvojusi un sapratusi ka par savu valsti jācīnās. Arābi ,starp citu, līdzīgi vatei pie mums, dzīvo kaut kādā fantāzijas pasaulē un nav spējīgi uz inovatīvu domāšanu.

Pēdējo reizi rediģēts 1 mēnesis pirms - rediģētājs Miķelis
87
0
Lūdzu, komentējietx