Transports un piepilsēta — Rīgas plānojuma smagumpunkti

Rīgas attīstības plānam jāskata Rīga un Pierīgas teritorijas kā vienots veselums, nepieciešams pilnveidot transporta sistēmu, kā arī būtiski uzlabot dzīvojamās vides kvalitāti — tā secinājuši vadošie pilsētplānotāji diskusijā Nākotnes Rīga jau top!, kuru organizēja Latvijas Arhitektu savienība un dzīvojamā nama FUTURIS attīstītājs. Par vienu no būtiskākajiem trūkumiem šā brīža pilsētas attīstības vīzijā eksperti uzskata ieceru balstīšanos uz pieņēmumu par Rīgu kā iedzīvotāju skaita ziņā augošu pilsētu ar intensīvu apbūvi, taču realitāte rāda pretējo.  

 

Rīga jāplāno kopā ar Pierīgas teritorijām

Lai arī eksperti diskusijas laikā atzina, ka esošajam Rīgas attīstības plānam ir virkne veiksmīgu iestrāžu, kuras nepieciešams attīstīt un pilnveidot arī turpmāk, tomēr tika norādīts arī uz trūkumiem. Piemēram, statistiskie dati liecina, ka iemītnieku skaits pilsētā samazinās, bet palielinās Rīgas aglomerācijā. No tā izriet arī pieprasījuma trūkums pēc intensīvas apbūves. Turklāt Rīgas galvenie resursi un infrastruktūras objekti atrodas ārpus pilsētas — lidosta, osta, ūdens ņemšanas vietas, arī atkritumu apsaimniekošanas resursi. Tas parāda, ka Rīgu nav iespējams plānot atrauti no pieguļošo pašvaldību teritorijām.

Tāpat jāņem vērā galvaspilsētas nozīme visas valsts ekonomikā — Rīga un Pierīgas teritorijas kopumā veido aptuveni 20% no valsts teritorijas, nodrošinot pajumti un darba vietas gandrīz pusei valsts iedzīvotāju. Lai arī aptuveni 650 000 iedzīvotāju deklarējuši dzīvesvietu Rīgā un ar saviem nodokļu maksājumiem līdzdarbojas pilsētas attīstībā, galvaspilsētas piedāvātās iespējas izmanto divreiz vairāk cilvēku. Ņemot vērā esošo situāciju, pašvaldības plānotājs Guntars Ruskuls iezīmēja jaunu principu pilsētas attīstībā: «Valsts kopā ar pašvaldībām pāriet uz jaunu paradigmu — stratēģisko plānošanu. Rīgas plānā jārunā par kompaktas pilsētas modeli, aglomerācijas attīstību, transporta infrastruktūru un prioritātēm, kā arī zaļo struktūru attīstību. Iepriekš pieļāvām plānošanā kļūdas, šīs tēmas skaidrojot fragmentāri. Nebija ņemtas vērā attiecības starp cilvēkiem, kas Rīgu tikai lieto, un tiem, kas lieto un dzīvo.»

Attīstības plānam jāparedz transporta sistēmas pilnveidošana

Kā liecina statistikas dati, tikai 20% rīdzinieku ikdienā izmanto savu privāto automobili, dodot priekšroku sabiedriskajam transportam. Savukārt 20 līdz 30% no kopējās auto plūsmas pilsētā veido automašīnas, kas iebraukušas no reģioniem. Tieši tāpēc Rīgas attīstības vīzijai jāparedz iedzīvotāju mobilitātes risinājums — darbs Rīgā, dzīve ārpus Rīgas. Eksperti diskusijas laikā norādīja, ka lielāku vērību būtu pelnījusi dzelzceļa sniegtā kapacitāte pārvadājumos pilsētas robežās un tā sasaistē ar Pierīgas teritoriju, kā arī esošo tramvaju līniju pagarināšana Pierīgas teritorijā. VAS Latvijas dzelzceļš Nekustamā īpašuma reģistrācijas daļas vadītājas vietniece Eva Kalviņa atzīst: «Jāprecizē prioritāte — vai būvēt satiksmes mezglus, uzlabojot iekļūšanu Rīgā ar vieglo transportu, vai nodrošināt tramvaja līnijas pagarinājumu līdz Berģiem un lidostai RĪGA vai uzlabot piekļuvi pie dzelzceļa Ropažu stacijā, izbūvējot tur stāvparkus, un sniedzot iespēju iebraukt pilsētā ar ērtu sabiedrisko transportu?»

