Mākslas muzeja projekta izstāde

6. jūlijā plkst. 12.00
Mākslas muzejā tiks atklāta LNMM ēkas atjaunošanas un piebūves projekta izstāde,
kurā iespēja aplūkot nu jau pēdējo, saskaņoto projekta versiju, kas nu skatāma
arī A4D.  

Šobrīd ēkas būvprojekta
izstrāde ir pabeigta. Projekts ir saskaņots, un Rīgas pilsētas būvvalde to ir
akceptējusi ar sarkano zīmogu. Lai pirms būvdarbu uzsākšanas iepazīstinātu
sabiedrību ar ēkas rekonstrukcijas projektu, arhitektu biroji Processoffice un Andrius Skiezgelas Architecture un Latvijas Nacionālais mākslas
muzejs rīko projekta izstādi.

Atšķirībā no sākotnējā,
konkursa piedāvājuma, būvprojektā manāmas vairākas atšķirības. Piemēram, tiek
saglabāta oriģinālā jumta forma, ar asimetriskajiem slīpumiem un lēzenāko daļu
pret Valdemāra ielu. Vienā ēkas spārnā, kur oriģinālā virsgaisma nav izmainīta
padomju laikā, nolemts to pilnībā saglabāt. Projekta attīstības gaitā mainījās
un pieauga prasības, līdz ar to palielināta ir ēkas pazemes daļa. Tā kā nācis
klāt vēl viens pazemes stāvs, kas paredzēts 3 metrus zem Baltijas jūras līmeņa,
šis risinājums ievērojami sadārdzinājis iepriekš aplēstās projekta izmaksas.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ēkas rekonstrukcijas stratēģijas trīs
aspekti

Ņemot vērā Latvijas
Nacionālā mākslas muzeja ēkas unikālo arhitektūru, tās reprezentatīvo statusu
un nozīmību Latvijas kultūras mantojuma kontekstā, ēkas rekonstrukcijas
stratēģiju veido trīs aspekti: mantojuma, estētiskais un funkcionālais.
Projekts paredz saglabāt esošās ēkas kapacitāti un autentiskās detaļas; veidot
skaidri izteiktus mūsdienīgus apjomus ar minimālistiskiem dizaina risinājumiem
papildus telpās, kas nepieciešamas ēkas renovācijai un muzeja funkciju
nodrošināšanai; veikt esošās ēkas funkcionālās stratēģijas izmaiņas, kas ļaus
paaugstināt esošās ēkas izmantošanas efektivitāti un piebūves ergonomisku
integrēšanu.

Sekojot minētajiem
aspektiem, piedāvāts funkcionāli un estētiski līdzsvarots Latvijas Nacionālā
mākslas muzeja restaurācijas, rekonstrukcijas un jaunbūves projekts, saglabājot
ēku kā vēsturisku pilsētbūvniecības pieminekli, piešķirot tam mūsdienīgu
funkcionalitāti.

Mantojuma aspekts

Esošā muzeja ēka ir valsts
nozīmes arhitektūras piemineklis (Nr. 6530) un ir viens no
visreprezentablākajiem Rīgas arhitektūras objektiem. Saskaņā ar projektu, restaurācijas
mērķis ir maksimāli saglabāt funkcionējošos ēkas elementus, izmantojot mūsdienu
tehnoloģijas, vienlaikus saglabājot sākotnējos dekoratīvos elementus bez
izmaiņām.

Estētiskais aspekts

Izstāžu platību trūkumu
piedāvāts risināt, izmantojot esošās ēkas neizmantotās platības. Papildus
funkcijas, kā arī jaunās izstāžu telpas, izvietotas jaunajā piebūvē, kas
projektēta pazemes līmenī. Pie šāda novietojuma ir iespējams maksimāli saglabāt
ēku kā pilsētbūvniecības pieminekli. Vienīgais pievienojums ir neitrāls
betonēts pagalms ar simbolisku vara amfiteātri.

