JAU publisko pētījumu par nākotnes rīdziniekiem

Jaunrīgas attīstības uzņēmums ir publiskojis sadarbībā ar Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratoriju veikto pētījumu Rīdzinieku dzīvesstils un vērtības 2020.gadā. Tā rezultāti liecina, ka lielākajai daļai pētījuma dalībnieku nav ilgtermiņa skatījuma par to, kādai jābūt Rīgai un kādi būs tās iedzīvotāji.

Pētījuma mērķis un uzdevumi

Jaunrīgas attīstības uzņēmums kopš 2006.gada novembra veica pētījumu Rīdzinieku dzīvesveids un vērtības 2020.gadā. Šī pētījuma mērķis bija noskaidrot, kādi varētu būt nākotnes Rīgas pilsētas iedzīvotāji, viņu vērtības, ieradumi un vajadzības pēc sociālās un kultūras dzīves, kā arī prasības pret pilsētvidi. Pētījumā mēģināts prognozēt, kādi ir iespējamie Rīgas attīstības scenāriji nākotnē un kādi faktori tos ietekmēs.

Pētījuma gaitā tika veikta analīze par pasaules praksi pilsētu plānošanā, dažādu statistikas datu analīze, veiktas intervijas ar ekspertiem un izanalizēti preses materiāli saistībā ar Rīgu un plānoto Rīgas attīstību. Viens no pētījuma jautājumiem: kā Rīgu uztver latvieši un cittautieši, vai Rīga būs kosmopolītiska vai provinciāla, un kā plāno attīstīties citas Eiropas pilsētas (Amsterdama, Oslo, Berlīne, Kopenhāgena, Helsinki, Varšava, Viļņa u.c.)?

Darbā tika raksturoti nākotnes Rīgas iedzīvotāji un apzināti tie iemesli, kas veicinātu vai kavētu izvēlēties Rīgu par savu dzīvesvietu, kā arī aplūkoti citi jautājumi. Lai noskaidrotu, kādas ir iespējas Rīgai pievērst sev starptautisku uzmanību, tika pētīts Rīgas simboliskais kapitāls — vai Rīga kļūs par metropoli ar unikālu un atšķirīgu seju?

Rīga citu pilsētu vidū

Pētījumā secināts, ka nākotnē dzīvesvietas izvēli pilsētā noteiks iespēja gūt daudzveidīgu kultūras un darba pieredzi, ekonomisko kapitālu pārvēršot kultūras kapitālā un otrādi. Strauja biznesa vides attīstība, salīdzinājumā ar citām valstīm mierīga un relaksēta vide, draugu un radu klātbūtne, identitātes un piederības sajūta ir daži no iemesliem, kas mudinās Rīgu izvēlēties par dzīvesvietu. Nākotnes rīdzinieki pētījumā bieži vien raksturoti arī kā «virtuālie pilsētnieki», kas, iespējams, nemaz nedzīvos Rīgā.

Salīdzinot Rīgas un citu pilsētu nākotnes vīzijas (Kopenhāgena, Amsterdama, Berlīne, Oslo, Helsinki, Stokholma, Varšava, Viļņa un Sanktpēterburga), var secināt, ka tās būtiski neatšķiras. Tās ietver vienādus atslēgvārdus: zināšanas (zinātne, augstās tehnoloģijas un inovācijas), radošumu un metropoles vai centra statusu Baltijā, Eiropā vai pasaulē. Gandrīz visas pilsētas plāno arī iedzīvotāju skaita pieaugumu, pamatojot to ar imigrāciju, un tas liecina, ka pilsētu attīstībā to vērtīgākais resurss būs iedzīvotāji.

Pētījuma rezultāti rāda, ka citu veiksmīgu pilsētu atdarināšana nepalīdzēs Rīgai celt tās konkurētspēju, sasniegt lielu mediju uzmanību, kā arī nepalielinās tās pievilcību starptautisko kompāniju redzējumā. Nepieciešams atrast unikālu pazīmju kopumu, uz kā pamata veidot atšķirīgu nākotnes pilsētas vīziju, kas būtu konkurētspējīga ilgākā laika periodā. Ieguvējas būs tās pilsētas, kuras ņems vērā toleranci — sociālās vides veidošanā, valsts pārvaldē, uzņēmējdarbībā un citās jomās. Tolerance pilsētas iedzīvotāju kultūrā (atvērtība pret dažādām sociālām grupām, imigrantiem, minoritātēm) sekmēs radošās ekonomikas un t.s. radošās šķiras funkcionēšanu.

Atšķirīgās kopienas

Pētījumā iegūtie rezultāti vēlreiz apliecina, ka pastāv atšķirības starp latviešiem un krievvalodīgajiem Rīgas uztverē, ko nosaka atšķirīgā mediju telpa, kultūras dzīve, informācijas pieejamība, draugu un paziņu loks, kā arī citi faktori. Pilsētas telpas, kultūras un ekonomikas attīstību šīs kopienas plāno, realizē un patērē atšķirīgi, kas savukārt kavē liela mēroga pilsētas attīstības projektu radīšanu un kultūras, izglītības un inovācijas sfēras attīstību.