Dzīvojamās vides kvalitātes celšana ir jākļūst par galveno prioritāti

Diskusijā tika atzīts, ka aglomerāciju veicinājis fakts, ka Rīgas mikrorajoni pašreiz nav konkurētspējīgi ar Pierīgas rajoniem, tādēļ Rīgas pilsētas arhitekta biroja direktors Gvido Princis uzskata, ka dzīvojamās vides kvalitātes paaugstināšana jāizvirza kā viena no pilsētas attīstības prioritātēm: «Attīstības plāns nav tikai sabiedrības vēlmju un iespēju atspoguļojums, tas ir komplekss instruments teritorijas administrēšanai un nodokļu pārvaldīšanai. Par aktuālu attīstības stratēģijas uzstādījumu jākļūst esošās dzīvojamās vides renovācijai. Šāds mērķis pilsētas plānā vēl ne reizi nav bijis ietverts.»

Video pilnā versija

Diskusija Rīgas attīstības plāni — ieceres uz papīra un realitāte notika diskusiju cikla Nākotnes Rīga jau top! ietvaros, ko šī gada aprīlī aizsāka Latvijas Arhitektu savienība un dzīvojamā nama FUTURIS attīstītāji. Diskusija Rīgas attīstības plāni – ieceres uz papīra un realitāte notika diskusiju cikla Nākotnes Rīga jau top! ietvaros, ko šī gada aprīlī aizsāka Latvijas Arhitektu savienība un dzīvojamā nama FUTURIS attīstītāji. Diskusiju mērķi ir, uzrunājot sabiedrību, nozares profesionāļus un valsts amatpersonas, veicināt sarunas par arhitektūras nozīmi un lomu teritoriju un pilsētu attīstībā, kā arī sekmēt ar iedzīvotāju vajadzībām saskanīgas un ilgtspējības principiem atbilstošas pilsētvides veidošanu. Kopumā plānotas piecas diskusijas, katru veltot noteiktai tematikai un tās galvenajiem problēmjautājumiem.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
Abonēt
Paziņot par
guest
36 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
Miķelis

Jādara, jāvienojas, jāiestrādā… Diskusijas protams ir laba lieta, jautājums vai tā ir vienkārši FUTURIS PR kampaņa, vai tai ir kāds mērķis kaut ko uzlabot. Protams neviens no iesaistītajiem arhitektiem nav tik vienkārši izmantojams un gan jau jūt, ka no šādas parunāšanas būs arī kaut kāds konkrēts labums. Tomēr jāpatur vērā kopējais ekonomiskais stāvoklis, – emigrācija, iedzīvotāju skaita samazināšanās, nabadzības pieaugums. Kādai jābūt Rīgai? – par to mēs protams varam sapņot, bet reālijas pēc kreisā vairākuma valdīšanas Rīgā būs pavisam citas – pārpalikums Rīgas budžetā 80 Mio apmērā būs iztērēts, kredīts par tiltu būs jāmaksā un diez vai ar pompu atklātā… Lasīt vairāk »

AnimaL

Visumaa var piekrist…diemzheel. Lai gan par sarukshanu ne iisti, vaitad nav taa ka Pieriigaa iedziivotaaju skaits meereni palielinaas ?

Ausma Skujiņa

Diskusija vajadzīga, bet tā slikti organizēta. Fonā plakāts ar FUTURIS reklāmu. Trūkst plānojumu! Runātāji savu viedokli demonstrē veidojot "pantomimu". Labi tas, ka tiek domāts par STRATĒĢIJU! Varbūt beidzot tās nebūs tikai frāzes! Lai veicas Ruskulim!