Funkcionālais aspekts

Strādājot pie muzeja ēkas
modernizācijas, īpaša vērība pievērsta funkcionālās stratēģijas plānošanai,
pārdalot telpas un veidojot loģisku klasifikāciju, vienādas nozīmes telpu
grupēšanu un savienošanu ar esošajām un paredzamajām muzeja telpām un funkcijām.
Saskaņā ar muzeja vajadzībām, piedāvāts šāds funkcionāls risinājums:

  • teritorijā neparedzot virszemes būves, mainīgās ekspozīcijas telpas,
    arhīvus un restaurācijas darbnīcas un papildus telpas izvietotas jaunajā
    piebūvē zem zemes līmeņa.
  • virs pazemes piebūves, starp parku un muzeja ēku piedāvāts laukums —
    stilizēta publiskā ārtelpa ar āra kafejnīcu, video projekcijām, brīvdabas
    mākslas instalācijām u.c. sabiedriskiem pasākumiem.

  • pagrabstāvu piedāvāts piemērot muzeja administratīvajām un
    sabiedriskajām funkcijām — apmācību telpām, kafetērijai / restorānam,
    konferenču hallei, bērnu apmācību telpām, kas būs pieejamas kā no ielas, tā arī
    no parka puses. Jaunās kāpnes ēkas centrālajā daļā savieno 1. stāvu ar jauno
    piebūvi un galveno halli 2. stāvā.

  • papildus esošajām izstāžu telpām kā ekspozīciju telpas piedāvāts
    izmantot kupolu un daļu no šobrīd neizmantotajām bēniņu telpām. Saskaņa ar
    izstāžu telpu prasībām, piedāvāts izmantot virsgaismas ar dabīgā apgaismojuma
    kontroli un ultravioletajiem filtriem.

  • ērtai un praktiskai izmantošanai piedāvāts izmainīt jumta daļu tā, lai
    uz tā būtu iespējams izvietot terasi ar ainavisku panorāmas skatu, tai pat
    laikā saglabājot iespēju izgaismot 3. stāva izstāžu galerijas ar dabīgo
    apgaismojumu. Iespaidīgā kupola telpa iespējams izmantot īslaicīgām mainīgām
    instalācijām, kā arī izejai uz jumta terasi.

Publiskais laukums  pamatā plānots kā sabiedriska pulcēšanās vieta, kā arī kā muzeja paplašinājums
mākslas objektu izstādīšanai. Līdzenā monolītā betona virsma atvieglo
funkcionālo izmantošanu un kalpo esošās muzeja ēkas ikoniskās formas kā
skulpturāla tēla izcelšanai, skaidri iezīmējot muzeja paplašinājuma aprises ar
attiecīgajiem ainavas elementiem.

Laukuma vidū piedāvāts
izveidot amfiteātri ar 9x9m platu ar stiklu pārklātu ātriju zem tā. Caur to
apmeklētāji varēs vērot muzeja ikdienas dzīvi, tajā pašā laikā stiklojums
kalpos kā virsgaisma ekspozīciju telpai.

Fakti

  • Statuss:  1. vieta konkursā 2010. gadā , tehniskais
    projekts 2011.-2012. gadā, novērtēts pabeigšanai 2015. gadā
  • Pasūtītājs: Rīgas domes
    Īpašuma departaments
  • Programma: Oriģinālās
    Vilhelma Neimaņa ēkas restaurācija ar jaunām izstāžu telpām bēniņos un kupola
    telpā. 1. stāvs pārplānots konferenču zāles, kafejnīcas, bērnu izglītības telpu
    un administrācijas biroju vajadzībām.
  • Jaunā piebūve — 3 izstāžu
    zāles, mākslas krātuves, restaurācijas darbnīcas, palīgtelpas un tehniskās
    telpas.
  • Kopējā platība: 8 249 m²
  • Budžets: 22,3 miljoni latu

Arhitekti:
PROCESSOFFICE / Vytautas
Biekša, Rokas Kilčiauskas, Marius Kanevičius, Giedrius Špogis, Ježi Stankevič,
Austė Kuliešiūtė, Miglė Nainytė, Giedrė Datenytė, Mantas Petraitis, Sandra
Dumčiūtė, Povilas Marozas, Sandra Šlepikaitė;ANDRIUS SKIEZGELAS
ARCHITECTURE / Andrius Skiezgelas, Gilma Teodora Gylytė, Rasa Mizaraitė
Restaurācija: ARHITEKTONISKĀS
IZPĒTES GRUPA / Artūrs Lapiņš, Marina Mihailova, Guntars Jansons

