Ilgtspējīgākās ēkas konkursa 2014 pretendenti

Otro reizi Latvijā tiek rīkots konkursa Ilgtspējīgākā
ēka un projekts 2014
, kam šoreiz  iesniegti 15 pieteikumi trijās
nominācijās: Ilgtspējīgākā ēka, Ilgtspējīgākais projekts, Ilgtspējīgākā studentu ideja. Konkursa
noslēgums — 18. septembrī.

Konkursa mērķis ir izcelt Latvijā veiksmīgākos
ilgtspējīgas arhitektūras, projektēšanas, būvniecības paraugus un ideju
piedāvājumus, kas apliecina ēku ar pārdomātiem risinājumiem dzīvotspēju un
būtisku ietekmi uz ikdienas lietošanas ērtībām, tostarp ekspluatācijas izmaksu
samazinājumu. Pay as you save.
Līdzīgi konkursi norisinās arī citās pasaules valstīs, un tiem ir pozitīva ietekme
uz nekustamo īpašumu tirgiem. Latvijā konkurss, kurā tiek vērtēta ēku
ilgtspēja, norisinās otro reizi. 2014. gada uzvarētāju paziņošana notiks
svinīgās ceremonijas laikā 18. septembrī. Konkurss Ilgtspējīgākā ēka un projekts tiek pozicionēts kā mazs, ar cienīgu
konkurenci; kvalitatīviem objektiem un projektiem paredzēta sacensība ar
precīziem un detalizētiem (kopskaitā 9) vērtēšanas kritērijiem. Konkursā iespējams pieteikt Latvijā
realizētus arhitektūras objektus, tehniskos projektus un arhitektūras studentu
idejas. Ar konkursa Ilgtspējīgākā ēka un
projekts 2014
nolikumu un pieteikumiem iespējams iepazīties vietnēs
www.latvijasbuvnieciba.lv, www.ibp.lv

Katras nominācijas uzvarētāji dosies izglītojošā
ceļojumā, iepazīstot ilgtspējīgu dizainu un arhitektūru Eiropā. Nominācijas Ilgtspējīgākā ēka 1. vietas ieguvējs
bez maksas tiks nominēts starptautiskam Eiropas līmeņa konkursam ERN Leadership Awards 2015 –
project design & performance
. Konkursu organizē WGBC (World Green Building council), tas
traktējams kā sacensība «par labāko ēku» Eiropas valstīs, un dalībai tiek
aicināti pieteikties nacionālo ilgtspējībai veltīto konkursu uzvarētāji.
Latvijas nacionālā konkursa kritēriji, uz kuru pamata tiks noteikts nominācijas
Ilgtspējīgākā ēka uzvarētājs, ir
savietojami un atbilst Eiropas konkursa kritērijiem.

Konkursa žūrija: Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomes pārstāve,
sertificēta ilgtspējīgas būvniecības metodes BREEM vērtētāja Zane Sauka,
arhitekti Uldis Balodis un Raimonds Saulītis, izdevuma Latvijas Būvniecība galvenā redaktore Agrita Lūse, arhitekts un
izdevuma Latvijas Architektūra galvenais
redaktors Jānis Lejnieks, inženiere Ērika Lešinska, doktors Jānis Kļaviņš.
Žūriju darbā atbalstīs tehniskā komisija (būvniecības nozares profesionāļi) —
eksperti.

Ilgtspējīgākā ēka (ar
ietvertu apakšgrupu Publiskās ārtelpas objekts)

1. Biroju ēka Jupiter Centre,
Skanstes iela 7, k-1
Postform Projekts Rīga, būvnieks

Vietas
izvēli noteicis perspektīvais Rīgas attīstības plāns, kas paredz Skanstes ielas
apkaimi veidot kā pilsētas darījumu centru. Racionāli un inovatīvi risinājumi:
ēkas plānojums, pilnībā apgūta gruntsgabala teritorija, izbūvējot pazemes
autostāvvietu, silto–auksto griestu sistēma, saules enerģijas integrēšana
kopējos mikroklimata uzturēšanas parametros, BMS sistēma, ārējās
žalūzijas u.c. Ēka risināta monolītā dzelzsbetona karkasā, telpisko darbu
nodrošina stingrības sienas, kas izvietotas abos ēkas virzienos. Biroju telpas
grupētas ap centrālo vertikālo komunikāciju bloku ēkas ziemeļu pusē, kur
atrodas inženierkomunikāciju šahtas, kāpņu telpas, panorāmas lifti. Ēkas fasādē
izmantots stikla profilīts, dinamikai — horizontāli erkeri, bet asie stūra
leņķi uzsver ēkas izstiepto formu. Piemeklējot energoefektīvākās mikroklimata
iekārtas, ģenerāluzņēmēja speciālisti izstrādāja unikālus salīdzināšanas
principus, ko par lietderīgiem atzina arī paši ražotāji.

2. Žaņa Lipkes memoriālā muzeja ēka, Balasta dambis 8
Arhitektes Zaigas Gailes birojs

Memoriāla novietojums pamatots gan vēsturiski, gan ģeogrāfiski,
izveidojot to līdzās malkas šķūnim, zem kura Otrā pasaules kara laikā
Žanis Lipke slēpa no geto un koncentrācijas nometnēm izglābtos ebrejus. Žaņa
Lipkes memoriāls ir inovatīvs gan arhitektoniskā nozīmē, gan muzeogrāfiskā
griezumā. Kā izcils laikmetīgās arhitektūras piemērs ēka izceļas ar
daudzveidīgo koka izmantojumu — gan sienu apdarē, gan jumta segumā, gan interjera
dizainā. Apkure muzejā ir kontrolējama digitāli, temperatūras un gaisa mitruma
režīmu nodrošina arī mikroklimata regulētāji. Darbinieku komforts un labsajūta
tiek nodrošināta ar plašo biroja logu, kas aizņem veselu telpas sienu. Tādējādi
telpā tiek nodrošināts dabiskais apgaismojums lielā apjomā. Žaņa Lipkes
memoriāls savā neilgajā pastāvēšanas vēsturē apliecinājis sociālu un ekonomisku
ilgtspēju.

3. Ēka Maskavas ielā 8
Baltex Group

Funkcija: sabiedriska ēka,
informācijas centrs un publiskā tualete. Rekonstrukcijas projekta mērķis bija rast tehnoloģiskus
risinājumus energoefektivitātes paaugstināšanai no ķieģeļa būvētajās vēsturiskajās
ēkās, saglabājot kultūras mantojuma un vēsturisko vērtību. Izmantoti inovatīvi
siltināšanas materiāli, siltinot telpas no iekšpuses, lai saglabātu vēsturisko
ēkas veidolu.

4. Ģipša fabrika, Balasta dambis 72a.

Arhitektes Zaigas Gailes Birojs

Ģipša fabrikas 2. kārtas projektā ietilpst vairākas ēkas, projektējot un
izbūvējot dzīvojamo namu kompleksu, radīti divi zaļi iekšpagalmi, kas reizē ir
arī apgrieztā jumta konstrukcija pazemes autostāvvietai. Ārsienas – monolītā dzelzsbetona (150‒200 mm) ar akmensvates
siltinājumu (150‒200 mm), visas ārsienas apšūtas ar keramiskajiem apdares ķieģeļiem. Pārsegumi — monolītais dzelzsbetons (150‒200), putupolistirolbetona
skaņas
izolācija, Estrich
 betons, parketa dēļi. Jumta konstrukcijas — koka vai metāla nesošais karkass, titāncinka
lokšņu jumta
segums. Divu veidu logi — ozolkoka un mahagonija ar melnām alumīnija uzlikām no ārpuses un ar
trīskāršām stikla paketēm. Alumīnija konstrukcijas
stikla fasādes ar
trīskāršām stikla paketēm. Saules pusē logi aprīkoti ar automātiskām markīzēm vai āra žalūzijām, kas
tiek
atvērtas/aizvērtas automātiski atkarībā no laika
apstākļiem vai manuāli pēc iedzīvotāja vēlmēm. Gaisa kvalitāte  — visiem dzīvokļiem izbūvēti gaisa vadu pievadi, lai
iedzīvotāji varētu uzstādīt mehāniskās ventilācijas iekārtu ar rekuperāciju
(AHU).

