Neskaidri formulēts plenēra mērķis apgrūtināja dalībnieku darbu un veicināja nekonsekventu žūrijas vērtējumu. Viedokļus par Ventspils plenēru izsaka tā dalībnieki Ventis Didrihsons, Pēteris Bajārs, Juris Poga un Ansis Auziņš.
Ventis Didrihsons
Venta Didrihsona Arhitektūras studija (VDAS)
No plenēra darba uzdevuma — mērķis Nr.1: Lielā laukuma zonējums un telpiskā organizācija. Bet galvenās balvas ieguva tie divi darbi, kas par 90% risināja koncertzāli. Behnisch koncertzāle bija sevišķi iespaidīga.
Manuprāt, ja pilsēta vēlas iegūt labāko koncertzāles risinājumu, tad priekš kam veidot trīs dienu plenēru ar nosaukumu “Ventspils lielā laukuma telpiskā organizācija..”? Pilsēta noteikti varēja gūt daudz vairāk, ja rīkotu arhitektu konkursu par koncertzāles vīziju.
Mūsu koncepciju var izteikt līdzībās. Pilsētas pašā centrā liela tukša vieta: Lielais laukums = Fiharmonijas skvērs Rīgā + Tallinas Rātslaukums + Rīgas Rātslaukums + Ventspils Rātslaukums + divi Ventspils tirgus laukumi. Saimnieks nolēmis šeit iestādīt vienu skaistu ābeli un piedāvāt pilsētniekiem ābolus. Mēs sakām — stādot ābeli šodien, domājiet par dārzu, ko šeit varētu iestādīt rīt. Vislabākais pilsētas laukums ir tas, kurā ir visvairāk cilvēku.
Gribas uzteikt patīkama darba atmosfēru, viesmīlīgo uzņemšanu un teicamus darba apstākļus. Kopumā tā ir nedēļas nogale, ko neaizmirsīšu — jauni draugi, interesants darbs.
Juris Poga
Jura Pogas birojs
Savā ziņā plenērs ir ekpluatācijas forma. Pārsteidz tas rezultāts, ko var iegūt šādās trīs dienās, iespējams, līmenis ir augstāks, kā daudzos konkursos, kas tiek gatavoti mājās un ilgākā laikā. Kas ir motivācija? Varbūt tā samērošanās ar arhitektiem, kas pārstāv ārzemju birojus ar vārdu. Tā noteikti ir laba pieredze jauniem arhitektiem — redzēt, kā domā un strādā citi. Nav nekādas bohēmas, jo laika, lai izstrādātu savu ideju ir tik maz, ka nedrīkst atlaist nevienu brīdi, jātur temps.
Plenēra uzstādījums – laukuma labiekārtojums un koncertzāles tēls, procesa gaitā izmainījās. Koncertzāles tēma bija tik aizraujoša, ka arī žūrija galu galā lielāku uzsvaru lika uz to. Domāju, ka žūrijas, kas bija pietiekoši liela un dažāda, vērtējums bija objektīvs, vērtējot saturu un idejas.
Jāatzīmē arī tehniskais nodrošinājums, kas bija ļoti labā līmenī. Nebija nekādu nozīmīgu problēmu, kas nereti gadās reizēs, kad vienlaikus jāizdrukā tik daudz prezentācijas materiālu.
Pēteris Bajārs
India
Kopējais iespaids pozitīvs. Organizācija bija labā līmenī. Sliktākā līmenī bijām mēs paši. Laikam jau pieredzes trūkums šādos pasākumos liedza pilnvērtīgi sagatavoties. Gan tehniski, gan ar priekšzināšanu līmeni.