Dalīties ar ierakstu:

38
Pievienot komentāru

avatar
10000
14 Komentāru pavedieni
24 Pavedienu atbildes
0 Sekotāji
 
Visvairāk komentētais komentārs
Komentētākais komentāru pavediens
4 Komentāru autori
...Andis SīlisMiks Kārkliņšarī nav vienalga2 Nesenie komentāru autori
jaunākie vecākie visvairāk balsotie
Alise
Guest
Alise

Man kā apmeklētājai gan būtu labāk paticis arī kāds elegants virszemes apjoms savienojumā ar parku. Kaut gan tagad jau par vēlu sapņot…

Alise
Guest
Alise

Man kā apmeklētājai gan būtu labāk paticis arī kāds elegants virszemes apjoms savienojumā ar parku. Kaut gan tagad jau par vēlu sapņot…

Miks Kārkliņš
Guest
Miks Kārkliņš

…šie dīkstāves gadi ir bijuši IZTEIKTI vērtīgi aroda mākslas nopulēšanai…tik krāšņu ainu sen nebiju redzējis!

Andi, nākošreiz es to cepuri noņemšu jau pie Pulkveža ārdurvīm!

Prozit!

Andis Sīlis
Guest
Andis Sīlis

Nesapratu.. Ironizē? Man šhittas pasākums tāpat riktīgi kaitina un humora izjūta nedarbojas…

Miks Kārkliņš
Guest
Miks Kārkliņš

mmm…interesanti. 0 ironijas. Man gan tie renderojumi šķita pietieokoši nopulēti, kamdēļ arī pieņēmu, ka esi piedalijies pulētāju dresēšanā. Kā nekā, ja atmiņa neviļ, Tu tur kautko teici par ribām un tā…laikam pasteidzos ar saviem pieņēmumiem, ka to arī esi darijis.

Bet par to humora izjūtu…kas tieši ir tas kas Tevi VISVAIRĀK kaitina? Labi, saprotu…ieeja šur, izeja tur…bet vai tiešām partizāniskā pieeja piebūves dabā ir tik bezcerīga? Ir lietas, kur arī man gribās izprintēt un ar sarmanu zīmuli, bet…man tomēr tā stikla grīda un tas baltais serpentīns tapešainajā priekšnamā, šķiet nesamocīts un glīc.

Andis Sīlis
Guest
Andis Sīlis

Kaitina bezjēdzīgā un perversi dārgā jumta izbūve, kas ne tikai ir nefunkcionāla [slīpas ekspozīciju sienas, līmeņu starpība grīdā, zems griestu augstums] + grūti pieejama, inženiertehniski plānprātīga [3x lielāka slodze uz vecajām sienām], attiecīgi finansiāli nreiz pārmaksāta utml tehniskas lietas, bet visvairāk laikmeta impotences apliecinājums – pārprastas tolerances [pret viduvējas kvalitātes mantojumu] rezultātā.. sausais atlikums zemē aprakts [atkal 3x pāmaksājot par katru m2] – nu jau pāri par 20 mio tāme, ja salīdzina citas piebūves, tad kaitinoša ieguldījumu/atdeves attiecība

nīgrais
Guest
nīgrais

lasu -Jaunā piebūve — 3 izstāžu zāles, mākslas krātuves, restaurācijas darbnīcas, palīgtelpas un tehniskās telpas. Gribētos redzēt, kur tad tā jaunā piebūve ar tām zālēm- atkal kautkādi pazemes bunkuri , kā pārapdzīvotās pilsētās, tikai tāpēc, ka neviens nevarēja uzņemties atbildību par to, ko būtu iespējams uzbūvēt virszemē. Vieglāk teikt ka visi lohi un iebāzt kautkādu apjomu, vai nu ar vai bez virsgaismas, pazemē, Un tā gaisma parkā spīdēs tikai līdz 17.00, jo tur, cik atceros vienkāršas darba telpas apakšā- pārējā laikā – tumšs kvadrāts. Šāda būve pilnīgi noteikti mainīs ūdens līmeni un tā pļūšanas virzienu, lēni iznīdēs parku, kā jau… Lasīt vairāk »

