Noslēdzies konkurss vasaras koncertzālei Daugavpilī

Ir patīkami, ka šajā laikā turpinās arī kādas arhitektūras norises. Pagājušajā nedēļā Daugavpilī noslēdzās konkurss vasaras koncertzālei, kuru iecerēts saukt ievērojamā Daugavpilī dzimušā komponista, «tango karaļa» Oskara Stroka vārdā. Par labāko darbu 11 projektu konkurencē žūrija atzina pilnsabiedrības ZGT  (Viktors Zarakovskis, Antons Gonda, Andris Tomsons) piedāvāto priekšlikumu, kurš visvairāk atbilst vasaras koncertzāles raksturam, visharmoniskāk iekļaujas apkārtējā ainavā un vislabāk risina arī funkcionālos uzdevumus

Vasaras koncertzāles šobrīd šķiet ir viens no Latvijas pašvaldību modes trendiem, — pagājušajā gadā tika atklātas veselas divas —  Rojā un Jelgavā, bet dzirdēts arī par iecerēm citur. Salīdzinot ar citām Latvijas pilsētām un novadiem, Daugavpils iedzīvotāju skaita ziņā gan ir viena no pašvaldībām, kurā šāda mēroga būve var likties pamatota.

Attīstot kultūras infrastruktūru Daugavpilī, arī — iedvesmojoties no Marka Rotko mākslas centra veiksmīgās pieredzes, pašvaldība 2017. gadā nonāca pie ieceres par daudzfunkcionālu vasaras koncertzāli. Tās koncepcija tika izstrādāta, balstoties gan Daugavpils kultūrpolitikas plānošanas dokumentos un teritorijas attīstības plānošanas dokumentos, gan ņemot vērā pētījumus par kultūras pieejamību Latvijas reģionos un par iedzīvotāju kultūras patēriņu, kā arī Daugavpils kultūras un sabiedrisko norišu organizētāju aptauju, un, protams, veicot ekonomiskas aplēses.

Koncertzālei izraudzītā vieta ir Centrālajā parkā, netālu no Daugavpils autoostas, ledus halles un 3. vidusskolas. Programmā ir paredzēta amfiteātra veida skatītāju zāle ar nojumi ar  1500 – 2000 sēdvietām. Novietojums parkā paredz brīvstāvošu objektu, kas apskatāms no visām pusēm. Būvei jāatbilst plašam muzikālo žanru piedāvājumam un tajā jāparedz funkcijas, kuras var izmantot visu gadu (konferenču zāle, kafejnīca un tml.)

Rezultāti

Koncertzāles gadījumā būtiski ir akustiskie kritēriji, tāpēc vērā ņemams ir akustikas inženiera Artūra Pērkona vērtējums. Pēc iedziļināšanas katrā no priekšlikumiem, viņš paudis arī kopēju viedokli par iesniegtajiem darbiem, un — tie ir iebildumi, kurus vērts ņemt vērā ikvienam arhitektam, ķeroties pie līdzīga rakstura projektiem:

  • Neviens no pretendentiem nav aprakstījis uzdevumā minēto ļoti dažādo performanču akustiskās vajadzības / problēmas brīvdabas estrādēs. Redzams, ka pretendenti neiedziļinās gala lietotāja ikdienas problemātikā.
  • Vairāki pretendenti aplami pieņem, ka būvnormatīvā IBN016-1S minētie parametri universālām zālēm spēj atrisināt visplašāko mūzikas žanru labskanību. Tas liecina par nespēju atšķirt skanējuma veidošanas noslēgtā telpā no atvērtas telpas skanējuma. Atvērtās telpās skaņas enerģijas zaudēšana ir neizbēgama, to nevar kompensēt ar formālu un birokrātisku normatīvu prasību piesaukšanu projektos.
  • Teorētiski un praktiski liela izmēra (> 1000 skatītājiem) brīvdabas zālēm nodrošināt izlīdzinātu (vairāk vai mazāk vienādu) labskanību iespējams tikai ar profesionāli korekti izveidotu elektroakustisko apskaņošanu, līdz ar to izpratne par skaņu režisora darba vietu un audio sistēmām ir ļoti būtisks aspekts.
  • Daudziem darbiem akustiskais apraksts atbilst slēgtas zāles aprakstam, kas vedina domāt, ka pretendenti lietojuši kāda iepriekšēja projekta akustikas sadaļas aprakstu normālai (slēgtai) koncertzālei.

