PAPILDINĀTS ar diskusijas ierakstu.
Šodien plkst 17.00 Arhitektu savienība rīko diskusiju “Kultūras ministrijas ierosinātā Rīgas koncertzāles būvniecības vieta Elizabetes ielā 2.” Pastāvošu pandēmijas ierobežojumu dēļ, ierobežots ir arī klātesošo skaits, taču sekot līdz diskusijas norisei būs iespējams tiešraidē Arhitektu savienības feisbuka profilā.
Pasākuma programma
- Ievads, pārskats par koncertzāles projektiem un apbūves vietām pēdējo 30 gadu laikā. Juris Poga (5 min.)
- Piedāvātās apbūves vietas analīze. Vilnis Šlars (10 min.)
- Ieskats Rīgas kanāla parka un tā apbūves vēsturē. LAAA un Jānis Krastiņš (15 min.)
- PTC ēkas Elizabetes ielā 2 arhitektūras vērtējums mūsdienu skatījumā. Uldis Lukševics (10 min.)
- Arhitektūras konkursa organizēšanas nosacījumi. Jānis Dripe (5 min.)
- Diskusija
Dikusijas ieraksts LAS FB profilā
Diskusija "Kultūras ministrijas ierosinātā Rīgas koncertzāles būvniecības vieta Elizabetes ielā 2"
Gepostet von Latvijas Arhitektu savienība am Dienstag, 30. Juni 2020
Kāda diskusija, ja viens no runātājiem uzstājās ar referātu Arhitektūras konkursa organizēšanas nosacījumi? Šis kā reiz pasākums ķeksītim CK stailā, lai Puntuls var saldi čučēt uz papardes spilventiņa. Un kur Pēteris? Kurš tad Lielo Šūmi pacēla? Un kur Andis? Un kur aprēķini – cik ar šo lēmumu miljonu eiro izmesti miskastē? 1.starptautiskais konkurss – nu vismaz 0.4 mlj.EUR, kaķa vilkšana aiz astes un visādas piepampušo smadzeņu grupas un eksperti – nu vismaz 0.2 mlj. EUR, pati CK ēka – nu vismaz 8 mlj. EUR + tādi sīkumi kā minerālītis un kafija, nu vismaz 0,01 mlj. EUR + algas vivisādiem ekspertiem… Lasīt vairāk »
Pēteris par diskusiju bija dzirdējis, bet par iespēju reģistrēties tikai no Arta uzzināju piektdienas vakarā. Noteikti būšu klāt, bet, šoreiz jāpiekrīt Miķelim, pēdējā prezentācija velk paralēles ar komunistiskās partijas vēlēšanu procesu. Paldies biedram Dripem, par gaišāku nākotni, lai slavēti kongresa delegāti!
Atklāšu noslēpumu, – kritizēju tikai to arhitektu darbus, kuru daiļrade man liekas nozīmīga Latvijas kontekstā un kuri var kļūt vēl labāki. Tā kā ja kādreiz skarbāks vārds, tas nav personīgi. Bet ir viena lieta kur Tev piekrītu 100% – BMW 3.0 CSi – Pēteri, tas ir Super Cool, no sirds apsveicu 🙂
Interesanti sekot notikumu gaitai virtuali. Jasaka atklati, skaidras nostajas man jaunas vietas izvele nav. Taja pasa laika, pat kauns metas no tas uzjautrinasanas, ko man dod kulturas darbinieku teatris. Varu tikai pievienoties Peterim – Dripes fleitesana ir patiesam apbrinojama. Nedomaju, ka vinsh sava argumentacija ir aizdomajies paris solus uz prieksu un apjedz, ka sho te Parizes UNESCO nevertibas shabloninu var pievilkt jebkuram modernisma projektam Latvija. Senite nospiesta no Nimaijera, Preses nams un “Skabbaribas tornis” no Mies. Ta mes te paliksim pie Dailes teatra un sasistas siles. Bet nu…Kaimina shovs vairs nav, tad nu uzjautrinasimies par NEW-suna buda -Dripe-SHOW.