Romans Siņicins
Guest
Romans Siņicins

Vienīgais no iesniegtajiem projektiem, kura koncepcijas pamatā ir esošās muzeja ēkas apjoma maksimāla izmantošana programmā paredzētajiem mērķiem, nepieciešamās papildus platības izvietojot vienīgi pazemē. Koncepcijas mērķis ir maksimāli saglabāt Muzeja ēkas kā izcila arhitektūras pieminekļa un vēsturiska pilsētvides akcenta vērtību. Jaunais pazemes apjoms organiski iekļauts vidē, vizuāli neizmaina parka ainavu un ir marķēts ar arhitektonisku veidojumu – zīmi, kas informē par muzeja paplašinājumu pazemē. Šāds risinājums nerada risku, ka jaunbūve varētu būt nesaderīga ar esošo ēku un apkārtējo vidi. Projekta priekšrocība ir koncepcijā definēto mērķu atrisinājums telpiski un funkcionāli pieņemamā veidā, aktīvi izmantojot no jauna izbūvējamās bēniņu telpas, kas atrodas abos… Lasīt vairāk »

zemītis
Guest
zemītis

Vai kāds pievilcīgs bla bla bla… un kurš tad ies uz to pazemes bunkuru, un kāda tad tā paplašināšanās būtu – vispār aizbūvēt parku – un kurš tad var pateikt ka būve ir vērtība, bet parks nav. Es tomēr ļoti ceru, ka kāds aktīvs parkotājs uz to Satversmes tiesu aizies un tā pazemes būdas zīme mums nebūs jāskata.

Nu tak
Guest
Nu tak

ko var vaimanāt kā padzīvojusi klukste? vai tad uz Rīgas mākslas telpu neviens neiet? tehniski nodrošinātai izstādei vienalga, vai tā ir pazemē vai debesīs. Arī parkam nekāda vērā ņemama postaža netiek nodarīta. Satversmes tiesa viņam.

novērotājs
Guest
novērotājs

tad mums arī prezidenta pili un operas namu, davai, pazemē! būs LV forever..:/

pazeme
Guest
pazeme

Kā ta visu pazemē un nekāda arhitektura nav jāskaņo. Bet par Rīgas mākslas pazemes telpu jāsaka, ka tā nudien nav apmeklēta, izskatās ka to nemīl ne mākslinieki, ne publika. Pat trakajos brīžos, kad Vecrīga pilna ar tūristiem, neviens tur neiet. Tā kā nav ko gavilēt. Būs jau tukšs tas pazemes muzejs. Gan jau ka tāpat kā mākslas telpu uzturēsim vienīgi no nodokļu maciņiem

nīgrais
Guest
nīgrais

lasu -Jaunā piebūve — 3 izstāžu zāles, mākslas krātuves, restaurācijas darbnīcas, palīgtelpas un tehniskās telpas. Gribētos redzēt, kur tad tā jaunā piebūve ar tām zālēm- atkal kautkādi pazemes bunkuri , kā pārapdzīvotās pilsētās, tikai tāpēc, ka neviens nevarēja uzņemties atbildību par to, ko būtu iespējams uzbūvēt virszemē. Vieglāk teikt ka visi lohi un iebāzt kautkādu apjomu, vai nu ar vai bez virsgaismas, pazemē, Un tā gaisma parkā spīdēs tikai līdz 17.00, jo tur, cik atceros vienkāršas darba telpas apakšā- pārējā laikā – tumšs kvadrāts. Šāda būve pilnīgi noteikti mainīs ūdens līmeni un tā pļūšanas virzienu, lēni iznīdēs parku, kā jau… Lasīt vairāk »

