20/03/2006

Arī šogad LAS rīkotās Latvijas arhitektūras labāko darbu skates laikā balvu pasniedza arī Arhitektūras veicināšanas fonds. Balvu Arhitekta pēda ir iecerēts pasniegt katru gadu arhitektam vai arhitektei par godprātīgu attieksmi pret savu profesiju. 2006.gada Arhitekta pēdu saņēma Jānis Lejnieks.Arhitektūras veicināšanas...

20/03/2006

Lielā balva Drupu mājai ir vēl mazāk iestaigāts pagrieziens mūsu skrējienam pasaulē ar norādi tulkojamā melē — uz  zemi laimīgo... Tas atkal ir aizjūru apliecinājums tam, ka laba arhitektūra top, pirmām kārtām, no labām cilvēku attiecībām, no monogāmas mīlestības ģimenē,...

14/03/2006

Projektēšanas grupas Arhitektonika priekšlikums konkursam par labāko ideju Latvijas ekspozīcijai 10.starptautiskajā Venēcijas arhitektūras izstādē no iesniegtajiem 14 darbiem tika izvirzīts labāko pieciniekam.Katrā arhitektūras biennālē ir arī teorētiski darbi, kuri analizē procesus un parādības. Mēs piedāvājam citādi paskatīties uz it kā...

14/03/2006

Viens gads pilsētas dzīves atbilstu pussekundei. Un visa apzinātā Rīgas vēsture būtu ~10 minūtes gara non stop filmiņa, kas dotu iespēju izsekot galveno procesu dinamikai un intensitātes pieaugumam. Lasi Arhitektonika koncepciju Latvijas ekspozīcijai 9.Venēcijas arhitektūras biennālei.

09/03/2006

Ņujorkas tuvums un tās kultūras dzīve bija neatsverama. Maģistratūras studijās ir visvairāk studentu no dažādām pasaules malām, katrs ar savu dzīves nastu, kultūras vērtībām un sadzīves īpatnībām. Esot šādā studiju vidē, rodas iespēja pārvērtēt savus iepriekšējos aizspriedumus. Par studijām Ņūdžersijas...

2 Komentāri

07/03/2006

20.gadsimta pilsētā gaismas nozīme saistījās ar noziegumu izskaušanu, kvalitatīvu satiksmes apgaismojuma nodrošināšanu, kā arī pietiekama komforta līmeņa nodrošināšanu dzīvei pilsētā. Kāds ir 21.gadsimta pilsētas apgaismojums Rīgai?Laikā kad ikdienā plaši tiek izmantots internets, kur informācijas apmaiņa notiek reālajā laikā, pilsēta ir...

07/03/2006

«Manuprāt, ir svarīgi izjust laiku. Piedāvāju iezīmēt to šajā posmā, kas atklāj vairākas pilsētas attīstības raksturiezīmes. Neuzskatu, ka kāda pilsētas daļa būtu jāizceļ īpaši un kā vienīgā vērtība.» Projekta Gaisma Rīgai. Plānota gaismas telpa pilsētā autore: Ilze Kundziņa, 2005

07/03/2006

A4D saņēma RTU APF diplomandes Ilzes Kundziņas vēstuli ar bažām par sava diplomdarba Gaisma Rīgai iespējami nekorektu izmantojumu VKPAI rīkotajā diskusijā Rīgas vēsturiskā centra nakts tēls. Viedokļus izsaka arī Juris Dambis un Sandra Treija. Kā viens no pieciem Teritoriju un...

1 komentārs

28/02/2006

Pēdējo gadu laikā notikušās izmaiņas uzņēmumu darba vides organizācijā ietekmējušas arī mēbeļu dizainu. Iespējams, biroja interjers ar savu prasību pēc struktūras ir labākais piemērs, kā arhitektūru pārvērst mēbelē. Ražotājs, kas galvas un arī plecu tiesu pārāks par citiem.Četrdesmit gadu garumā...

27/02/2006

Arhitektūras Veicināšanas Fonda (AVF) un Leonardo da Vinci programma Latvijā atbalstītais jaunais arhitekts Guntis Ziņģis jau divus mēnešus stažējas pazīstamākajā no arhitektūras birojiem Eiropā — MVRDV: «Visi — viena liela ģimene, pie viena galda strādā, pie viena galda lenčo.»MVRDV — holandiešu...

