Arhitektūra ikvienam

Vesels birums modernu avangardisku savrupmāju, protams, liecina par igauņu arhitektu varēšanu. Tomēr vēl daudz nozīmīgāks apliecinājums procesam ir publiskā arhitektūra ― muzeji, bibliotēkas, skolas, koncertzāles ― ēkas, kuru pasūtītājs ir valsts vai pašvaldības.

Konceptuāla skaidrība un mērķtiecība (ko izstādē Emerging Identities—EAST pamanījušies novērtēt arī latviešu arhitekti – Emergent vai mergent?) izpaužas ne tikai igauņu arhitektu darbos, bet jau valstiskā līmenī, nosakot prioritātes un vēlāk realizējot tās. Varbūt arī šī ir viena no līdzībām, kas arhitektiem Igauniju rosina saukt par «jauno Holandi». Valstisku attieksmi pret jauno arhitektūru pauž arī Igaunijas institūta mājas lapa, kurā ir arhitektūras kritikai un teorijai veltīta sadaļa.

Kamēr Latvijā notiek pamatīga ieskriešanās un atsperšanās nopietnajam 4 brāļu (j3b + Liepājas milzu dzintars) lēcienam, Igaunijā, galvenokārt pēdējo piecu gadu laikā, ir uzbūvēta vesela virkne dažāda mēroga kultūras būvju. Latvijā, nerēķinot baznīcas un sporta zāles, ko arī nosacīti varētu dēvēt par publisko arhitektūru, prātā nāk vien Ventspils bibliotēka un Jūrmalas muzejs.

Igaunijas publiskā arhitektūra

Nule atklātā Igaunijas mākslas muzeja KuMu arhitektūra tiek vērtēta pretrunīgi. Ēka ir pabeigta vairāk kā desmit gadus pēc arhitektūras konkursa (1993―1994), kurā uzvarēja somu arhitekts Pekka Vapaavuori. Tomēr pats par sevi ievērojams un simbolisks ir fakts, ka šāda «gadsimta būve» ir tapusi Igaunijas atgūtās neatkarības laikā.

Līdzīgi gara tapšanas vēsture bijusi arī Igaunijas Nacionālajai bibliotēkai (arh. Raine Karp, 1984—1992). Ēka tika aizsākta jau padomju laikā, taču pabeigta neatkarības sākumgados. Vienīgā vietas piesaiste monumentālajai būvei, kas tiecas konkurēt ar Kārļa baznīcu laukuma otrā pusē, ir apdarē izmantotais vietējais Tagaveres dolomīts.

Jāmin arī Arhitektūras un mākslas centrs, kas izvietots kādreizējā Rotermana sāls noliktavā (E.Boustedt, 1907―1908; rekonstrukcija: arh. Ü.Peil, interjers ― T.Mähar, 1995—1996). Transformējot pamesto noliktavu par publisku ēku, tika aizsākta visa Rottermani kvartāla revitalizācija.

Tālāk nosauktas vairākas nozīmīgas sabiedriskās ēkas, kas Igaunijā tapušas pēdējā laikā. Vispirms ― Tallinā. Viena no pamanāmākajām jaunajām ēkām Tompea kalna pakājē ir Okupācijas muzejs (arh. Head ArhitektidIndrek Peil, Siiri Vallner, piedalījies Tomomi Hayashi, 2003). Savukārt Tallinas dienvidu nomalē, pie Pērnavas šosejas atrodas Pēskilas bibliotēka (Pääsküla raamatukogu) (Arch.: Urmas Muru, Peeter Pere — Arhitektid Muru & Pere, 2002—2005). Platības ziņā neliela (~400m²), bet interesanta un centra pilsētvidi bagātinoša būve ir paviljons, kurā eksponēta Jāņa svētnīcas drupas (Architect: AD AnsambelSven Koppel, Toivo Tammik, 2002―2003). Pirms pāris nedēlām tika atklāta Tallinas Universitātes jaunā ēka (arh. Agabus, Truverk & Endjärv).

Tartu nozīmīgākā kultūras būve vēl tikai top — atbilstoši valsts decentralizācijas koncepcijai, šeit izvietosies Igaunijas Nacionālais muzejs.

Tā sauktajā Igaunijas «vasaras galvaspilsētā» Pērnavā, pašā centrā ir tapušas divas nozīmīgas sabiedriskas ēkas ― pilsētas bibliotēka (arh. 3+1 architectsMarkus Kaasik, Kalle Komissarov, Andres Ojari, Mihkel Tüür, Ilmar Valdur, 1999―2003) un koncertzāle (arh. COO ArhitektidHanno Grossschmidt, Kaire Nõmm, Katrin Koov, 2002).

Bez kultūras būvēm nav iedomājam reģionu attīstība, to apliecina jaunas ēkas Igaunijas mazpilsētās: Kuresāres bibliotēka un konferenču centrs (arh. Tiit Kaljundi, 2002), Vilandes pilsētas bibliotēka (arh. JVRIlmar Jalas, 2002) un pagājušā gada oktobrī atklātā koncertzāle Igaunijas ziemeļaustrumu mazpilsētā Jihvi (arh. Tanel Tuhal, Ra Luhse).

Atseviški var uzskaitīt interesantas sporta būves, kuru pasūtītājs ir vietējā pašvaldība. Vieglatlētikas centrs Lasnamē (arh. Siiri Vallner, Hanno Grossschmidt, Tomomi Hayashi) ir celts Tallinas padomju laika mikrorajonā. Jaunā ēka, kas papildina rajona infrastruktūru ar mūsdienīgu arhitektūras objektu, vienlaicīgi uzlabo rajona sociālo situāciju.

Iekļaujoties mazpilsētas apbūvē arhitektoniski izteiksmīga ir veidota skolas sporta zāle Hāpsalu (arh. Alver Trummal Architects, 2001), Igaunijas otrajā lielākajā kūrortpilsētā. Jaunas un interesantas sporta zāles ir uzbūvētas Pērnavā (arh. Kavakava) un Vilandes apriņķa pilsētā Sūre―Jāni (arh. Veronika Valk)

Ir vērts minēt arī vienu nedaudziem realizētajiem pilsētdizaina paraugiem ― Rakveres centrālo laukumu (arh. Kosmos, 2003―2004).

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
guest
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
0
Lūdzu, komentējietx