VMAJAKOVSKIS — īpašais seanss — sestdien, 12. janvārī, plkst.18.00

Man nepatīk kīno. Kā pēc filmas teica tās režisors, arī viņam. Pētījums par Majakovska radošuma attiecībām ar varu ir kas vairāk — netradicionālajā realitātes šova, dokumentālā un mākslas kino simbiozē  katrs izlasīs ko citu. Man filma lika aizdomāties par Arhitektūras neizbēgamo konfrontāciju ar laikmeta uzspiestajiem kompromisiem, par pārliecību un tās metamorfozēm. Izlasīju filmai veltīto sarunu Rīgas Laika decembra numurā pēc tās noskatīšanās un konstatēju, ka tās kodu daudzslāņainība bez priekšzināšanām paslīd garām. Tiem, kam ne pārāk interesē Majakovska traģiskais stāsts, pastāv iespēja baudīt neticami talantīgu estētiku — manuprāt kadrs visu laiku ir ģeniāls. Kā stāstīja režisors, krievu valodu nezinošajam vācu operātoram tika dots uzdevums filmēt tikai to, kas šķiet interesants, piedevām liela daļa  filmētā materiāla ir paša režisora notikumu vērojums izmantojot rokas kameru.

Iespējams, ka šis ir vienīgais un pēdājais filmas seanss Rīgā, arī tīklā to neatrast, tāpēc iesaku rezervēt sestdienas vakaru, pēc filmas būs iespējams uzdot jautājumus režisoram.

http://www.splendidpalace.lv/lv/movies/view/3346

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
Abonēt
Paziņot par
guest
11 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
Miķelis

Andi, kāpēc Tev nepatīk kino? Kino valoda taču ir ļoti daudzslāņaina un skaista. Varbūt pat skaistāka un saprotamāka par Arhitektūru. Arhitektūra protams ir rets fenomens. Bet kino valoda ir kā tāds paralēlais visums, kuru nupat proklomējuši teorētiskās fizikas pētnieki: https://www.bbc.com/russian/features-46784520, kas ļauj ielūkoties cilvēka zemapziņas slāņos, instinktos un emocijās.
Šķiet Arhitekti tomēr ne pārāk iet uz kompromisiem ar laikmetu, dažreiz turot savu līniju un projektējot papīram, līdz kāds trakais profesors tos atklāj, un pasaka – šis ir ģeniāli. skat ZH gadījumu, skat Sidnejas operteātra gadījumu un daudzus citus. Tu nepiekrīti?

Miķelis

Piekrītu par manipulāciju, tomēr kino pienesums cilvēka personības izaugsmē varētu būt daudz masīvāks un ātrāks, kā ,piemēram, literatūrai. Cilvēka prāta spēja uztvert vizuālo informāciju un to pārstrādāt ir daudz lielāka par, piemēram, spēju veidot savā prātā asociatīvos tēlus, lasot labu romānu un tālāk iestrādāt ar to saistītās asociācijas personības apvalkos. No kompromisa viedokļa – Arhitekti šķiet tomēr stāv tam pāri. Klātienē skatot ,piemēram, Renco Piano darbus, nevar redzēt ne publikas uzspiesto viedokli, ne vadlīnijas, ne detālplānus. Savukārt skatot jebkuru Rīgas vēsturiskā centra konkursa darbu, to ir atliku likām. Kaut vai pēdējais konkurss, kuru uzvinnēja Pēteris Kr.Barona ielā. Novitātes procents ir… Lasīt vairāk »

Miķelis

Paturpinot par Arhitektūras valodu. Arhitektam, lai cik tas jocīgi neliktos, jaapgūst svešvalodas – jūgendstils, klasicisms, modernisms, postmodernisms utt. Jo lai veiksmīgi izstrādātu savu valodu, kuras pamati slēpjas gan laikmetā, gan arhitektūras svešvalodās, jāprot lasīt svešvalodās, it sevišķi Rīgas vēsturiskajā centrā. Dažreiz jāprot arī domāt loģiski. Tālāk seko personisks viedoklis par Reiņa preču staciju NMC rajonā. Sākumā skatoties vizualizācijās, likās ka būs OK un esošā stacijas arhitektūras valoda tiks saglabāta, tomēr šobrīd var redzēt, ka Reiņa “uzrakstītais” pilnībā pārmācis mazo necilo celtni. Kaut mazais, necilais arhitektūrā dažreiz ir skaists vien ar to, ka palicis dzīvs, šoreiz nosegts ar sarkofāgu, tas šķiet… Lasīt vairāk »

