Tērbatas ielas promenāde

«Tērbatas iela jāpārveido par gājēju ielu. Esmu pārliecināts, ka notiktu sprādzienam līdzīgs uzplaukums restorānu u.c. publisko iestāžu dzīvē. Iespēja izvietoties uz trotuāra un braucamās daļas provocētu jaunu kafejnīcu atvēršanu. Slēdzot satiksmi no Matīsa līdz Elizabetes vai pat Brīvības un Merķeļa ielas krustojumam, tiktu iegūta milzīga platība attīstībai.» Šādu viedokli nesen pauda Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks.

14.septembra Dienas pielikumā Ēdieni / Dzērieni, savā Gardēža slejā Nacionālās bibliotēkas direktors pievēršas Rīgas pilsētvides un pilsētas kultūras tēmai, vēlreiz atgādinot pirms kādiem gadiem jau apcerēto ideju par Tērbatas ielas pārvēršanu gājēju promenādē. Raksta sākumā autors vairāk pakavējas pie tūrisma tēmas, paužot atziņu, ka lai arī Vecrīga vasarā ir tik pilna tūristu, ka latviešu valodu bieži vairs nedzird, arvien vairāk pilsētas viesi aizklīst ārpus Vecpilsētas. Līdzīgi pilsētas viesiem, arī jaunie restorāni pēdējos gados pārvarējuši «dabisko ūdensšķirtni, kura apjož pilsētas pašu centru,» un izplatās arvien tālāk ārpus Vecrīgas.

Andris Vilks raksta: «Ārzemnieku ceļojumi bieži aizklīst līdz jaunajai Ģertrūdei vai Bērnu pasaulei. Paklusajās šķērsielās saradusies visai cienījama restorānu buķete — Čarlstons, Slāvu krogs, Teātra bārs, Tiramisu, Kokanda u.c. […]

Domāju, ka situācija nobriedusi tik tālu, ka, Tērbatas iela jāpārveido par gājēju ielu. Esmu pārliecināts, ka notiktu sprādzienam līdzīgs uzplaukums restorānu u.c. publisko iestāžu dzīvē. Iespēja izvietoties uz trotuāra un braucamās daļas provocētu jaunu kafejnīcu atvēršanu. Pilnīgi droši, ka daļa no viesiem, un mūsējie jau noteikti, ar prieku pārvietosies uz jauno promenādi.

Šādu piemēru netrūkst nevienā vien tūrisma pilsētā: Vaci iela Budapeštā, Istiklel Stambulā, Ceils un Bergera iela Frankfurtē, Drottninggatan Stokholmā, daļēji Rambla Barselonā un Kreščatiks (brīvdienās) Kijevā, Arbats Maskavā u.c., bet vistuvāk Jomas iela Jūrmalā un Laisves aleja (iela) Kauņā. To, ka Tērbatas iela tam ir gatava, apliecina it kā neprestižo vietu popularitāte — Kazas mazbērni skarbajā «postssešdesmito» Gaujā kopā ar blakus esošo Pablo jau ir ieņēmuši ietvi. Fabrika ir populārākā «lenču» vieta. Double un Steiku haoss arī ir klāt. Tiesa, pagaidām bez īpašām sekmēm.

Slēdzot satiksmi no Matīsa līdz Elizabetes vai pat Brīvības un Merķeļa ielas krustojumam, tiktu iegūta milzīga platība attīstībai. Minēto pilsētu pieredze liecina, ka ir iespējams atrisināt gan transporta problēmas, gan vietējiem iedzīvotājiem radītās neērtības. Satiksme vienalga liek nogriezties no Tērbatas ielas uz lielākām maģistrālēm nogrieznī Tallinas — Elizabetes iela. 1.trolejbusu tāpat kā savulaik 10. var aizstāt ar busu, kas varētu nebraukt pa Tērbatas ielas posmu.

Domāju, ka drīz vien investori labprāt jau esošo veikalu virknē iespiedīsies ar vienu otru viesnīcu un sabiedrisko ēdināšanu dažādos žanros un ar dažādu pieejamību jeb cenām. Publikai būs arī iespējams labāk izbaudīt latviskāko no jūgendstila ielām. Un kur nu vēl unikālo bruģi! Tas tāpat šodien vairs neder braukšanai, bet būtu izcils fons galdiem un krēsliem. Cerams, ka autobraucēju loģika vienreiz piekāpsies kājāmgājēju loģikai.»

Jāpiekrīt, šī vīzija ir tiešām aizraujoša. Jebšu Rīgā (resp. Vecrīgā) daža laba gājēju iela pastāv jau no 80.gadiem, tomēr nav vienas izteiktas promenādes, kurā pārliecinoši koncentrētos ievērojamākās pilsētnieku brīvā laika aktivitātes — ēšana un iepirkšanās. Iespējams, Vecrīgā tāda viena iela nemaz arī nav vajadzīga. Dažādas komerciālas, ļaužus pievelkošas iestādes ir pietiekoši vienmērīgi izkaisītas vecpilsētā un to koncentrācija ir lieka.

Atšķirībā no autosatiksmes brīvajām ielām Vecrīgā, Andra Vilka minētās ielas ir kā asis, kas izved cauri kādam aktīvam pilsētas rajonam. Rīgā tā nav. Tāpēc var prognozēt, ka šāda gājēju promenāde centrā ārpus Vecrīgas droši vien būtu pievilcīga ne tikai kafejnīcām, restorāniem un viesnīcām, bet arī rindai veikalu, kas šobrīd izkaisīti dažādās blakus ielās un citās centra vietās.

Skaidrs, ka šāda iela būtu labs tūristu magnēts. Noteikti tāda patiktu arī daudziem Rīgas iedzīvotājiem. Iespējams, pat konkurētu ar rīdzinieku iecienītajām tirdzniecības centru segtajām iepirkšanās ielām. Jauki, ja iela kļūtu dzīvāka un jācer, ka tā tomēr nepaliktu par pliekanu dekorāciju izklaides un tūrisma industrijai, kā, piemēram, minētā Jomas iela Jūrmalā.

Mazliet grūtāk gan paredzēt, kas tad notiksies ar tuvākajām ielām. Var iztēloties divus attīstības scenārijus. Viens, līdzīgi kā ar pārtikas veikaliem —, pilsētas centrā rodoties lielākiem iepirkšanās centriem, to gandrīz vairs nav palicis. Vai, attīstoties Tērbata ielai, tukšākas nepaliks citas apkārt esošās? Patīkamāks, protams, būtu optimiskais scenārijs —, augot labklājībai, šāda Tērbata ielas promenāde būs stimuls, kas rosinās pilsētnieciskas vides pilnveidošanos arī plašākā apkārtnē.