Koncertrzāle vs. CK ēka — neglītais process

Kad pirms pusgada mediju telpā uzpeldēja ziņa, ka toreizējais ekonomikas ministrs rosina nojaukt kādreizējo Komunistiskās partijas Centrālkomitejas ēku Kronvalda parkā, Elizabetes ielā 2, tas šķita kā muļķīgs un neizdevies joks, kas ātri aizmirstas. Bet šīs pirmdienas pēkšņā ziņa par jaunatrasto koncertzāles vietu un tam strauji sekojošā valdības lēmuma pieņemšana lika saprast, ka starplaikā kāds cītīgi strādājis pie šīs apšaubāmās idejas.

Laikam jau jāsāk ar atrunu, ka taču visumā esmu par koncertzāli. Un arī, — ka neesmu nekā saistīts ar “Andrejsalas grupējumu” vai citiem spēkiem, kam būtu privātas, materiālas intereses kādu citu novietņu virzīšanā. Esmu gan saistīts ar grupu vai kopu, kam šāda nedemokrātiska, necaurspīdīga pieeja nav pieņemama.

Pēdējās trijās dienās ir pausts tik daudz viedokļu un argumentu, ka neko negaidīti jaunu jau šeit pateikt nevaru, mans rakstītais drīzāk  atkārto un apkopo kādus jau iepriekš dzirdētos argumentus. Skaidrs, ka arhitektu domas un viedokļi par to, kur un kā un vai vispār Rīgā  jābūvē koncertzāle ir pietiekami atšķirīgi. Dažādi uzskati ir arī iebilstošo vidū, tomēr šķiet, ka ir divi principi, par kuriem iespējams vienoties bez savstarpējām pretrunām:

  1. Koncertzāles kā lielas, publiskas un nacionāli nozīmīgas būves tapšanas procesam ir jābūt atklātam un demokrātiskam. Lai piekristu kādas konkrētas vietas izvēlei, ir nepieciešamā nopietna izpēte un analīze — gan par ietekmi uz pilsētu, uz satiksmes infrastruktūru, parku, gan par ēkas kultūrvēsturisko vērtību; kā arī — publiska diskusija.
  2. Kultūrvēsturiski vērtīgu ēku nojaukšana nav atbalstāma.

Valdība abus šos principus ir pārkāpusi,  uzskatot par nevērtīgiem un nevajadzīgiem, vai arī vienkārši — traucējošiem. Tomēr ir ticams, ka šiem principiem piekrīt gan vēl daudzi arhitekti, gan arī pietiekama ar arhitektūras nozari nesaistīta sabiedrības daļa.

Protams, pati nežēlastībā kritusī ēka — kādreizējais Latvijas Komunistiskās partijas Centrālkomitejas nams (1974, arhitekti — Jānis Vilciņš, Alfons Ūdris, Antons Staņislavskis, Gunārs Asaris), vēlāk  — Pasaules tirdzniecības centrs, — ir pretrunīga būve.  Pretrunīga pilsētbūvnieciskā aspektā, jo savulaik tika iebūvēta parkā, kurā sākotnēji tika paredzētas tikai publiskas, sabiedrībai pieejamas ēkas. Savukārt ar nama izmantošanas vēsturi saistītas pretrunas, — tādas jau drīzāk tikai vairo jebkuras  ēkas daudzslāņainību un nozīmību, nevis to samazina. Kampaņā izmantotais epitets, — “komunisma rēgs”, ar ko pamatota iecerētā nojaukšana, — tas izklausās, mazākais, tumsonīgi, ka nav pat vērts to šeit iztirzāt.

Tiem, kam nepietika ar šo emocionāli lādēto epitetu, bija paredzētais otrais — it kā racionālos aprēķinos balstītais — ēkas renovācijai nepieciešami 30 miljoni, kam iepretim — nieka trīs miljoni, kas būtu vajadzīgi, lai nojauktu. Jāatgādina, ka Rīgas centrā ir ļoti daudz patukšu ēku (to skaitā — kādreiz lepni jūgendstila nami), kuru nojaukšana viennozīmīgi izmaksātu lētāk, nekā atjaunošana. Bet diezin vai to gribētu atļaut gan sabiedrība, gan pieminekļu sargi, gan arī vairumā gadījumu — vēlētos paši īpašnieki, kas taču arī mēdz domāt ekonomiskās kategorijās. Jāpiebilst, ka lai gan modernisma ēkas modernizācija, saglabājot un atjaunojot tās arhitektoniskās un apdares kvalitātes noteikti nav lēts prieks, tomēr arī 30 miljoni šķiet pārāk uzpūsts skaitlis.