Miķelis

Park-and-Ride Rīgā – tā ir pilnīga utopija. Vai redzēji kurā vietā izvietots pirmais Park-and-ride un kā tas neglābjami izgāzās atvēršanas reizē, jo nedarbojās e-talona sistēmā. Ja to nodod privātās rokās un Rīga par to vēl maksā – tad varbūt…Bet par joējo noskaņu gan Tev var piekrist – nekas pozitīvs.

Guntars Ruskuls

Ruskuļa lecīgi izspļauto, niķīga pusaudža cienīgo, tekstu —————————————————————— Labs! Es laikam līdzīgi kā Roberts Smits vecs paliku 16 gados, līdz ar to neesmu pārāk mainījies un saglabājis to dumpiniecisko garu. Paldies par komplimentu! Par to Dienvidu tilta trasi reģionā… tas bija tieši domāts tai mērķauditorijai, kam par to būtu jādomā. Es ceru, ka kāds VARAMā to dzirdēja. Pilsēta nevar (nedrīkst) finansēt objektus ārpus savas administratīvās teritorijas, bet ir gatava uz sadarbību. Ja sadarbība no valsts nebūs, tad skaidrs, ka mūžīgi gaidīt nevarēs un 4. posmu pabeigsim Rīgā. Lecīgi, varbūt, bet es tiešām gribētu, lai būtu citādāk, tikai pasakiet KĀ (juridiski),… Lasīt vairāk »

Guntars Ruskuls

Man pašam laikam būs japaskatās vēlreiz tas pasākums, lai kaut vai tīri biheivioristiski savās atbildēs identificētu vietu, kur, kā jūs rakstat:" nenopietna likas attieksme par to, ka Rigai viss ir baigi labi, un, ja kadam kaut ko vajag, tad naciet un lūdzaties mums". Nu nav tā, nav! Tapēc arī diskusija ar kaimiņu pašvaldībām ir sākusies! Ja mēs taisāmies maksimāli ierobežot autotransporta kustību pilsētas kodolā, skaidrs, ka ir jādomā par labu sabiedriskā transporta savienojumu ar aglomerācijas centriem. Tas, ko teicu (bez nekādas arogances), ka attiecībām jābūt godīgām! Viens ir sabiedriskā transporta savienojums ar Ķekavas vai Mārupes centru, otrs ar visādām ‘vāverītēm",… Lasīt vairāk »

Guntars Ruskuls

Esmu dzirdējis, ka arhitektu sabiedrībā neskatoties uz vecumu(!)/statusu/pazīšanos vienmēr visi viens otru uzruņā uz "Tu"? Ok, Mik es nesmu arhitekts, bet esm uz Tu 🙂 Tomēr, gribu aizstāvēt Gvido Princi par to, ko viņš teica:" rīdzinieki ir zīmols, viņi ir īpaši". Tagadējā situācijā,kad migrācija uz Pierīgu vai Korku plaukst un zeļ, skaidrs, ka jādara viss iespējamais, lai šo visu apstādinātu! Man patika,iepriekš dzirdētā, A.Zvirgzdiņa tēze, ka vajag iedzīvotājos audzināt pilsētnieka garu, audzināt pilsētniecisko dzīvesveidu. Varbūt jāsāk ar atieksmi, ko Gvido savā nepārprotami drosmīgā, komentārā uzrunāīja! Par diskusiju te, futūrī un visur citur. Cilvēki ar ideju, jau ir tas mans resurss,… Lasīt vairāk »

Guntars Ruskuls

Bet kopumā darbs turpinās un tamlīdzīgas diskusijas gaidāmas ne viena vien. 🙂

Guntars Ruskuls

Sveiks Venti! Tev jau kā ventiņam atbilstoši laikapstākļi pastaigām ārā 🙂 Kapēc tad brīvdienas pavadi pie kompja? 🙂 Tā metafora par tabakas fabrikām ir pabriesmīga, bet precīza gan. Redzēs, kā mums izdosies sabalansēt pilsētas, kā valsts ekonomikas dzinējspēka nozīmi, ar vietējās pilsētvides renesanses veicināšanu. Valsts jau arī NAPā iezīmējusi Rīgu kā Ziemeļeiropas metropoli, bet gk atbalstu šajā aspektā saskata tranzīta ceļu infrastruktūras nodrošināšanā. Es personiski uzskatu, ka Metropoles statusu var dot arī pilsētvides lietas: publiskā telpa, radošie kvartāli, kultūras forumi u.c. Tapēc, svarīgi ir pārliecināt lēmumu pieņēmējus, ka publiskās telpas revitalizācijas projekti ir nevis extra, ko var atļauties bagātas un… Lasīt vairāk »