5. Biroju ēka Dzelzavas ielā 120 Z
Roberts Riekstiņš

Ēkai ir kompakts būvapjoms vienādsānu trijstūra formā, īpaša uzmanība pievērsta
aukstuma tiltu novēršanai. Pārdomāts telpu plānojums, koplietošanas telpas ir
tikai 6% apsildāmo telpu platības. Ēkas dzesēšanai tiek izmantots zemes
aukstums no 3 siltumsūkņa dziļurbumiem 120 m dziļumā. Ventilācijas
iekārtām ir priekšdzesētāji/sildītāji, kas izmanto zemes siltumsūkņu kontūru,
līdz ar to gaiss tiek sildīts vai dzesēts atkarībā no laika apstākļiem.
Izmantoti kvalitatīvi materiāli, sabalansējot būvniecības izmaksas un
potenciālos enerģijas ietaupījumus. Uz jumta labiekārtota rekreācijas zona –
terase.

6. Jāņa Čakstes bulvāris Jelgavā
Ivara Šļivkas
birojs

Jāņa Čakstes bulvāra rekonstrukcijas projektā realizētais: arhitektoniski
izteiksmīga gājēju tilta izbūve, kas savieno pilsētas centru un Pasta salu un
kura risinājums – izliekums trijās dimensijās — ir unikāls piemērs
Eiropas kontekstā, labiekārtota Driksas upes krastmala divos līmeņos ar skatu
platformām, gājēju promenādi, veloceliņu, īpaša dizaina apgaismojumu, mazajām
arhitektūras formām, kā arī ievērotiem vides pieejamības nosacījumiem.
Pozitīvas pārmaiņas ienesīs arī projekta turpinājums, kas Pasta salā paredz izveidot
aktīvās atpūtas parku.

7. Daugavas krastmalas daļa no
Dzelzceļa tilta līdz Salu tiltam

Arplan

Iepriekš degradētā publiskā ārtelpa
ieguvusi jaunu kvalitāti — veikta inženierkomunikāciju nomaiņa, ieklāts
jauns segums, ierīkots veloceliņš, uzstādīts apgaismojums, rekonstruētas
piestātnes, pilsētas kanāla tilts, gājēju tunelis, izbūvēts skeitparks, veikta
apzaļumošana, uzstādītas mazās arhitektūras formas, izbūvēta skatu platforma,
atjaunotas norobežojošās margas. Ievēroti vides pieejamības nosacījumi.

Ilgtspējīgākais
projekts

1. Dzīvojamā ēka ar sociālās aprūpes dzīvokļiem, Piena ielā 7
NAMS

Projektā paredzēts izbūvēt divas ēkas. Apjomu orientācija plānota, lai iegūtu
optimālu dzīvokļu insolāciju un saglabātu esošos koku stādījumus. Ēku
ģeometrija ir vienkārša, nodrošinot minimālu ārsienu laukumu un ļaujot lietot
standartizētus risinājumus siltumizolācijā un hermētiskuma nodrošināšanā. Gaitenis
ēkas ziemeļu pusē darbojas kā buferis starp ārtelpu un dzīvojamām telpām, atslogojot
apkures sistēmu. Autostāvvietas izvietotas pagalma ēkas cokolstāvā. Par
konstruktīvo un fasādes apdares materiālu izvēlēts koks, kas vērtējams kā
inovācija Latvijas kontekstā, jo līdzīga precedenta četru stāvu dzīvojamās ēkas
izbūvē mūsu valstī pagaidām nav. Projekta realizācija varētu dot lielu impulsu
daudziem arhitektiem, kā arī ar pilsētvides veidošanu saistītajiem
speciālistiem. Rūpnieciski izgatavotu koka karkasa lielformāta paneļu
izmantošana no ekoloģijas viedokļa pozitīvi ietekmē būvniecības kvalitāti. Šāda
konstruktīvā risinājuma ieviešana dotu iespēju arī vietējiem koka karkasu
ražotājiem paplašināt savu darbību. Patēriņš ēku apkurei plānots ne vairāk par
35 kWh/m² sezonā. Kombinēta gaisa un
zemes siltumsūkņa sistēma nodrošinās iespēju variēt ar siltuma avotu, t.i., izvēlēties
konkrētos laikapstākļos efektīvāko. Divslīpju jumta dienvidu puse tiks
izmantota saules kolektoru izvietošanai, iegūto enerģiju izmantojot siltā ūdens
sagatavošanai.

2. Daudzdzīvokļu
māju
kvartāls Biķernieku ielā 162
Sestais
Stils

Ēku būvniecība sākta 2007. gadā, tās tiek
nodotas ekspluatācijā pa kārtām, pēdējās kārtas nodošana ekspluatācijā paredzēta
2015. gadā. Paredzēts uzbūvēt 16 dzīvokļu ēkas. Būvniecības darbu
organizācijā tiek ievērota racionāla loģika, lai netraucētu ekspluatācijā jau nodoto
ēku iemītnieku ikdienas dzīvi. Kompakto dzīvokļu plānojums ir racionāls, ērts
un šobrīd tirgū pieprasīts samērojamo izmaksu dēļ. Kvartāla apbūve atjaunojusi
degradētu vidi. Teritorija ir labiekārtota, izbūvēti celiņi, bērnu rotaļu
laukumi, uzstādīti āra trenažieri, basketbola grozs, veikta apzaļumošana, daļēji
saglabājot esošos kokus. Ēkas izvietotas garenvirzienā, optimāli aizpildot
zemesgabalu. Gala fasādes vērstas pret Z, panākot racionālu telpu izsauļojumu. Automašīnām paredzēta daudzstāvu
autostāvvieta. Ēku
enerģijas patēriņš — 59 kWh/m²
gadā, tās būvētas no saliekamā dzelzsbetona
karkasa ar 180 un 200 mm biezām dzelzsbetona sienām starp dzīvokļiem, ar
dzelzsbetona pārsegumiem un koka konstrukcijas jumtu ar skārda segumu. Katram
dzīvoklim no vannas istabas un viesistabas, kā arī no virtuves nosūcēja ir
tikai šim dzīvoklim paredzēti ventilācijas stāvvadi dabīgajai un mehāniskajai
ventilācijai. Tas nodrošina labu gaisa
kvalitāti un nepieļauj iespēju, ka dzīvoklī būtu jūtami aromāti un skaņas, kas
nāk no citiem dzīvokļiem. Tiek veikta dzīvokļu īpašnieku instruēšana par energoefektīvu
ventilācijas un apkures izmantošanu. Katru gadu tiek rīkots balkonu iekārtojuma
dizaina konkurss. Šāda veida komplekss būs pievilcīgs iemītniekiem
ilgtermiņā, liela nozīme ir arī nelielajiem izdevumiem par komunālajiem
maksājumiem.

3. Daudzstāvu
daudzdzīvokļu ēku komplekss E. Birznieka-Upīša ielā 13
Birojs T22; Westfourth Architecture PC

Ekspluatācijā plānots nodot 2015. gada maijā. Projekts noslēdz pirms vairāk nekā gadsimta iesākto ieceri ar pasāžu savienot
Marijas un E. Birznieka-Upīša ielu. Attīstītājs radis iespēju saglabāt
vismaz daļu esošo koku. Plānoti pilsētas centram neraksturīgi apbūves elementi —
saglabāt pirmā stāva dzīvokļiem privātus zaļus dārzus. Gruntsgabalā atrasta
vieta bērnu spēļu laukumam, zālienam un atpūtas vietai pilsētas iedzīvotājiem.
Projekta izstrādē strikti ievēroti BREEAM sertifikācijas kritēriji, kas garantē
starptautiski pierādāmu ēkas energoefektivitāti, būvniecībā izmantojamo materiālu
kvalitāti un ilgmūžību, kas ir svarīgi mājas topošajiem iedzīvotājiem,
modelējot un meklējot efektīvākos variantus no sienu pīrāgiem līdz pat sanitāro
mezglu apgaismojumam. Ēkas fasādēs izmantots ilgtspējīgs materiāls —
piekārtas akmensmasas flīzes, kas ir ekoloģisks, ilgtspējīgs, drošs un
ekonomiski kopjams materiāls. Logi — alumīnija, kas ir būtībā
nenolietojami un laika gaitā ar nemainīgām materiālu kvalitātes un tehniski
ekonomiskajām īpašībām.

4. Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina centrs, Āzenes iela 18
Valeinis un Stepe

Ēka
ir vecās ēdnīcas ēkas rekonstrukcija un ir pirmā jaunās RTU — Pilsēta
pilsētā ēka, kur atrodas Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultāte un
Tekstilmateriālu tehnoloģiju un dizaina institūts. Ēkai ir četri stāvi, tās
centrā izbūvēts ar stikla jumtu pārsegts iekšpagalms (ātrijs), kas telpas
padara gaišas un mājīgas. Sakārtota apkārtējā infrastruktūra – ielas,
gājēju ceļi, apstādījumi un laukumi. Plānots, lai siltumenerģijas patēriņš būtu
pēc iespējas mazāks, nemainot komforta līmeni. Siltumapgādei dažādos mēnešos patērēts
no 36 līdz 126 kWh/m². Apkurei un siltā ūdens sagatavošanai tiek
izmantots RTU koģenerācijas stacijas saražotais siltums. Ventilācija projektēta
ar rekuperāciju. 5 procentos kopējā telpu apjoma paredzēta dzesēšana kā
atsevišķa funkcija, citās telpās ventilācijas un dzesēšanas funkcija apvienota
vienotā sistēmā. Ēkas fasādēs uzstādītas ārējās žalūzijas, ekspluatējamā jumta
konstrukcija klāta ar gaišu olīšu segumu. Ilgtspēja demonstrēta, norobežojošo
vēdināmās fasādes konstrukciju veidojot no koka karkasa paneļiem, kas ražoti
Latvijā un kuros iemontēta siltumizolācija, logi un nepieciešamās pieslēguma
detaļas komunikācijām un tehniskie atvērumi. Paneļi ērti un ātri montējami, tas
samazina būvniecības laiku un izmaksas. Fasādes apdarē izmantoti speciāli šim
projektam veidoti titāncinka šindeļi, kas kombinēti ar krāsotiem alumīnija
šindeļiem. Ēka veidota kā ģeometrisks kompakts būvapjoms, lai
mazinātu siltuma zudumus. Ēkai ir racionāls plānojums, koplietošanas telpām projektēta
multifunkcionāla izmantošana.

5. Daudzfunkcionāls
sporta un atpūtas centrs Bauskā
, Salātu iela 5A
REM PRO

Centra izmantošana vērsta uz rehabilitāciju, izmantojot ar ūdens relaksāciju
saistītās iespējas. Te paredzēts pagaidām vienīgais publiskais baseins Bauskā. Plānojot
novietni, tiek saglabāta esošā ainava un koki, kas vasarā ēnos stiklotās
vitrīnas no D puses. Konstrukcijas paredzētas no keramzītbetona blokiem ar
siltinājumu, ārējā apdarē – dekoratīvie metāla
paneļi, jumta konstrukcijā – līmētā koka kopnes. Ēkai ir kompakts
būvapjoms un zems koplietošanas telpu platības īpatsvars, lai ekonomētu siltumu.
Pēc CC klasifikatora ēka atbilst klasei 1265 (sporta
ēka). Plānotais
siltumenerģijas patēriņš ir 15 kWh/m2. Vasarā ēkas apkurei
paredzēts izmantot šķeldu, ziemā — pieslēgties centralizētajai
siltumapgādei. Ēkas apkures sistēmā plānota
divcauruļu apkures sistēma, telpu apsildei — siltās grīdas un tradicionālā
radiatoru tipa apsilde. Baseina telpā izmantoti grīdā iebūvējamie konvektori,
lai nodrošinātu mitruma apstākļus dabiskajai un piespiedu konvekcijai. Telpu
mikroklimata kontroli veic autonoms vadības bloks. Ēkas vēdināšanai plānots
izmantot mehāniskās pieplūdes un noplūdes sistēmas, izmantojot gaisa apstrādes
agregātus (PN) ar siltuma rekuperatoriem. Kondicionēšanu nodrošinās
1 āra agregāts un 3 iekštelpu agregāti. Ēkas būvniecības risinājumi
izstrādāti, ņemot vērā jaunākās tendences, saskaņā ar Latvijas būvnormatīviem, kā
arī tika saņemts Latvijas Republikas Veselības inspekcijas pozitīvs atzinums.

6. Privātmāja Vakari, Tīnūžu pagastā
Ilgvars Ābols

Materiāli:
pamati — dzelzsbetona bloki, sienas — koka statņu konstrukcija,
aizpildīta ar kaņepju spaļu vieglbetonu, pārsegumi — koka sijas,
aizpildījums – kaņepju spaļu vieglbetons, jumta segums — profilētais
skārds, fasāžu apdare — kaņepju spaļu—kaļķa apmetums kombinācijā ar koka dēlīšu
apdari, apkure — siltās grīdas, granulu apkures katls. Kā būvmateriāli galvenokārt izmantoti koks un kaņepju spaļi –
materiāli, ko iespējams audzēt un iegūt tuvākajā apkārtnē, paverot jaunas
iespējas vietējiem zemniekiem. Lielākā daļu būvniecības atkritumu (koks,
kaņepes) ir viegli utilizējami un izmantojami kā kurināmais. Kaņepju betons
nodrošina optimālu un konstantu mitruma klimatu un nav alerģisks materiāls. Kaņepju
betons ir inovatīvs materiāls, precīzāk – modernizēts būvmateriāls.
Receptūra bijusi zināma vēsturiski, bet ilgu laiku piemirsta. Eiropā šobrīd uzbūvēti
un tiek ekspluatēti vairāki desmiti privātmāju no kaņepju betona. Kaņepju
vieglbetons ir biokompozītmateriāls, kura pamatsastāvā ir kaņepju spaļi,
hidratēts, tīrs kaļķis, speciāla saistviela (minerālu piedeva), ūdens.
Gatavojot kaņepju vieglbetonu, netiek pievienotas saistvielas, tas ir
ekoloģisks materiāls, kas garantē veselībai nekaitīgu mikroklimatu. Kaņepju
vieglbetona sienas spēj uzņemt un atdot mitrumu (elpot), tāpēc pietiek ar
dabīgo ventilāciju. Kaņepju betons ir pietiekami elastīgs, lai spētu absorbēt
koka staigāšanu, tam žūstot, līdz ar to nav riska, ka sienu vai griestu
konstrukcijā parādīsies plaisas. Galvenā priekšrocība — šādu ēku sienām
nav šuvju, var veidot monolītas logu ailas, savienojumu mezglos nav iespēju
rasties termiskajiem tiltiem. Kaņepju vieglbetons ir viens no retajiem
būvmateriāliem, kura ražošanas procesā netiek radīti CO2 izmeši, bet gan tie
tiek absorbēti.

Ilgtspējīgākā
studentu ideja

1.      Sarkandaugavas reanimācija un remediācija
Ilze Rukšāne.
Bakalaura darbs, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Ainavu arhitektūras
fakultāte

Projektā risināta Sarkandaugavas ainavas sociālās reanimācijas attīstības
koncepcija, sastādīta programma, izstrādāts konceptuāls priekšlikums
lietusūdens apsaimniekošanai, izmantojot Latvijā vēl nepraktizētu
fitoremediācijas metodi. Ekoloģiskā problēma īpaši būtiska ir
postindustriālajās teritorijās ūdeņu tuvumā — kāda ir arī Sarkandaugavas
apkaime un vecupe. Projektā vecupes atjaunotnei izmantota fitoremediācijas
metode, kur augi un to iekšējie procesi tiek izmantoti augsnes, ūdens,
gruntsūdens un nogulu attīrīšanai, detoksikācijai no visa veida ķīmiskā
piesārņojuma. Fitoremediācijā izmantotas tikai Latvijas vietējās augu sugas vai
dārzbēgļi. Augi kārtoti pēc funkcionālās nepieciešamības, veidojot telpisku
sistēmu. Lietusūdens apsaimniekošana pietuvināta ūdens aprites ciklam dabā —
ūdeņi tiek absorbēti, filtrēti, uzkrāti nokrišņu rašanās vietā vai novadīti uz
atklātām sistēmām un, ja nepieciešams, izmantoti apstādījumu laistīšanai. Tas
ir viens no pamatelementiem, veidojot publiskās ārtelpas labiekārtojumu
Sarkandaugavā. Projektā paredzēts, ka lielākā daļa labiekārtojuma elementu –
laipas, kāpnes, soli, galdi, laternu stabi u.c. — tiek izgatavoti no
Latvijā iegūtiem kokmateriāliem, to impregnācijai izmantojot Latvijā izgatavotu
speciālu lineļļu ārtelpai. Labiekārtojuma elementi izgatavoti vietējās
ražotnēs. Bērnu rotaļu laukuma gumijas segums veidots no otrreizēji
pārstrādātas gumijas. Īstenojoties parka rekonstrukcijai, daļēji tiek atjaunots
arī ūdensceļš. Pie noejas no Kundziņsalas tilta tiek izveidota pilsētas
pludmale un makšķernieku zona. Pie dzelzceļa pārbrauktuves veidojas ieejas
vārti no Mežaparka puses. Tiek sakārtots Tilta ielas šķērsojums —
izveidota droša gājēju pāreja vienā līmenī ar brauktuvi. Galvenā inovācija
projektā — fitoremediācija kā pilotprojekts piesārņoto teritoriju
ilgtspējīgai atjaunotnei. Projekta ideja tālāk turpināta, izstrādājot maģistra
darbu Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes Telpiskās
attīstības plānošanas profesionālajā maģistra programmā. Maģistra darba tēma —
No dārzu pilsētas uz pilsētu dārzā
ražošanas un komercdarbības teritoriju plānošanai: Sarkandaugavas apkaimes Rīgā
piemērs
.