Drosibas labad, te bus atsauce uz Dripes publikaciju DELFI.
https://www.delfi.lv/kultura/news/culturenvironment/arhitekts-dripe-koncertzales-del-nojaucama-eka-ir-unesco-mitnes-parize-gandriz-preciza-kopija.d?id=52262631
P.S. Var jau būt ka man šilierējas, bet šķiet visi iesaistītie saistīti vai bija saistīti ar roku-barotāju Kultūras ministriju līgumattiecībām un uzrunāti vienam sarkano lukturu pasākumam KM buduārā. Nu tā taču arhitektu sabiedrībā nevar notikt, nēē, tas taču būtu pārāk uzskatāmi, pārāk padomiskā stilā, pārāk skaidri pielīdēju labākajās tradīcijās, lūkojoties maizes abrā pēc vecā kompartijas ierauga. Nē, tas taču nevar būt, perestroika taču jau notikusi, Rubiks arestēts, Latvija deklarējusi neatkarību. Laika mašīna vēl nav izgudrota, bet ….varbūt….. šodien mēs vērosim tās izmēģinājumu 😉 Aiziet …. pagātnē. Centrālkomitejas bosi tagad priecīgi saberzē rokas Aizsaulē, jo patiesībā Latvijas valstij nojaucot CK ēku… Lasīt vairāk »
Pilnībā piekrītu! Ģeniāli teikts.
Profesor, profesor – nu bēdīgi tas izskatās, tas devalvē tās vērtības, kuras mums kā studentiem ielikāt. Tas sākās ar Birkerta darbu noniecināšanu un turpinās tagad ar labas, stilīgas modernisma ēkas noniecināšanu. Vai tikai netapt Angļu Džentlmeņu Kluba 3.sezonas 1.sērijai – sižets ir ļoti vilinošs 🙂 https://www.delfi.lv/kultura/news/culturenvironment/liela-breka-maza-vilna-profesors-janis-krastins-par-nacionalo-koncertzali-kronvalda-parka.d?id=52266551
Tātad Angļu Džentlmeņu klubs. Lokācija – Londonas priekšpilsēta. Karalienes Viktorijas laika nams. Nolaists. Sulainis – Berimors. Angļu Džentlmeņi – visiem pazīstami personāži no arhitektu aprindām. Aiziet 🙂
Tikai nesāc! Spama jau tāpat pietiek. Diez vai spēsi iekļauties ētikas kodeksa ierobežotajā teritorijā. Labāk aizej atvaļinājumā- saule, jūra, 100gadīgais blakus….Reāli palīdz sakopot domas un izvērtēt, kas no rakstītā varētu būt arī citiem interesants.
Tā kā no iepriekšējās Angļu Džentlmeņa kluba sezonas pagājis labs laiks. iepazīstināšu ar galvenajiem darbojošajiem personāžiem. Sers Po – Angļu džentlmeņa kluba vecbiedrs. Ienākumus gūst izplēšot no čeku grāmatiņas ( projekta ) lapas. Sers Bro – MI8 vecs darbinieks. Mākslinieka Margrita kvēls fans un atbalstītājs. Anonīmi 6 reizes gadā apmeklē Briseli un atved pa kādam niekam. Krāj Margrita gleznai. Pagrīdes miljonārs. Sers Kro – pēdējā laikā attālinājies no Angļu Džentlmeņa kluba, bet arvien darbojas Karalienes Viktorijas Kultūras padomē. Sers Šlē – jaunbiedrs. Sers Lukšs – runā ka esot bulgārs vai ungārs, kvēls sera Kro sekotājs, tādēļ ap 50, sapratis, ka… Lasīt vairāk »
Nolaistajā Londonas Angļu Džentlmeņa kluba istabā deg rēna sveču liesma. Savos Česterfīlda krēslos zviln kluba biedri. Klusumā dzirdama Times lappušu čaukstoņa. ieilgušo klusumu ik pa laikam pārtrauc klusi krekšķi – jā, kungi un dāmas, – tas ir simtgadīgais. Pirmo malku no glāzes bauda arī sers Lukšs un no izbrīna gandrīz pazaudē savu penseju. Pārējie kluba biedri klusi draudzīgi iesmejas… Beromor, kas mums dienas kārtībā? Pienākusi depeša no Viņas Majestātes, esot beidzot jāpieliek punkts jautājumam par karalisko Mūzikas halli. Parlaments atbalstot ideju nojaukt daļu Tauera un uzbūvēt visskaistāko halli pasaulē, ar deviņiem ērģeļu reģistriem un lielajām stabulēm. Sarosās sers Dribē un… Lasīt vairāk »
