Šovakar ar svinīgo ceremoniju Rīgas cirkā noslēdzās Latvijas Arhitektūras gada balvas pasākumu sērija, un 2024. gada lielo gada balvu ieguva Jaunā Rīgas teātra pārbūve un tās autori — Zaigas Gailes birojs un SARMA & NORDE arhitekti. Daudzapspriestā būve, ir bijusi arhitektu un plašākas sabiedrības uzmanības un karstu diskusiju centrā jau kopš konkursa 2013. gadā. PAPILDINĀTS
Starptautiskā fināla žūrija uzsvēra, ka papildu teātra tiešajai funkcijai to patiesi var saukt par mājām lielām cilvēku grupām. “Mēs novērtējam milzīgo arhitekta darbu, kura rezultātā sarežģītiem jautājumiem rasti vienkārši risinājumi. Arhitektūras ziņā ēka spēlējas ar tās daudzslāņainajiem stāstiem — no taustāmiem līdz vēstures neredzamajai daļai un procesiem. Tajā saplūst vēsturiskais un laikmetīgais, nākot klajā ar jauniem paņēmieniem, kas atbilst jauniem teātra radīšanas veidiem,” pauda žūrija.
Fināla žūrijas balvu jeb Gada balvu Latvijas arhitektūrā saņēma trīs laureāti — privātmāja Pierīgā “W māja” (arhitektu birojs “space in” — Normunds Kagainis, Mikus Hercs, Matīss Šteinerts), “Viesturdārza kvartāls” (“RUUME arhitekti”) un process “Astra Zariņa — dabas spēks” (nodibinājums “Arhiteksti”, Rudolfs Dainis Šmits, Igors Malovickis, Reinis Saliņš, Andris Dzenis, sadarbībā ar Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas RISEBA Arhitektūras un dizaina fakultāti, ‘T’ Space / Steven Myron Holl Foundation).
“W māja” no ielas puses ir atturīga, taču atveras pret pagalmu. Savdabīgo plānojuma W formas konfigurāciju noteikusi blīvā apbūve un neregulārais zemesgabals. Trīs apjomi ļauj nodalīt un apvienot dažādās funkcijas — darbu, atpūtu, sportu un socializēšanos. Ēkas centrā ir trīsstūra terase, ap ko kārtots pārējais. Dedzināta dēļu apdare ārā un gaišs koks iekšā demonstrē vēlmi apvienot lietišķo un mājīgo. Starptautiskās žūrijas locekļi izcēla zemesgabala izmantošanu, inovācijas, kas meklējamas rūpīgā vietējo materiālu un to savienojumu pielietošanā. Vienkāršā fasāde slēpj pārsteidzoši sarežģītu interjeru un ļauj dažādot telpas iekšpusē un ārpusē.
Otra balva tika biroja RUUME arhitektiem par Viesturdārza kvartāla 2. un 3. kārtu. Ar to ir pabeigts mūsdienīgs pilsētnieciskas arhitektūras ansamblis, kam pēdējo desmitgažu laikā nav analoga Rīgā, taču cerams, sekos līdzvērtīgi. Jāatgādina, ka autori 202. gadā jau saņēma gada balvu par kvartāla pirmo kārtu.
“Arhitekti saskaras ar lielākajiem izaicinājumiem, strādājot ar klientiem, kuri no zemes iegūst maksimālu vērtību, un tas ir jo lielāks iemesls izcelt jaunos, motivētos arhitektus, kuriem izdevies šo pieeju pārvērst jēgpilnā dzīves kompleksā. Šķiet, ka šie arhitekti ir vairāk nekā gatavi risināt mūsdienās aktuālo mājokļu jautājumu. Ideālā variantā šim piemēram, kas balstās uz privātu iniciatīvu, vajadzētu rosināt diskusijas par mājokļu attīstības jautājumiem un atbalsta sistēmu kopumā,” komentēja fināla žūrija.