Roberts

Tas ka aglomeracija ap Riigu aug tas man skjiet naak tikai par labu, jautaajums ir kaa sastraadaasies pashvaldiibas, bet tas taa… Mani interesee, kas cits. Pirms taisiit pamatiigus ierobezhojumus Riigas centraa, vai nebuutu saakumaa jaattiista sabiedriskais transports, jo citaadi tas izklausiitios peec zinaama reketa, savilkt sarkanaas liinijas un saseedinaat autovadiitaajus autobusu un trolejbusos un gatavs… Man skjiet ka vienkaarshi ir jaasaak ar sabiedriskaa transporta attiistiibu un jaabeidz domaat par ziemelju skjeersojumu. Par to var tikai piekrist. Tomeer maz ticams ka naudas liidzeklji pietiks, jo piem muusu kaiminjpilseetaa Stokholmaa ir vairaak metro liiniju, kaa mums tramvaju. Tad par kaadu vispaar park… Lasīt vairāk »

Roberts

Es kaa neprofesionaalis noteikti negribu ieblist ar saviem argumentiem, preteejaa gadiijumaa tas izskatiitos diivaini. Par to ka Riiga vareetu apvienoties ar apkaarteejaam pashvaldiibaam un kljuut par vienu noteiktu aglomeraaciju, shodienas ekonomiskajaa situaacijaa man liekas, ka nenaaktu pa sliktu. Bet tas noteikti buutu jautaajums lietprateejiem, jo mees jau saprotam ka svariiga ir sadarbiiba, kas mums parasti klibo. Kas attiecaas par sabiedrisko: Esmu domaajis par to ka principaa teoreetiski ir iespeejams sasleegt kaut vai tramvaju ar zaljo "vilni", tiiri teoreetiski nav pat vajadziigi ne viadukti ne tunelji. Jautaajums kaapeec citur buuvee metro vai pazemes tramvajus piem. Helsinki, Oslo, Diseldorfa uttm. Var jau… Lasīt vairāk »

Miķelis

Jādara, jāvienojas, jāiestrādā… Diskusijas protams ir laba lieta, jautājums vai tā ir vienkārši FUTURIS PR kampaņa, vai tai ir kāds mērķis kaut ko uzlabot. Protams neviens no iesaistītajiem arhitektiem nav tik vienkārši izmantojams un gan jau jūt, ka no šādas parunāšanas būs arī kaut kāds konkrēts labums. Tomēr jāpatur vērā kopējais ekonomiskais stāvoklis, – emigrācija, iedzīvotāju skaita samazināšanās, nabadzības pieaugums. Kādai jābūt Rīgai? – par to mēs protams varam sapņot, bet reālijas pēc kreisā vairākuma valdīšanas Rīgā būs pavisam citas – pārpalikums Rīgas budžetā 80 Mio apmērā būs iztērēts, kredīts par tiltu būs jāmaksā un diez vai ar pompu atklātā… Lasīt vairāk »

AnimaL

Visumaa var piekrist…diemzheel. Lai gan par sarukshanu ne iisti, vaitad nav taa ka Pieriigaa iedziivotaaju skaits meereni palielinaas ?

Ausma Skujiņa

Diskusija vajadzīga, bet tā slikti organizēta. Fonā plakāts ar FUTURIS reklāmu. Trūkst plānojumu! Runātāji savu viedokli demonstrē veidojot "pantomimu". Labi tas, ka tiek domāts par STRATĒĢIJU! Varbūt beidzot tās nebūs tikai frāzes! Lai veicas Ruskulim!

