Trīs vietas koncertzālei. Noslēgusies novietņu izvērtēšana

Latvijas Arhitektu savienība ir noslēgusi koncertzāles novietņu izvērtēšanas procesu, izvirzot trīs lokācijas Andrejsalu, Rīgas Kongresu namu un Rūpniecības preču tirgus teritoriju. Bijušās centrālkomitejas ēkas aizstāvji var uzgavilēt, — Elizabetes iela 2 gala sarakstā nav. Pētījuma publiska prezentācija notiks ceturtdien, 10. jūnijā, plkst.10.00 Kultūras ministrijas un Arhitektu savienības feisbuka profilos.

8. jūnijā, LAS padomes sēdē tika prezentēti novietņu salīdzinošā pētījuma veicēju MASH Studio (Lietuva) un fokusgrupas diskusiju veidotāju Grupa93 darba rezultāti. Pētījums ietver vērtējumu par novietņu stratēģisko potenciālu, sasniedzamību un piekļuvi, vietas gatavību attīstībai, izskatot juridiskos kritērijus un ar tiem saistītos riskus. Ir vietas izmaksu prognozes, vērtēta novietnes kapacitāte, pilsētvides konteksts un iespēja veidot vizuāli atpazīstamu ēku. Tāpat tika izskatīta projekta realizācijas atbilstība ilgtspējības principiem, vērtēta iespējamā sabiedrības reakcija, kā arī iekļauti salīdzināmi starptautisku koncertzāļu projektu piemēri.

Trīs novietnes

Koncertzālei ieteiktās vietas piedāvā trīs atšķirīgas iespējas un scenārijus nacionāli nozīmīga kultūras objekta realizācijā.

Andrejsalā (Andrejostas ielā 17) koncertzāle kā kultūras magnēts ūdensmalā kļūtu par reprezentablu un ikonisku teritorijas reģenerācijas katalizatoru un nozīmīgu pilsētainavas sastāvdaļu, stimulējot kopējo teritorijas attīstību, paaugstinot vides kvalitāti un jaunu funkciju ienākšanu. Šajā novietnē iespējama vislielākā arhitektoniskā brīvība, satura un programmas interpretācijas.

Rīgas Kongresu nama (Krišjāņa Valdemāra ielā 5) pārbūve par akustisko koncertzāli piedāvā iespēju veidot publisku nacionāli nozīmīgu, bet kompaktāku programmu jau esošā ēkā, kurai nepieciešama atjaunošana, lai turpinātu tās izmantošanu jaunā kvalitātē. Šī vieta pētījuma autoru ieskatā ir ātrākais, paredzamākais un izmaksu ziņā pieejamākais ceļš koncertzāles īstenošanai, jo nav nepieciešama papildus infrastruktūras izbūve vai īpaša vietas sagatavošana. Koncertzāles īstenošana Kongresu namā gan prasīs plānotās koncertzāles telpu programmas pārskatīšanu un samazināšanu.

Pašreizējā Rūpniecības preču tirgus teritorija (starp Gaiziņa, Prāgas un Turgeņeva ielu) ir mazāk tradicionāla un akceptējama kā koncertzāles vieta. Tomēr līdz ar koncertzāli tā var attīstīties kā jauns un laikmetīgs ar uzņēmējdarbības garu un radošu atmosfēru piepildīts kultūras kvartāls, kas dotu nozīmīgu sociālekonomisko impulsu kopējai Maskavas priekšpilsētas attīstībai kontekstā jau ar uzsākto Rail Baltica infrastruktūras projekta realizāciju, Centrāltirgus, krastmalas un kopējo apkārtnes attīstību.

Fokusgrupu diskusijas

Kā integrēta procesa sastāvdaļa sabiedrības pārstāvju līdzdalības nodrošināšanai norisinājās piecas fokusgrupas diskusijas pilsētplānotāja un moderatora Neila Balgaļa (Grupa93) vadībā. 15 dažādu jomu un paaudžu profesionāļi kā nākotnes koncertzāles lietotāji ar starptautisku un starpdisciplināru pieredzi tematisko diskusiju ciklā formulēja savu viedokli par koncertzāli kā daļu no mūziķu ekosistēmas un attīstošās Rīgas pilsētas organisma, atvērtu un demokrātisku ēku un publisko ārtelpu ap to. Dalībnieki akcentēja izmaksu un kvalitātes līdzsvaru un kategoriski nostājās pret ēkas būvēšanu uz esošu vērtību rēķina, tostarp nojaucot ēkas vai būvējot parka un apstādījumu teritorijās. Fokusgrupas sarunās būtisks bija vienojošs princips – pārstāt 33 gadu neizlēmību un izcelt tos aspektus, kas sabiedrībai un lēmumpieņēmējiem ļautu vienoties un uzsākt reālu darbu pie koncertzāles projekta realizācijas.