Ēka varbūt nav bijusi pieskaitāma pašām spilgtākajām Latvijas modernisma pērlēm, bet jāatgādina, ka daudzas kādreizējās pērles jau ir zudušas vai izkropļotas.  Tieši tas, ka modernisma mantojums tiek pārbūvēts, nojaukts un citādi izdzēsts no Rīgas un arī citu pilsētu sejas, kā arī no lauku kultūrainavas, tieši tāpēc šis tīrais, elegantais un saglabātais vēlīnā modernisma piemērs ir jo vērtīgāks.

Šoreiz zīmīgi ir tas, ka pret kultūras mantojumu iestājas tieši Kultūras ministrija. Un pavisam jocīga, lai neteiktu, liekulīga ir pieminekļu sargu, respektīvi, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes nostāja. Salīdzinoši nesen, NKMP, toreiz vēl VKPAI ēkai Elizabetes ielā 2 piešķīra kultūrvēsturiski vērtīgas būves statusu, kā tas redzams arī Rīgas vēsturiskā centra plānošanas dokumentos, kamēr nu tas izrādās tikai nojaucams “komunisma rēgs”.

Kā no gaisa kritusī pandēmijas nauda gan nav tik liela, lai uzceltu koncertzāli. Taču esošā nama nojaukšanai tās pietiktu. Pēdējo divdesmit un vairāk gadu Rīgas pieredze rāda, ka nav izslēdzama iespēja, ka tieši tajā — nojaukšanas stadijā projekts arī varētu apstāties. Vēl daudzus gadu desmitus izmanojamas ēkas nojaukšana šodien nav labā prakse. Modernisma ēkas, saglabājot to raksturu un kvalitātes, nav viegli atjaunot, tomēr ir vispāratzīts, ka tas ir lētāk, ekoloģiskāk un ilgtspējīgāk nekā nojaukt, lai celtu kaut ko citu vietā. Pat nerunājot par laikmeta un stila liecību, ko zaudējam, nojaucot.

 

Kādi ir plusi koncertzālei šai vietā? Šķiet, vienīgais nepārprotamais ieguvums —  tas, ka šo Rīgas  centra daļu, parka galu nu aizņemtu publiskas izmantošanas būve.  Cits arguments, — “jauki, ka centrā”, — tas nav vairs tik viennozīmīgi. Protams, ir labi, ka šāda būve ir viegli sasniedzama kājām un ne pārāk tālu no sabiedriskā transporta pieturām. Taču liela kultūras būve ir arī plānošanas un attīstības instruments, ne tikai objekts, un no tāda viedokļa tai daudz atbilstošāka vieta būtu kādā panīkušā, degradētā apkaimē, tukšā vietā, kur tā spētu rosināt atdzimšanas, attīstības procesus, vairojot vietas nozīmi un potenciālu, pieškirot attīstības perspektīvi.  Tādas vietas ir atrodamas arī centra tiešā tuvumā.

Šai gadījumā koncertzālei atvēlēta jau gatava, pabeigta un diezgan harmoniska pilsētas vieta, kur paredzamā mēroga būve drīzāk nodarītu skādi, — gan aprijot vēl kādu daļu parka, gan arī vairojot satiksmes intensitāti un noslodzi ielās. Ar esošajām Kongresu nama autostāvvietām arī varētu nepietikt, kas rosina domāt par vēl lielāku parka zaudējumu.  Šīs vietas izvēle liecina, ka procesā visdrīzāk nav bijis klāt profesionāļu ar pilsētplānošanas kapacitāti.