“Astra Zariņa — dabas spēks” bija izstāde un norišu sērija, kas iepazīstināja ar ievērojamās trimdas latviešu arhitektes un pedagoģes Astras Zariņas intelektuālo mantojumu. Zariņas skatījums uz pilsētvidi, vēsturiskā mantojuma un kultūras nozīmi arhitektūrā, kā arī viņas ieguldījums Romas pētīšanā un Banjoredžo Čivitas atjaunošanā ir iedvesmojis vairākas arhitektu paaudzes visā pasaulē.
“Šis pētniecības projekts izgaismo arhitekta — iniciatora un pētnieka — lomu, kas kļūst arvien svarīgāka, kā arī papildina Latvijas arhitektūras vēsturi ar jaunu nodaļu. Autori iedveš jaunu elpu Astras Zariņas idejām, kas šobrīd ir aktuālākas nekā jebkad agrāk,” tā fināla žūrija.
Bez tam fināla žūrija pieškīra arī īpašo atzinību — Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma tehnoloģiju centra pārbūvi (“Arhitektes Lienes Griezītes studija” un birojs “Gints un kolēģi” — Liene Griezīte – Verpakovska, Anna Vaivare, Gints Vaivars, Gints Lūsis – Grīnbergs). Pārbūves uzdevums bija integrēt profesionālās izglītības funkciju ēkā, kas atrodas Kuldīgas vēsturiskajā apbūvē. Tajā paredzētas praktiskās nodarbības tehnikuma kokapstrādes un pārtikas tehnoloģijas audzēkņiem. Atjaunota esošā ēka un piebūvēti divi jauni apjomi, apvienojot gan vēsturisko, gan mūsdienīgo. Pamatapjomam atjaunots siluets un fasāde. Jauno apjomu arhitektūra interpretē vēsturiskās ēkas siluetu un logu ritmu. Iekštelpas ir jaunas, funkcionālas, neitrālas, ar sarkanīgu toni durvīm un norādēm. “Eksperimentu vietā projekts demonstrē radikālu pieticību, kas maina līdzšinējo izpratni par izglītības telpu. Mēs redzam vienkāršus, minimālus soļus, kas nav kliedzoši, bet drīzāk virza uz jaunu, apgaismotu izglītības vietu,” komentēja fināla žūrijas pārstāvji.
Šogad pirmoreiz tika pasniegta Jaunā Eiropas Bauhaus atzinība, ko saņēma process “Vēsturisko dārzu tradīciju atjaunošana” Kuldīgā (iniciators — Kultūras projektu koordinācijas centrs, autori — Aldis Orniņš, Rita Ķirķe). “Estētiska pieredze, ilgtspējīgi risinājumi, atjaunojot saikni ar dabu, pieejama un iekļaujoša publiskā telpa — Kuldīgā var spilgti redzēt šo Jaunā Eiropas Bauhaus principu darbību praksē. Iedzīvotājos rodas izpratne par unikālo vēstures, kultūras un dabas mantojumu nevis kā rezultātu, bet gan kā nepārtrauktu procesu, kuru raksturo integritāte, autentiskums un līdzdalība,” izvēli pamato LAGB 2024 atlases žūrijas pārstāvji, kuri izraudzījās atzinības saņēmēju.
LAGB 2024 lielā partnera, apdares krāsu, industriālo pārklājumu un ar krāsu produktiem saistītu preču importētāja un izplatītāja Latvijā “Tikkurila” īpašo balvu ieguva Sarkanā Krusta slimnīcas pārbūves 1. kārta (arhitektu birojs “Jaunromāns un Ābele”). Šis projekts saņēma arī uzņēmumu “Komforts” un “Laufen” apvienoto specbalvu.
Lielā partnera, pasaules līdera augstas pievienotās vērtības bērza saplākšņa produktu izpētē, attīstībā un ražošanā “Latvijas Finieris” īpašo balvu saņēma skola Sillamē, Igaunijā (arhitektu birojs “Lauder Architects”). Skola Sillamē ieguva arī izglītības projekta “Skolnieks. Pētnieks. Pilsētnieks” balvu “Zirnis”, ko piešķir bērnu žūrija.