Fokusgrupa diskusijās par “ēku, teritoriju un vietu” definēja ēkas lietotājiem un sabiedrībai obligātus un vēlamus kritērijus, kas tika integrēti kopējā pētījumā. Pētījuma rezultātā izvirzītās trīs vietas prasa dažādas pakāpes vienošanos un kompromisu meklējumus, un šie nosacījumi definēti un norādīti kā iespējamā tālākā rīcības plāna sastāvdaļa. Diskusiju dalībnieki uzskata, ka vienošanās pamatā ir saprātīgs dialogs starp valsti, pašvaldību un sabiedrību, saprotot, ka ideālas vietas neeksistē un izvēle jebkurā gadījumā būs saistīta ar kompromisiem. Savu iekšējo kompromisu fokusgrupas dalībnieki spēja panākt par vienu vietu — AB dambi, kas ir emocionāli spēcīga vieta mūzikai latviešu apziņā un vieta nacionālajai koncertzālei kā simbolam Latvijas, Rīgas, Daugavas sirdī. Andrejsala, kas kopējos pētījuma secinājumos ir viena no labākajām vietām, fokusa grupas kolektīvam bija mazāk pieņemama neskaidro juridisko apstākļu un īpašumtiesību dēļ.

Kā atzīst Latvijas Ainavu arhitektu asociācijas priekšsēdētāja Helēna Gūtmane, kopumā pētījuma rezultāti par koncertzāles novietnēm ir līdzīgi arī ar secinājumiem, ko izdarījusi Latvijas Ainavu arhitektu asociācija. Rūpniecības preču tirgus vienoti tika atzīta par vietu ar pilsētvides reģenerācijas potenciālu ne vien Maskavas priekšpilsētas, bet arī Rīgas centra mērogā, un koncertzāles realizācija šajā novietnē spētu vislabāk īstenot augsto mākslas misiju – iedzīvināt harmoniju tur, kur tās trūkst visvairāk.

Rezultātu prezentācija

Plašāka publika ar MASH Studio salīdzinošās izpētes, kā arī ar Grupas 93 rīkoto fokusgrupu diskusiju rezultātiem vārēs iepazīsties rīt prezentācijā feisbuka tiešraidē. Tā sniegs plašāku ieskatu katras vietas izvērtējumā un argumentācijā tās tālākai virzīšanai, kā arī iepazīstinās ar priekšnosacījumiem, plānojot koncertzāles attīstību.

Kad: ceturtdien, 10. jūnijā, 10:00
Kur: KM un LAS Facebook profilā

Dalīties ar ierakstu:

0 0 votes
Article Rating
guest
11 Comments
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Inline Feedbacks
View all comments
NAV VIENALGA

Vai saprāts beidzot uzvarēs?

Miķelis

Šis ir jau uzvarējis, bet daļēji – tūlīt kāds pa lēto tiks pie CK namā, bizness nesnauž 🙂

Miķelis

Baigi gribētos zināt kas par skazočņikiem zīmē šitās bildes. Nez no kurienes uzpeld kārtējais 70 miljonu projekts, kur pusi apmaksās Eiropa. RPAD pilnā nopietnībā šito publiski apspriedīs un pat gļīšas bildes tapušas. Tur taču kādi bilžu meistari ir bijuši piesaistīti, bez konkursa protams, bet uz papīra viss jau gatavs, pat kuģītis ar pasažieriem pienācis. Gadienā te pat blakām nav plānota jaunā koncertzālē – tā sakot – viens zaķis ar diviem šāvieniem? Mums laikam ar galvām nav viss kārtībā, ja taisāmies būvēt jaunas pasažieru kuģu piestātnes, ja tie paši daži kuģi kas iet uz Stokholmu knapi dveš: https://m.db.lv/galerijas/foto-ka-nakotne-varetu-izskatities-eksportosta-503019

Last edited 9 dienas pirms by Miķelis
Artis Zvirgzdiņš

Teiktu, ka diezgan izcils piemērs pētījumam un prezentācijai, izanalizējot koncertzāles potenciālās novietnes, tverot gan pilsētbūvnieciskos, arhitektūras, sociālos, ekonomiskos, kultūras aspektus: https://fb.watch/61w0k5gvWY/ — #MASH_Studio

Prieks, ka saprāts uzvarējis un arī personīgi gandarījums, ka gala izlase diezgan cieši sakrīt arī maniem sākotnējiem favorītiem. Interesanti bija arī ministra (at)runu klausīties, prieks, ka beidzot ticis pāri stūrgalvīgajai ietiepībai. 