2.      Rīgas
Celtniecības koledžas darbnīcu renovācijas priekšlikums
, Gaiziņa iela 3
RCK 1. un 2. kursa studenti Aiga Daumane, Laura Zunda-Poča, Bruno
Bitaitis, Anna Batarāga, Klāvs Lepsis. Pasniedzējas Inese Reitāle, Gunta Ābele

Rīgas Celtniecības koledžas studentu grupa izstrādāja darbnīcu ēkas renovācijas
priekšlikumu, lai uzlabotu praktizējošo audzēkņu un pasniedzēju darba vidi.
Priekšlikumā iekļauts arī teritorijas labiekārtojums. Siltā ūdens ieguvei uz
darbnīcu ēkas jumta ieplānoti 15 saules kolektori, elektroenerģijas
ražošanai ‒ 15 saules baterijas. Ēkā tiek glabāti restaurējamie koka
materiālu objekti, kam nepieciešams pielāgots klimats, tāpēc tiek plānota
hibrīdā ventilācijas sistēma, kas automātiski izvēlas intensitāti atkarībā no
diennakts laika un sezonas un nodrošina gaisa kvalitāti ar minimālu enerģijas
patēriņu. Plānots mainīt logus un uzstādīt LED apgaismojumu. Teritorijas
apgaismojumam tiks izvēlētas laternas, kas uzlādējas diennakts gaišajā laikā. Paredzēta
lietusūdens uzkrāšana ar kolektoriem un tā izmantošana WC, roku mazgāšanai un
laistīšanai. Fasādes apdarei tiek piedāvāts izmantot ķieģeļus. Siltā ūdens
ieguvei paredzēts uzstādīt saules baterijas. Velosipēdu novietnes jumta
segums — polikarbonāta. Sporta laukumam tiek piedāvāts gumijots segums,
kas ieklāts uz betona vai asfalta pamatnes, izmantojot “in-site” tehnoloģiju.
Pie sporta laukuma plānots novietot tribīnes, tās būtu ērti un viegli
pārvietojamas, sporta laukumu padarot multifunkcionālu. Velosipēdu statīvi
montēti no cinkota tērauda caurulēm, apstrādāti ar metāla krāsu. Arī soliņi
būtu no analoga materiāla, sēdvirsmu izgatavojot no dēļiem. Žogs tiek atjaunots,
iesaistot studentus un pasniedzējus. Plānots izbūvēt pandusus, palielināt
esošās durvju ailas, demontēt sliekšņus un izvietot hidraulisko liftu kāpņu
telpas brīvajā zonā.

Ilgtspējīgākā ēka (ar
ietvertu apakšgrupu Publiskās ārtelpas objekts)

 

1.                 
Biroju ēka Jupiter Centre,
Skanstes iela 7, k-1
Postform Projekts Rīga, būvnieks 

Vietas
izvēli noteicis perspektīvais Rīgas attīstības plāns, kas paredz Skanstes ielas
apkaimi veidot kā pilsētas darījumu centru. Racionāli un inovatīvi risinājumi:
ēkas plānojums, pilnībā apgūta gruntsgabala teritorija, izbūvējot pazemes
autostāvvietu, silto–auksto griestu sistēma, saules enerģijas integrēšana
kopējos mikroklimata uzturēšanas parametros, BMS sistēma, ārējās
žalūzijas u.c. Ēka risināta monolītā dzelzsbetona karkasā, telpisko darbu
nodrošina stingrības sienas, kas izvietotas abos ēkas virzienos. Biroju telpas
grupētas ap centrālo vertikālo komunikāciju bloku ēkas ziemeļu pusē, kur
atrodas inženierkomunikāciju šahtas, kāpņu telpas, panorāmas lifti. Ēkas fasādē
izmantots stikla profilīts, dinamikai — horizontāli erkeri, bet asie stūra
leņķi uzsver ēkas izstiepto formu. Piemeklējot energoefektīvākās mikroklimata
iekārtas, ģenerāluzņēmēja speciālisti izstrādāja unikālus salīdzināšanas
principus, ko par lietderīgiem atzina arī paši ražotāji.

2.                 
Žaņa Lipkes memoriālā muzeja ēka, Balasta dambis 8
Arhitektes Zaigas Gailes birojs
Memoriāla novietojums pamatots gan vēsturiski, gan ģeogrāfiski,
izveidojot to līdzās malkas šķūnim, zem kura Otrā pasaules kara laikā
Žanis Lipke slēpa no geto un koncentrācijas nometnēm izglābtos ebrejus. Žaņa
Lipkes memoriāls ir inovatīvs gan arhitektoniskā nozīmē, gan muzeogrāfiskā
griezumā. Kā izcils laikmetīgās arhitektūras piemērs ēka izceļas ar
daudzveidīgo koka izmantojumu — gan sienu apdarē, gan jumta segumā, gan interjera
dizainā. Apkure muzejā ir kontrolējama digitāli, temperatūras un gaisa mitruma
režīmu nodrošina arī mikroklimata regulētāji. Darbinieku komforts un labsajūta
tiek nodrošināta ar plašo biroja logu, kas aizņem veselu telpas sienu. Tādējādi
telpā tiek nodrošināts dabiskais apgaismojums lielā apjomā. Žaņa Lipkes
memoriāls savā neilgajā pastāvēšanas vēsturē apliecinājis sociālu un ekonomisku
ilgtspēju.

3.                 
Ēka Maskavas ielā 8.
Baltex Group  Funkcija: sabiedriska ēka,
informācijas centrs un publiskā tualete. Rekonstrukcijas projekta mērķis bija rast tehnoloģiskus
risinājumus energoefektivitātes paaugstināšanai no ķieģeļa būvētajās vēsturiskajās
ēkās, saglabājot kultūras mantojuma un vēsturisko vērtību. Izmantoti inovatīvi
siltināšanas materiāli, siltinot telpas no iekšpuses, lai saglabātu vēsturisko
ēkas veidolu.

4.                 
Ģipša fabrika, Balasta dambis 72a.

Arhitektes Zaigas Gailes Birojs
Ģipša fabrikas 2. kārtas projektā ietilpst vairākas ēkas, projektējot un
izbūvējot dzīvojamo namu kompleksu, radīti divi zaļi iekšpagalmi, kas reizē ir
arī apgrieztā jumta konstrukcija pazemes autostāvvietai. Ārsienas – monolītā dzelzsbetona (150‒200 mm) ar akmensvates
siltinājumu (150‒200 mm), visas ārsienas apšūtas ar keramiskajiem apdares ķieģeļiem. Pārsegumi — monolītais dzelzsbetons (150‒200), putupolistirolbetona
skaņas
izolācija, Estrich
 betons, parketa dēļi. Jumta konstrukcijas — koka vai metāla nesošais karkass, titāncinka
lokšņu jumta
segums. Divu veidu logi — ozolkoka un mahagonija ar melnām alumīnija uzlikām no ārpuses un ar
trīskāršām stikla paketēm. Alumīnija konstrukcijas
stikla fasādes ar
trīskāršām stikla paketēm. Saules pusē logi aprīkoti ar automātiskām markīzēm vai āra žalūzijām, kas
tiek
atvērtas/aizvērtas automātiski atkarībā no laika
apstākļiem vai manuāli pēc iedzīvotāja vēlmēm. Gaisa kvalitāte  — visiem dzīvokļiem izbūvēti gaisa vadu pievadi, lai
iedzīvotāji varētu uzstādīt mehāniskās ventilācijas iekārtu ar rekuperāciju
(AHU).