LAGB 2024 galvenā mediju partnera, vadošā ziņu medija Latvijā “Delfi” piedāvātajā sabiedrības balsojumā par lasītāju iemīļotāko tika atzīta privātmāja Cēsīs (arhitektu birojs “Outofbox”). Jumta logu un to aksesuāru ražotāja “VELUX” īpašo balvu ieguva Ekziperī Starptautiskā vidusskola ar dienesta viesnīcu (“8 A.M.”). Dizaina, arhitektūras un dzīvesstila žurnāla “Deko” balvu saņēma “W māja” (arhitektu birojs “space in”).
Balvas laureātus šogada lēma fināla žūrija — Sille Pihlaka (Sille Pihlak, Igaunija), arhitekte, pētniece, lektore, Igaunijas Mākslas akadēmijas Arhitektūras fakultātes dekāne, biroja “PART” līdzdibinātāja; Elodī Degavra (Elodie Degavre, Beļģija), arhitekte, pētniece Lēvenes Katoļu universitātē, kinorežisore; Makss Hāke (Max Hacke, Vācija), arhitekts, arhitektūras studijas “Büro Hacke” dibinātājs, Mīsa van der Roes balvas 2024 laureāts.
Domāju starptautiskā žūrija nezināja visas peripētijas kas apvij šo projektu un milzīgos tēriņus, kas auga kā sēnes pēc lietus. Pats izdarītais darbs ir perfekts, nav šaubu, bet kļūdas bija gan konkursa organizēšanas procesā, gan būvniecības laikā. Ja to nepastāsta žūrijai, tad protams. Ja mēs vērtējam galīgo rezultātu, ne procesu, tad protams. Ja mums valstij naudas kā spaļu un gribam izrādīties, tad protams. Lai vai kā, apsveicu uzvarētājus, tikai novēlu nākošreiz ņemt vērā mūsu valsts ekonomisko stāvokli un prioritātes un taupīt naudu! P.S. Un par Smiļģa garu – tā šajā teātrī vairs nav, novākts pat plakāts, bet tas bija pamats milzīgiem… Lasīt vairāk »
Apbrīnoju Tevi, Miķel, par Tavu ātrumu/izvērstu komentāru ~1 minūtes laikā!
Vai Tu pavadi savas dzīve lielāko daļu A4D?
Nē protams, Armand, parasti kad tīru savus Rotringus, iemetu acis šeit. Tā kā Latvijas arhitekti ir pēc dabas slinki, tad Jaunais Reālisms ir ka Miķelis norukā citu vietā 🙂 Tā kā man rokas garas, prāts strādā pietiekami ātri, tad komentāri nav jāgaida gadu pēc balvas. Varu pat iesist no Rīgas cirka kā vakar rakstā par Gada skati. Ko Tu domā par BlackBox augstumu?
P.S. JRT BlackBox, varat palabot mani, bet liekas pārkāpj RVC aizsardzības noteikumus augstuma sadaļā. Un te lūgums Latvijas žūrijai paskaidrot par šo un ja pārkāpj, tad kā tādā gadījumā darbs tika virzīts finālā. Bet lūgums pamatot ar konkrētiem punktiem un procedūrām, kurām iziets cauri RPAD. Jo šī varētu būt vērtīga pieredze visiem kolēģiem.
Tas bija pirmais arguments par ko padomāju Gada balvas piešķiršanas sakarā. Vai šādā kontekstā varam cerēt, ka arhitekti vulgaris turpmāk varēs daudz vieglāk RVC saskaņot parastus, ne 6m izlecošus akcentus? Bez paskaidrojuma kaut vai arhitektu sabiedrībai nekas nemainās aizdomās, ka vieni visu ko var bet citi nē. Tas, ka nav nekādu skaidrojumu, man personīgi liek domāt, ka snobiskā attieksme pret citiem amata brāļiem nav mainījusies. Varbūt es kļūdos…..