Miks Kārkliņš

Paldies sēriju veidotājiem par vienreizējo diskusiju! Jāatzīst, ka mazliet bija žēl Raudsepa, vērojot to kā viņš cenšās tās haotiskās tēmas saturtēt kaut vai laika rāmjos. Par citiem rāmjiem nemaz nerunāsim. Var jau būt, ka tāda viedokļu dažādība nav slikta lieta – kā nekā, inovatīvas idejas rodās no tā, ka viedokļi ir no kontrastējošām perspektīvēm. Šajā gadījumā gan, šķiet ka te bija vairāk tāda pusnopietna kakofonija. Ruskuļa enerģētiskumu iznīcināja Prinča "nasing spešal" (morgā ar šitādu attieksmi vajadzētu strādāt!) nihilisms. Kalviņa centās izskaidrot transporta infrastruktūras mērogus, kamēr Ņikiforovs aģitēja novietot pie Rīgas robežas dzimtsarakstu/šķiršanās advokātu birojus, un tik rullē tālāk! Ja tā… Lasīt vairāk »

Miķelis

Park-and-Ride Rīgā – tā ir pilnīga utopija. Vai redzēji kurā vietā izvietots pirmais Park-and-ride un kā tas neglābjami izgāzās atvēršanas reizē, jo nedarbojās e-talona sistēmā. Ja to nodod privātās rokās un Rīga par to vēl maksā – tad varbūt…Bet par joējo noskaņu gan Tev var piekrist – nekas pozitīvs.

Guntars Ruskuls

Ruskuļa lecīgi izspļauto, niķīga pusaudža cienīgo, tekstu —————————————————————— Labs! Es laikam līdzīgi kā Roberts Smits vecs paliku 16 gados, līdz ar to neesmu pārāk mainījies un saglabājis to dumpiniecisko garu. Paldies par komplimentu! Par to Dienvidu tilta trasi reģionā… tas bija tieši domāts tai mērķauditorijai, kam par to būtu jādomā. Es ceru, ka kāds VARAMā to dzirdēja. Pilsēta nevar (nedrīkst) finansēt objektus ārpus savas administratīvās teritorijas, bet ir gatava uz sadarbību. Ja sadarbība no valsts nebūs, tad skaidrs, ka mūžīgi gaidīt nevarēs un 4. posmu pabeigsim Rīgā. Lecīgi, varbūt, bet es tiešām gribētu, lai būtu citādāk, tikai pasakiet KĀ (juridiski),… Lasīt vairāk »

Miks Kārkliņš

Kompliments bija tas par to energetiskumu. Komentars par "lecigajiem" tekstiem gan laikam nostradaja. Si ir, manuprat, pirma reize, kops es komenteju A4D, kad sabiedriska sektora parstavis ir reagejis uz maniem, ne mazak lecigajiem, komentariem. Par to un par attieksmi, Paldies un visu cienu! Bet par temu. Noklausijos veil pa diviem lagiem. Viss ka lidz sim. Mani patiesi aizrava sakotnejais teksts par strategiskas planosanas paradigmu. Biju jau no pasa sakuma sasapnojies, ka dzirdesu stastus par regionalajam un pieRigas strategijam, bet ta vieta, ta teikt, dabuju pa seju ar tiem tekstiem par atteikshanos no sadarbibas ar valsti un pieRigu, jo tie nemaksa.… Lasīt vairāk »

Guntars Ruskuls

Man pašam laikam būs japaskatās vēlreiz tas pasākums, lai kaut vai tīri biheivioristiski savās atbildēs identificētu vietu, kur, kā jūs rakstat:" nenopietna likas attieksme par to, ka Rigai viss ir baigi labi, un, ja kadam kaut ko vajag, tad naciet un lūdzaties mums". Nu nav tā, nav! Tapēc arī diskusija ar kaimiņu pašvaldībām ir sākusies! Ja mēs taisāmies maksimāli ierobežot autotransporta kustību pilsētas kodolā, skaidrs, ka ir jādomā par labu sabiedriskā transporta savienojumu ar aglomerācijas centriem. Tas, ko teicu (bez nekādas arogances), ka attiecībām jābūt godīgām! Viens ir sabiedriskā transporta savienojums ar Ķekavas vai Mārupes centru, otrs ar visādām ‘vāverītēm",… Lasīt vairāk »