Tieši pret procesu, pret visnotaļ šokējošo steigu un diskusijas atvairīšanu ir vairuma profesionāļu iebildes. Protams, kopumā līdzīga veida voluntāri procesi jau Rīgā nav nekas jauns. Arī iepriekšējās potenciālās koncertzāles vietas taču tika virzītas ļoti līdzīgā veidā. Tāpat savulaik atceramies centienus nojaukt Zemkopības ministrijas ēku, bez konkursa uzbūvēt milzīgu Operas nama piebūvi u.c. Nu un kur tad vēl tādas fantāziju idejas jeb “jauno Vasjuku” projekti, kā uz kādreizējā Zemgales tilta balstiem iecerētais mūsdienu mākslas muzejs pāri Daugavai, vai “Kreisā krasta koncepcija” vai arī “Rīga — mūsdienu arhitektūras kosmopole”.  Bet no īstenotajiem šādā procesā virzītajiem projektiem visredzamākais ir kādreizējā Strēlnieku, vēlākā Okupācijas muzeja ēkas degradēšana.

Aiz visām šīm iniciatīvām un procesiem bijis viens cilvēks — Jānis Dripe, bijušais pilsētas arhitekts, bez tam arī — vairāku kultūras ministru padomnieks, daudzu pēdējā laika arhitektūras konkursu žūriju loceklis. Var jau sacīt, ka varbūt naivs un labdabīgs sapņotājs, tomēr viņa atstātā “pēda” Rīgas apbūvē, bet vēl vairāk — plānošanas, arhitektūras kultūrā, arhitektu kopienā ir drīzāk ar mīnusa zīmi vērtējama.

Arī šoreizējo norišu neglītā forma liecina par klātesošo Dripes ēnu. Kādas vēl naudas, spēki, apakšzemes straumes stāv aiz viņa vai aiz sistēmas, to šobrīd nezinām. Taču, ja arī šādi paņēmieni un procesi nav nekas jauns, tad jaunums, kas spēkā pieņemas pēdējos gados, ir sabiedrības loma. Pēdējos gados ievērojami attīstījušās un pieredzi guvušas dažādas grassroot aktīvistu kustības, un to sekmē, protams, sociālie tīkli. Šodien vairs nav iespējams ar to nerēķināties un tai ziņā Dripes stila paņēmienu laiks lielāku procesu ietekmēšanā šķiet drusku aizgājis.

Cita lieta, ka arhitektu kopiena gan nu ir sašķelta. Protams, Latvijā tā arvien ir bijusi ļoti atomizēta, bet šis Kultūras ministrijas gājiens to grāvis vēl vairāk. Uzrunājot profesionāļu kopienu, Kultūras ministrijas uzdevums tomēr būtu veidot patiesu apspriešanu, nevis formālu, forsētu atbalsta izspiešanu apšaubāmajai vai, mazākais, — diskutablai iniciatīvai, tādejādi daļu arhitektu nostādot muļķīgā lomā.

Iespējams, var jau būt, ka, neraugoties uz tik daudziem tukšumiem un panīkušajiem nostūriem, valstij un pilsētai tiešām nepieder vairs neviens cits piemērots zemes gabals centra tuvumā (mūsdienās gan par pilsētas kodola daļu var uzskatīt arī tuvāko Pārdaugavas daļu), kur koncertzālei būt atbilstošāka vieta, nekā Kronvalda parkā. Taču ar argumentāciju par “komunisma rēgu” un “30 pret 3 miljoniem”, ar jocīgo steigu, necaurspīdīgo procesu nu nekādi nav iespējams pārliecināt šaubīgos un neticīgos.

P.S. Pieļauju, ka lielāku atbalstu savas idejas īstenošanai valsts varētu gūt, ja reizē ar CK mājas nograušanu,  būtu apsolījusi nojaukt arī to, kas palicis pāri no cita kādreizējā modernisma darinājuma Kronvalda parkā — no bijušās kafejnīcas “Ainava”, kas jau 90. gadu beigās tika pilnībā degradēta, pārbūvējot par postmodernisku “mauzeleju” — Brīvostas ēku. Tā nu pavisam noteikti ir arhitektūras “kvalitāte” (ko vēl papildina neadekvātas autostāvvietas), kurai parkā nebūtu vietas, — esmu pārliecināts, ka šīs ēkas demontāžu apsveiktu daudzi.