Kaut kur ārpusē, pretēji klusajai un omulīgajai kluba gaisotnei, sprakstošajai kamīna ugunij bija dzirdamas gaudas. Berimor, kas tur tā gaudo purvos? O, ser, tur arhitekti neapmierināti ar Tauera nojaukšanu. Ko man darīt? Pamet kādu kaulu, Berimor, kādu plenēru, lai strādā, viņiem patīk par velti strādāt! Klausos, ser! Un mani, seru Dribē, labāk nekur nepiemini, gribu palikt ēnā. Tiks izdarīts, ser! Sers Bribē pievērsās Profesoram, kura kareivīgais izskats šoreiz pārsteidza pat seru Dribē. Profesor, vajadzīga jūsu palīdzība. Karalienei Viktorijai vajadzīga. Esat gatavs pakalpot Kronim? Ser, Dribē, manu mīlestību pret Viktorijas laika mākslu jūs zināt. Mēs visi esam subjektīvi Lielās… Lasīt vairāk »
Redzi, Miķeli, viss ir skaisti un pareizi, ko Tu raksti, un Tavā pusē ir sirdsapziņa, tomēr velns slēpjas detaļās: LR ir dilstoša valsts, līdz 2050. gadam tiek prognozēts kritums vēl par 22% no esošā skaita ( līdz ~ 1.5 mio) Rīga ir vēl izteiktāk dilstošā pilsēta no nepilna mio līdz 0.6 mio tagad, un tendence turpināsies arī turpmāk. Rīga ir viena izmēra ar Parīzi, tomēr Rīgā ir 3 reizes mazāk iedzīvotāju, kā arī IKP per capita ir trīs reizes mazāks, tas nozīmē, ka uzturēt infrastruktūru vajag vismaz deviņas reizes lielāku piepūli nodokļu maksātājam. Nodokļu iekasējamība arī ir pulka mazāka, starp… Lasīt vairāk »
Ben, es visu to saprotu, neesmu muļķis. Tomēr ir viena ekselenta vieta, par ko ieminējās prof.Krastiņš un kur plāno būvēt Panorāmas riteni. Rīgas zeme. Kāpēc ne tur? Par lejupejošo spirāli. Nu pirmais – ir stulbi palīst zem būvniekiem, cerībā dabūt drupačas no galda. Piekritīsi? Otrais – tas ko minēju par salīdzinājumu ar Brīvības pieminekli – nu stulbi rīkoties kā partijas bosiem. Mazākais. Trešais – sadalīt naudu nav OK, un demonizēt nevienu nevajag – pietiekami stulbi tas izskatās, lai to satirizētu – par to arī ADžK jaunā sezona. Par ēku – RTU studentu pilsētiņa iznīcināta, Sēnīte grūst, Strēlnieku muzejs… Lasīt vairāk »
P.S. Tomēr šajā gadījumā mēs varam rīkoties demokrātiski, kā pieauguši cilvēki, uzņemoties atbildību par lēmumiem, izvēloties labāko vietu, saglabājot ēku, un pieņemt izsvērtu lēmumu diskutējot, atstājot savu padomisko pagātni iepakaļ. Skanste – tur kur taisās būvēt 20 miljonu vērtu parku – kāpēc ne tur? Utt. Nekad nav par vēlu atdzīt – esam sastrebuši karstu, tagad apsēžamies un pieņemam lēmumu pēc būtības, ieklausāmies viens otrā un izsveram. Galu galā – beidzot esam brīvi cilvēki, kuri savā valstī lemj – kad tad, ja ne tagad. Būs pēdējais brīvais lēmums pirms nonākšanas PSRS 2.0, nu un, būsim lēmuši beidzot pēc sirdsapziņas, atbildīgi, domājot… Lasīt vairāk »
Pastāsti sīkāk par PSRS 2.0?