Miks Kārkliņš

Guntar, negribu but uzstajigs, bet…vai var uz "tu"? Man tadas formats vienmer shkjitis daudz patiesaks. Par to vizdegunibu…tur laikam bushu pieshavis devu Princha klat. Tas Rigas "zimola" stasts laikam bija tas kas mana prata visam radija to nepatikamo piegarshu. Bet tas nu ta…par to jau es nepatiku izradiju. Savukart, par pateikto…nu tas ko es te tagad lasu komentara ir tieshi ta informacija ko sagaidiju lekcijas sakuma. Tad izradas, ka viss ir gluzhi savadak. Bet diskusijas laika tas nebut neizklausijas tik konstruktivi. Var jau but, ka tikai man bija izdevies saklausit shadu verisju. Varbut pie vainas bija pati diskusija? Man gan… Lasīt vairāk »

Guntars Ruskuls

Esmu dzirdējis, ka arhitektu sabiedrībā neskatoties uz vecumu(!)/statusu/pazīšanos vienmēr visi viens otru uzruņā uz "Tu"? Ok, Mik es nesmu arhitekts, bet esm uz Tu 🙂 Tomēr, gribu aizstāvēt Gvido Princi par to, ko viņš teica:" rīdzinieki ir zīmols, viņi ir īpaši". Tagadējā situācijā,kad migrācija uz Pierīgu vai Korku plaukst un zeļ, skaidrs, ka jādara viss iespējamais, lai šo visu apstādinātu! Man patika,iepriekš dzirdētā, A.Zvirgzdiņa tēze, ka vajag iedzīvotājos audzināt pilsētnieka garu, audzināt pilsētniecisko dzīvesveidu. Varbūt jāsāk ar atieksmi, ko Gvido savā nepārprotami drosmīgā, komentārā uzrunāīja! Par diskusiju te, futūrī un visur citur. Cilvēki ar ideju, jau ir tas mans resurss,… Lasīt vairāk »

Guntars Ruskuls

Bet kopumā darbs turpinās un tamlīdzīgas diskusijas gaidāmas ne viena vien. 🙂

Ventis Didrihsons

Arī noskatījos ierakstu un paldies par šādu iespēju! Kko uzrakstīšu. Pieņemu, ka diskusijas mērķis tomēr vairāk bija dažādu viedokļu uzklausīšana, domu apmaiņa, iespējams ne tik daudz konkrētu lēmumu pieņemšana, kas tomēr būtu grūti šāda formāta diskusijā. Transports un pilsētas izplešanās arī man šķiet ir viena no visaktuālākajām tēmām šodien un Rīgai tik tiešām priekšā stāv lieli izaicinājumi. Man personiski, simpatizē G.Ruskuļa kopējā nostāja, enerģiskums un daudzās lietās es piekrītu viņa redzējumam. Piekrītu G.Princim, ka jāceļ dzīves kvalitātes līmenis, bet viņa atziņa, ka Rīga šodien ir ilgtspējīga pilsēta, jo tā pastāv daudzus gadsimtus un pastāvēs turpmāk, bija kā minimums dīvaina, kaut… Lasīt vairāk »

Guntars Ruskuls

Sveiks Venti! Tev jau kā ventiņam atbilstoši laikapstākļi pastaigām ārā 🙂 Kapēc tad brīvdienas pavadi pie kompja? 🙂 Tā metafora par tabakas fabrikām ir pabriesmīga, bet precīza gan. Redzēs, kā mums izdosies sabalansēt pilsētas, kā valsts ekonomikas dzinējspēka nozīmi, ar vietējās pilsētvides renesanses veicināšanu. Valsts jau arī NAPā iezīmējusi Rīgu kā Ziemeļeiropas metropoli, bet gk atbalstu šajā aspektā saskata tranzīta ceļu infrastruktūras nodrošināšanā. Es personiski uzskatu, ka Metropoles statusu var dot arī pilsētvides lietas: publiskā telpa, radošie kvartāli, kultūras forumi u.c. Tapēc, svarīgi ir pārliecināt lēmumu pieņēmējus, ka publiskās telpas revitalizācijas projekti ir nevis extra, ko var atļauties bagātas un… Lasīt vairāk »

