Stroka koncertzāle Daugavpilī — RUUME

Otru no divām otrajām vietām konkursā Oskara Stroka koncertzālei Daugavpilī ieguva RUUME arhitekti. Viņu darbs, salīdzinot ar citiem labākajiem, piedāvā vienkāršu konstruktīvo struktūru un apjomu — elegantu, ieturētu tēlu, kam izteiksmību piešķir viļņotais balināto koka dēļu apšuvums, kurā atbalsojas tango ritms ar īsiem un gariem soļiem. Žūrijas vērtējumā projektu raksturo labs funkcionālais risinājums un visspēcīgākā teritorijas labiekārtojuma koncepcija, veiksmīgi integrējot publisko laukumu un rekreācijas zonu, atdzīvinot esošo parka struktūru un vislabāk atrisinot transporta infrastruktūru.

 

Ēkas tēls veidots dinamisks kā tango ritms ar īsiem un gariem soļiem. Kopā ar esošo reljefu, kurā integrējas pati koncertzāle un akustiskie griesti, kas veido akustisku vilni — tas viss rada dinamisku tēlu publiskajā telpā.

Ēka teritorijā veidots kā brīvstāvošs un eksponēts objekts publiskajā telpā, veido daudzveidīgas skatu perspektīvas no dažādām vietām. Galvenā piekļuves zona veidojas no Krišjāņa Valdemāra ielas un atstājot trīs ēkas puses publiskai piekļuvei. Ēkas orientāciju parkā veido galvenā ass, kas iziet cauri parkam un kam pieslēdzas pati koncertzāle. Tādā veidā vienā ass pusē veidojas pati būve, bet otra puse ir kā publiska parka telpa.

Centrālais parks Daugavpilī ir svarīga vieta, ko nepieciešams maksimāli atstāt publisku. Priekšlikums paredz kompaktu, praktisku un ļoti pārdomātu publiski pieejamu un noslēgtu telpas attiecību. Ēka ir organizēta tā, lai ļoti kompakti aizņemtu parka teritoriju un pusi no konkursa teritorijas atstājot publiski pieejamu. Koncertzāle iesēžas reljefā un kopā ar sētu nodrošina ierobežotu piekļuvi. Tādā veidā ir iespējams neveidot nožogojumu ap visu konkursa teritoriju un pusi no tās atstāt izmantojamu arī ikdienā — Daugavpils iedzīvotājiem.

Esošais reljefs izmantots kā priekšrocība, lai dabīgi veidotu koncertzāles skatītāju slīpo zonu. Tas tiek izmantots arī lai sadalītu publiski pieejamo telpu no koncertzāles zonas ar kontrolētu piekļuvi. Skatītāju zona aizmugurē noslēdzas ar kalna augšu, veidojot izmantojamu ārtelpu koncertu laikā. Te izvietojas arī kafejnīca ar labiekārtotu rekreācijas telpu.

 

Autori

Arhitektūra — RUUME arhitekti
Labiekārtojums — ALPS ainavu darbnīca
Akustika — Juris Saprovskis

Dalīties ar ierakstu:

2.3 3 votes
Article Rating
guest
42 Comments
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Inline Feedbacks
View all comments
Miķelis

Šis ir viens godīgs darbs, ko nenākas redzēt bieži – bez pārspīlētas perspektīvas, ar skaidru koncepciju, ļoti labu labiekārtojumu, skaidru funkciju utt. Biežāk tādus darbus redzēt un mēs pietuvotos Vācijas konkursu izpratnei. No Miķeļa noteikti Liels žetons par godīgumu. Jā, tā forma pašai koncertzālei ir diskutējama, bet to varētu apstrādāt ar interaktīviem LED gaismu paneļiem, ir tādi tehnoloģiski brīnumi, kas faktiski dod projicējamas virsmas efektu, kur var uzprojicēt jebkādus rakstus, kas varētu būt atbilstoši koncertzālei, tos pieskaņojot katram koncertam. Kaut ko vajadzētu darīt interjerā, lai tas nav tik vienmuļš, bet tur jau būtu jāstrādā ar akustiķiem un dažādiem paneļiem. No… Lasīt vairāk »

UH!

Nu atkal! Vai tiešām nevari pats kaut kur piedalīties, lai visu laiku nav jāpamāca citi ? Vai tiešām domā, ka ir kaut pāris “konkursu arhitektu” kas nepārzin Tevis nosauktās tehnologijas. Gan jau autori būtu tās pieminējuši, ja tas atbilstu iecerei.