Miķelis

P.S. Ja raugās globāli, kā to dara Rapaports: http://papardes.blogspot.com/2018/07/blog-post_31.html Tad jāatdzīst, ka arhitektūras domātāji ( pasaules arhitektūras doma ) patiešām ir atpalikuši savas Arhitektūras valodas atklāšanā no jauna, ir vesela virkne atklājumu zinātnē – fizikā, astrofizikā, astronomijā, kuriem būtu jāatspoguļojas arhitektūrā jau kā noformētiem jauniem stiliem ar savu Arhitektūras valodu. Bet varbūt pie vainas ir kapitālisma stagnācija un līdz ar to arī sabiedrības sociālo attiecību stagnācija, kas faktiski arī bremzē jaunā rašanos. Vai arhitektūrai jārisina sociālas problēmas? Laikam jau nē, tas jādara pašai sabiedrībai, kuras īpatnis ir arhitekts. Parasti kaut kādas pārmaiņas sabiedrībā notiek pēc postošiem notikumiem, un šķiet ka… Lasīt vairāk »

Miķelis

Par Arhitektūras neizbēgamo konfrontāciju. Pētnieciskā žurnālistika ir noskaidrojusi, ka Juris Apogs, būdams Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs lobējis Būvniecības likumu būvnieku interesēs, par ko viņas sieva saņēmusi dāsnus ziedojumus savai biedrībai. Būvnieku viena ziedojuma vidējais lielums 80k eur. Ziedotājus droši ka var atrast biedrības gada pārskatos.
Tā kā bagātākie arhitektūras biroji nolēma aizsūtīt uz sanāksmēm gudru, skaistu lēdiju, bet bez naudas atbalsta, šobrīd likumdošana ir ar nulles toleranci pret arhitektiem. Tā kā paši noalgojām būvnieku advokātus savām sertifikācijas lietām, paši vēl iešāvām sev kājā.
Tas nebija laikmets, kas uzspieda kompromisus, bet pašu nespēja domāt stratēģiski nozares interesēs.
Šobrīd pienesam ūdeni būvniekiem…

Miķelis

…klibodami….

Miķelis

P.S. Ja runājam par latviešu nācijas stulbumu, tad vislabāk to attaino igauņu seriāls “Pank” – Banka, kur igauņi spējuši uz sevi paskatīties no malas ar skaudru humoru un esence ir 7,8,9 sērijā. Gan jau ka var apskatīties vēl lsm.lv. Tā kā kapitāla nodošana zviedru rokās ir noslēgusies arī pie mums, iesaku Andi noskatīties. Skaudrs reālisms ar igauņu humoru. Slāņi ir uzreiz atpazīstami visiem, kuri darbojas no 90-gadiem un 7-9 sēr. ir auksta patiesības duša. Visiem optimistiem novēlu noskatīties vismaz 7-9, skarbi un skaisti.

Miķelis

Iepriekšējais komentārs tapa pēc šī raksta izlasīšanas: https://www.delfi.lv/news/versijas/neils-balgalis-maskavas-forstate-vai-jaunais-klusais-centrs.d?id=50735133
Kad RERE atbildīgajam pajautāja par būvdarbu apturēšanas iemesliem JRT ( sākušas sēsties blakus mājas ) un vai tā nebūs arī visā areālā, ko skar RB Rīgā, RB izbūves laikā – protams būs, viņš atbildēja. Nav īsti skaidrs kāpēc Neils publicē tādus rakstus, – vai tiešām jaunie taisās apturēt RB būvniecību?

Artis Zvirgzdiņš

“Nepatīk kīno” – tas ir diezgan stingrs apgalvojums. Pirms pāris dienām gadījās redzēt treileri kādai filmai, kur viens no tēliem pārsteidza – tādā baltā halātā, dakters it kā, laikam pat dibena ārsts vai kas tāds. Bet var jau būt, ka to par kino nevar uzskatīt.

11
0
Lūdzu, komentējietx