Stroka koncertzāle Daugavpilī — ZGT

Daugavpils pašvaldības rīkotajā konkursā Oskara Stroka vasaras koncertzālei uzvarēja pilnsabiedrības ZGT  (Viktors Zarakovskis, Antons Gonda, Andris Tomsons) darbs. Viņu priekšlikumā izmantots esošais pakalns, veidojot tajā amfiteātri, tādejādi koncertzāli harmoniski iekļaujot apkārtējā ainavā, nodrošinot saikni starp parku un arhitektūru. Prasmīgi organizējot telpu, ir veidota organiska pāreja no ārtelpas uz iekštelpu cauri pievilcīgai un intriģējošai starptelpai.

 

Koncertzāle novietota Daugavpils Centrālajā parkā, respektējot un saglabājot parka asis, — galvenos pārvietošanās virzienus cauri parkam, neveidojot strupceļus, saglabājot savstarpējo saikni un piekļuvi parkā izvietotiem infrastruktūras objektiem. Koncertzāles teritorijas brīvo daļu paredzēts sadalīt divās zonās, veidojot koncertzāles priekšlaukumu un rekreācijas zaļo zonu. Austrumu daļa atvēlēta  apmeklētāju autostāvvietām.

Koncertzāles teritorijas ziemeļu daļā atrodas pakalns — raksturīgs reljefs, kas tika izmantots atrakciju parkam. Koncertzāles galvenā telpa tiek veidota kā amfiteātris, ierokoties esošajā pakalnā. Pakalna ārmala kalpo kā norobežojošais elements starp parku un koncertzāli, veidojot organisku saikni starp parku un arhitektūru.

Koncertzāles plāna kompozīciju var uztvert kā Oskara Stroka iniciāļu interpretāciju. Savukārt arhitektūras tēla pamatmotīvs sasaucas ar nošu līnijām un notīm. Kolonnas ir arhitektūras  konstruktīvais pamatelements līdzīgi kā notis ir skaņdarba grafiskā attēlojuma struktūras pamatelements.

Koncepcija paredz skatuves transformācijas iespējas dažādu scenāriju realizācijai — centriskā skatuve, laukums; 3/4 skatuve, alternatīvas mūzikas skatuve. Apkārt koncertzāles pamatapjomam paredzēts izvietot nepieciešamas palīgfunkcijas.

Koncertzāles apmeklētāju ieeja organizēta no blakus esoša laukuma caur galveno ieeju, pie kuras ir arī biļešu kase. Apmeklētājiem pieejamās zonas ir ieejas priekšlaukums, koncertzāle, labierīcības, restorāns un kase. Pasākumu apkalpojošā personāla plūsma organizēta koncertzāles palīgapjomā, ar tiešo piekļuvi koncertzālei un tās palīgtelpām. Apmeklētāju un tehniskā personāla  plūsmas savstarpēji nodalītas veidojot racionālu zonu sadalījumu.

Lai akcentētu galveno ieeju koncertzāles teritorija, tiek pagarināts palīgtelpu ēkas jumts, veidojot raksturīgu ieejas nojumi. Kafejnīcas apjoma terasi paredzēts nosegt ar līdzīgo paņēmienu. Koncertzāles vieglkonstrukcijas jumts, palīgapjoma nojume veido organisku pāreju: iekštelpa — starptelpa — ārtelpa.

Koncertzāles jumtam paredzēta trošu tīkla konstrukcija ar jumta tenta segumu, jo veidot standarta liellaiduma konstrukcijas sezonālai būvei nav racionāli. Jumtam ir hiperboliskā paraboloīda forma. Kombinācijā ar trošu tīklu konstrukciju tā nodrošina koncertzāles aizsardzību pret laikapstākļiem un nepieciešamo slodžu uztveri. Jumta formas slīpumi ļauj novadīt nokrišņus uz perimetrālu nokrišņu uztvērēju. Organiskā, plūstošā forma labi iederas dabiskā vidē un semantiski atbilst forma ēkas funkcijai  — koncertzālei.

Fasāžu apdarei paredzētas horizontālas krāsota koka žalūzijas. Segmenti ir manuāli atverami. Horizontālas žalūzijas veido nepieciešamo noēnojumu, kustības iespēja maina fasādes plastiku atkarībā no laikapstākļiem un notiekošiem pasākumiem kompleksā.

Tehniskie rādītāji

Apbūves laukums: 3310 m²
Lietderīgā stāvu platība:  3526 m²

Arhitekti: Pilnsabiedrība ZGT — Viktors Zarakovskis, Antons Gonda, Andris Tomsons

Dalīties ar ierakstu:

0 0 vote
Article Rating
guest
1 Comment
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Inline Feedbacks
View all comments
Miķelis

Nu ko, baudījums Miķeļa acīm un Arhitektūras izjūtai. Paldies autoriem!

1
0
Would love your thoughts, please comment.x
()
x