Konflikta zona — cik parka, cik apbūves?

Uzdevumā pārlūkot attīstības koncepciju Jūrmalas parka ziemeļu daļai, ko norobežo vēsturiskais centrs, pludmale un Ziemas osta, divu dienu plenērs Liepājā noslēdzās ar trim pieejā dažādiem, taču piedāvājumā līdzīgiem rezultātiem.

Ievērojot Baltijas pilsētu savienības (UBC) pilsētu plānošanas plenēru pieredzi, uzdevums profesionāļiem tika formulēts iepriekš saimnieciskā diskusijā: «Pirms plānot, jāzina plānu potenciālo realizētāju domas.» Analītiskā konspektā Spēki, Vājumi, Iespējas, Draudi atklājas procesu sadursmes, kas summējas nepievilcīgā koptēlā — pamestais nostūris. Piemēram: esošā izklaides infrastruktūra pretrunā funkcionālai daudzveidībai, ir dabīgi resursi, taču sezona īsa, slikta sasniedzamība, nav drošības, piekļautā rūpniecība ietekmē publisko telpu, kūrorta mārketingā zudīs zaļās zonas. Iespējamais risinājums – tēla maiņa.

Ekskurss konkrētā Liepājas apgabala skats A4D.jpg vietā, vidē, vēsturē un īpašumu lietās. Un 3 arhitektu, plānotāju grupas Kaimiņi, Radi, Draugi izvērtēja problēmu loku un idejas, lai gatavotu savus priekšlikumus aplūkotās teritorijas attīstībai. Pēc izvēlētās plenēra darbības metodes, kad darba grupas savstarpēji netiekas, prezentācija vienlaikus bija arī rezultātu apkopošana. «Tās lietas, kas iezīmējās kā līdzīgas, ir diezgan objektīvi jāpieņem kā pilsētvides priekšnosacītais, atšķirīgais paliek kā telpa turpmākām diskusijām,» secina plenēra vadītāja Gunta Šnipke.

Kaimiņi

Liepāja nav augsta pilsēta. Apbūve ir vienmērīga augstuma. Tās ir pamatvērtības parka pārveides koncepcijai — Viļņas plānotājs Jonas Jakaitis un liepājnieks, arhitekts Andris Kokins bija vienisprātis. Liepājas mikrorajoniem varētu pievienoties arī piejūras parka ziemeļu rajoniņš. Kontrastainā teritorija ar neorganizēto apbūves struktūru (ražošanas, sporta un dzīvojamās būves) un neartikulēti monotono apzaļumojumu ir bufera zona jūrai, kas atjaunojama jūtīgi, taču stratēģiski. «Vēsturi cienām, nevērtīgo iznīcinām,» A.Kokins parka platību iespējami saglabātu, jauno apbūvi paredzot industriālo barikāžu segmentā kanāla un jūras satekā, sporta kompleksus — vecā stadiona atmatās. Rekonstruētu pieminekļa* trīsstūra taku tīklu vidū brīvajam plānojumam atstātu kā novietni svētkiem. Tramvaja līnija un jauns tilts pāri Tirdzniecības kanālam pilsētas transporta shēmai pieslēgtu Dienvidu molu, ko mierīgajā jūrmalas panorāmā akcentētu augstceltne — jaunā bāka.

Radi

Kā vienlaikus saudzēt un komercializēt atpūtas zonu, neradot šķēršļus pieejā pludmalei? Pēc arhitekta Gundara Vīksnas domām — labi balansētām būvju un zaļumu proporcijām. Jaunums ielu sistēmā — pievads molam un veloceliņi. Pāri rūpnieciskajam sektoram pacelta ostmalas promenāde. Ainaviska stādījumu josla un vēja valnis paralēli jūrai izveidotās takas turpinājumam. Pārsteidzošākais piedāvājums — pārbīdīts piemineklis*, esošā priekšlaukumā — amfiteātris. Jūrmalas panorāma — zig, zag.

Draugi

«Vai būvniecība uzlabos vai degradēs?» skanēja arhitekta Daiņa Bērziņa skatījuma princips. Elementu hierarhijā: jūra — Dieva dota, parks — cilvēka un Dieva kopdarbs, esošā apbūve — cilvēka darbs, absolūtās vērtības ir liedags, zaļumi un pagājušā gadsimta aristokrātiskā apbūve. Zvejnieku osta kā tradīcija. Estrāde Pūt, vējiņi kā simbols. Parks kā meditatīva, dziednieciska un izglītojoša substance. Rūpnieciskie jūras vārti pārbūvējami, piemēram, apdzīvojamā mākslīgā kāpā. Panorāma — pakāpeniska.

Ausma Skujiņa

Arhitekte

Mums bija sagādāts viss nepieciešamais, bija pirms tam strādāts, bija uzstādījums. Man pietrūka laika [vairāk] iepazīties ar teritoriju.

Andis Cinis

Rīgas pilsētas kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs

Plenēra uzstādījums bija komplicēts. Bija jādomā par nepilnīgām lietām. Pilsētai ir griba attīsties no visādiem aspektiem. Viens — bagātīgais kultūras mantojums. Otrs — tradicionālā nodarbe — zvejniecība. Trešais — tūrismam pievilcīgā piejūra. Visi trīs atrodas nelielā pilsētas teritorijā. Labākais risinājums būtu visus apvienot — atraktīvi un atvērti. Liepāja nav tik liela, lai nevarētu [ātri] aizbraukt baudīt klusumu pie jūras ārpus pilsētas. Uz plenēra jautājumiem ir atbildēts, bet ir radušies jauni jautājumi.

Andris Kokins

Arhitekts, AKA birojs

Netika tieši pajautāts: būvēt vai nebūvēt iecerēto SPA hoteli parkā blakus piemineklim*. Tāpēc nebija arī atbildes: ne jā, ne nē, bišķi pa labi, bišķi pa kreisi. SPA hotelis ar 300 numuriem ir 3 viesnīcu Līva [piecstāvu ēka Rožu laukumā] apjomā, tā būs milzīga nobetonēta teritorija parkā. Mums izdevās to pabīdīt tālāk.

Jonas Jakaitis

Viļņas pašvaldības Plānošanas nodaļas vadītājs, UBC

Plenēros iepazīstam situācijas un sniedzam idejas organizatoru tālākām sarunām. Plenēri ir noderīgas informatīvas, profesionālas un neformālas domu apmaiņas. Akcents nav uz plenēra formu vai sastāvu. Svarīgākais ir problēmas kolektīvā risināšana.

Dalīties ar ierakstu:

Pievienot komentāru

avatar
10000