25/02/2006

24.februārī ir Igaunija Neatkarības diena. Līdzīgi, kā iepriekšējā nedēļā veltot materiālu sēriju Lietuvai, šonedēļ A4D iecerējis pievērsties Igaunijas arhitektūrai.Neiedziļinoties sīkāk vēsturiskajos apstākļos, tomēr var saskatīt zināmu simbolismu tajā, ka abas kaimiņu tautas savas valstis pasludināja deviņus mēnešus ātrāk par latviešiem....

24/02/2006

Vesels birums modernu avangardisku savrupmāju, protams, liecina par igauņu arhitektu varēšanu. Tomēr vēl daudz nozīmīgāks apliecinājums procesam ir publiskā arhitektūra ― muzeji, bibliotēkas, skolas, koncertzāles ― ēkas, kuru pasūtītājs ir valsts vai pašvaldības. Konceptuāla skaidrība un mērķtiecība (ko izstādē Emerging...

23/02/2006

Baltijas valstu pēdējo 15 gadu attīstībā ir daudz vairāk kopīgā kā atšķirīgā. Kaimiņu pieredze, procesu un notikumu skaidra formulējums ļauj tos labāk apzināties arī mums. Igaunijas neatkarības atgūšana 1991.gadā Tallinas pilsētas ekonomikā izraisīja fundamentālas izmaiņas īpašumattiecībās un privatizācijas procesā, kas...

23/02/2006

Kā pilsētas daļas deģenerācijas sakni vērst reģenerācijas un transformācijas asnā? Vai pretstats un divu kultūru cīņa var kļūt par tramplīnu jaunu, unikālu telpu veidošanā? Kā vienas telpas radīšanā izmantot otras atmiņu? Atbild jaunā Igaunijas Nacionālā muzeja uzvarētāja projekta autori.Mežu, lauku un ezera...

22/02/2006

Tallinā atklāts jaunais Igaunijas Mākslas muzejs — KUMU. Noslēdzies konkurss par jauno Igaunijas Nacionālā muzeja ēku kompleksu Tartu. Interesantākie igauņu arhitektu biroji un citi arhitektūras avoti.1994.gadā atvērtā starptautiskā arhitektūras konkursā piedalījās arhitekti no 3 kontinentiem, 10 valstīm, taču uzvarēja eiropietis...

21/02/2006

Atbildot uz A4D jautājumiem, par nozīmīgāko jaunākajā arhitektūrā un pilsētbūvniecībā Igaunijā stāsta arhitekti: Andres Kurg, Siiri Vallner, Peeter Pere, Hanno Grossschmidt un Triin Ojari.Andres Kurg Mākslas un arhitektūras vēsturnieks, Igaunijas Mākslas akadēmijaĻoti interesants ir uzvarētājprojekts Tartu universitātes koledžai Narvā, kura...

20/02/2006

Jauno arhitektu biroju darbus raksturo stingra konceptuālā stāja un spēja lūkoties tālāk un dziļāk par vienkāršu vecā un jaunā pretnostatījumu. Ziemeļnieciskā pilsētvide, kas attīstās lēni un pakāpeniski, Tallinā kļuvusi par trakojošiem džungļiem, kas dod dīvainus augļus.1: no paneļu pilsētas uz...

18/02/2006

16.februāris ir Lietuvas Neatkarības diena. Par godu kaimiņvalsts svētkiem A4D šo nedēļu vēlas veidot tematisku — veltītu Lietuvas arhitektūrai. Viļņas jaunais centrs. A.Zvirgzdiņš 13.02.2006Arhiblogs 044 — Lietuva 14.02.2006Lietuviešu arhitekti — par Lietuvas arhitektūru I 14.02.2006Lietuviešu arhitekti — par Lietuvas arhitektūru II...

17/02/2006

Vilnius. Naujosis Architektūros Gidas. A Guide To Modern Architecture. 1900—2005 Izdevējs: Architektūros Fondas, 2005 Iesaka: Artis ZvirgzdiņšŠī, pavisam svaigā grāmata (pārdošanā ir tikai kādu nedēļu) aptver 228 Viļņas būves, kas tapušas 105 gadu laikā. Izdevums acīmredzami veidots pēc veiksmīgā Barselonas...

16/02/2006

Vadlīnijas Lietuvas laikmetīgajā arhitektūrā vienlaikus nosaka gan augošās problēmas, gan to risinājumi. Arhitektoniska pakaļdzīšanās progresīvākajiem strāvojumiem Eiropā kā dominējoša pār nacionālās identitātes respektēšanu ir sīksts ieradums. Spēja apvienot tradīcijas ar jaunām idejām kļūst par pirmo nepieciešamību.Arhitektūra vienmēr bijusi dzīves kvalitātes,...