5.                 
Biroju ēka Dzelzavas ielā 120 Z
Roberts Riekstiņš
Ēkai ir kompakts būvapjoms vienādsānu trijstūra formā, īpaša uzmanība pievērsta
aukstuma tiltu novēršanai. Pārdomāts telpu plānojums, koplietošanas telpas ir
tikai 6% apsildāmo telpu platības. Ēkas dzesēšanai tiek izmantots zemes
aukstums no 3 siltumsūkņa dziļurbumiem 120 m dziļumā. Ventilācijas
iekārtām ir priekšdzesētāji/sildītāji, kas izmanto zemes siltumsūkņu kontūru,
līdz ar to gaiss tiek sildīts vai dzesēts atkarībā no laika apstākļiem.
Izmantoti kvalitatīvi materiāli, sabalansējot būvniecības izmaksas un
potenciālos enerģijas ietaupījumus. Uz jumta labiekārtota rekreācijas zona –
terase.

6.                 
Jāņa Čakstes bulvāris Jelgavā
Ivara Šļivkas
birojs
J. Čakstes bulvāra rekonstrukcijas projektā realizētais: arhitektoniski
izteiksmīga gājēju tilta izbūve, kas savieno pilsētas centru un Pasta salu un
kura risinājums – izliekums trijās dimensijās — ir unikāls piemērs
Eiropas kontekstā, labiekārtota Driksas upes krastmala divos līmeņos ar skatu
platformām, gājēju promenādi, veloceliņu, īpaša dizaina apgaismojumu, mazajām
arhitektūras formām, kā arī ievērotiem vides pieejamības nosacījumiem.
Pozitīvas pārmaiņas ienesīs arī projekta turpinājums, kas Pasta salā paredz izveidot
aktīvās atpūtas parku.

7.                 
Daugavas krastmalas daļa no
Dzelzceļa tilta līdz Salu tiltam

Arplan
Iepriekš degradētā publiskā ārtelpa
ieguvusi jaunu kvalitāti — veikta inženierkomunikāciju nomaiņa, ieklāts
jauns segums, ierīkots veloceliņš, uzstādīts apgaismojums, rekonstruētas
piestātnes, pilsētas kanāla tilts, gājēju tunelis, izbūvēts skeitparks, veikta
apzaļumošana, uzstādītas mazās arhitektūras formas, izbūvēta skatu platforma,
atjaunotas norobežojošās margas. Ievēroti vides pieejamības nosacījumi.

 

Ilgtspējīgākais
projekts

 

1.                 
Dzīvojamā ēka ar sociālās aprūpes dzīvokļiem Piena ielā 7
NAMS
Projektā paredzēts izbūvēt divas ēkas. Apjomu orientācija plānota, lai iegūtu
optimālu dzīvokļu insolāciju un saglabātu esošos koku stādījumus. Ēku
ģeometrija ir vienkārša, nodrošinot minimālu ārsienu laukumu un ļaujot lietot
standartizētus risinājumus siltumizolācijā un hermētiskuma nodrošināšanā. Gaitenis
ēkas ziemeļu pusē darbojas kā buferis starp ārtelpu un dzīvojamām telpām, atslogojot
apkures sistēmu. Autostāvvietas izvietotas pagalma ēkas cokolstāvā. Par
konstruktīvo un fasādes apdares materiālu izvēlēts koks, kas vērtējams kā
inovācija Latvijas kontekstā, jo līdzīga precedenta četru stāvu dzīvojamās ēkas
izbūvē mūsu valstī pagaidām nav. Projekta realizācija varētu dot lielu impulsu
daudziem arhitektiem, kā arī ar pilsētvides veidošanu saistītajiem
speciālistiem. Rūpnieciski izgatavotu koka karkasa lielformāta paneļu
izmantošana no ekoloģijas viedokļa pozitīvi ietekmē būvniecības kvalitāti. Šāda
konstruktīvā risinājuma ieviešana dotu iespēju arī vietējiem koka karkasu
ražotājiem paplašināt savu darbību. Patēriņš ēku apkurei plānots ne vairāk par
35 kWh/m² sezonā. Kombinēta gaisa un
zemes siltumsūkņa sistēma nodrošinās iespēju variēt ar siltuma avotu, t.i., izvēlēties
konkrētos laikapstākļos efektīvāko. Divslīpju jumta dienvidu puse tiks
izmantota saules kolektoru izvietošanai, iegūto enerģiju izmantojot siltā ūdens
sagatavošanai.

2.                 
Daudzdzīvokļu
māj
u kvartāls Biķernieku ielā 162
Sestais
Stils
Ēku būvniecība sākta 2007. gadā, tās tiek
nodotas ekspluatācijā pa kārtām, pēdējās kārtas nodošana ekspluatācijā paredzēta
2015. gadā. Paredzēts uzbūvēt 16 dzīvokļu ēkas. Būvniecības darbu
organizācijā tiek ievērota racionāla loģika, lai netraucētu ekspluatācijā jau nodoto
ēku iemītnieku ikdienas dzīvi. Kompakto dzīvokļu plānojums ir racionāls, ērts
un šobrīd tirgū pieprasīts samērojamo izmaksu dēļ. Kvartāla apbūve atjaunojusi
degradētu vidi. Teritorija ir labiekārtota, izbūvēti celiņi, bērnu rotaļu
laukumi, uzstādīti āra trenažieri, basketbola grozs, veikta apzaļumošana, daļēji
saglabājot esošos kokus. Ēkas izvietotas garenvirzienā, optimāli aizpildot
zemesgabalu. Gala fasādes vērstas pret Z, panākot racionālu telpu izsauļojumu. Automašīnām paredzēta daudzstāvu
autostāvvieta. Ēku
enerģijas patēriņš — 59 kWh/m²
gadā, tās būvētas no saliekamā dzelzsbetona
karkasa ar 180 un 200 mm biezām dzelzsbetona sienām starp dzīvokļiem, ar
dzelzsbetona pārsegumiem un koka konstrukcijas jumtu ar skārda segumu. Katram
dzīvoklim no vannas istabas un viesistabas, kā arī no virtuves nosūcēja ir
tikai šim dzīvoklim paredzēti ventilācijas stāvvadi dabīgajai un mehāniskajai
ventilācijai. Tas nodrošina labu gaisa
kvalitāti un nepieļauj iespēju, ka dzīvoklī būtu jūtami aromāti un skaņas, kas
nāk no citiem dzīvokļiem. Tiek veikta dzīvokļu īpašnieku instruēšana par energoefektīvu
ventilācijas un apkures izmantošanu. Katru gadu tiek rīkots balkonu iekārtojuma
dizaina konkurss. Šāda veida komplekss būs pievilcīgs iemītniekiem
ilgtermiņā, liela nozīme ir arī nelielajiem izdevumiem par komunālajiem
maksājumiem.

3.                 
Daudzstāvu
daudzdzīvokļu ēku komplekss E. Birznieka-Upīša ielā 13
Birojs T22; Westfourth Architecture PC
Ekspluatācijā plānots nodot 2015. gada maijā. Projekts noslēdz pirms vairāk nekā gadsimta iesākto ieceri ar pasāžu savienot
Marijas un E. Birznieka-Upīša ielu. Attīstītājs radis iespēju saglabāt
vismaz daļu esošo koku. Plānoti pilsētas centram neraksturīgi apbūves elementi —
saglabāt pirmā stāva dzīvokļiem privātus zaļus dārzus. Gruntsgabalā atrasta
vieta bērnu spēļu laukumam, zālienam un atpūtas vietai pilsētas iedzīvotājiem.
Projekta izstrādē strikti ievēroti BREEAM sertifikācijas kritēriji, kas garantē
starptautiski pierādāmu ēkas energoefektivitāti, būvniecībā izmantojamo materiālu
kvalitāti un ilgmūžību, kas ir svarīgi mājas topošajiem iedzīvotājiem,
modelējot un meklējot efektīvākos variantus no sienu pīrāgiem līdz pat sanitāro
mezglu apgaismojumam. Ēkas fasādēs izmantots ilgtspējīgs materiāls —
piekārtas akmensmasas flīzes, kas ir ekoloģisks, ilgtspējīgs, drošs un
ekonomiski kopjams materiāls. Logi — alumīnija, kas ir būtībā
nenolietojami un laika gaitā ar nemainīgām materiālu kvalitātes un tehniski
ekonomiskajām īpašībām.