PSRS 2.0 ir viens no scenārijiem, kas kļūst aizvien ticamāks 1. Pasaules ekonomika atrodas dīvainā stāvoklī,- Rejs Dalio (Bridgwater) to definē kā – kapitāla tirgus vairs nav brīvs. Centrālās bankas stūtē ekonomikas drukājot naudu un iepludinot to akciju tirgū, kur visas kompānijas uzrāda izaugsmi – tas pats Boeing, kaut sekojot brīvā tirgus principiem, Boeing akcijām Covid apstākļos bija jākrīt. 2. Tā tas nevar turpināties ilgi. Sekas ir globāla inflācija un pasaules ekonomiskā krīze, kas būs milzīga. 3. Krievijas prezidents par lielāko ģeopolitisko katastrofu uzskata PSRS sairšanu un šobrīd atrodas amatā līdz 2036.gadam. 4. Notiek nobīde ASV eksistenciālā ienaidnieka frontē –… Lasīt vairāk »
Sers Po uzmeta tīksmu skatu Mūziķu vēstulei un iekrekšķinājās – vecā pārbaudītā metode ar tautas pārstāvju lūgumu vienmēr darbojās. Mazliet gaudulīgu toni, mazliet dramatisma un zāle noelšas līdzcietībā, jo kurš gan būtu gatavs atņemt nabaga mūziķiem jumtu virs galvas? Kurš? Eskvairi gan šūmējās, bet laikam jāieiet pie lēdijas Evlinas, lai aizsūta kādu mīlas dzejoli aktīvākajiem, tie laikam sen nav vingrinājušies dzejas vārsmu sacerēšanā. Lēdija Evlina bija Viņas Majestātes Kambarsulaiņa Lembjē cilvēks. Un eskvairu vaigi katru reizi piepūtās, lasot Lēdijas dzejas. Pat Lēdija Gila nespēja būt vienaldzīga un ikreiz izlasot vēstuli, slaucīja acs kaktiņus ar kabatslakatiņu – kāds stils, interpunkcija… Lasīt vairāk »
Valentina Čiplika: “…šī ēka savu agresīvo ietekmi konkrētajā vietā…” , bet vai koncertzāles būvei būs mazāk agresīva ietekme šai vietā? Pilnīgi ignorēta tiek publikas un darbinieku piekļuve šai novietnei, jo lielākā daļa darbīgo ļaužu šodien pārvietojas ar auto- sabiedriskais transports nevar apmierināt ātruma un manevrēšanas vajadzību laikā un pilsētas telpā. Rīga ir par lielu, lai kā kājām gājējs cilvēks vakartērpā dotos uz koncertu. Lai nu paliek strīdi par partijas ēku, nepārliecinoša ir jaunās ēkas novietne šajā vietā. Krasta ielas viena vai otra puse pie Daugavas būtu veiksmīgāka izvēle Koncertzālei ar visām apmeklētājiem nepieciešamajām piekļuves un stāvvietu opcijām. Arī inženiertīklu apgāde… Lasīt vairāk »
Bikšu Lences ordeņu Kavalieru padome sākās ar polonēzi. Paklanīšanās, rokas uzlikšana uz pleca, smaids, kompliments un atkal paklanīšanās. Pirmos polonēzes soļus ,jau kā redzējām, bija apguvis arī sers Lukšs, tomēr pārorientēties no čardaša uz polonēzi nebūt nav viegli. Arī eskvairi trenējās, tomēr to eleganci viņiem nemūžam nesasniegt. Un te bija kāds knifs. Itāļu rokām darinātās kurpes. Tās Galmam piegādāja itāļu komersanti – Riekstino, Martino un daži jūdi savās jocīgajās cepurēs un peisām bakeņu vietā. Īsto lēmēju jūs varat atšķirt pēc rokām darinātām itāļu kurpēm, kuras laipnie itāļi Galmam piegādāja par velti, lai saņemtu dāsnu atlīdzību Karalienes iepirkumos. Pats dīvainākais ir… Lasīt vairāk »
N.B. Maza politinformācija tiem, kas domā: https://www.delfi.lv/news/versijas/maris-graudins-ietekmes-sferu-atgriesanas-latvijai-ir-plans-b.d?id=52264839