Romans Siņicins
Guest
Romans Siņicins

Vienīgais no iesniegtajiem projektiem, kura koncepcijas pamatā ir esošās muzeja ēkas apjoma maksimāla izmantošana programmā paredzētajiem mērķiem, nepieciešamās papildus platības izvietojot vienīgi pazemē. Koncepcijas mērķis ir maksimāli saglabāt Muzeja ēkas kā izcila arhitektūras pieminekļa un vēsturiska pilsētvides akcenta vērtību. Jaunais pazemes apjoms organiski iekļauts vidē, vizuāli neizmaina parka ainavu un ir marķēts ar arhitektonisku veidojumu – zīmi, kas informē par muzeja paplašinājumu pazemē. Šāds risinājums nerada risku, ka jaunbūve varētu būt nesaderīga ar esošo ēku un apkārtējo vidi. Projekta priekšrocība ir koncepcijā definēto mērķu atrisinājums telpiski un funkcionāli pieņemamā veidā, aktīvi izmantojot no jauna izbūvējamās bēniņu telpas, kas atrodas abos… Lasīt vairāk »

zemītis
Guest
zemītis

Vai kāds pievilcīgs bla bla bla… un kurš tad ies uz to pazemes bunkuru, un kāda tad tā paplašināšanās būtu – vispār aizbūvēt parku – un kurš tad var pateikt ka būve ir vērtība, bet parks nav. Es tomēr ļoti ceru, ka kāds aktīvs parkotājs uz to Satversmes tiesu aizies un tā pazemes būdas zīme mums nebūs jāskata.

Nu tak
Guest
Nu tak

ko var vaimanāt kā padzīvojusi klukste? vai tad uz Rīgas mākslas telpu neviens neiet? tehniski nodrošinātai izstādei vienalga, vai tā ir pazemē vai debesīs. Arī parkam nekāda vērā ņemama postaža netiek nodarīta. Satversmes tiesa viņam.

novērotājs
Guest
novērotājs

tad mums arī prezidenta pili un operas namu, davai, pazemē! būs LV forever..:/

pazeme
Guest
pazeme

Kā ta visu pazemē un nekāda arhitektura nav jāskaņo. Bet par Rīgas mākslas pazemes telpu jāsaka, ka tā nudien nav apmeklēta, izskatās ka to nemīl ne mākslinieki, ne publika. Pat trakajos brīžos, kad Vecrīga pilna ar tūristiem, neviens tur neiet. Tā kā nav ko gavilēt. Būs jau tukšs tas pazemes muzejs. Gan jau ka tāpat kā mākslas telpu uzturēsim vienīgi no nodokļu maciņiem

kurmis
Guest
kurmis

ja jau uz muzeja ēku atvilksies, tad pazemē arī gan jau ka ielīdīs. a rīgas mākslas telpa toč tukša. visticamāk tāpēc, ka neviens nezin kur tāda ir un kā tur tikt iekšā.

ja rātslaukumā būtu kāds stikla klucis kā luvrā tad gan jau salīstu.

kurmis
Guest
kurmis

Klucis tomēr tā kā uz āūgšu, ne tā?

kurmis
Guest
kurmis

ja jau uz muzeja ēku atvilksies, tad pazemē arī gan jau ka ielīdīs. a rīgas mākslas telpa toč tukša. visticamāk tāpēc, ka neviens nezin kur tāda ir un kā tur tikt iekšā.

ja rātslaukumā būtu kāds stikla klucis kā luvrā tad gan jau salīstu.

kurmis
Guest
kurmis

Klucis tomēr tā kā uz āūgšu, ne tā?

j.
Guest
j.

zinot latvijaa populaaraako buuvnieku kvalitaati.. var jau izteikt liidzjuutibu muzeja darbiniekiem, kam tajaa pagrabaa buus jaseezh.. mana prognoze ka tur aatri buus pilns ar uudeni.. un gumijas zabaki buus jaizsniedz katram kas weleesies tur ieliist…

2
Guest
2

tas nu tā, gan jau sabetonēs, bet visu dienu pazemē, un neticu , ka kāds tur ieklīdīš

j.
Guest
j.

zinot latvijaa populaaraako buuvnieku kvalitaati.. var jau izteikt liidzjuutibu muzeja darbiniekiem, kam tajaa pagrabaa buus jaseezh.. mana prognoze ka tur aatri buus pilns ar uudeni.. un gumijas zabaki buus jaizsniedz katram kas weleesies tur ieliist…