Būvakustikas eksperta vērtējumā kā labākie izceļas trīs darbi, un, iespējams, likumsakarīgi, ka starp tiem ir arī divi arhitektūras ziņā labākie priekšlikumi (OS20 un TANGO2021), kā arī viens, kurš nav starp godalgotajiem (con spirito passionato).

Žūrija, kuras sastāvā bija trīs arhitekti, vērtējot konkursa darbus, veica nelielas izmaiņas balvu sadalījumā. Tā kā punktu starpība starp otro un trešo augstāko skaitlisko novērtējumu ieguvušajiem piedāvājumiem bija neliela, tik lemt piešķirt divas otrās vietas, saglabājot noteikto godalgas apmēru, un nedodot trešo vietu. Papildus piešķirtas arī divas veicināšanas prēmijas darbiem, kas neiekļuva godalgoto skaitā, bet tika novērtēti ievērojami augstāk par pārējiem konkursa priekšlikumiem.

Pirmā vieta — OS20 — ZGT

Divas otrās vietas:

  • TANGO2021 — MAILĪTIS-POGA
  • 123A123 — RUUME un ALPS ainavu darbnīca

Divas veicināšanas godalgas:

  • DGP175 — A PART un OZOLA & BULA
  • O_S! — ZENICO PROJEKTS

Uzvarējušais  priekšlikums žūrijas prāt  vislabāk atbilst vasaras koncertzāles raksturam un no visām konkursā piedāvātājām apaļveida formas būvēm vislabāk izmanto esošo reljefu, un visharmoniskāk iekļaujas apkārtējā ainavā un vides mērogā. Ēka ir  organiski uztverama no visām pusēm. Plānojums ir funkcionāls. Ir pārdomāta un labi saprotama apmeklētāju plūsma. Apļveida ēkas plānojuma dēļ ne līdz galam veiksmīgi pašlaik ir atrisināts tehnisko telpu un noliktavu izvietojums, bet to var labāk atrisināt tālākā būvprojekta stadijā bez būtiskām ēkas struktūras izmaiņām. Vienīgais darbs, kur ir risināti multifunkcionalitātes un skatuves/zāles transformācijas jautājumi.

 

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
Abonēt
Paziņot par
guest
5 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
Miks Kārkliņš

Liels prieks par uzvarējušo projektu! Vienkāršs, nosvērts, bet vienlaicīgi rūpīgi pārdomāts. Pat neticas, ka šāds, izjusts, darbs ir uzvarējis konkursā bez bļaurīgām vizualizācijām un dažādiem tingeļtangeļiem ko pavicināt žūrijas vērsim pie deguna. Man šķiet, ka cerība, attiecībā uz kaut ko reģionāli taustāmu, sāk atgriezties! Ļoti ceru, ka šis gadījums nebūs vienīgais.
Veiksmi darbos!

Miķelis

Jā, labi profesionāli nostrādāts darbs. Man labs šķiet arī ar viļņveida jumtu, bet vienīgais konstruktīvi tas īsti tur neiet kopā – skat Frankfurtes Mesas paviljona koka konstrukciju. Bet piekrītu MK – ir virzība uz savu, oriģinālu reģionālu redzējumu. Pagaidām vēl nedroši, bet ir! Kā Tev iet? Ko labu projektē?

Miks Kārkliņš

Ko nu es, ne jau par mani runa. Bet nu…Latvijā vairs (vai pagaidām…redzēs kā būs) neko neprojektēju. Varbūt tapēc ilgas pēc reģionālā?

Artis Zvirgzdiņš

Uzvarētāju darbā mani apbūra tas, kā tas telpiski izveidots, — ieejas zona un nojume, kas reizē ir vārti, kuri norobežo ieejas priekšpagalmu no pārējā parka, bet tālāk — pāriet jumtā virs palīgtelpām; un tās āra kāpnes, kas ved uz otrā līmeņa terasi, kura apvij amfiteātri. Tas ieešanas sajūtu koncertzāles kompleksā padara īpašu, — nu interesantu telpas pieredzi raisa, kā mēdz teikt. Un arī eleganti iesēžas parkā, ar reljefu, un lietojot tikai tādas pamatformas kā riņķis un kvadrāts. Ceru nākamnedēļ publicēt labāko darbu pilnā apjomā. Otrās vietas projekts ar viļņoto jumtu — pirmajā brīdī raisīja vizuālu līdzību ar Miraljesa Katrīnas tirgu… Lasīt vairāk »

Miķelis

Jā, abi šie darbi oriģināldarbi un ja runājam vērtēšanas kontekstā, noteikti ir arī mani favorīti un veikuši četrkāršo lēcienu Arhitektūrā:-)

5
0
Lūdzu, komentējietx