Benam. Tā būs versija par AK neveiksmīgo procesu. Mana versija ir, ka te roku būs pielikuši kaimiņi, kuru mērķis ir devalvēt nacionālās vērtības. Tā tas bija ar nacionālo bibliotēku, tā tas ir ar AK. Visticamāk mūs sagaida būvbedre, kas visiem atgādinās cik nevarīgi esam. Nacionālās pašapziņas graušana ir viens ietekmīgs veids, kā sagatavot okupāciju, noniecinot gan izcilos mūsu tautiešus, gan tautas spēju veidot savu brīvu dzīvi. Atceries kā rēja suņi, kad uzbūvēja Nacionālo Bibliotēku? Saimnieciskā sfērā tā ir sistēmas izveidošana, kur viss ir korumpēts ar vēlmi graut normālu ekonomiku. Tā tas notiek jau gadiem. Kādā brīdī auglis būs nogatavojies un… Lasīt vairāk »
Es nebūtu tik pārliecināts, Miķeli, ka valda tik likumsakarīgas un mērķtiecīgas globālas kustības, vecā labā entropija kosmoss v. haoss ( sveiciens grieķiem). Bija sasniegts kaut kāds līmenis līdžšinējā kārtībā, viss nolūza un iekrita entropijā,pēc tam entropija atkal kārtojas kosmosa kārtībā un atkal sasniedzot noteiktu kārtības līmeni, animus sabeidrībā to visu iegrūž haosā, tā arī tagad dzīvojam haosa /entropijas tapšanas laikmetā, piedauzīgi to visu var dēvēt par globālā sociuma mēnešreizēm. Arhoponents tikai izmanto dabiskos procesus savā labā radot ilūzija par savu visvarenību, parasti no entropijas procesies vislielākais citējs arī ir viņš pats. Nevajag arī tādu lomu Dripes k-gam piedēvēt, cilvēka amats… Lasīt vairāk »
Es gan neteiktu ,ka AK būtu tā nacionālā vērtība ,kuras dēļ būtu vērts kaklu lauzt, ticēt daiļām dzejas rindām un iekulties vēl dziļākos parādos.Nu pasakiet cik liela nacionālā vērtība ir Mežaparka estrādes pārbūves projekts, kas izmaksājis pie 100 miljoniem?Mežaparka estrādi pilnā apjomā izmanto reizi pāris gados.Varbūt NB? Jā , bibliotēka ir nepieciešama, taču mazliet ekonomiskāka , ar iespējām paplašināt apjomus un tml. Ja atskaita Brīvības pieminekli , tad , manuprāt būves nav nacionāla vērtība.Ja ir vēlēšanās klausīties kvalitatīvu mūziku , tad varbūt sadarboties ar Igauniju un koncertzāli būvēt tur un viņu vadībā?Jo pagaidām šeit nav perspektīvas , vai tad pieredzes… Lasīt vairāk »
Anonsēju ADžK 3.sezonas 2.sēriju – Sera Ljē hiperbolīds jeb Melno Beretu brālība. Lai saprastu sērijā notiekošo, vēlams izlasīt Sestdienas rakstu par AK.
Galmam pieruvināta bija paramilitāra organizācija Melnās Beretes. Tie bija tādi kā skauti. Ja jums gadījās netīšām nokļūt Bekingemas pilī un jums no pārsteiguma , vērojot Karalienes stāvportretu, izkrita pensejs, tad tūlīt pat maza roka pastiepās un ar zīda lupatiņu notīrot, to jums atgrieza. Plus izstāstīja visu portreta tapšanas vēsturi un laipni pavadīja uz Portreju galeriju, pa ceļam pastāstot par attēloto seru un lēdiju gaitām un viņu lomu Karaļvalsts liktenī. Sers Ljē bija apbrīnojams stāstnieks. Bet par to mazliet vēlāk. Tāda nu bija skautu iedaba. Ja Viņas Majestāte ar raižpilnu skatienu palūkojās uz Taueru, klāt bija Melnās Beretes un jau skrūvēja… Lasīt vairāk »
Seru Ljē biedri dēvēja par Melno Mambu. Melnais Mamba bija visu Londonas arhitektu bieds, jo bija gatavs nojaukt jebkuru ēku un ēkas sastāvdaļas pārdot Londonas utenī. Sera Kromvela bulvāri? Mierīgi. Čērčila vārdā nosauktās rūpnīcas – protams, jo nebija gana kvalitatīvas, pieminekļus no Haidparka – uz kapiem. Skaidrs ka arī Bekingemas pils bija jāpārzīmolo, piebūvējot tai vēlvienu spārnu – gaišo Impērijas nākotnes spārnu. Kad angļu džentlmeņi šīs atklāsmes izlasīja Times, ne viens vien aizrijās ar simtgadīgo. Tikai tad atklājās sera Ljē īstā daba – Melnā Mamba – Venceremos, compadre! Viva la Respublica! Times čaukstoņa Angļu Džentlmeņa klubā vēstīja par pārsteigumu un… Lasīt vairāk »