Miķelis

Kāda Tev muša iekodusi? Tu nestrādā Re-Baltica? Neviens te nevienu nemāca, bet viedoklis mums te tā kā atļauts, ne? Un gan jau ka autori izteiksies, uz mutes jau nav krituši. Tu laikam pieradis galvā dzirdēt tikai savu skaisto balsi, citu ļaužu rakstītais kaitina? Ētiku skolā esi taču apguvis, pamatnostādnēs iedziļinājies? “konkursu arhitekti” – kas tie tādi, paskaidro tuvāk, nav iznācis sastapt.

UH!

Tas nav viedoklis , Miķeli, ko Tu paud. Tādas padzīvojuša individa pamācības, kā te visiem dzīvot un strādāt. Tā vairs sen nav diskusija par arhitektūru.

Miķelis

Zini cik izmaksāja metāla konstrukcijas Mežaparkā? Sidraba birzs cenu zini? Ar visu to, ka konstrukcijas projektēja un izgatavoja ārzemēs, tāpat kā Mežaparka solus izgatavoja Somijā? Nu un Austris ar neko nezin par LED tehnoloģijām? Nu un Dziesmusvētkiem tas nebūtu vairāk nekā OK? Bet redz dabā nekā tāda nav, pat Sudraba birzs konstrukcija ir 2/3 pazaudējusi no konkursa darba apjoma. Konkursu arhitekti, saki?

Anna

Cik izmaksāja Mežaparkā metāla konstrukcijas? Un vai akustika bez apskaņošanas tur būs?

Miķelis

Šis gan ir offtopiks, bet par akustiku jāprasa Arturam, runa kādā brīdī gāja par vairākiem miljoniem un to, ka pie mums to nevar izgatavot un saprojektēt, nav pieredzes.Precīzāk došil ka varētu izstāstīt paši projekta autori, bet parasti tas protams nenotiek, jo mums te Latvijā iecienīti ir “klusie telefoni” vai darbīgo vīriešu stils, kuriem nav laika tādām “muļķībām” kā skaidrošanai kā iztērēta nodokļu maksātāju nauda. Mani protams personīgi aizskar, ka somi mūsu vietā mums gatavo solus no mūsu pašu koksnes uit. Nu bet te jau es viens tāds nervozs, visiiem parējiem tas lieras ka ir OK.

Vents Grietēns

Precizējums (info) par liektiem koka akustiskajiem (atstarojošiem) vairogiem – tos projektēja Latvijā u ražoja arī Latvijā – IKTK koka konstrukciju ražotnē (tie paši,ar kuriem uzbūvejām Mītavas brīvdabas koncertzāli Jelgavā – pats biju ražotnē un redzēju šamajos (vairogus) blokos, presē) 🙂

Miķelis

Nu un noslēdzot – Mežaparka Lielā estrāde ir ,manuprāt, lielākā gadsimta neveiksme. It kā jau viss pareizi – struktūra, bet materiāls izvēlēts neatbilstošs – metāla vietā vajadzēja būt kokam, neglābj pat “sudraba birzs” piekabinātais nosaukums. Mērogs ir aplams – neatbilstošs. No idejiskā viedokļa – tieši tāpat – struktūra izgatavota ārpus Latvijas. Detalizācija iztrūkst – neglābj pat akustiskie vairogi. Par tautiskiem motīviem nerunājot – to nav. Tāda estrāde varētu atrasties jebkur pasaulē, tai nav individualitātes, nav vietējā piepildījuma. Vienvārdsakot – Karalis ir kails, lai dzīvo karalis! P.S. Ne vienmēr ekspeirimentam jābeidzas pozitīvi, arī negatīvs rezultāts ir rezultāts, bet vienīgi ka šī… Lasīt vairāk »

Andis Sīlis

Miķel, saņemies, fleitē kā lauku tante, kas apmaldījusies Indrānu ošos. “metāla vietā vajadzēja būt kokam”.. tas ir joks vai Tava kompetence?? Būsi aizmirsis fiziku, par ik pēc 5iem gadiem pusmiljona koka uzfrišināšanas izmaksām nemaz nerunājot. Pirms pēcizglītības kursu boksterēšanas labāk nediskriditē sevi ar padomiem kā taupīt nodokļus.

