Arhitektūras platforma
Kā ierasti A4D gadu noslēdz, veidojot kopsavilkumu un publicējot atsaucīgāko lasītāju domas par to, kas bijis nozīmīgākais, svarīgākais, iezīmīgākais, interesantākais arhitektūrā — pasaulē, Latvijā un katra personiskajā dzīvē. Uz aptaujas jautājumiem atbild: Kristīne Budže, Krists Kārkliņš, Uģis Kaugurs, Jānis Lejnieks, Arnita Melzoba, Ints Meņģelis, Dina Suhanova, Jānis Šaltāns. A4D jautājumi 1. Jūsuprāt, ievērojamākie notikumi arhitektūrā […]
Šovakar svinīgajā ceremonijā Dzintaru koncertzālē tika paziņoti Latvijas arhitektūras gada balvu ieguvēji. Starptautiskā žūrija lielo gada balvu šogad piešķīra būvei, kuru klātienē nav redzējuši — Šaoliņas lidojošo mūku teātrim. Gada balvas pasniegšana nu jau labu laiku tiek uzskatīta par nozīmīgāko un vērienīgāko regulāro gada notikumu Latvijas arhitektūrā. Gadu no gada pasākuma norises attīstās un pilnveidojās, […]
Noslēpumaina un intriģējoša telpa — viens no pretendentiem uz arhitektūras gada balvu interjera kategorijā ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas pastāvīgā ekspozīcija Grāmata Latvijā — izstādes iekārtojums, kas palīdz vēstīt stāstu par Latvijas grāmatniecības vēsturi pasaules kontekstā. Grāmatas būtība atklājas to šķirstot un lasot — iepazīstoties ar tās saturu. Grāmatu ekspozīcijā visbiežāk iespējams parādīt tikai vienu grāmatas […]
Latvijas Arhitektūras gada balvai šogad ir iesniegti 36 pieteikumi, kas nu aplūkojami Arhitektu savienības mājas lapā. Publicētais saraksts vēlreiz liek uzdot jautājumu par balvas kategoriju lietderīgumu. Pieteikumu skaits — 36 — tas ir salīdzinoši mazāks nekā parasti un nevar saprast, vai tas vairāk liecina par arhitektūras un būvniecības industrijas apsīkumu, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, vai […]
Konsjeržs pasniedza man jaunāko „Latvijas Architektūras” numuru. Bet viņa sejā bija manāms apmulsums, pāri pierei tecēja sviedru lāses un viņa skatiens meklēja atbalsta punktus iekštelpu arhitektūrā. Kaut kas nebija labi…
Šoruden Piņķos durvis vēra jauna izglītības iestāde. Apvienojot vienā kompleksā skolu un bērnudārzu, tā nāk ar atšķirīgu — uz bērnu orientētu un radošumu veicinošu izglītības modeli, kas atspoguļojas arī ēkas arhitektūrā.
Vasarā notikušajā konkursā Brīvības ielai 120 pirmā vieta piešķirta netika, jo visiem astoņiem darbiem bija atkāpes no pilsēbūvnieciskajiem noteikumiem un normatīviem. Par konkursa uzvarētājiem un otrās vietas ieguvējiem tika atzīti MARK arhitekti, kuriem tālākā projekta attīstības gaitā uzdots koriģēt ielas fasādes risinājumu un erkeru izveidojumu tā, lai iederētos konteksta apbūvē, kā arī mainīt pārāk masīvo brandmūri.
Venēcijas biennāle — pasaulē nozīmīgākais pasaules arhitektūras forums ir arī vienīgais arhitektūras notikums, kam regulāru uzmanību tiecas pievērst A4D, — arī aptaujājot latviešu un Baltijas kolēģus, vaicājot pēc viņu iespaidiem un vērtējumiem, — gan par biennāli kopumā, gan tieši — par Baltijas paviljonu. Atbild: Anita Antenišķe, Vytautas Biekša, Kristīne Budže, Gunta Grikmane, Juris Poga, Baiba Tračuma.
Trešo vietu Gāliņciema bibliotēkas konkursā ieguva apvienība, kas startēja ar devīzi MED51, piedāvājot plastiskas plāna formas ēku, kurā galvenā bibliotēkas telpa veidota ka amfiteātris. Projektu pavada literāra eseja, kas tiecas iedziļināties bibliotēkas būtībā.
