Kā iepērk leģendas augšāmcelšanu

Kopš laika, kad iznāca grāmata liepājiņa, kurā par projektu jaunam Pūt, vējiņi! koncertdārzam uzņēmējs Ivars Kesenfelds pauda, ka «arhitektam visgrūtāk uztaisīt kaut ko ļoti vienkāršu un tanī pašā laikā elegantu», laba publiskā arhitektūra pilsētā gandrīz vairs nav celta. Ir gan Liepājas Valsts 1. ģimnāzijas zelta ananāss, vēl kāda sporta manēža, bet ārpus tā — konkursu devalvācija, svešas naudas apgūšana, brāķi un skandāli. No Berči siltināšanas līdz Berči nograušanai. Tad vēl tikai privātā arhitektūra — Romas dārzs, Juliannas pagalms, kultūras nams Wiktorija vai dizaina viesnīca Maestro.

Projektēšanas iepirkumam blaknē gūta ķekša arhitektūra gan Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina skolas piebūvei, gan koncertdārza Pūt, vējiņi! pārbūvei. Pasūtītāji — pirmajai valsts, otrajai pašvaldība. Pirmā uzvarēja un jau tiek būvēta kā vienīgā pretendente, jo Publisko iepirkumu likums to neaizliedz. Otrai nepietiek naudas pat būvei par zemāko cenu. Abas plosīja acīgo liepājnieku pārmetumu viesuļi teju pie būvbedres, tāpēc ka visām publiskajām ēkām normatīvi nenosaka sabiedriskās apspriešanas skiču stadijās. Tās pašvaldībām VARAM metodiski iesaka kā instrumentu interešu saskaņošanai īpaši iecerēm būvniecībā, kas «vistiešāk saistīta ar sabiedrības tiesībām uz tai labvēlīgu vidi». Obligāti nav arī metu konkursi.

Savulaik Liepājas iedzīvotāji tika aptaujāti par jūtīgākajām vietām, kas veido pilsētas telpisko tēlu, — parkiem, laukumiem, ielām, ēkām, bet nozīmīgākās jaunbūves arhitekti apsprieda koleģiāli plašākā lokā. Nav bijusi liepājnieku aptauja, cik un tieši kuras teritorijas no pilsētas vēsturiskā centra attīstīt ERAF līdzfinansētajā projektā Dienvidkurzemes piekrastes mantojums cauri gadsimtiem, starp kura 7 objektiem nonācis arī leģendārais Pūt, vējiņi!  koncertdārzs, kur jaunieši redz skeitparku, bet roka veterāni neredz vilcējspēku. Tā ietvaros jau atjaunota fasāde Svētās Trīsvienības katedrālei, bet Hoijeres kundzes viesnīcas restaurācija un pārveide par muzeja ēku Kungu kvartālā turpinās. Citi četri top Grobiņā, Nīcā, Vērgalē un Pāvilostā. Iespējams, Liepājas izvēles piepilda tās amatpersonu savtīgās un nesadalītās iegribas. Cerams, Liepājas trijotnei plānoto eiropiešu budžetu tomēr savietos divos, un skopo Pūt, vējiņi! augšāmcelšanu atcels.

Greizā procesa hronika atpakaļgaitā — no jaunākā uz senāko

25.02.2020. Arhitekts Mikus Lejnieks Pūt, vējiņi! saglābšanas projektu aizstāv neklātienē: «Labs kompromiss starp sakārtotu un lietojamu vidi, izmaksām un iedzīvotāju interesēm.»

20.02.2020. Nenotikusī koncertdārza Pūt, vējiņi! pārmaiņu sabiedriskā apspriešana ir kluba Punkts uz L pirmā diskusija bez projektā iesaistīto arhitektu klātbūtnes, bet pie uzlabotām tā vizualizācijām. Neviens nelepojas, neviens neatkāpjas. Augstāks jumts, platāka skatuve, citā konstrukcijā, citā materiālā, ar tipveida žogu, bet bez tualetēm 1200 apmeklētājiem. Un pašvaldībai joprojām ir tikai daļa pat tam nepieciešamā finansējuma.

8.01.2020. Atbildīgā amatpersona neslavu noveļ uz arhitektiem, bijušais pilsētas arhitekts to veļ atpakaļ: «Nauda vējā un tukši solījumi.»  Estrādes konstrukcijas ir  bīstamas, tās jādemontē. Ar vēl diviem projektiem finansiāli sajūgtajam koncertdārzam ir vien miljons eiro.

12.12.2019. Pamodinātais Liepājas medijs publicē Pūt, vējiņi! attēlus pirms un pēc. «Paliks nosaukums, vieta, funkcija un apjoms. Iegūsim plašu publisko ārtelpu.»

9.12.2019. Savā FB kontā: «Tiešām kvalitatīva arhitektūra beigusies kā šķira, un mēs kultūrvidē pārejam pie šķūnīšiem?» Gaismu mākslinieka Mārtiņa Feldmaņa kritika atskan arī FB dzēlīgajos komentāros: «kā Depo āra noliktava» vai «fotošopēti vecie Pūt, vējiņi!»