Miķelis

Nu koks tā kā mūsu materiāls, ko uz vietas iegūstam. Ir piemēri pasaulē, tas pats Renco Piano diezgan labi izmantojis un nav neko uzprišinājis, -Tu taču zin a? Metāls izskatās klamzīgi, it sevišķi tādās proporcijās – salīdzini ar ieceri. Ir taču visādi trošu + locīklu varianti- nevajadzēja taču tā ar tonnāžu pabalstīt ungārus, kuri metālu iepirka droši ka no krieviem par trīskārtīgu cenu, lai mūsu būvniekiem kāds eiro atlektu. Nu un par fiziku runājot – kur tāds “caurs gaļas gabals” koristiem aizmugurē ar visu ideālo vēju – kas tur skanēs? Jebšu to visu vēl nosegs ar plēvēm? Kurš tā te… Lasīt vairāk »

Andis Sīlis

Nav pie mums tāda koka un tādas koka apdares, kas nebūtu pēc 5iem max 10 gadiem jāatjauno, vai arī piedāvā lietot exotiskos no Amazones mūžamežiem? Koks salīdzinājumā ar metālu pie tādām vēja slodzēm izskatītos 2x resnāk un klamzīgāk ar visām trosēm.

Miķelis

Piedāvāju gan vietējo līmēto izmantot – nu tas kā izprojektē struktūru no koka – virsū var uzvilkt speciālu audumu un nebūtu tik traki – Minhenē vēl joprojām Freija Oto jumtiņi stāv, tur gan cita konstrukcija apakšā. Tagad ķīmijas ir tādas, ka pēc 10 gadiem koks izskatās kā svaigulis. Hanoverē taču esi bijis – to Struktūru redzējis kas Mesē? Bet ko nu vairs – vilciens jau aizbraucis. Ko par akustiku saki? Zini ko smalkāk?

UH!

Rēzeknes tehnoloģiju augstskolu pēdējos gados esi redzējis? Vietējā ražojuma koka paneļi. Brīnišķigi noplukuši.var protams skatities vecās bildes un priecatirs…

Miķelis

Koks ir dabīgs materiāls ar dabīgudzīves ciklu, tas projektējot jāņem vērā. Cilvēkam piemīt tāds pats dzīves cikls – viņš noveco, paliek sirmi mati, parādās grumbas utt. Nekas nav mūžīgs, pat Gīzas piramīdas. Bet Renco Piano gadījumā – paliek Arhitektūra – uz to vajadzētu tiekties 🙂

Miķelis
Andis Sīlis

Ko gribi teikt ar šo video? Paskaties jaunākās bildes manā linkā – cik noplucis un netīri pelēks ir Piano līmētais koks. Un ne tikai šai objektā, visos un visiem iečeko atklāšanas žurnālbildes un pēc 10 gadiem, vienalga, vai tā Šveice vai Bambāļi.

Miķelis

Koks vispār nav netīri pelēks, tas ir dabīgs lignīna zaudēšanas process, dabīgs novecošanas process, bet ja ieskatās, tad pārsvarā visa Latvija laukos ir tāda. Tev ko, patīk botokss un mākslīgais skaistums? Paskaties uz Vanšu tiltu, Tu domā viss šitais metāls pēc desmit gadiem būs ideālā svaigumā pie mūsu būvnieku ekonomijas, – liec galvu ķīlā, ka uz cinka kārtu tur nav gudri ieekonomēts? Ideja ir vienkārša – ceļam no tā, kas ir uz vietas, jo tādā veidā atbalstam vietējo būvindustriju – piķis te vispār nekāds nav, sapnis par Šveici beidzies, tranzīts klapējas ciet, bet mēs smuki naudiņu sūtam somiem un ungāriem,-… Lasīt vairāk »

Andis Sīlis

Dambergi pārkrāso Kalnciema ielas fasādes ik pa 4 gadiem, to, kas pie Kalnciema ielas katru otro. Pret LV lauku pelēko nav iebildumu, bet jāeļļo vai jāparbeicē koks ir un būs. Līmētais ārtelpā mūsu klimatā pēc gadiem 7 sāk arī plaisāt. Un cik tavuprāt izmaksās šis prieks estrādes gadījumā? regulāri no KM budžeta..