Otro reizi Latvijā tiek rīkots konkursa Ilgtspējīgākā ēka un projekts 2014, kam šoreiz iesniegti 15 pieteikumi trijās nominācijās: Ilgtspējīgākā ēka, Ilgtspējīgākais projekts, Ilgtspējīgākā studentu ideja. Konkursa noslēgums — 18. septembrī.
Vēl līdz 6. augustam jaunajā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkā būs skatāma izstāde Vizionārās struktūras. No Johansona līdz Johansonam. Izstāde iezīmē spilgtu trajektoriju Latvijas avangarda mākslā 20. un 21. gadsimtā — ieskatu eksperimentālākajās un vizionārākajās parādībās un to vēsturiskajās pārmaiņās.
Turpinot pašvaldības ieguldījumus Grīziņkalna pilsēttelpā, pavasarī tika izsludināts konkurss vides objektam un vietzīmēm, kas atgādinātu par leģendāro Vārnu ielas republiku. Konkursā 11 darbu konkurencē uzvarēja biroja Gaiss arhitektu priekšlikums, ko iecerēts īstenot 2015. gadā.
Grīzņkalns starp citām Rīgas vietām un apkaimēm izceļas ar tēlu, ko īpaši spodrinājis Vārnu ielas republika — grāmata un daudzās tās interpretēvcijas. Taču nu jau vairāk kā desmit gadus Grīzņkalnam īpašu uzmanību pievērsusi pašvaldība, soli pa solim virzot dažādus pilsētvides atjaunošanas projektus, tostarp arī — ar mākslas darbu palīdzību.
Arhitektu biroji, kas ir uzaicināti piedalīties sarunu procedūrā par Jaunā Rīgas teātra projekta izstrādāšanu, ir izsūtījuši vēstules valsts institūcijām, aicinot pārskatīt nejēdzīgi īsos projektēšanas termiņus, reizē arī apšaubot ierasto valsts un pašvaldību lētākās cenas konkursu praksi arhitektūrā.
Pēc Jaunā Rīgas teātra konkursa no vairākiem dalībniekiem nācies dzirdēt neizpratni par konkursa vērtēšanas konsekvencēm, par to, ka nav pieejami žūrijas protokoli. Tāpat izskanējusi ierastā sūkstīšanās, ka šis ir kārtējais konkurss bez uzvarētāja, vainojot žūriju nespējā pieņemt skaidrus lēmumus. Lai labāk saprastu konkursa vērtēšanas apstākļus, uzrunāju žūrijas locekli Uldi Balodi.
Šodien, noslēdzoties Jaunā Rīgas teātra pārbūves un atjaunošanas priekšlikumu konkursam, tika paziņoti rezultāti. Līdzīgi kā daudzos iepriekšējo gadu konkursos, arī šajā, izvērtējot darbus, pirmā vieta nevienam netika, — godalgas tika piešķirtas otrajai vietai un divām trešajām.
Ar skaidru arhitektūru un pietiekami inovatīvu pieeju Strēlnieku ielas 8 konkursā izcēlās 3. vietu ieguvušās projekts, kura autori ir DIDRIHSONS un DIDRIHSONS, piedāvājot racionālu plānojumu, kā arī smalki izstrādātu publiskās un puspubliskās ārtelpas koncepciju, rādot nepārprotami pilsētniecisku attieksmi.
Sekojot A4D intervijai ar Vladimiru Neilandu, apjomīgu interviju ar arhitektu un arī A4D dibinātāju aprīļa numurā publicēja žurnāls Rīgas Laiks, saviļņojot ne tikai kolēģu aprindas vien.
Trešo vietu Līvu laukuma konkursā ieguva biroja NRJA priekšlikums, kura zīmīgākie elementi ir diagonāla iela, kas šķērso plānoto masīvo apbūvi un ieraktā laukuma daļa, no kuras iecerēta ieeja Vecrīgas muzejā.
Raksta sākumā es pievērsīšu uzmanību Rīgas vēsturiskā centra (RVC) transporta sadaļai, kas pēc būtības ir stāsts Nr.1 par to, kas notiks ar RVC publisko telpu. Pēc manām domām, šeit ir nopietnas bažas par piedāvātās transporta stratēģijas konstrukciju, situācijas izpratni, izejas datiem jeb prognozēm, kā arī atbilstību 21.gs.pilsētplānošanas metodēm un principiem.
Jaunākie komentāri