Pirmdienas rīts Londonā sākās ar apdullinošu rīboņu un kāpurķēžu žvadzoņu. Ielās bija izbraukuši Melno Beretu buldozeri. Angļu Džentlmeņu klubs vibrēja. Pa maziem rūtotiem logiem rokās sadevušies un nobijušies laukā raudzījās visi džentlmeņi. Štālberga servīze priecīgi tinkšķēja. Lēdija Evlina paģība. Pa ielu, garām kluba durvīm pabrauca Lielais Katepilars ar kausu pamatīgas karietes lielumā. Vecmāmiņas visā Londonā mierināja raudošos mazbērniņus. Durvju sargi steidzīgi vēra ciet vārtrūmju durvis. Tikai vienā Londonas dzīvoklī valdīja pacilāta noskaņa. ( kamera pārslīd kādam eremīta miteklim, kur plauktos guļ kartiņas ar Londonas skatiem, ielūkojas sirmgalvja viedajā sejā, pakavējas pie sarkanās zvaigznes uz melnās beretes, apstājas pie veca pergamenta… Lasīt vairāk »
Nu beidz taču vienreiz! Ja nav ko darīt, sāc rakstīt scenarijus LV seriāliem! Citādi Tavā spamā pazudiši pēdējie A4D vel dzīvie kolēģi,
Šis nav spams, bet komentārs arhitekta Dr.arch. J.Lejnieka viedoklim, kurš pausts Sestdienā par Rīgu, CK nama un parodoksāli – pusrīgas nojaukšanu ( kas ir diezgan netipiski arhitektam – Latvijas Arhitektūras muzeja balstam). Tā kā arhitekta Dr.arch. J.Lejnieka intervija iekļaujas Akustiskās Koncertzāles diskusijā par CK nama nojaukšanu, un visticamāk laikā un pēc gara pieskaņota valdības viedoklim, izmantojot a4d.lv iespējas komentēju šo koncertzāles būvniecības spamu, kas izplatīts rakstiskā presē. Tā kā mieru – materiālu AdZ kluba sērījām piegādā paši arhitekti un tad Tev jāvēršas pie viņiem, vai ADžK kluba sērijas nav jālasa, ja nevēlies diskutēt. Bet īpaši neapdāvinātajiem, vismaz man, intervija izvirza… Lasīt vairāk »
Tu par to raksti jau nto reizi. Nu ir visi jau izlasījuši ko Miķelis domā. Plurālisms Tev nav tuvs, diemžēl…
P.S. Komentārs ir netipisks, literārā formā, bet domājams tādā veidā tas paspilgtina intervijas gaitā radušos neloģismus – piemēram, – CK namu var nojaukt, bet parādiet naudu, lai tas process neapstājas, – Āgenskalnu, Purvciemu un Pļavniekus jānojauc, bet nauda nav jāparāda. Modernisma ēkas nojauc visā pasaulē un to vietā būvē ko jaunu ( izklausās pēc meliem vai nepatiesa info ). Nojaukšana izmaksās mazāk, ja demontēsim ozolkoka paneļus un marmora plāksnes – nu nezinu, kurš gribēs sev iepirkt marmora plāksnes no CK nama un kā tās demontēt, lai tās neizskatītos pēc būvgružiem. CK nams parkā neiekļaujas, bet koncertzāle iekļausies… Lasīt vairāk »
Es , Miķeli, no savas spēka tumšās puses varu šo to atbildēt uz taviem tekstiem ( atrastajiem neloģismiem)? Pilsēta kas jau tā ir bijusi stipri ekstensīva, piedzīvojot demogrāfisko kritumu, tobiš saraujoties, gluži dabiski ir spiesta domāt par apģērba iešūšanu – tas ir liekā nogriešanu. Vai gadījumā tā nav modernisma būtība- funkcionalitāte, ekonomiskums, un “atvērtais kods” attiecībā uz autortiesībām, respektīvi arhitektūra masām- zociķu(kumuņaku)/globālistu ideālā arhitektūra, bez liekas individualitātes? Ja tā – jeņķu , ķīniešu utt.. pieeja ir ļoti moderniska, būvējam morāli novecojošā vietā kaut ko jaunu, kas atbilst funkcijai, ir lētāks, un replicējams tik cik vajag dažādās kombinācijās. Tas protams pārspīlējums,… Lasīt vairāk »