Miķelis

Nu salīdzinot ar metāla izmaksām droši ka varētu krāsot pa to pašu ciparu ko izmaksā metāls katru gadu 30 gadu garumā. Darbs būtu n-tajiem cilvēkiem, kā Zelta vārtu tiltu, kur no viena gala sāk krāsot un kad nokrāso līdz galam, sāk krāsot atkal no jauna;-) Bet kā jau teicu ir visādi jauni apstrādes veidi, tai skaitā termiski. Visā Skandināvijā būvē no koka un nekas ar visu plaisāšanu. KM budžets tūlīt stutēs koncertzāles projektu – ir kāds info, kur tad būs? Un vai būs jauns konkurss? KM mums bagāts iestādījums – regulāri kādu projektu 0.5-1 mlj. eiro vērtībā paslauka zem tepiķa,… Lasīt vairāk »

Miķelis

P.S. Nu un Renco Piano ar var redzēt patīk Latvijas lauku pelēkais 😉

Miķelis

P.S. Par koku noslēdzot. Bobslejists J. Ķipurs uzpērk Latvijā vecās koka mājas, izjauc un veco 100-gadīgo koku eksportē uz Šveici un Vāciju, kur pārdod par labu naudu, jo šo valstu pilsoņi prot novērtēt Latvijas pelēko. Eksistē kompānija, kura no Daugavas ar eholota palīdzību zvejo ārā vecos baļķus, kur koks ilgas atrašanās zem ūdens rezultātā kļuvis par “melnkoku”, kas ir īpaši dārgs un ekskluzīvs materiāls mēbeļu rūpniecībā. Līdz ar to, jāprot ieraudzīt skaistais tajā, kur darbojies Laiks, šodienas arhitektūrai ir kāda būtiska problēma – tā nemāk novecot skaisti, gluži kā cilvēki šodien tiecas pēc mūžīga skaistuma. Bet vecs cilvēks, veca ēka… Lasīt vairāk »

Andis Sīlis

Pēc teksta var redzēt, ka neesi realizējis un empīriski pārbaudījis, kā mūsu klimatā, ārtelpā, noveco līmēts koks. Pirmkārt, estrādes bura kokā+trosēs maksātu tik pat, ja ne dārgāk, otrkārt, bez dārgas kopšanas pēc 10 gadiem izskatītos nožēlojami, jo pelēkajam nāk klāt nozelējis melnums. Un nevajag murgot par brīnumķīmiju, katram materiālam sava fizika.

Miķelis

Andi, visu cieņu – estrādes bura nemaksātu kokā trosēs dārgāk, tas ir pilnīgi skaidrs. Piedevām būtu vietējais koks, vietējie meistari utt. Naudiņa paliktu Latvijā. Tas ka KM samaksāja Andrim 0.4 mlj. par nerealizēto Rema Kolhāsa projektu, pierāda ka naudiņš Latvijā ir un beicītei pietiktu – zem buras koks tā kā daļēji būtu pasargāts no UV iedarbības + termiski apstrādāts koks kalpo ilgāk. Iesit Mātē Guglē un izleks padsmit variantu. Ja metālu rūda, tad koku termiski apstrādā, lai tas kalpotu ilgāk. Tas bija zināms jau viekoču grebējiem 😉 Tas ka nespēj ieraudzīt Mežaparkā koka konstrukciju ir aizspriedumi un nevēlēšanās ieraudzīt vides… Lasīt vairāk »

Miķelis

Par empīrisko pieredzi. Pirms 25 gadiem pats savām rociņām sanagloju koka karkasa māju. Sienas toreiz apšuvām ar grīdas dēļiem no ārpuses, kārtīga pārkare, un nokrāsojām ar grūti nosakāmas izcelsmes koka aizsardzības līdzekli, šobrīd pat neatceros kā tas saucas, – 25 gadi bez pārkrāsošanas. Šad tad braucu garām un viss ir OK. Nu gandrīz. No tā laika ne viena vien koka māja projektēta un dažas arī uzceltas, dažas rekonstruētas ( savā laikā bija būvfirma + blogs Zapiņi kā reiz par to ) nerunājot par koka logu, tai skaitā vienā objektā līmēta ozola iestrādi. Tas bija pirms gadiem padsmit un saimnieki joprojām… Lasīt vairāk »

Miķelis

Un noslēdzot šo Veco Suitu Dialogu, ja nemaldos ceturto setu, saprotu ka pieejot kases lodziņam KM ieraudzīšu Tevi, apkārušos ar ministrijas darba laika tabeļu aprēķiniem uz koka skaitījļiem skaitot ieekonomētos izdevumus par kultūras būvju uzturēšanas izdevumiem. Bet gribētos saņemt atbildes uz jautājumiem par Akustisko koncertzāli. Tos var izburtot nedaudz augstāk.
P.S. Un neapvainojies, lūdzu, man personīgi Veco Suitu Dialogi patīk, it sevišķi šī sākums par Indrānu Ošiem bija labs, novērtēju 😉