Dalīties ar ierakstu:

4.9 17 votes
Article Rating
guest
24 Comments
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Inline Feedbacks
View all comments
Armands

Man ar ir duālisms šajā sakarā. Autostāvvietas, aizmirstam, opera un NacTeàtris parāda ka tās nav vajadzīgas, ja būs saturs, būs skatītāji (novèlu agresīvāk samazinàt to skaitu arī Dailes teātra rekonstrukcijā). Ja par pašu ēku un potenciālu koka koncertzāli. CO2 neitrāls projekts būtu tiksi tad, ja mès maksimāli saglabātu esošo ēku, veidojot tās apjomā koncertzāli. Jā, sarežģīti, jā drosmîgi, bet vai tā nav kultūras ēku būtība.. parādīt drosmi. Vietas izvēles process.. ir Marsa parka vērts. Sajūtas, briesmīgas. Ar vietu var strādāt, bet jābūt drosmei, cieņai un atklātībai!

Ruta Dobicina

Ar šo vietu – Kronvalda parku – nevajag strādāt. Un, ja par katru cenu jānojauc ēka (kaut gan es neticu, ka ēka nav “savedama kārtībā”), tad tās vietā atjaunojams parks. Kas attiecas uz iespējamām koncertzāles novietnēm, no līdz šim analizētajām novietnēm AB dambja novietnei nav līdzvērtīgu konkurentu. Vērtējamas ir novietnes Andrejostā un Andrejsalā, lai gan ar tām saistās nepatīkamā blakne – korupcijas riski.

Armands

Līdzība ar Marsu nebeidzas. Es pamatà ar esmu par labāk neko nedaram, nekā daram muļķības. Plus, vietas mums ir daaaaaaudz, tik jāpaņem ka nnebūs ideālo. Man kā pilsètas aktīvistam patīk ideja par koncertzāli tālāk no centra, bet ar labu transportu, būve kà vietas atdzīvinātàjs. Klusajā centrā dzīvības pietiek!

Miķelis

Jāsaka Arti, ka šobrīd varu parakstīties zem Tava raksta par 100% ( nu izņemot to par AK uz AB dambja ). Savas domas jau izteicu pie Latvijas Gada Balvas trīs postos, jo šo rakstu gaidīju pietiekami ilgi 😉 Paldies par to! Es īsti neizprotu to procesu – kā no tik bagātīgas vietas izvēles procesa sākumā esam nonākuši pie vienīgās iespējas, kur kaut kas liels jānojauc, samaksājot apaļus trīs miljonus. Šķiet sarūkošās Rīgas sakarā paveras jauna biznesa niša – nojaukšana, demontāža un pārstrāde. Jau rakstīju blogā par Zaporožeciem ( koka mājām ) – cik ekonomiski pamatoti ir tās visas saglabāt, kaut… Lasīt vairāk »

Arturs

Konferenču centrus kā pelnošu biznesu var aizmirst.
Pasaule atklāja, ka diezgan ērti ir sēdēt mājās ērtā krēslā/teresē/zālājā/pie upes/iecienītā kafejnīcā un piedalīties attālinātā konferencē
Pasaule pēc Covid-19 nebūs tāda pat kā pirms.
Un labi, ka tā.

Miķelis

Spriežot pēc valdības divās dienās paveiktā, pēc Covid-19 tiešām viss būs savādāk. Taisnība jau Tev ir, bet atceries, ka cilvēkiem patīk pūļoties jeb piedalīties dažādos bezjēdzīgos pasākumos barā – to tik viegli izskaust manuprāt nevarēs.

Miķelis

Tik ātru atkāpšanos gan negaidīju, acīmredzot tuvākās nedēļās pokera spēlētāji atklās īsto vietu, kur tapt koncertzālei un uz skatuves parādīsies īstie spēlētāji: https://www.delfi.lv/news/versijas/daniels-pavluts-spridzinat-vai-celt-par-rigas-koncertzali.d?id=52242993

Ilze Martinsone

Tikai par bij. CK ēku – argumenti tās nojaukšanai nav pārliecinoši. Neatbilst Rīgas centra bulvāru ansambļa pilsētbūvnieciskajai struktūrai, turklāt tiek pārkāpts Rīgas perimetrālās apbūves princips? Modernisma objekti visbiežāk neatbilst 19. gs. pilsētbūvnieciskajai struktūrai un ierastajiem normatīviem. Tie tika radīti, neievērojot sarkanās līnijas, pārkāpjot augstuma ierobežojumus u.t.jpr. – lai arī no šodienas viedokļa nepieņemami, tāda bija modernisma daba visā pasaulē. Tādā veidā varētu vērtēt arī Dailes teātra ēkas – atzīta modernisma pieminekļa – eventuālo nojaukšanu. Bijušais saturs kā kritērijs arhitektūras objekta vērtībai? Ar lozungu par nevajadzīgo “vācu suņu – bruņinieku” mantojumu 1948. gadā tika uzspridzināts Melngalvju nams. Tālāk? Dedzināsim grāmatas? Jocīgi,… Lasīt vairāk »