2
Guest
2

tas nu tā, gan jau sabetonēs, bet visu dienu pazemē, un neticu , ka kāds tur ieklīdīš

NAV VIENALGA
Guest
NAV VIENALGA

Pazeme jau pēc būtības nav tendēta uz attīstību! Cilvēkam ir jādzīvo un jāstrādā virszemē! Ja kāds ilgstoši ir strādājis pagrabā, tas sapratīs, par ko es runāju! Nav veiksmīgu piemēru, kur dzīve pazemes telpā dotu efektīvu rezultātu ilgtermiņā! Šis projekts ir impotences un nespējas paraugs! Un vislielākais nespējnieks ir kompleksiem nomāktais Krastiņš, kurš balsoja par šo projektu, sakot, ka tas vienīgais nesabojās izcilo vēsturisko muzeja ēkas arhitektūru! Kaut gan iepriekš izteicies pilnīgi pretēji!

arī nav vienalga
Guest
arī nav vienalga

Domāju, ka pirmaais visu ārzemnieku fans ir Dripe, ne jau citādi top mērogam neatbilstošā bibliotēka, bez konkursa sastrādātais rātslaukuma baltais klucītis , Bote pie Operas, uttt, un nekas- pēc biogrāfiskajiem datiem aizgāis no amata pēc līguma izbeigšanās, viss štokos un nav jāatbild.

NAV  VIENALGA
Guest
NAV VIENALGA

Pazeme jau pēc būtības nav tendēta uz attīstību! Cilvēkam ir jādzīvo un jāstrādā virszemē! Ja kāds ilgstoši ir strādājis pagrabā, tas sapratīs, par ko es runāju! Nav veiksmīgu piemēru, kur dzīve pazemes telpā dotu efektīvu rezultātu ilgtermiņā! Šis projekts ir impotences un nespējas paraugs! Un vislielākais nespējnieks ir kompleksiem nomāktais Krastiņš, kurš balsoja par šo projektu, sakot, ka tas vienīgais nesabojās izcilo vēsturisko muzeja ēkas arhitektūru! Kaut gan iepriekš izteicies pilnīgi pretēji!

arī nav vienalga
Guest
arī nav vienalga

Domāju, ka pirmaais visu ārzemnieku fans ir Dripe, ne jau citādi top mērogam neatbilstošā bibliotēka, bez konkursa sastrādātais rātslaukuma baltais klucītis , Bote pie Operas, uttt, un nekas- pēc biogrāfiskajiem datiem aizgāis no amata pēc līguma izbeigšanās, viss štokos un nav jāatbild.

Ingurds Lazdiņš
Guest
Ingurds Lazdiņš

Labdien, centīšos būt īss. Savas domas jau izteicu šeit pat – a4d – rakstiski, uzreiz pēc konkursa noslēguma. Nekas daudz nav mainījies. Vislielākā problēma un liela mēroga zaudējums, manuprāt, ir tas, ka LNMM un konkursa žūrija neizvēlējās nostāties ar seju pret sabiedrību – sniegt jaunu būvi un telpas ar skaistu skatu uz parku – dot vietu sociālai sanākšanai, pasēdēšanai, mākslas popularizēšanai un baudīšani VIRS ZEMES REDZAMĀ VEIDĀ, galu galā – pašam muzejam – iespēju sevi ekonomiski atražot, no nākotnē iecienīta restorāna ieņēmumiem arī uzturēt un, nebaidos atkārtoties, caur jauno piebūvi kā sabiedrības "magnētu" sevi popularizēt. Ir taču pilnīgi skaidrs, ka… Lasīt vairāk »

...
Guest
...

Šoreiz pilnībā piekrītu, un tas viss par mūsu nodokļu naudu, patiesībā jau nepavaicājot , vai arī ridzinieki tādu grib. liekas ka grib tikai Dripe un mistiskie ārzemju eksperti. Žēl. varbūt vajag Tev to Dripi uzaicināt uz Rīgas mākslas telpu, lai paskatās, varbūt cilvēks nezin kā tajā pazemē ir.