Parīzē Arhitektūras muzejā ir Le Korbizjē Dzīvojamās vienības 2-stāvu dzīvokļa modelis mērogā 1:1. Manā skatījumā izcils 50-gadu modernisma paraugs. Sociķi visu to degradēja un vienkāršoja, nu izņemot sev svarīgas būves – CK nams, Kongresu nams, Saeimas rezidence Jūrmalā. Var jau būt, Ben, ka arhitektūra Latvijā reducējas uz naudas esamības vai neesamības jautājumu. Var jau būt, nestrīdos. Bet izskatās ka Paradigma tomēr mainās – Pētera sabiedriskās aktivitātes, citu arhitektu iebildes un diskusijas paplašina Arhitektūras robežas, dod pieeju iepriekš sensitīvai informācijai. Process gribot, negribot iet demokratizācijas virzienā, jo vietas izvēle ir būtiska, to nevar nosapņot vienā naktī. Pats esmu AB dambja piekritējs… Lasīt vairāk »
He, he , Miķeli! Demokrātijas virzienā virzās…. Plebss prasa stingro roku, un vienkāršus risinājumus ( vismaz publiskos izskaidrojumus), un LR drīzāk ir retrogrāds, kur viss pienāk stipri vēlāk kā civilizētajā pasaulē, tāpēc arī ilūzija par demokratizāciju. Plebsam īstenībā vajag maizi un izklaides ( ieskaitot iespēju pabļaustīties arēnā, izjust varas ilūziju), bet atbildību tas ir gatavs nodot kādam stiprākam, tas nekas, ka ar atbildību nāks līdzi arī Tiesības/Brīvības, plebsam tas neinteresē. Redzamās PR akcijas nav paradigmas maiņa, tās ir tikai PR akcijas. Starp citu, ar nepacietību gaidu Padomes sēdi, kas ir vienīgā LR arhitektu leģitīmā sabiedriskā organizācija, kas pieņem lēmumus demokrātiski,… Lasīt vairāk »
Ja man jautā par vietu:
Nu Andrejsalā klupa pat Rems Kulhāss, – tur runājošās galvas ir īsti zemniekpapi. Šiem iepaticies šķembas pārvadāt – tur dzīvokļi nespīd, kur nu vēl AK. Kāpēc Tev nepatīk AB dambis? Gatavs projekts, lēmumu pēctecība, Andis un komanda – vietējie, augstas raudzes profesionāļi. Ko mēs tagad visu to procedūru ar 2 projektētām koncertzālēm pēdējos 3 gados tūlīt uzsāksim un dabūsim vietējos būvniekus ar spāņu maskām? Un produkts būs dies’ nogrābsties – kā Liepājā ar šķeibām durvīm un vietējo arhitektu, kurš vainīgi rokās mīcīs savu Melno Bereti, kautri ar purngalu atkārdodams Arhitektu nama parketa rakstu.
Tas Frankenšteins, ko sauc par bijušo Ainavu, cik tur tā zeme? To nav prātīgāk nonest ar Lielo Katepilāru? Vai LU bijušā Bioloģijas fakultāte turpat netālu? Blakus Nacionālais teātris – zeme tur tā kā pietiekoši. Mums tāda stila ēkas ka vai biezs Rīgā, zaudējums nebūtu nekāds ( visas copy-paste 😉 , tiltiņu var maķenīt pabīdīt, stāvvietas pie kongresa nama. Bet tur jau Profesors sāks iebilst, ka to cēlis pats, pats un to nu obligāti jāsargā. Tas ja akurāt gribas ielīst centrā, kas gan nav galīgi prātīgs risinājums. Kas ar Zaķusalu, Lucavsalu? Pie Temzas, pardon Daugavas. Pie TV torņa priekšpusē tas gabals,… Lasīt vairāk »
Tas laiks, kad 8 Melnie izpelnījās vairāk kā 100 komentārus un notika plaša apspriešana un šis laiks, kad nojaukt var jebko un neviens Sīlis pakaļ nedziedās ( piedod Andi, bet Tev jau nu vajadzēja uzstāties ar kādu visaptverošu AK muļļāšanas analīzi, lai jaunie uz grabļām neuzkāpj, nu ja nu vienīgi kā teica sers Nauris – Tu netaisies startēt Trešo reizi. Citādi Miķelis te kā karsējmeitene viens strādā. Kolēģi – kaut kas mainījies Arhitektūras konceptā pa šiem 9 gadiem?): https://a4d.lv/bildes/8-melnie/
Tikai neapvainojies, Andi, man laikam tas melnais humors ir skarbs. Tagad visur jāraksta piezīmes – Jūs ,čaļi, tikai neapvainojaties. Katrā ziņā laukums ir uzkarsēts, tagad varētu uznākt galvenie špīleri un ielikt kādus dankus. Var jau būt, bet neticas, ka šie vairs nemāk driblēt?