Miķelis

Es protams atvainojos, netēmā protams, bet ar kolēģiem jāpadalās. Šodien Deja vu sajūta. Ainārs patiešām atgriežas politikā. Atgriežas ar Trampa krāsu salikumu savā avīzē – tumši zils un sarkans. Ja nu no Jums kāds grib būt par ministru – tas ir vienkārši – jāaizsūta Aināram CV, viņš apskatīsies, Ainārs sevišķi gaida jauniešus un protams grasās veidot jauno valdību. Ainārs uzskaita veselu rindu savu labo darbu. Tagad iedomājieties Miķeli tuksnesī, izslāpušu, nomocītu brīdī kad viņš ierauga oāzi…Ainārs….Ak mans Dievs, tas bija smieklīgi pirms 10 gadiem, bet šobrīd nepavisam nē…mēs staigājam pa plānu ledu…vai esat gatavi X stundai? Kaut kas pie mums… Lasīt vairāk »

Miks Kārkliņš

Te nu patiesi prieks, ka demokrātija spēj radīt saprātīgus lēmumus! Brīnums gan, ka bija vajadzīgi Lietuviesi, lai šādu pētījumu izveidotu. Bet nu…varbūt, ka patiesi tāda neatkarīga acs bija nepieciešama lai saprāts uzvarētu.
Par vienu aspektu gan es esmu neizpratne – es saprotu, ka LAS it ka bija organizētāji pasākumam, bet kas bija iniciators šim procesam?

NAV VIENALGA

Kultūras ministrija

Miķelis

Nu jācer ka ar koncertzāli ies labāk kā ar Rail Baltic, kur viss projektēšanas kumoss atdots ārzemniekiem. LAS – kā tas nākas, ka nacionālu interešu aizstāvība ir devītajā plānā un pie mums kā savās mājās saimnieko ārzemnieki? BERERIX ir izveidojis profesionāli ļoti spēcīgu, starptautisku komandu, kuru veido atzīti savas nozares eksperti. Arhitektūras risinājumus izstrādā itāļu “Crew” kopā ar Latvijas “Arhis Arhitekti”. Būvkonstrukciju risinājumus nodrošina beļģu uzņēmumi “Greisch”, “TUC Rail”, itāļu DEAL un Latvijas uzņēmumi “Celuprojekts” un “BICP”. Sliežu risinājumus gatavo Beļģijas eksperti no “TUC Rail, sadarbojoties ar “Konstruktionsgruppe Bauen Latvija”. Ēkas inženiertīklus izstrādā “Belam-Riga”. Projektēšanas komandā darbojas arī vietējie projektēšanas… Lasīt vairāk »

Last edited 4 dienas pirms by Miķelis
Miķelis

Domājot par koncertzāles arhitektūras konkursu, negribētos ka atkal atšūtu vietējos arhitektus ar milzīgām kvalifikācijas prasībām ( 2 projektētas koncertzāles pēdējos 2 gados piemēram ). Jo kā pierāda Rail Baltic starptautiskais arhitektūras konkurss – visi tie kas kvalificējās pēc 3 mio vai cik tur apgrozījuma un n-tajām projektētām stacijām, nemaz neprojektē. Visa kvalifikācija bija tikai veids kā atšūt vietējos gribētājus. Tā tomēr vairāk ir vietējo varēšanas skate un mana pārliecība ir ka tas tikai celtu vispārējo līmeni, jo gluži kā labs treniņmačs, liktu vietējiem saspringt. pat tādiem, kuri nekad nedomātu piedalīties. Tas protams apgrūtinātu Angļu Džentlmeņa kluba darījumus un samazinātu cigāru… Lasīt vairāk »

Anna

Elizabetes 2 “koncertzāles sāgas sakarā visvairāk patika VNī atvilknē noslēpta E2 Mākslinieciskā izpēte. Ka arī L4 veiktais VNĪ pasūtītajs tehniskā stāvokļa novērtējums. Pilniga valsts iekārtas sabotāža. Un vēl patika, cik profesionali VNī spēja noklusēt šos faktus vietējos medijos- žurnālisti ēd no rokas.

Miķelis

Ir tāda G.Asara un I.Strautmaņa fotogrāmata Laikmeta ritmi. 28.-29. lpp ir CK nams, bet 30.-34.lpp Dailes teātris. Diezgan metodiski ļoti daudzas modernisma ēkas ir piebeigtas. Pie mums strādā modernisma killeri. Šoreiz kontrolšāvienu galvā CK namam vajadzēja izdarīt KM, bet tam jaunas brilles, nu netrāpija zons. Izrādās fiktīva demokrātija negarantē pieminekļu aizsardzību un pieminekļu sargi modernisma ēkas neuztver par pieminekļiem un pienes patronas un stiepj patronsomas modernisma killeriem. Ir labi to zināt!

11
0
Would love your thoughts, please comment.x
()
x