Andis Sīlis

Man jau padsmit gadus divi objekti ar LV ražotām līmētām sijām + vācu ķīmiju un citā jau desmit termokoks cīnās ar sauli un sniegu. Var protams padarīt koku praktiski par plastmasu, stāv ilgāk, stāsts par to, ka tikko aptaujāju pilnīgi visus krāsu, beiču utml dīlerus un atbilde viena un tā pati – 5-10 gadi. Un guļbūvē zem platās pārkares koks darbojas citādāk nekā visos virzienos salipināts 30 metru augstumā ar vēju un sniegu cīnoties. Burai būtu ntūkstoš koka+metāla saskares vietas, kas bojājas ātrāk un labošanai stalažas vien virs amfiteātra tādā augstumā maksātu baisi. Un nepiesien man KM, ar tiem vairs… Lasīt vairāk »

Miķelis

Piekrītu, ka burai būtu saskares punkti un tas iespaidotu visu konstrukcijas ilgmūžību. Skaidrs arī ka vietējie nepiedāvā neko ekskluzīvu – pat profesionālo instrumentu galā Tu šobrīd neieraudzīsi to kvalitāti, kas ir 2000-2008 gada instrumentiem. Tos vienkārši neražo vairāk. Pat Bosch rokas zilie instrumenti, kas ražoti Šveices Scintilla AG rūpnīcā profesionālai kokapstrādei, kuri kalpo 20 gadus bez problēmām, dabā pieejami vairs tikai e-bay. Tas pats attiecas uz daudzām lietām – tāpat jaunākās krāsas taisa uz ūdens bāzes, kas praktiski nedod nekādu dižo aizsardzību. Viss reducējas uz ātri izlieto un izmet un nopērc atkal. Es jau tikai apskatīju teorētisko modeli – jebkāda… Lasīt vairāk »

Miķelis

Izkopēju arī sākotnējo koncepciju: “Dziesmu svētku estrādes jeb Mežaparka Lielās estrādes mākslinieciskās un arhitektoniskās koncepcijas pamatā ir šādu simbolu kopums: KALNS, KOKS, BIRZS, LAPAS, LAPOTNE. Šie simboli veido estrādes koptēlu un telpisko uzbūvi, kas asociatīvi saistās ar latviešu tautasdziesmās apdziedāto latvisko ainavu un dzīves gudrību. ”Caur sidraba birzi gāju – ne zariņa nenolauzu…” Dziedātāju tribīne simboliski ir KALNS. Estrādes jumta konstrukcijas simboliskais pamatelements ir KOKS. Kokiem savstarpēji savijoties, veidojas BIRZS – jumta konstrukcija, kura pārsedz estrādes ēku un dziedātāju tribīnes. Simboliski koki liec savus zarus pāri dziedātājiem. Pie estrādes jumta konstrukcijas tiek stiprināta manipulējama estrādes mašinērija: akustiskie vairogi, skaņas iekārtas,… Lasīt vairāk »

Miķelis

Kāds ir KM Arhitektūras padomes sastāvs? To vajadzētu noskaidrot? Kas tad ir par pamatu lēmumam nojaukt kārtējo ēku Rīgā? Ko varu ieteikt 😉 – Zaķusala aiz TV kompleksa – nekas nav jānojauc, Lucavsala – vieta kur rīko koncertus – nekas nav jānojauc, Uzvaras parks – vieta, kur plānots izvietot panorāmas ratu pie Āgenskalna līča – nekas nav jānojauc. Kas pie mums vispār notiek?
Par Akustisko koncertzāli šeit: https://www.delfi.lv/kultura/news/culturenvironment/rigas-akustisko-koncertzali-varetu-buvet-pasaules-tirdzniecibas-centra-vieta.d?id=52230869

