Arhitektūras platforma
Necerēti lielā atsaucība okupācijas memoriāla konkursam rosināja aptaujāt arī citu arhitektu viedokli par abiem konkursiem, memoriāla priekšlikumiem un Strēlnieku laukuma nākotni. Savas domas A4D izsaka arhitekti Ausma Skujiņa, Edgars Treimanis un Jānis Dripe. Abi pēdējie bija arī memoriāla konkursa žūrijā. Ausma Skujiņa Varēja būt...
Turpinot Strēlnieku laukuma attīstības tēmu, A4D apkopojis speciālistu viedokļus par padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla konkursu un tajā iesniegtajiem darbiem. Savu vērtējumu izsaka Ruta Čaupova, Māra Lāce, Laima Slava un Reinis Liepiņš, viņu domas bija publicētas laikrakstā Diena. «Vai memoriāls...
2.vietas ieguvēji Toms Kokins, Kristiāns Brekte un Uģis Bratuškins savā piedāvājumā Strēlnieku laukuma plānojumam meklējuši kompromisu starp vērtīgas ārtelpas saglabāšanu Vecrīgā un zaudētās pilsētbūvnieciskās struktūras atjaunošanu. Laukumā ar dažāda augstuma virsmām iezīmēts vēsturiskais zemes gabalu dalījums.Latviešu strēlnieku laukuma jaunā idejiskā identitāte...
Šodien nosaukti padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla metu konkursa laureāti. Par labāko darbu žūrija atzinusi projektu ar devīzi Vēstures taktīla, kura autori ir arhitekte Ilze Miķelsone, sonologs Voldemārs Johansons un tēlnieks Kristaps Ģelzis, viņi ieguva 10 000 latu prēmiju. Darba...
7.decembrī Rīgas dome paziņoja Strēlnieku laukuma plānojuma pilnveidošanas un labiekārtošanas ideju konkursa uzvarētājus. Lai arī neviens darbs nav atzīts par gana labu, konkursā gūta būtiska atziņa ― laukums nav jāaizbūvē un tam jāpaliek atvērtam pret Daugavu.Konkursā, kurā iesniegti seši priekšlikumi,...
«Tērbatas iela jāpārveido par gājēju ielu. Esmu pārliecināts, ka notiktu sprādzienam līdzīgs uzplaukums restorānu u.c. publisko iestāžu dzīvē. Iespēja izvietoties uz trotuāra un braucamās daļas provocētu jaunu kafejnīcu atvēršanu. Slēdzot satiksmi no Matīsa līdz Elizabetes vai pat Brīvības un Merķeļa...
No 3. maija līdz 1. jūnijam ilgst Strēlnieku laukuma detaļplānojuma sabiedriskās apspriešanas pirmais posms. Apskatīt plānojuma materiālus, kā arī iesniegt ierosinājumus var Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta telpās.Detaļplānojuma mērķis — iekļaut teritoriju starp Rātslaukumu un 11.novembra krastmalu Vecrīgas telpiski kompozicionālajā...
Publiskās ārtelpas daudzveidību un izsvērtu pilsētbūvniecisku koncepciju teritorijas attīstībai Mūkusalā piedāvāja Briseles arhitektu birojs 51N4E. SIA Dommo rīkotajā starptautiskajā konkursā viņu priekšlikums Jaunā Rīga: laukumu pilsēta / torņu pilsēta, kopā ar Uģa Šēnberga arhitektu biroja projektu Kīleveins tika atzīts par...
«Vecajās civilizētajās valstīs ar spēcīgu identitāti, kur starp sabiedrību un arhitektiem pastāv abpusēja cieņa, pretrunas starp tā dēvētajām sabiedrības vēlmēm, pasūtītāja prasībām, lietotāju interesēm un arhitekta radošajām idejām nav ļoti lielas, jo kulturālā paškontrole darbojas abās pusēs,» par to, kā...
«Igaunijas arhitektūrai ir sava, pilnībā izveidojusies identitāte, kas balstās uz dziļi vēsturē sakņotu tradīciju: arhitektūra vispirms ir būvniecības māksla un arhitekts vispirms ir mākslinieks. 20.gadsimta beigās mīts par mākslinieku sāka pakāpeniski brukt», tā par igauņu arhitektūras tiekšanos sociāli atbildīgas pilsētvides...
A4D par vienu no interesantākajiem un labākajiem diplomdarbiem atzina Toma Kokina projektu Dzelzceļa telpas attīstības stratēģija Rīgas autoostas areālā, kurā dzelzceļa telpas un apkārtnes mijiedarbība pētītas no pilsētvides uztveres viedokļa, piedāvājot šai vietai novatoriskus risinājumus. Dzelzceļa telpas ietekme uz apkārtni...
Par sava veida Venēcijas biennāles kopsavilkumu var uzskatīt tekstu, kas bija lasāms centrālajā izstādē — Arsenāla Korderijā, blakus iespaidīgajai informācija par 16 pasaules lielpilsētām. Secinājumus par sociālās sfēras, publiskā transporta, apdzīvotības blīvuma, publiskās telpas un labas pārvaldības nozīmi pilsētu attīstībā,...
«Rīgas simbolam nevajadzētu būt kaut kādam atsevišķam objektam vai elementam, bet kaut kam telpiskam. Tādam, kas ir saistīts ar noteiktu teritoriju, noteiktu dzīvesveidu.» Par jaunām idejām Rīgas pilsētbūvniecībā, par plānoto apbūvi Daugavas abās malās ar Laikmetīgās mākslas centra direktori Solvitu...
Pārējie spīķeru kvartāla projekti dalāmi divās grupās — tie, kas saudzē un papildina un tie, kas pirmā vietā izvirza kādu privātu koncepciju. Zināmu līdzsvaru starp abiem virzieniem ievēro tikai JKMM projekts. Žūrijas komisija vienojās piešķirt trīs trešās vietas ― birojiem...
No plenēra projektiem visrūpīgākā pilsētbūvnieciskā analīze, kam seko būtiski jaunievedumi, vienlaikus saudzīgi izturoties pret vēsturisko Spīķeru kvartālu ― tās ir Snøhettas priekšlikuma kvalitātes, kas pelnīti tika novērtētas ar galveno balvu.
Vakar, 6.novembra vakarā noslēdzās plenērs par Daugavmalas spīķeru kvartāla attīstību. Piedāvājot pārliecinoši labāko priekšlikumu, tajā uzvarēja norvēģu biroja Snøhetta pārstāvji. Pirmkārt jāsaka, ka Spīķeru kvartālam ir paveicies ― ar to, ka ticis pie tik inteliģentiem attīstītājiem. Visdrīzāk tieši pilnsabiedrības Spīķeri...
Neskaidri formulēts plenēra mērķis apgrūtināja dalībnieku darbu un veicināja nekonsekventu žūrijas vērtējumu. Viedokļus par Ventspils plenēru izsaka tā dalībnieki Ventis Didrihsons, Pēteris Bajārs, Juris Poga un Ansis Auziņš.Ventis Didrihsons Venta Didrihsona Arhitektūras studija (VDAS)No plenēra darba uzdevuma — mērķis Nr.1:...
Uzdevumā pārlūkot attīstības koncepciju Jūrmalas parka ziemeļu daļai, ko norobežo vēsturiskais centrs, pludmale un Ziemas osta, divu dienu plenērs Liepājā noslēdzās ar trim pieejā dažādiem, taču piedāvājumā līdzīgiem rezultātiem.Ievērojot Baltijas pilsētu savienības (UBC) pilsētu plānošanas plenēru pieredzi, uzdevums profesionāļiem tika...
Jaunākie komentāri