Arhitektūras platforma
«Jo vairāk būs iespēju, kur nākt kopā visām paaudzēm un mijiedarboties citam ar citu, jo vairāk Mārupe būs tā vieta, kur jutīsimies kā vietējie, nevis pārnakšņotāji,”— raksta antropoloģijas studente Ilze Žukova, reflektējot par piederības sajūtu vietai un kopienai, kā piemēru...
Laikmetīgās mākslas centrs aicina uz LLMC Vakarskolas otrās sezonas pirmspēdējo — devīto lasīšanas darbnīcu, kas pievērsīsies publiskās telpas un mākslas attiecību problemātikai, tostarp arī Rema Kolhāsa hrestomātiskajai esejai Junkspace, — otrdien, 31. martā, pulksten 18.00 Alberta ielā 13.Modernisma perioda pilsētplānotāji...
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs aicina uz mākslas kritikas tekstu lasījumu un semināru cikla LMC vakarskola otro sezonu. Cikla pirmais seminārs notiek 23. septembrī pl. 17.30 bijušajā tekstilfabrikā Boļševička Ganību dambī 30, pievēršoties tekstiem, kas aplūko heterotopijas konceptu. Otrdien, 23. septembrī...
Mājokļi, par kuriem nekustamo īpašumu sludinājumos kā pluss minēts, ka tie «atrodas iežogotā teritorijā» — par slēgto vārtu kopienu fenomena izpausmēm Rīgā raksta Daina Roga. Rosinot diskusiju, autore aicina atbildēt uz konkrētiem jautājumiem, kas palīdzētu padziļināt pētījumu. Iedomājieties, ka dzīvojiet...
Reaģējot uz komentāru pie iepriekš A4D publicētās raksta Arhitektūras valoda, Jānis Taurens atbildi izvērsis jaunā esejā, tiecoties sniegt dažus no skaidrojumiem par to, kas ir arhitektūra. Kas ir arhitektūra? — šādu jautājumu man savā komentārā uzdeva Ausma Skujiņa. Tas rosināja...
«Viena no neatrisinātajām semiotikas pieejas problēmām ir jautājums par arhitektūras valodas struktūru, proti: kas tad ir arhitektūras zīme, kas ir arhitektūras valodas pamatelements, kas atbilst vārdam verbālajā valodā?» — noslēgums Jāņa Taurena esejai, ko papildina plašs literatūras saraksts. Raksta sākums...
Arhitektūras nozīme ir atkarīga arī no tā, vai lūkojamies uz to no arhitektūras veidotāja vai skatītāja, iedzīvotāja vai cita «lietotāja» viedokļa, — Jānis Taurens turpina par arhitektūras valodu, atgādinot Sola Levita sacīto: «Iespējams, ka arhitekts nesaprot pats savu arhitektūru». Raksta...
Rītvakar Arhitektūras muzejā atklāj izstādi Astoņas astotdaļas, kurā dažādu valstu arhitekti apspēlē tipveida projektu tēmu, par prototipu ņemot BIG projektēto 8HOUSE. Izstādi papildina kuratora Bārta Goldhorna teksts, kas veltīts tipveida dzīvojamā kvartāla problēmai, — gan modernisma laikmetā, gan šodien un...
Pēdējā Venēcijas biennālē Igaunija lepojās ar individuāli izstrādātajiem māju projektiem. Raksts, kura autors ir Kalle Komissarov un viņa kolēģi, pierāda, ka tad, ja arhitektūra un arhitekti vēlas būt patiešām nozīmīgi, daudz būtiskāk ir radīt labus un pieejamus tipveida projektus, kas...
The Infrastructural City. Networked Ecologies in Los Angeles.Redaktors: Kazys VarnelisIzdevējs: ACTAR, 2009Grāmata ir mēģinājums saprast 21.gadsimta pilsētu, viens no pirmajiem mēģinājumiem pētīt to nevis caur morfoloģiju vai ģeogrāfiju, bet caur to veidojošiem tīkliem — infrastruktūras samezglotām ekosistēmām. Izdevums 2009. gadā...
18.septembrī plkst.10.00―16.30 Rīgas pilsētas izstāžu zāle Rīgas mākslas telpa rīko konferenci Laikmetīgā māksla Latvijā. Pasākuma rīkotāji uzsver, ka ļoti labprāt priecātos tajā redzēt arī arhitektus.Konferences mērķis ir veicināt sabiedrībā izpratni par laikmetīgo mākslu, apskatīt un analizēt patreizējo situāciju Latvijā, kā...
«Es neuzskatu, ka pašizteiksmei būtu jābūt arhitektūras mērķim. Mūsdienu pasaulē nepieciešama arhitektūra, kas varētu no jauna mistificēt, iedvest jūtas un erotizēt pasauli, savienot mūs ar mūsu patieso būtību». Šo pārliecību somu arhitekts Juhani Pallasmā pauž, piesakot savu lekciju Divpadsmit tēmas...
Jaunrīgas attīstības uzņēmums ir publiskojis sadarbībā ar Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratoriju veikto pētījumu Rīdzinieku dzīvesstils un vērtības 2020.gadā. Tā rezultāti liecina, ka lielākajai daļai pētījuma dalībnieku nav ilgtermiņa skatījuma par to, kādai jābūt Rīgai un kādi būs tās iedzīvotāji.Pētījuma...
«Vecajās civilizētajās valstīs ar spēcīgu identitāti, kur starp sabiedrību un arhitektiem pastāv abpusēja cieņa, pretrunas starp tā dēvētajām sabiedrības vēlmēm, pasūtītāja prasībām, lietotāju interesēm un arhitekta radošajām idejām nav ļoti lielas, jo kulturālā paškontrole darbojas abās pusēs,» par to, kā...
«Igaunijas arhitektūrai ir sava, pilnībā izveidojusies identitāte, kas balstās uz dziļi vēsturē sakņotu tradīciju: arhitektūra vispirms ir būvniecības māksla un arhitekts vispirms ir mākslinieks. 20.gadsimta beigās mīts par mākslinieku sāka pakāpeniski brukt», tā par igauņu arhitektūras tiekšanos sociāli atbildīgas pilsētvides...
Šodien un rīt, 12. un 13.janvārī Jāņa Akuratera muzejā Torņkalnā notiek konference Dzejnieks un dzīves telpa. Pasākuma programma sola intriģējošus tēmu pieteikumus starpnozaru teritorijā starp literatūru, arhitektūru un sociālajām zinātnēm. Programma 12.janvāris 14.00 Konferences atklāšana14.10―15.20Sēdi vada Ruta Cimdiņa.Mag.art. Vita Banga....
Vai tu zini, kas ir dataisms? Žurnāls Icon meklē XXI gadsimta arhitektūras stilus. Štutgartē atklāts UN Studio projektētais Mercedes—Benz muzejs. Pazīstamā šveiciešu māksliniece Pipiloti Rista piedalās pilsētas laukuma dizaina projektā.«Es ticu zirgiem. Automobiļi ir pārejošs fenomens,» 1905.gadā esot teicis Vācijas...
Jaunākie komentāri