Rīgas cirks — SINTIJA VAIVADE ARHITEKTE

Vēl viens no cirka konkursa godalgotajiem projektiem, kas ieguva otru trešo vietu. No vecā saglabāta vienīgi vēsturiskā cirka fasāde un arēna ar kupolu, pārējo kompleksa daļu veidojot kā pilnīgi jaunu, racionāli konstruētu struktūru. Priekšlikuma tēlu un iztēlotās ēkas gaisotni lielā mērā nosaka krāsu gamma — baltais apmetums, ko papildina maigi mirdzošā zelta tonis, kas uzsver vēsturisko kupolu un jaunveidoto publisko telpu — pasāžu cauri kvartālam.

Koncepcija

Mūsu pieskaršanās vietai ir fakta konstatācija, čaulas atliešana, liekā atmešana un respekts pret to, kas paliek. Tas ir nepārtraukts iznīcināšanas un atdzimšanas process. Ideja ir nevis radīt objektu, bet konstruēt ceļu. Ar ceļu saprotot gan jaunieviestu publisko telpu — pasāžu starp Merķeļa un Alfrēda Kalniņa ielām, gan kustību plūsmu efektīvu cirkulāciju, gan arī jaunu filozofisku virzienu paša cirka attīstībā.

Cirka arēnas vēsturiskā apjoma respektēšana, saglabāšana un rekonstrukcija ir pirmais un galvenais «ceļa» aspekts. Kupols ir esošās cirka ēkas centrālais elements un simbols. Tā veidols, atpazīstamība un kultūrvēsturiskā nozīme ir liela vērtība, kas veido noskaņu un kvalitātes atspulgu.

Pārējā telpa kvartālā tiek konstruēta ar skaidras jaunizveidotas struktūras palīdzību. Jauna asu tīkla ieviešana dod iespēju racionālam un transformējamam telpu plānojumam un kustību organizācijai. Darbinieku, mākslinieku un apmeklētāju  kustības ir nodalītas, tajā pašā laikā — to vizuālā un savstarpējā saikne nepazūd.

Pasāža ir  ceļa turpinājums, plūsma, jaunpienesums. Tā ir radīta, lai iepludinātu publisko ārtelpu kvartālā — uzturot dinamisku kustību, tiek savienotas Merķeļa un Alfrēda Kalniņa ielas. Šis aspekts ir ļoti būtisks kvalitatīvas pilsētvides attīstīšanā — visa kvartāla teritorija ir pilnībā pieejama. Tiek respektēta vēsturiskā cirka ideja – būt pietuvinātam jebkuram cilvēkam.

Izrāžu mērogs un  daudzveidība citā jaunā kvalitātē liek meklēt ceļa turpinājumu. Tā ir komunikācijas veidošana — atvērtība un nepārtraukta vizuālā saikne. Atrodoties jebkurā kvartāla vietā — ejot pa pasāžu, uzturoties rezidencēs, apmeklējot izrādes un cirka skolu — unikālais kupols vienmēr ir redzams, vēsturiskā cirka klātbūtne ir nepārtraukta.

Funkcionālais plānojums

Kvartāla centrālais arhitektoniskais elements ir jaunais ieejas vestibils,  no kura iespējams nokļūt abās zālēs — vēsturiskajā cirka arēnā un  multifunkcionālajā izrāžu zālē — black box. Foajē ir plašs, gaišs un piemērots dažādiem mākslas projektiem un prezentācijām.

Centrālā cirka arēna saglabāta ar aplī organizētām sēdvietām, kuras pēc nepieciešamības var transformēt. Savukārt, jaunā black box zāle dod iespēju izmantot to visiem nepieciešamajiem scenārijiem —  mākslas formām, gaismām un kustības brīvībai.

Vēsturiskā fasāde Merķeļa ielas pusē tiek saglabāta un kalpo kā galvenais ieejas punkts kvartālā. No šejienes var nokļūt pasāžā, vesturiskajā cirka arēnā vai 2. stāvā, kur izvietota cirka administrācija. Administrācijas darbinieki izmanto rekonstruētās āra kāpnes, padarot vēsturisko fasādi aktīvi izmantotu arī ikdienā.

Jaunās cirka kompleksam nepieciešamās funkcijas — cirka skola, biroji un mākslinieku rezidences, kā arī restorāns izvietoti  jaunā apjomā pie Alfrēda Kalniņa ielas. Tas ir gaišs un atvērts pret kluso un mierīgo ielu.  Arhitektūras izteiksme ir pārliecinoši atturīga, nemēģinot konkurēt ar Merķeļa ielas fasādes bagātīgo formu valodu. Lielākais ieguvums ir iekšējā savstarpējā saikne un plūsmu rotācija – tiek nodrošināta vizuālā un funkcionālā saikne starp rezidenču iemītniekiem, skolas audzēkņiem un viesmāksliniekiem, kā arī — ērta nokļūšana no skolas un rezidencēm uz Black box un cirka arēnu.

Jaunieviestā krāsu gamma — balts, viegli strukturēts apmetums ir galvenais apdares materiāls visam kvartālam. Vēsturiskā cirka apjomam, pasāžai  izvēlēts maigi mirdzošs zelta tonis, tā uzsverot vēsturiskā apjoma atrašanos kopējā kvartāla struktūrā. Tajā pašā laikā, jaunā sabiedriskā dzīve zeltītajā sienā  atspoguļojas, padarot stāstu par cirku vēl  neizstāstītu.