Šis ir spilgts Angļu Džentlmeņu kluba darbības piemērs. Kopš komentēju a4d.lv esmu pret to diezgan daudz iebildis un tādēļ Angļu Džntlmeņu klubs arvien saņem jaunas sērijas. Kamēr nebūs lielas arhitektu daļas spiediena par šiem jautājumiem, nekas nemainīsies lemšanas algoritmā. Maziņos žņaugs un pieprasīs visādas izpētes par kvartāla tehniski-ekonomiskajiem rādītājiem un māksliniecisko izpēti ( kaut pašiem veseliem foliantiem tādas ir ), bet lielām zivīm ierādīs skaistus apkārtceļus un beigās apbalvos ar visdažādākajām balvām. Es par Dambja kunga palikšanu amatā neparakstīšos, jo šis atšķirīga pieeja projektiem ir nolasāma ļoti daudzos gadījumos. Un protams jautājums par apbūves blīvumu, apbūves intensitāti un kā tas… Lasīt vairāk »
Sorry, ja JRT apjoms ir 9500 kv.m. tad teātriem tas ir uz 100 kv.m./ 10 autostāvvietas, tātad ja mans kalkulators neviļ – 950 autostāvvietas. Velonovietnes 0.5 uz 100 kv.m. Tātad, kur tas viss ir?
Tas būtu jaunam ērtam teātrim Rīgā saskaņā ar RTIAN. Kā šie jautājumi risināti JRT?
P.S.P.S. Un protams svētīgs būtu J.Dambja kunga komentārs par noteikuma pantiem un procedūru, kas notikusi šajā konkrētajā gadījumā. Jo principā demokrātiskā valstī tam nevajadzētu būt noslēpumam, lai to varētu pielietot visi arhitekti, gadījumos kad nepieciešams pārkāpt noteikumos vai likumdošanā iestrādātos ierobežojumus. Vēl jo vairāk, kad uzsākts parakstu vākšanas process. Tātad – kāds bija Lāčplēša ielas fasādes augstums un uzbūves apjoms pirms pārbūves un pēc. Starpība. Un kā mēs visi varam to saskaņot jebkur RVC.
Tātad LSM intervija 1:1 Zaiga: Jā JRT mēs pārkāpjam RVC augstumu, bet viss ir saskaņots Rīgas vēsturiskā centra padomē. Un ziniet kāds bija Jura Dambja pamatojums, ka mēs šņorbēniņos pārkāpjam augstumu? “Jaunais Rīgas teātris ir kā kultūras bāka pilsētā” Nu draugi, kolēģi un citi arhitektoniski domājošie – vai vēl kādam ir šaubas ka Dambja kungs ar steigu jāņem nost no amata un jāsūta pensijā? Bet vispār es i beigts. Jo ātrāk mēs visas šīs padomes aizvērsim, jo ātrāk dzīvosim nevis postsovoku brālēnu ekonomikā, bet normālā Ziemeļvalstī, kur jautājumus risina koleģiāli un nevis pēc degunu resnuma, garuma un ļeņķa. Interviju noskatīties… Lasīt vairāk »
P.S. Un arī tas trakais ieejas jumtiņš pārkāpjot RVC noteikumus, to Zaiga pati apstiprināja intervijā. Tagad sēžu un mokos pārdomās – diez kāds tur bija pamatojums? Varianti?