Atšķirīgi nākotnes vidi un cilvēkus Rīgā attēlo latviešu un krievu prese. Latviski rakstošā prese vairāk akcentē, kā Rīga izskatīsies (būvniecība, infrastruktūra, arhitektūra, investīcijas, vieta Eiropā), bet krievvalodīgā prese vairāk akcentē cilvēkus — kā jūtas un jutīsies rīdzinieki, fokusējot uzmanību uz transporta un ekoloģijas jautājumiem. Rakstos par nākotnes Rīgu cilvēki neparādās kā aktīvi nākotnes pilsētas veidotāji, minēti tiek tikai sociāli aktīvi un salīdzinoši labi nodrošināti iedzīvotāji. Rīga nākotnē tiek raksturota kā patīkama, komfortabla vide, kurā dzīvot, strādāt un izklaidēties, tomēr tā ir pārāk sterila un perfekta bez aktīvas nākotnes pilsētas iedzīvotāju klātbūtnes.

Scenāriji

Pētījuma noslēgumā tika izstrādāti četri iespējamie attīstības scenāriji — Rīga un rīdzinieki 2020.gadā, kuri pamatā balstās uz demogrāfijas, ideoloģijas, tehnoloģiju vai resursu iespējamo ietekmi. Ekspertu vērtējumā vislielākā ticamība tiek piešķirta resursu un demogrāfijas ietekmei uz Rīgas attīstību — enerģētisko, ģeogrāfisko, vides, transporta, klimata un citu resursu izmantošanai Rīgas iedzīvotāju dzīves kvalitātes nodrošināšanā un iedzīvotāju sociāli demogrāfiskā profila izmaiņām.

Eksperti norāda, ka migrācija (arī no citām Latvijas vietām uz Rīgu), iedzīvotāju skaita pieauguma un sastāva izmaiņas, sabiedrības vērtību maiņa, nacionālās identitātes jautājumi, tehnoloģisko jauninājumu ietekme uz sabiedriskā sektora darbību un sabiedrības fragmentācija nākotnē būtiski ietekmēs Rīgas attīstību.

Jaunrīgas attīstības uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Valters Māziņš uzsver, ka, realizējot Andrejsalas ilgtermiņa attīstības projektu, svarīgi ir veidot pilsētvidi, kas atbilst Rīgas pilsētas attīstībai un tās nākotnes iedzīvotāju vajadzībām. «Šis pētījums palīdzēs gan Rīgas pilsētas attīstības plānošanā, gan definējot sociālās struktūras vajadzības un veidojot Rīgas starptautisko tēlu,» saka V.Māziņš.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 votes
Article Rating
guest
6 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Inline Feedbacks
View all comments
jude

Izlasīju visu pētījumu Andrejsalas m.l.

Sākumā māju ar galvu, vēlāk sāku vaikstīties, bet pēc tam jau skaļi smieties par aprakstīto Leiputriju!

Gandrīz kā fantastikas romānā!

Tomēr, kā izrādās, tad lielākoties fantastikas romāni, kas savā laikā ir šķituši kā maza kaķīša murgi, mūsdienās ir vēsture ar godājamu reputāciju!

Apbrīnoju cilvēkus, kuri ir uzņēmušies ko tādu analizēt un prognozēt un jūtu, ka der ieklausīties!

Mhm

Tikai ne Creative Laboratory izpildijuma – materiali, visdrizak, ir Roberta Ķīļa safabriceti politiska patrona Jurga Liepnieka un sabiedroto nakotnes vizijas atbalstam.

skolotaaja

Un taas pareizrakstiibas kljuudas!!!!!! Kas vinjiem tur straadaa?!

jude

Izlasīju visu pētījumu Andrejsalas m.l.

Sākumā māju ar galvu, vēlāk sāku vaikstīties, bet pēc tam jau skaļi smieties par aprakstīto Leiputriju!

Gandrīz kā fantastikas romānā!

Tomēr, kā izrādās, tad lielākoties fantastikas romāni, kas savā laikā ir šķituši kā maza kaķīša murgi, mūsdienās ir vēsture ar godājamu reputāciju!

Apbrīnoju cilvēkus, kuri ir uzņēmušies ko tādu analizēt un prognozēt un jūtu, ka der ieklausīties!

Mhm

Tikai ne Creative Laboratory izpildijuma – materiali, visdrizak, ir Roberta Ķīļa safabriceti politiska patrona Jurga Liepnieka un sabiedroto nakotnes vizijas atbalstam.

skolotaaja

Un taas pareizrakstiibas kljuudas!!!!!! Kas vinjiem tur straadaa?!

6
0
Would love your thoughts, please comment.x
()
x