Vai konkurss sasniedza rezultātu? Liekas, Ventspils palika apmierināta. Kā paši? Brīžiem bija grūti akceptēt ļoti precīzi iezīmēto zāles novietni — trīsstūris vienā laukuma malā. Tas krietni sasaistīja rokas (lai gan tāpat beigās pamanījāmies «izkāpt» ārpus novietnes). Pietrūka savstarpējās diskusijas tieši dalībnieku starpā. Katrs savā stūrī zīmēja savas skicītes un par kolēģu pieeju lielā laukuma problēmai uzzināja tikai aizstāvēšanas brīdī. Tāpēc pasākums vairāk atgādināja konkursu, nevis darbnīcu, kur (manuprāt) būtu nepieciešama kāda starpdiskusija. No otras puses — laika jau nebija tik daudz.
Savā risinājumā koncentrējāmies uz to kā trīs hektārus lielo laukumu pārveidot cilvēciskā mērogā. Liekas, ka tas mums izdevās. Tīri un konceptuāli. Pašiem jau patika
Ansis Auziņš
SARMA & NORDE
Manuprāt, pasākums zināmā mērā bija formāls. Biju gaidījis radošāku atmosfēru, brainstormingu, nevis darbošanos, kur katrs ierāvies savā stūrī. Noteikti rezultāts būtu bijis labāks, ja notiktu sarunas, diskusijas, apspriešanas. Bet var jau būt, ka tāda forma arī bija iecerēta. Daudzi savu darbu nepilnības norakstīja uz laika trūkumu – darbojoties kopā no tā varētu izvairīties.
Programma neskaidri formulēta un mainīga – tā, ko saņēma ierodoties plenērā atšķīrās no tās informācijas, ko saņēma pasākuma laikā. Organizatori vēlējās saņemt laukumu, kas darbotos gan ar koncertzāli, gan bez tās, tā arī plenēra laikā nespējot atbildēt uz jautājumu – būs tā koncertzāle vajadzīga vai nē? Un – kurš uzdevums svarīgāks – laukums vai koncertzāle? Pēc kāda kritērija vērtēs? Galu galā izrādījās, ka vērtēta tiek koncertzāle.
Vai jārīko šāds plenērs, lai risinātu laukuma labiekārtojumu (smieklīgi, ka šādā pasākumā bija runa par bruģa rakstiem)? Vai tomēr tas bija iecerēts kā konceptuāls konkurss?
Kam tad no iesniegtajiem darbiem bija doma, koncepcija? EEA priekšlikumam bija ideja – par ekoloģiju, ekonomiskumu. India darbam (tā rupji sakot) bija koncepcija – par cilvēku blīvumu laukumā. Bet Behnisch biroja darbā nekādas koncepcijas nebija, tikai māja — kocertzāle.
Anna Malec
Erick van Egeraat associated architects
Plenērs ir iespēja ne tikai izprast labāk konkrēto pilsētu, tās identitāti, kultūru, bet arī apmainīties idejām ar dažādiem arhitektiem, kam ir cits pilsētas redzējums. Šāda starptautiska pasākuma ieguvums ir tas, ka pilsēta iegūst daudz dažādu ideju, no kurām tā var izvēlēties kādus risinājumus savai nākotnei. Balstoties uz pirmo iespaidu par pilsētu, dalībnieki dod idejas, kas var veicināt attīstību.
Ventspils plenēra programma šādam īsam laika sprīdim, kas atvēlēts darba, bija ļoti plaša. Vienmēr ir jāizšķiras, kā pasniegt savas idejas tik ātrā laikā, lai tās iekļautos pilsētas identitātē. Šoreiz mēģinājām rast risinājumu, ko deva iespēja strādāt vieniem pašiem.
Lielākais ieguvums no šāda plenēra man ir iespēja iepazīt citu Latvijas pilsētu skaistumu un vērtības. Tā kā esmu piedalījusies plenēros Itālijā, Francijā un Latvijā, varu teikt, ka vērtīgākais vienmēr ir iespēja salīdzināt savas idejas ar citu arhitektu pieeju, kas balstīta uz dažādām arhitektūras skolām un kultūrām. Tas vienmēr raisa lielas diskusijas un sniedz patiešām interesantus un jaunus risinājumus.