Miķelis

Jāsaka, ka pieminekļu aizsargu darbības sāk atgādināt seriāla “Lielie Muļķi” trešo sezonu. Sākums bija tas dīvainais veidojums uz Triangula bastiona drupām, tam sekoja nesaprotamas darbības ar Rīgas perimetrālo apbūvi tirdzniecības centra Patollo sakarā, pēc tam attīstot it kā Lozes nekustamo īpašumu Dzirnavu ielā, kur Rīgas perimetrālā apbūve tika de facto sagrauta un nīcināta ārā. Izklupiens Okupācijas muzeja virzienā raksturo kādu zināmu cilvēcisku īpašību, ko sauc par nostaļģiju. Pieminekļu sargi ir aptuveni tajā vecumā, kad iespējams nostaļģēt pēc Ulmaņa laika Latvijas un ienīst visu padomju laikā radīto ( ar vienu izņēmumu – Staļina laiks kā reiz bija dāmu un kungu jaunības… Lasīt vairāk »

jtd

CK – 1974. Platība – 12k m2 (nepilnīgi dati). Ne gluži no gaisa pagrābtās renovācijas izmaksas – 30 mio, tas būtu ap 2500€/m2
 
Berlaymont – objekts, no kā noteikti/iespējams notikusi iespaidošanās – 1963-1969. Platība – 240k m2. Pēdējās rekonstrukcijas izmaksas, lai piemērotu mūsdienu prasībām – ap 600 mio (dažādos avotos dažāda informācija), tas būtu ap tiem pašiem 2500€/m2 (kaut kā ļoti nedaudz izskatās).

Miķelis

Nu par 30 miljoniem tie ir īpaši meli – tepat mūsu bāleliņi Londonā uzcēluši divas 22. un 37.stāvu ēkas ar kopējo izmaksu – 21 miljons eiro. Latvijā ap 20% nu būvizmaksām aiziet politiskajam jumtam – tas nu katram būtu jāiegaumē un pat tad renovācijas izmaksām jābūt zem 10 miljoniem tādai ēkai:
https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/foto-skonto-plan-par-21-miljonu-eiro-uzcel-dzivojamas-majas-lielbritanija.d?id=52244387

jtd

Feikņūzus varbūt nevajag izplatīt (to delfi paši pieprot). Pats taču labi zini (vismaz izsakies zinām), cik kas maksā. 21 mio visticamāk ir fasāžu kontrakta summa, nevis ēkas/ēku uzcelšanas izmaksas (tām prasās vismaz viena nulle galā, viss komplekss izskatās virs 1 mljrd).

Miķelis

Jā, laikam tā būs, kaut no prefabricētiem elemtiem būvniecība ir lēta, tāds trends šobrīd pasaulē ienācies. Plus prefabricē arī visas komunikācijas. Bet klāt nebiju un tāmi neredzēju, – tā kā sorry ja nopūdelēju.

Miķelis

Jā, te precīzi uzskaitīti darbi , bet ar visu to CK ēkai ir identiski – gatavs karkass un daži stāvi, bet te 21 un 37 stāvi: https://m.db.lv/zinas/foto-skonto-plan-uzcelis-augstako-kiegelu-dzivojamo-maju-lielbritanija-497159

jtd

Paaudze, kam 60 +/- noteikti v\ēl atceras, kas ir hunveibini, pārējiem mamma gugle pastāstīs. Tad nu dzimtajā zemē šiem arī kāds svars ienācies, ja reiz pat valdību par savējiem dabūjuši.

east village 141

Uzvaras parks butu ideala vieta koncertzalei. Tornkalns salidzinoshi loti tuvu centram un ideali noklut . aizvakt tos atbrivotaju regus kaut kur patalak lai padomju cilvecini pulcejas citur , varbut ne iznicinat tik barbariski .tos noliktu teiksim kaut kur Sarkandaugava vai Purvciema vai Jugla vai radit jaunu ansambli arpus Rigas. Parks ar koncertzali un universitati vienkarshi celtu to vertibu Pardaugava un atdzivinat to vietu un ne tikai bet lielu dalu Pardaugavas.Bet varbut kludos.Savadak jaukt nost CK eku ir pilnigi nepardomati un bliezt par visu varu koncertzali nav Tas labakais variants. Nujorka ir daudz eku un pie tam vertigas kuras tiek nolidzinatas… Lasīt vairāk »