Ventis Didrihsons

Grēkoju grēkoju, bet aiz loga nav gluži vasara 🙂

Cik saprotu man kā Rīgas iedzīvotājam laikam būtu jāpriecājas, ka valsts nesaskata atbalstu arī Ziemeļeiropas Metropolei ķīmisko atkritumu glabāšanā, jo tad mums būtu ne tikai lielceļi…. 🙂 Bet nju labi, neironizēšu… lai izdodas visus pārliecināt par to kas ir Metropole.

Par to reaģēšanu uz „bottom up ”: skat. dažādu transporta veidu lietotāju īpatsvaru Rīgā = pietiekoši skaidrs bottom-up signāls, lūdzu – reaģējiet! 😉

Roberts

Tas ka aglomeracija ap Riigu aug tas man skjiet naak tikai par labu, jautaajums ir kaa sastraadaasies pashvaldiibas, bet tas taa… Mani interesee, kas cits. Pirms taisiit pamatiigus ierobezhojumus Riigas centraa, vai nebuutu saakumaa jaattiista sabiedriskais transports, jo citaadi tas izklausiitios peec zinaama reketa, savilkt sarkanaas liinijas un saseedinaat autovadiitaajus autobusu un trolejbusos un gatavs… Man skjiet ka vienkaarshi ir jaasaak ar sabiedriskaa transporta attiistiibu un jaabeidz domaat par ziemelju skjeersojumu. Par to var tikai piekrist. Tomeer maz ticams ka naudas liidzeklji pietiks, jo piem muusu kaiminjpilseetaa Stokholmaa ir vairaak metro liiniju, kaa mums tramvaju. Tad par kaadu vispaar park… Lasīt vairāk »

Ventis Didrihsons

Robert, es ar interesi uzklausīšu kādā veidā un kam pilsētas izplešanās nāk par labu? (es vaicāju no efektīvas pilsētas un reģiona plānošanas viedokļa) Piekrītu, ka sabiedriskais transports ir ļoti tālu no ideāla un tā uzlabošana ir transporta prioritāte. Par tiem līdzekļiem… varbūt būtu jābeidz būvēt un uzturēt tās apjomīgās brauktuves Rīgas centra zonā un tur arī būs līdzekļi? Sabiedriskā transporta kapacitātes palielināšanai nav jābūvē jaunas dārgas infrastruktūras ar milzīgām uzturēšanas izmaksām, kā tas ir ar vieglo automašīnu infrastruktūru, jo kapacitātes palielināšana tiek panākta palielinot regularitāti. Tiešām ir nepieciešami lieli līdzekļi sabiedriskā transporta infrastruktūrā, bet ir arī daudz vienkāršu mehānismu, tūlīt… Lasīt vairāk »

Roberts

Es kaa neprofesionaalis noteikti negribu ieblist ar saviem argumentiem, preteejaa gadiijumaa tas izskatiitos diivaini. Par to ka Riiga vareetu apvienoties ar apkaarteejaam pashvaldiibaam un kljuut par vienu noteiktu aglomeraaciju, shodienas ekonomiskajaa situaacijaa man liekas, ka nenaaktu pa sliktu. Bet tas noteikti buutu jautaajums lietprateejiem, jo mees jau saprotam ka svariiga ir sadarbiiba, kas mums parasti klibo. Kas attiecaas par sabiedrisko: Esmu domaajis par to ka principaa teoreetiski ir iespeejams sasleegt kaut vai tramvaju ar zaljo "vilni", tiiri teoreetiski nav pat vajadziigi ne viadukti ne tunelji. Jautaajums kaapeec citur buuvee metro vai pazemes tramvajus piem. Helsinki, Oslo, Diseldorfa uttm. Var jau… Lasīt vairāk »

Ventis Didrihsons

Ja ir savs skatījums un arī attēli, tad tiešām, padalieties blogā!

36
0
Lūdzu, komentējietx