Lejnieku projektēšanas biroja mājas lapā Pūt, vējiņi! projekta nav, lai arī Mikus Lejnieks centies izdarīt labāko, kā lielākā daļa kolēģu, kad jākaro ar būvvaldēm un jāmēģina pārliecināt pasūtītājus: «Livland Group, ar ko reizēm mēdzu sadarboties, vinnēja projektēšanas iepirkumu, balstoties uz Agra Padēļa-Līna skici, kas paredzēja faktiski to pašu situāciju ar nelieliem uzlabojumiem. Sākot projektēt un iesaistot akustiķi Andri Zabrauski, nonācām pie jaunas koncepcijas: puscaurspīdīga jumta ažūrās metāla konstrukcijās no šobrīd ārpus Latvijas plaši izmantota materiāla — augstas veiktspējas stikla šķiedras auduma.» Lielākās pārmaiņas skars teritoriju, kas risināta kā Jūrmalas parkā iekļauta brīvas piekļuves zona un kurā 43 koku izciršanu liepājnieki varēja apspriest gan.

3.12.2019. Savā FB kontā: Par ko kļūst Liepāja bez pilsētas arhitekta, bez arhitektūras konkursiem, bez sabiedriskajām apspriešanām un bez kvalitatīviem medijiem tajā?

8.08.2019. Liepājas būvvalde akceptē koncertdārza Pūt, vējiņi! rekonstrukcijas projektu. Pašvaldībai ir tikai daļa pat tam nepieciešamā finansējuma. Vietējais medijs liepājniekus informē formāli, ģenerāluzņēmēja Livland Group primitīvās vizualizācijas ziņai pievieno tikai biznesa portāls.

10.08.2017. Neapmierina pēc milzu programmas ar milzu izmaksām izprojektētā Kokin idea piedāvājuma rediģējums no 10 uz 6 miljoniem eiro vērtu apjomu. Izgāžas nākamais iepirkums jauna projekta izstrādei, jo «uzvarētājam trūka paša galvenā — arhitekta». Tad uzaicina arhitektu Agri Padēli-Līnu, kas ir autors 1964.gadā celtās daļēji slēgtās akustiskās koncertzāles 1989. gada paplašinājumam ar brīvdabas terasēm, izstrādāt arhitektūras vadlīnijas koncertdārza pārbūvei. Tās ir vēl nākamā iepirkuma projektēšanas uzdevumā — estrādes jābūvē no jauna vecajā veidolā, kas minimāli jānoslēdz, bet dārzs jāatver.

30.08.2016. Otru vissezonas koncertzāli Liepājā nevajag, bet Lielais dzintars nav Pūt, vējiņi!

19.07.2016. Brīvdabas skatuves trūkums atkal aktualizē Pūt, vējiņi! atjaunošanu. Festivāls Liepājas vasara zālē turpina Liepājas Simfoniskā orķestra pirmskara perioda Jūrmalas parkā notikušo koncertsezonu tradīcijas. Orķestra vadītājs Uldis Lipskis aicina neatdot konkurējošajām pilsētām ne vasaru, kad «cilvēki ļoti labprāt bauda reizē mūziku ar dabu», ne atpūtas vietu jūras tuvumā, kur «noīrēt skatuvi, saskrūvēt vienam vakaram pļaviņā sanāk ļoti dārgi». Mūziķiem svarīgi tikai, lai tur nav tieša caurvēja.

7.11.2015. Atklāj koncertzāli Lielais dzintars. Zaiga Gaile kritizē publiski: «Tas ir projektēšanas brāķis.»

Pūt, vējiņi! pārbūves tehnisko projektu sāk aiz neticības sapnim uzbūvēt Lielo dzintaru, tomēr koncertestrādes iecere zaudē iespējai īstenot koncertzāli jeb 10 miljoni teju 40 miljoniem lielākoties «ārējā finansējuma». Kopš 2012. gada pilsētas arhitekts ir Indulis Kalns.

20.09.2011. Metu konkursā par Pūt vējiņi! koncertestrādi Liepājā uzvar biroja Kokin idea priekšlikums, kurš, saglabājot oriģināla skatuves tēlu un skatītāju zāles telpisko uzbūvi, dara to funkcionāli transformējamu, pārsedz ar iestiepta audekla konstrukciju, piebūvē kafejnīcas terasi virs aprēķināta skaita tualešu boksa 1200 apmeklētājiem, tās dārzu iekļauj Jūrmalas parkā, bet turpceļu iezīmē. Svarīgi ir leģendārā gaisotne un brīvības gars.

1.09.2008. Liepājas būvvalde pilnu darba dienu strādā plenērā, lai turpmāk argumentēti atbildētu arī par Jūrmalas parka iespējamo nākotni. Drosmīgākie koncertestrādes Pūt, vējiņi! funkciju pārvietotu. Kopš 2006. gada pilsētas arhitekte ir Iveta Ansone.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 vote
Article Rating
guest
0 Comments
Inline Feedbacks
View all comments
0
Would love your thoughts, please comment.x
()
x