4.                 
Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina centrs, Āzenes iela 18
Valeinis un Stepe

Ēka
ir vecās ēdnīcas ēkas rekonstrukcija un ir pirmā jaunās RTU — Pilsēta
pilsētā ēka, kur atrodas Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultāte un
Tekstilmateriālu tehnoloģiju un dizaina institūts. Ēkai ir četri stāvi, tās
centrā izbūvēts ar stikla jumtu pārsegts iekšpagalms (ātrijs), kas telpas
padara gaišas un mājīgas. Sakārtota apkārtējā infrastruktūra – ielas,
gājēju ceļi, apstādījumi un laukumi. Plānots, lai siltumenerģijas patēriņš būtu
pēc iespējas mazāks, nemainot komforta līmeni. Siltumapgādei dažādos mēnešos patērēts
no 36 līdz 126 kWh/m². Apkurei un siltā ūdens sagatavošanai tiek
izmantots RTU koģenerācijas stacijas saražotais siltums. Ventilācija projektēta
ar rekuperāciju. 5 procentos kopējā telpu apjoma paredzēta dzesēšana kā
atsevišķa funkcija, citās telpās ventilācijas un dzesēšanas funkcija apvienota
vienotā sistēmā. Ēkas fasādēs uzstādītas ārējās žalūzijas, ekspluatējamā jumta
konstrukcija klāta ar gaišu olīšu segumu. Ilgtspēja demonstrēta, norobežojošo
vēdināmās fasādes konstrukciju veidojot no koka karkasa paneļiem, kas ražoti
Latvijā un kuros iemontēta siltumizolācija, logi un nepieciešamās pieslēguma
detaļas komunikācijām un tehniskie atvērumi. Paneļi ērti un ātri montējami, tas
samazina būvniecības laiku un izmaksas. Fasādes apdarē izmantoti speciāli šim
projektam veidoti titāncinka šindeļi, kas kombinēti ar krāsotiem alumīnija
šindeļiem. Ēka veidota kā ģeometrisks kompakts būvapjoms, lai
mazinātu siltuma zudumus. Ēkai ir racionāls plānojums, koplietošanas telpām projektēta
multifunkcionāla izmantošana.

5.                 
Daudzfunkcionāls
sporta un atpūtas centrs Bauskā
, Salātu iela 5A. REM PRO
Centra izmantošana vērsta uz rehabilitāciju, izmantojot ar ūdens relaksāciju
saistītās iespējas. Te paredzēts pagaidām vienīgais publiskais baseins Bauskā. Plānojot
novietni, tiek saglabāta esošā ainava un koki, kas vasarā ēnos stiklotās
vitrīnas no D puses. Konstrukcijas paredzētas no keramzītbetona blokiem ar
siltinājumu, ārējā apdarē – dekoratīvie metāla
paneļi, jumta konstrukcijā – līmētā koka kopnes. Ēkai ir kompakts
būvapjoms un zems koplietošanas telpu platības īpatsvars, lai ekonomētu siltumu.
Pēc CC klasifikatora ēka atbilst klasei 1265 (sporta
ēka). Plānotais
siltumenerģijas patēriņš ir 15 kWh/m2. Vasarā ēkas apkurei
paredzēts izmantot šķeldu, ziemā — pieslēgties centralizētajai
siltumapgādei. Ēkas apkures sistēmā plānota
divcauruļu apkures sistēma, telpu apsildei — siltās grīdas un tradicionālā
radiatoru tipa apsilde. Baseina telpā izmantoti grīdā iebūvējamie konvektori,
lai nodrošinātu mitruma apstākļus dabiskajai un piespiedu konvekcijai. Telpu
mikroklimata kontroli veic autonoms vadības bloks. Ēkas vēdināšanai plānots
izmantot mehāniskās pieplūdes un noplūdes sistēmas, izmantojot gaisa apstrādes
agregātus (PN) ar siltuma rekuperatoriem. Kondicionēšanu nodrošinās
1 āra agregāts un 3 iekštelpu agregāti. Ēkas būvniecības risinājumi
izstrādāti, ņemot vērā jaunākās tendences, saskaņā ar Latvijas būvnormatīviem, kā
arī tika saņemts Latvijas Republikas Veselības inspekcijas pozitīvs atzinums.

6.                 
Privātmāja Vakari, Tīnūžu pagastā
Ilgvars Ābols

Materiāli:
pamati — dzelzsbetona bloki, sienas — koka statņu konstrukcija,
aizpildīta ar kaņepju spaļu vieglbetonu, pārsegumi — koka sijas,
aizpildījums – kaņepju spaļu vieglbetons, jumta segums — profilētais
skārds, fasāžu apdare — kaņepju spaļu—kaļķa apmetums kombinācijā ar koka dēlīšu
apdari, apkure — siltās grīdas, granulu apkures katls.
Kā būvmateriāli galvenokārt izmantoti koks un kaņepju spaļi –
materiāli, ko iespējams audzēt un iegūt tuvākajā apkārtnē, paverot jaunas
iespējas vietējiem zemniekiem. Lielākā daļu būvniecības atkritumu (koks,
kaņepes) ir viegli utilizējami un izmantojami kā kurināmais. Kaņepju betons
nodrošina optimālu un konstantu mitruma klimatu un nav alerģisks materiāls. Kaņepju
betons ir inovatīvs materiāls, precīzāk – modernizēts būvmateriāls.
Receptūra bijusi zināma vēsturiski, bet ilgu laiku piemirsta. Eiropā šobrīd uzbūvēti
un tiek ekspluatēti vairāki desmiti privātmāju no kaņepju betona. Kaņepju
vieglbetons ir biokompozītmateriāls, kura pamatsastāvā ir kaņepju spaļi,
hidratēts, tīrs kaļķis, speciāla saistviela (minerālu piedeva), ūdens.
Gatavojot kaņepju vieglbetonu, netiek pievienotas saistvielas, tas ir
ekoloģisks materiāls, kas garantē veselībai nekaitīgu mikroklimatu. Kaņepju
vieglbetona sienas spēj uzņemt un atdot mitrumu (elpot), tāpēc pietiek ar
dabīgo ventilāciju. Kaņepju betons ir pietiekami elastīgs, lai spētu absorbēt
koka staigāšanu, tam žūstot, līdz ar to nav riska, ka sienu vai griestu
konstrukcijā parādīsies plaisas. Galvenā priekšrocība – šādu ēku sienām
nav šuvju, var veidot monolītas logu ailas, savienojumu mezglos nav iespēju
rasties termiskajiem tiltiem. Kaņepju vieglbetons ir viens no retajiem
būvmateriāliem, kura ražošanas procesā netiek radīti CO2 izmeši, bet gan tie
tiek absorbēti.

 

Ilgtspējīgākā
studentu ideja
 

 