Grrr

Viss jau ir skaisti, tikai kārtējo reizi tāds skandāls man, kā arhitektūras lietotājam, ir baisākais trādirīdis.   Vieni kliedz vienu, citi otru, viens otru apvaino slēptās interesēs.   Arī Zvirgzdiņa kungs, kas raksta sākumā deklarē savu neatkarību no “Andrejsalas” , tai pat laikā uzskata par nepieciešamu māt Dripes kunga virzienā, runājot par viņa aizmugures straumēm. Bērnudārzs. Šādos gadījumos vienmēr kādam būs izdevīgi tā, kā ir, un citam, tā, kā grib uztaisīt, un koncentrēt uzmanību uz to parasti ir tikai uzmanības novēršana. Ja vien runa nav par noziegumu, kuram kāds ir bijis liecinieks. Tādā gadījumā, atkarībā no apstākļiem, ir jāvēršas prokuratūrā… Lasīt vairāk »

Arturs

Dīvainais šajā paziņojumā ir apgalvojums, ka biroju tipa ēka ir ekonomiski nerentabla. Pēc citām ziņām, šai un blakus esošai ēkai Kronvalda ielā 6 vērtība ir vismaz 8 miljoni eur. Līdz šim ir dzirdēta tikai versija par Ekonomikas ministrijas pārcelšanos, bet nav dzirdēts, ka ēkas kāds būtu plānojis pārdot, piem. kādai viesnīcu ķēdei.

20200622_122108ed.jpg

Miķelis

Nu vispār demokrātijās lēmumi nenolaižas no augšas un vēl vairāk – tos parasti nemaina, ja ir panākts kaut kāds konsensus. AK sakarā konsensus tika panākts pirms padsmit gadiem, tomēr mainoties politiskajai konjuktūrai – tika atkal mainīts. Tas tādēļ, ka aiz katra objekta virs 1 mio stāv “kasieri”, kuri novirza naudu pareizā virzienā. Trijos objektos esmu to piedzīvojis ka Pasūtītājs, būvuzraugs un būvnieks strādā roku rokā pret arhitektu, esmu pat nejauši bijis liecinieks kā būvnieks diktē būvuzraugam kas jādara, nerunājot par NA paspārnē notiekošajiem būvdarbiem, kur bija iesaistītas kunga ar buru M uzvārdā kompānija , kur process bija tā sakārtots, ka… Lasīt vairāk »

Miķelis

Ir divi citāti, kas attiecas uz arhitektiem, it sevišķi šajā brīdī:   Martins Luters Kings: Tevi neapseglot, kamēr tu nepieliec muguru. Perikls: Brīvība pieder tikai tiem, kuriem pietiek drosmes to aizstāvēt.   Kaut kas ar to mūsu lietu ir pamatīgi nolaists greizi un šodien mēs faktiski esam zem būvnieku kontroles un tas notika kā reiz pēc Maksimas traģēdijas, kad tika izveidota visa kontroles sistēma, Lielie biroji pagūlās zem būvnieku naudas ( izņēmums ir Arhis, SZK un vēl daži kuri to labi zin, neatkarīgie NRJA, Outofbox un vēl dažī ) un nodeva vadības grožus būvniekiem, lai pelnītu naudu kopā ar tiem.… Lasīt vairāk »

Last edited 14 dienas pirms by Miķelis
Miķelis

P.S. Kāds zin – kur meklēt Arhitektūras likumu?

Last edited 14 dienas pirms by Miķelis
Armands

Lasījumos.. vel nav pieņemts! Būvnieku ietekme topošajā dokumentā ir liela!

Miķelis

Kāds ir likuma precīzs nosaukums? Stundu meklēju zem dažādiem vārdiem – labi noslepenots – uzdūros Arhitektūras koncepcijai Kultūrministrijā – nu baigs ūdens. To likumu muļļā no 2003.gada, bet atrast nevar…

JURIS PAEGLE

 

24
0
Would love your thoughts, please comment.x
()
x