Miķelis

Konteksts, vides konteksts bro 😉

Armands

Piekritīšu Andrim un Miķelim arī. Koku, arī laminēto, vislabāk ir izmantot vienlaidu apjomu veidošanā, arī dēļ slodzēm (var panākt līdzīgu effektu, bet materiāla īpašības būtu citas un saspēle cita, birzi vērtēju pozitīvi), un jā, skumji ka tik daudz no dziesmusvètku estrādes ir importēts, pat estrādes apjoms..atgādina man tallinas. Neesmu arī sajūsmā par jauno projektu, daudz sîkumu varēja būt savādāk, izmaksas ir lielas, ideāli būtu ieviest papildus funkcionalitāti starpdziesmusvētku laikā, strādājot BIG, sanāca strādāt pie diviem projektiem kur apskatījām līdzīga izmēra sporta/kultūras būves, un izdevās pielikt klāt diezgan interesantu funkcionalitāti. Personīgi 3kārtu šobrīd nebūvētu, jo tā nav primāra svètku procesu norisei,… Lasīt vairāk »

Miķelis

Koku var izmantot struktūrā kombinējot ar metālu un koks ir lielisks akustisks materiāls + īsti liela jēga no nojumes nav, jo tā ir caura. Tātad funkcijas kā tādas nav. Biju domājis gan līmētu ( Latvijā šobrīd līdz 32 m ) gan kombinācijā ar metālu – tur varētu veidoties interesantas detaļas + akustiskie vairogi. Un konstrukcijai jābūt slēgtai, jo ar akustiku stipra vēja gadījumā būs kā būs, bet tur varētu Arturs ar stāstu kas tad tur būs palīdzēt.

Armands

Piekritīšu, koks, ir jāceļ vairāk, jo sevišķi publiskajās celtnēs, jārāda piemērs CO2 neitrālai, vai pat mīnus būvniecībai, ceru ka akustisko koncertzāli vismaz šādi būvēs. Ja šo projektu gribētu ar koku, tas būtu jāpārstrādā, jo sidrabs nesanāktu. Deju placis, nožēlojams, reāli traumatisks. Varēja paredzēt izjaucamu konstuktīvu daļu, kuras vietā paredzēt gan skatuves izvietojumu, brīvdabas koncertiem, gan koka vai cita materiāla deju grīdu, vai iespēju dalīt estrādes daļu divās daļās cita veida, formāta pasākumiem. No ilgtspējas perspektīvas, objektam jābūt funkcionālam jo vairāk jo labāk! No pieredzes viedokļa, būvēt tajā birojus (kā bij iepriekš) ir nejēdzīgi, dēļ pārāk daudz kompromisiem. Telpa, zemskatuves jāizmanto… Lasīt vairāk »

Miķelis

Piekrītu par multifunkcionalitāti, – par 40 mio EUR var dabūt gatavu ko patiešām labu. Konkurss bija 10 gadu vecs, un politiķiem vajadzēja mazliet naudas izgrābt. Sudraba birzs ar koku tiešām nesanāktu un būtu jāpārstrādā, bet varbūt tā vajadzēja darīt. Par lietu ne, biju domājis par akustiku, ka labāk no akustikas viedokļa, ka konstrukcija ir slēgta + dažādi koka atstarojošie vairogi būtu OK. Skaidrs ka tagad vēja brāzma skaņas vilni var aiznest sāņus 😉

Miķelis

P.S. Nu un deju laukums tur ir bruģis a la 2000-tie, bez neviena raksta, kā lielas mucas dibens. Es saprotu, visu saprotu, nu bet tur jau kaut ko varēja izdomāt Rema Kolhāsa garā, nu vismaz to tizlo bruģa formu nelietot. Bet…..tur kā saka ZG darbojusies būvnieku mafija RERE un Latvietis Nav Nepavisam Kalps būvkompānijas;-)

Miķelis
sneg

Skaists darbs, bet kapec nav noradits, kas ir vizualizaciju autors ?

Miķelis

Šis labs Visvalža rūciens. Visvaldis gan pasaka A, bet ir jāpasaka arī B – arhitektiem jāatbalsta vietējā būvindustrija un būvindustrijai jāļauj arhitektiem strādāt, nevis jāīsina projekti. Bet visu cieņu Visvaldim – runāt par ekonomiku ir nepieciešami, tikai jautājums – kāpēc 1.5 miljoni iedzīvotāju, no kurienes dati?
https://www.delfi.lv/news/versijas/visvaldis-sarma-strukturala-pandemija.d?id=52220949

Miķelis

Vai būs kāds Stiprais Papīrs? Sveiciens Pēterim 😉 kurš uz īsu brīdi pārtapis par Jāni : https://www.diena.lv/raksts/kd/zinas/koncertzali-cels-rigas-centra.-nacionalajai-akustiskajai-koncertzalei-riga-negaidot-atrasta-valsts-zeme-14243090
 

42
0
Would love your thoughts, please comment.x
()
x