1.      Sarkandaugavas reanimācija un remediācija Sarkandaugavā,
Tvaika iela
Ilze Rukšāne.
Bakalaura darbs, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Ainavu arhitektūras
fakultāte
Projektā risināta Sarkandaugavas ainavas sociālās reanimācijas attīstības
koncepcija, sastādīta programma, izstrādāts konceptuāls priekšlikums
lietusūdens apsaimniekošanai, izmantojot Latvijā vēl nepraktizētu
fitoremediācijas metodi. Ekoloģiskā problēma īpaši būtiska ir
postindustriālajās teritorijās ūdeņu tuvumā — kāda ir arī Sarkandaugavas
apkaime un vecupe. Projektā vecupes atjaunotnei izmantota fitoremediācijas
metode, kur augi un to iekšējie procesi tiek izmantoti augsnes, ūdens,
gruntsūdens un nogulu attīrīšanai, detoksikācijai no visa veida ķīmiskā
piesārņojuma. Fitoremediācijā izmantotas tikai Latvijas vietējās augu sugas vai
dārzbēgļi. Augi kārtoti pēc funkcionālās nepieciešamības, veidojot telpisku
sistēmu. Lietusūdens apsaimniekošana pietuvināta ūdens aprites ciklam dabā —
ūdeņi tiek absorbēti, filtrēti, uzkrāti nokrišņu rašanās vietā vai novadīti uz
atklātām sistēmām un, ja nepieciešams, izmantoti apstādījumu laistīšanai. Tas
ir viens no pamatelementiem, veidojot publiskās ārtelpas labiekārtojumu
Sarkandaugavā. Projektā paredzēts, ka lielākā daļa labiekārtojuma elementu –
laipas, kāpnes, soli, galdi, laternu stabi u.c. — tiek izgatavoti no
Latvijā iegūtiem kokmateriāliem, to impregnācijai izmantojot Latvijā izgatavotu
speciālu lineļļu ārtelpai. Labiekārtojuma elementi izgatavoti vietējās
ražotnēs. Bērnu rotaļu laukuma gumijas segums veidots no otrreizēji
pārstrādātas gumijas. Īstenojoties parka rekonstrukcijai, daļēji tiek atjaunots
arī ūdensceļš. Pie noejas no Kundziņsalas tilta tiek izveidota pilsētas
pludmale un makšķernieku zona. Pie dzelzceļa pārbrauktuves veidojas ieejas
vārti no Mežaparka puses. Tiek sakārtots Tilta ielas šķērsojums —
izveidota droša gājēju pāreja vienā līmenī ar brauktuvi. Galvenā inovācija
projektā — fitoremediācija kā pilotprojekts piesārņoto teritoriju
ilgtspējīgai atjaunotnei. Projekta ideja tālāk turpināta, izstrādājot maģistra
darbu Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes Telpiskās
attīstības plānošanas profesionālajā maģistra programmā. Maģistra darba tēma —
No dārzu pilsētas uz pilsētu dārzā
ražošanas un komercdarbības teritoriju plānošanai: Sarkandaugavas apkaimes Rīgā
piemērs
.

 

2.      Rīgas
Celtniecības koledžas darbnīcu renovācijas priekšlikums
, Gaiziņa iela 3
RCK 1. un 2. kursa studenti Aiga Daumane, Laura Zunda-Poča, Bruno
Bitaitis, Anna Batarāga, Klāvs Lepsis. Pasniedzējas Inese Reitāle, Gunta Ābele
Rīgas Celtniecības koledžas studentu grupa izstrādāja darbnīcu ēkas renovācijas
priekšlikumu, lai uzlabotu praktizējošo audzēkņu un pasniedzēju darba vidi.
Priekšlikumā iekļauts arī teritorijas labiekārtojums. Siltā ūdens ieguvei uz
darbnīcu ēkas jumta ieplānoti 15 saules kolektori, elektroenerģijas
ražošanai ‒ 15 saules baterijas. Ēkā tiek glabāti restaurējamie koka
materiālu objekti, kam nepieciešams pielāgots klimats, tāpēc tiek plānota
hibrīdā ventilācijas sistēma, kas automātiski izvēlas intensitāti atkarībā no
diennakts laika un sezonas un nodrošina gaisa kvalitāti ar minimālu enerģijas
patēriņu. Plānots mainīt logus un uzstādīt LED apgaismojumu. Teritorijas
apgaismojumam tiks izvēlētas laternas, kas uzlādējas diennakts gaišajā laikā. Paredzēta
lietusūdens uzkrāšana ar kolektoriem un tā izmantošana WC, roku mazgāšanai un
laistīšanai. Fasādes apdarei tiek piedāvāts izmantot ķieģeļus. Siltā ūdens
ieguvei paredzēts uzstādīt saules baterijas. Velosipēdu novietnes jumta
segums — polikarbonāta. Sporta laukumam tiek piedāvāts gumijots segums,
kas ieklāts uz betona vai asfalta pamatnes, izmantojot “in-site” tehnoloģiju.
Pie sporta laukuma plānots novietot tribīnes, tās būtu ērti un viegli
pārvietojamas, sporta laukumu padarot multifunkcionālu. Velosipēdu statīvi
montēti no cinkota tērauda caurulēm, apstrādāti ar metāla krāsu. Arī soliņi
būtu no analoga materiāla, sēdvirsmu izgatavojot no dēļiem. Žogs tiek atjaunots,
iesaistot studentus un pasniedzējus. Plānots izbūvēt pandusus, palielināt
esošās durvju ailas, demontēt sliekšņus un izvietot hidraulisko liftu kāpņu
telpas brīvajā zonā.


Dalīties ar ierakstu:

0 0 vote
Article Rating
guest
22 Comments
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Inline Feedbacks
View all comments
Miķelis

Ilgtspējība ir no angļu valodas aizgūts termins, kas būtībā ir sava veida otra dzīvības iepūšana būvniecības nozarē. Tam visam ir maz sakara ar arhitektūru, jo ilgtspējība cenšas iegrožot arhitektūru ar dažādiem postulātiem – enerģijas taupīšana, būvniecības materiālu dzīves cikls, CO2 izmešu samazinājums u.t.t. Reāli tas viss arhitektūrai uzliek neskaitāmus apgrūtinājumus, nonivelē tādus arhitektūras elementus kā ornaments, minimizē kompozicionālos akcentus, racionalizē formas. Arhitektūras meklējumu ceļš tiek aizstāts ar enerģijas taupīšanas meklēšanas ceļu. Ja domājam par Arhitektūru ar lielajiem vai mazajiem burtiem, tad šis ir Arhitektūras profanācijas ceļš. Retorisks jautājums – kas notiks tad, ja tiks atklāts kāds jauns lēts enerģijas veids,… Lasīt vairāk »

rs

Ilgtspējība (angļu: sustainability) ir vides, kurā mēs dzīvojam nodošana nākamajām paaudzēm nekompromitējot nākamo paaudžu dzīves līmeni un iespējas.

nav sakars tikai ar enerģijas taupīšanu, neesi aprobežots

Miķelis

Vides nodošana nākamajām paaudzēm notiek tērējot zemes resursus un nodrošinot patērētājsabiedrības vajadzības. Kapitālisms a priori neparedz nekādu ilgtspēju, jo tirgus nav regulējams ( gan slānekļa gāzes ieguve, gan alumīnija un silīcija ieguve saules fotoelektrisko paneļu ražošanai ir netīrs un vidi degradējošs process ). Kapitālismu ētiskot vai ilgtspējīgot nav iespējams, jo tas ir pretrunā ar tā dabu un izslēdz peļņas gūšanas iespējas. Ja tev ir padomā kāda cita sabiedriska formācija kur šis darbosies, tad droši klāj vaļā. Pat Eiropā, kur dažreiz liekas, ka visi staigā apkārt "zaļo parfīmu" dūmos, rok ogles uz nebēdu un dedzina tās TEC, zāģē ārā no kalniem… Lasīt vairāk »

rs

"Kapitālisms a priori neparedz nekādu ilgtspēju…" Pilnīgi garām, tieši otrādi- igtspējības teorijas ir tieši mūsu sabiedrības formas bērns. Jo visā pasaulē, visās nacionālajās ilgtspejības attīstības stratēģijās vienmēr ir sadaļas par ekoloģiskas apziņas formēšanu cilvēkiem, par ekoloģisko izglītību un apgaismību. No valsts budžeta izdala līdzekļus attiecīgajām programmām, kursiem, PR kompānijām. Universitātēs ievieš jaunus mācību kursus (lasi- laiks= alga) Organizē konkursus, Zemes dienas, Ūdens dienas, Meža dienas utt, Diena bez auto. Diena bez elektrības… Cīnoties par mūžīgu jaunību liela popularitāte ir (neskatoties uz augstām cenām) ekoloģiskiem produktiem, bez nitrātiem utt. Visādiem cepumiem un jogurtiem brūnā iepakojumā, it kā no rupja papīra. Maize… Lasīt vairāk »

Miķelis

Nu redz – es jau par to pašu – "kā piespiest cilvēkus cilvēkus nopirkt jaunas lietas". Tas ka kapitālisms Latvijā atšķiras no kapitālisma Ugandā protams nav mūsu sasniegums, tomēr pamatproblēma paliek – cilvēks tiek "piespiests" – ar tādiem vai citiem instrumentiem. Kapitālisms nespēj būt patiesi ilgtspējīgs un ilgtspējība ir tikai maska, aiz kuras slēpjas vecā labā peļņa. Protams tas viss varbūt ir arī vajadzīgs, jo kapitālismam kā formācijai raksturīgas rūpes par kopproduktu, ekonomikas izaugsmi, inflāciju, tomēr tas viss ir patiešām tālu no tām lietām, kas vajadzīgs, lai zemes resursi pietiktu visiem mūsu pēctečiem. Tā kā viss tas lielākā vai mazākā… Lasīt vairāk »

Dārts Veiders

Ja Tu nevari ietekmēt situāciju, tad gluži saprātīgi ir iekļauties tajā….