Varianti Dambja kungam: 1. JRT aktieri izstaro tādu gaismu paskatoties pa logu, ka garāmbraucošās mašīnas var apžilbt. 2. Parastā garāmgājēja uzmanība “Gaismas bākai” jāpiesaista ar lielu jumtiņu un lielu uzrakstu – JAUNAIS RĪGAS TEĀTRIS. Tad viņš noteikti pacels galvu un ieraudzīs Kultūras bāku. 3. Smiļģa gars ir tuvredzīgs un jumtiņš vajadzīgs lai viņš spētu atrast savu teātri. 4. Hermanis pirms katras izrādes nolēmis ka aktieru trupa stāvot uz jumtiņa nodziedās dziesmu “Ja man būtu lieka štuka”, lai iedrošinātu apmeklētājus vairāk pelnīt. Jumtiņš nepieciešams slodzes izturībai, Āboltiņš vien sver ap 130 kg. 5. Jumtiņš akustiski pasargā garāmgājējus no aktieru trupas pusdienlaika… Lasīt vairāk »
liekas, ka fasādes dizains will age like milk
Esmu izbrīnīts un vīlies, ka ARHIS projektētais biroju nams ar daudzu simtu kv,.metru upurēšanu neaizklātam skatam uz Vecrīgu bija palicis žūrijas nepamanīts…
IMHO JRT nekāda Smiļģa gara nav vismaz gadus 20, kopš to apmeklēju.
par laureātiem – ko tik par ‘lielu’ naudu neizdarīsi. Man kaut kā šķiet, ka jāapgalvo tie, kas ar maz finansiāli, bet daudz – mākslinieciski spēj panākt ko negaidīti labu. Skaisti jau ir, tas gan.
Vēl tikai viena piebilde, lai novērtētu situācijas absurdumu. Sliktas pirmsprojekta izpētes dēļ, atklājas ka Lāčplēša ielas māja faktiski jānojauc, atstājot tikai fasādi, kas protams ir dārgi. Ko mēs? Nevis nojaucam visu māju, uzrīkojam konkursu par jaunbūvi ( nosaukumā JRT figurē jaunais, kaut mākslinieciskais vadītājs tur jau apaļus 30 gadus ir Hermanis ), bet vecās kūkas ārējo kārtiņu pielīmējam jaunam saturam. Protams to var darīt, bet kamdēļ? Šie nav superģeniāli namiņi, bet savu laika Lego kluči, kurus arhitekti salika no tirgū esošiem izstrādājumiem, aplipinot ķieģeļu fasādes ar dekoratīviem ciļņiem, kolonnām utt. Mums RVC šādu namu ka vai biezs. Un šis nebija… Lasīt vairāk »
Raksts papildināts ar žūrijas komentāriem un informāciju par atbalstītāju piešķirtajām balvām.
Balva par to, ka karteli uzvarēja vai ko?
Ok. Pieliekam punktu recenzijai. Pēdējais fušieris JRT – a la Blumberga skulptūra. Nav Blumberga darbs, ņemts no zīmējuma. Hermanis nav gribējis Kalpotāju, jo tas kaut kā nodrāzti jau esot. Tad atrasts tēls, kas saucas Vērotājs. Bet….Vērotājs iebāzts stikla būrī ar mazām durvīm un dzelzceļa uzbēruma granīta šķembām pamatnē. Comon….Vērotājs stikla būrī….ne oriģināls, ne replika bet atvasināta skulptūra no zīmējuma un ….stikla būrī … Vērotājs… Neapskaužu Blumbergu, kaut kā cienīt vajadzētu mūsu dižos. Nu tāds Rolandveidīgais no Rātslaukuma, nu pseido, ne īsts. Miķelim viss, priekškars… Bet tā jau par Lielu naudu izdarīts neko, ir OK. Vēl tikai būvniekam laikam jānorēķinās ar… Lasīt vairāk »
Vēl tikai pēdējais jautājums – Vērotāja cena? Ieskaitot maksājumu par autortiesībām mantiniekiem, stikla būra ar durvīm izmaksas un protams granīta šķembas un zelta lodes podests.To būtu mīļi uzzināt un salāgot ar izmaksām viena jaunieša pretvēža zālēm, kurām mēs visi nesen sametāmies.
Un atkārtoju – Vērotājs nav Blumberga oriģināldarbs. Kaut kur var uzmest aci tāmēm? Ir mums kāds insaiders VNĪ?