Ja Jums ir vēlme pēc kāda danka, tad iesaku:
https://satori.lv/article/koncertzales-regs-nakotnes-iespeju-matrica?utm_source=email+marketing+Mailigen&utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais+8.07.2020.&utm_medium=email
To ko domāju, pateicu https://arterritory.com/lv/arhitektura_dizains–mode/aktuali/24965-idealas_vietas_koncertzalei_nav
Kkādu visaptverošu analīzi vajag izdarīt profesionāli un pievienojot izmaksu uc aprēķinus, Naurim jau teicu, lai investē nedaudz izķeksētās “covidnaudas”, man ar to nodarbotis nav ne laika, ne vēlmes.
Paldies par dankiem 😉 Uldis arī iedankojis ar vēstuli pieminekļiem. Pēteris iedankojis ar “Mana Balss”. Dream Team veidojas! Kas labi, -ir viedokļi un tie tiek pausti publiski. Sakarīgi viedokļi un bez pielīšanas, tādā veidā arī veidojas arhitektu “spiediens”. Vēl tādu spiedienu ar viedokļiem vajadzētu Arhitektūras likuma sakarā – kazi, vel kaut kas izdosies. Bet danki skaisti! Prieks skatīties! Arni, Tev jau arī augums atļauj 😉
P.S. Bet ja padomā, vispār sievu danki nav redzēti – tur varētu būt citi smalkumi, – dāmas, protās nu…
Intervija laba, ļoti daudz kam piekrītu, bet villiņu izmest gan vajag, lai tiktu pie laba lēmuma, tabula protams obligāta, nav skaidrs kāpēc tā joprojām publiskā telpā nav parādījusies. Nojaukt arī nevajadzētu, pat ja nav sapratnes kā restaurēt, nu jau tikai dažas modernisma ēkas palikušas, kas ir oriģināli, vienā no tām Saeimas deputāti pa vasarām dzīvo un nemaz nebrēc, ka tas komunisma rēgs. Tur vajadzētu žurnālistus aizvest un izvadāt. Majoros, ar plašiem stiklojumiem, bet izskatās ka remontēts tur nekas nav. Un mūziķi tik labi tādēļ,ka visticamāk ka skola laba, un koncertzāles trūkums liek tiem varbūt vairāk kustēties un nesēdēt uz vietas.… Lasīt vairāk »
Te pierādījumi par to kā arhitektu sabiedrība paķēra lielo RB mānekli, visur piedalījās, atbalstīja un kas no tā sanāca. Atceros kā Linkaits stāstīja cik daudz arhitekti varēs piedalīties RB staciju projektēšanā, kāds tilts ar četrām velojoslām būs un savukārt vecais Dzelzceļa tilts kļūs par pastaigu tiltu, bet stacijas apkārtne radikāli mainīsies. Iesaku pievērst uzmanību “bagātīgo” dzelzceļa sliežu ceļu vizualizācijai un jaunā dzelzceļa tilta vizualizācijai, kur neviens nav papūlējies pat novākt dzelzceļa tilta pussagruvušos balstus, kas katru gadu aizvien vairāk iekrīt Daugavā. Lētticība kā tikums, tā protams ir slavējama lieta, bet diez vai arhitektu sabiedrībai, kur taču gudri cilvēki tomēr rezidē.… Lasīt vairāk »
Sera Naura danks – arhitektu plenērs augustā, paļausimies uz akadēmiķiem, koncertzāli var INTEGRĒT ( OMG, tiešām? ) esošā ēkā, nesaredz citu vietu – laikam dikti, nu dikti dikti gribas kaut ko nojaukt. Miķelis pa sapņiem atrada vēl vienu vietu – Valdemāra iela, blakus Ārlietu ministrijai virs tās tizlās autostāvvietas, kas stāv visu gadu tukša, un priekšā Kongresu namam – i kaza dzīva ( 8 miljoni ietaupās, i vilks paēdis ( konferenču centrs, ja pieķer klāt Kongresu namu ). Stūra gabals. Reprezantatīva vieta. Dumjo strūklaku arī varēs nojaukt. Parka tur nekāda. Vietas pietiek. Par ko ne?: https://xtv.lv/rigatv24/video/W3AGX63jNJ5-puntulis_neredzu_ka_peksni_varetu_uzrasties_vel_izcilaka_vieta_koncertzalei_par_piedavato?autostart=1
Šis ļoti simpātisks Ulda danks ar 360 grādu apgriezienu ap savu asi un danku atmuguriski. Uldi, – Miķelis stabili iekļauj danku top3:
https://www.delfi.lv/kultura/news/culturenvironment/nrja-piedava-kronvalda-parka-veidot-laikmetigas-makslas-arhitekturas-un-dizaina-muzeju.d?id=52294607