Miķelis

Tā jau ir, bet domājot par FAIR PLAY, nevajadzētu vienīgi taisīt tik gudras sejas + konferences. Šodienas ilgtspēja no rītdienas vēsturiskā viedokļa ir stipri apšaubāma kustība.

Miķelis

Un pamatjautājums paliek – kā ilgtspēja ietekmē arhitektūru un Arhitektūru?

Vai Tev ir kādas domas?

rs

Arhitektūru ar lielo burtu nekā, mums dzīve ir īsāka par šo 🙂

vnk kāpēc vispār pievērsu uzmanību šīm tematam, jo no raksta satura ne visai sapratu nominētu objektu izvēles kritērijus?

Man liekas, ka ja kaut kas ir ilgtspējīgs, tad tas ir primāri- lēts, pēc tam pārstrādājamas, stipristipri izmanto dabīgas sistēmas un ir daudzfunkcionāls no sabiedrības izmantošanas viedokļa…

Protams, runājot no ilgtspējības teorētiskas koncepcijas puses 🙂

Miķelis

Šeit manas domas sakrīt ar Tavējām par 90%. Arhitektūrai ar lielo burtu piemīt arī Tevis pieminētās īpašības – vienkārši reģionam raksturīgi dabīgie materiāli, dabīgo inženiersistēmu asprātīgs risinājums + sabiedrības ievērojamība ( vai glupi jau skan, bet "arhitektūras pievienotā vērtība", ko sabiedrība spēj atpazīt kā "arhitektūras virsvērtību" ). Par kritērijiem vērtēšanai – visdrīzāk ka bīdīts tiek viss, ko var pavilkt zem ilgtspējības jēdziena, kaut latvijas reģionam viens no ilgtspējas nosacījumiem nr.1 būtu Latvijā ražoto būvmateriālu izmantošana. Cik no tā ir nominētajos objektos tas ir liels jautājums.

Doktors Pacients

Labs jautājums- kas notiks tad, ja tiks atklāts Mūžigais dzinējs- no sērijas "Es gribu uzbūvēt sev pieminekli par Klienta naudu".

Enerģijas taupīšana un būvmateriālu dzīves cikls ir elementārs mūsdienu fona arhitektūras uzdevums. Tādas ikonas kā katedrāles un LNB būvē reizi simts gados, viss pārējais ir tikai fons, mikrorajoni.

Miķelis

Fona arhitektūra – tātad runājam par arhitektūru ar mazo "a"? Katedrāles starp citu bija gluži ikdienišķs process savā laikā un tās būvēja dažas arī dažus simtus gadu. Neiet runa par pieminekli par Klienta nauda, runa iet par apdulinošo propogandu, kas nupat pārņēmusi visus – "zaļā" domāšana, kas patiesībā ir visai tālu no patiesas ekoloģiskās domāšanas. Cik nauda ir jāiegrūž labā rekuperācijas sistēmā, lentās un blīvmateriālos, vates blāķos, superekonomiskos logos. Tas viss dzen uz priekšu būvniecības industriju, sola peļņu, palielina ienākumus. Tas ir tīrs bizness, nekādas rūpes par ekoloģiju. Par ekoloģiju ir laba vēl Vides aizsardzības kluba tulkota vācu autora grāmata… Lasīt vairāk »

Prātiņš A.

Lielisks arguments – viss ir sūds un mani tas neinteresē! Aplausi studijā!

Miķelis

Neviens neteica ka viss ir slikti, tomēr pirms pārplēst krekliņu uz krūtīm un mesties lielajā zaļajā piedzīvojumā der apdomāt ko tas nes personīgi Klientam ( vai klients maksā par mūsu "zaļajiem treniņiem" ), valsts ekonomikai ( vai Latvijā uz šīs bāzes nepalielinās grūti utilizējamu atkritumu skaits un negatīva importa-eksporta bilance ), un vai laikā kad Eiropā vēsā mierā kurina ogles ( jo CO2 kvotu cenas katastrofāli kritušās ) Latvijā vajag nodarboties ar bagāto Eiropas valstu izdomātu biznesa nišas attīstīšanu. Lielais Latvijas know how kūdru brikešu siltumizolācijas jomā tika izstrādāts vēl Ulmaņlaikos. Tā kā nesatraucies – arhitektūrai ar mazo burtu šīs… Lasīt vairāk »

Mmm

So? Saprotu to argumentu ka neviss kas "zaļš" ir tāds arī 56 platuma grādos. Bet no kurienes tāds populisms tur Eiropā tā un šitā, melns un balts, zaļais tas ir cirks utt. Tad jau prinicpā varam apgalvot ka a un A galvenokārt atšķiras pēc uzpūstā mārketinga – attēla, formas un ka satura pēc idejas tur nav un nevar būt.

Un ja veicam fundementālu tirgus analīzi, kur iesim ja naftas barelis būs virs 150usd? Turpināsim likt visas olas tajā pašā groziņā?

Īsumā – Tirgus pats ieviesīs savas korekcijas neskatoties uz viss slikti viedokļiem vai "lauku kluba ņemšanās" mārketinga akcijām.

Miķelis

Vai esi pajautājis sev – kāpēc naftas barelis šobrīd slīd zem 100 usd? Kāds tam sakars ar brīvo tirgu? Brīvais tirgus jau sen vairs nav brīvs, Adama Smita idejas sen jau novecojušas. Šobrīd iet vaļā riktīgs ekonomiskais karš un notikumi Ukrainā ir tikai virspusēja tā izpausme, kura prasa reālus upurus. Vecā labā kapitālisma pasaule strinkšķ pa visām vīlēm, jo tirgus attīstības potenciāls nav bezgalīgs ( nevienam Ugandā nevajag iPhone par 500 USD, jo vairāk interesē ēdiens par 1 USD ), finansu tirgi uzrāda pozitīvu izaugsmi, jo USD drukas mašīnas strādā 24 stundas diennaktī, bet reālā ekonomika neuzrāda nekādu izaugsmi. Par… Lasīt vairāk »

Mmm

Paldies par atbildi, šoreiz arī pamatojums skepsei. Turēsim tās metaforiskās olas biksēs!

jonis

Jāpiekrīt Miķelim (ar lielo burtu)un viņa taisnībai. Iedomāsimies , kas būtu redzams , ja tagadējo lauku viensētu būves tradīcijās savulaik būtu iejaukušies mūsdienu naudas mijēji un tirgotāji ar savu "ekoloģisko arhitektūru", ‘ ilgspējību" utt. Kur tagad ir palikuši tikai smaržīgus ābolus nesošas ābeles, tur mētātos akmens vates pikuči un visādas lentas vai vsazin vēl kas. Neparvelti Jēzus šos naudas mijējus un tirgotājus iztrieca no tempļa kā pirmo darbusavā misijā.

Doktors PAcients

Tagadējo lauku viensētu būves tradīcijās savulaik iejaucās vācu muižnieki ar saviem "ekonomiskas saimniekošanas" padomiem, tostarp arī kā stādīt ābeles pie tam dodot arī kociņus. Ne jau latvieši tos no meža atnesa…..

Miķelis

Vēsturiski, ja nebūtu notikusi baltu teritoriju vāciskā aneksija, kurai itin labi pretojās lietuvieši, diez vai latvieši īsti pretotos vēsturiskajiem vējiem ķieģeļu, metāla izstrādājumu izskatā. Tas paskats uz ""āraišu ezerpili" ir diezgan padrūms, acīmredzot kādai kultūras apmaiņai starp Latvijas teritoriju un Eiropu bija jānotiek. Cits jautājums kā latvieši no brīviem cilvēkiem kļuva par dzimtscilvēkiem un kā viltīgais vācietis to visu legalizēja un uzmetās par Lielo patronu.

minka

mana sieva stavot man blakus teica ka tie projekti visi ir diezgan briesmigi , un isteniba man vinai ir japiekrit

a r n i s

sievai labāk piekrist.

22
0
Would love your thoughts, please comment.x
()
x