a4d.lv

Nepareizi pieslēgšanās dati! Mēģini vēlreiz.

Aizmirsi paroli? | Reģistrēties


Inspira

Arhitektūra ir mūsu gaidu un centienu iemiesojums, saka  topošā Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja arhitekts sers Deivids Adžejs. Intervijā Ventam Vīnbergam žurnālā Sestdiena viņš stāsta par varas attiecībām arhitektūrā, savu pasaules pieredzi un atzīst, ka jauno muzeju Rīgā liek blakus vecajam Vitnijas muzejam Ņujorkā un Gugenheima izstāžu telpām.

74 komentāri


Kristofers Lindhards Vaiss (Kristoffer Lindhardt Weiss) tiek raksturots kā stilīgs un superzinošs filozofs, kurš runā par arhitektūru trāpīgi un ļoti precīzi, turklāt iztiek bez arhitektu profesionālā žargona. Kopā ar arhitektu Borisu Brūrmanu Jensenu (Boris Brorman Jensen) viņi bija šī gada Dānijas paviljona Art of Many kuratori Venēcijas biennālē.


Pēc pāris dienām, nu jau ar iekārtotām izstādēm, svinīgi tiks atklāts Nacionālais Mākslas muzejs. Pārpublicējam Kristīnes Budžes interviju, kurā muzeja projekta komandas vadošais arhitekts, biroja Processoffice līderis Vītauts Biekša (Vytautas Biekša), skarot būtiskas arhitekta profesijas nianses, runā arī par savām šaubām un centieniem.

1 komentārs


Meinhards fon Gerkāns (Meinhard von Gerkan), kuru dēvē par lidostu, sporta stadionu un dzelzceļa staciju arhitektu,  decembrī un janvārī Rīgā bija atgriezies ar izstādi Pēterbaznīcā — tajā pašā ēkā, kurā viņš pirms 80 gadiem tika kristīts. Kristīnes Budžes intervija ar arhitektu bija lasāma februāra žurnālā Pastaiga.


«Ornamenti mani interesē kā līdzeklis, lai radītu kokrētajai vietai iederīgu arhitektūru», saka Vilems Jans Nētelingss (Willem Jan Neutelings), viens no Nīderlandes vadošajiem arhitektiem, kurš oktobrī viesojās Rīgā ar lekciju. Savu, no vairuma kolēģu atškirīgo viedokli par mūsdienu arhitektūru viņš pauda arī intervijā Kristīnei Budžei.


Ievērojamais lietuviešu izcelsmes kolumbiešu profesors un politiķis Antans Mockus, būdams galvaspilsētas Bogotas mērs, ar neierastām metodēm panāca nozīmīgas pārmaiņas pilsētā, no kurām kā daiļurinīgākais fakts tiek minēts slepkavību skaita kritums par 70 procentiem, būtisku uzlabojot dzīvi pilsētā. Viesojoties Rīgā Latvijas Arhitektūras gada balvas ietvaros, viņš sniedza virkni interviju, arī Kristīnei Budžei. 

1 komentārs


Viens no Latvijā vispretrunīgāk vērtētētākajiem  arhitektiem ­— Uģis Šēnbergs nesen atzīmēja 60 gadu jubileju. Saistībā ar to tapusi Uģa intervija žurnālistei Anitai Pīrai, paredzēta vispārīgam medijam, taču pirmpublicējumu, lai arī saīsināta piedzīvo A4D. Sarunā Šēnbergs stāsta par pieeju ahitektūrai, par Rīgu, par dzīvi, vecumu, dalās savās, nereti par trakajām dēvētajās, idejās par nākotni.

5 komentāri


Jūnija DEKO saruna ar arhitektu un vienu no Krievijā pazīstamākajiem arhitektūras filozofiem Aleksandru Rapaportu. Par Jūrmalas garu, modernās arhitektūras tukšumu un to, kāpēc mājai nav labi būt pārākai par cilvēku.

2 komentāri


Par saviem darbiem un to, ko katram no viņiem nozīmē arhitektūra stāsta citi Latvijas arhitektūras gada skates finālisti — Pēteris Blūms, Ingūna un Holgers Eleri, Rasa Kalniņa, Ināra un Krists Kārkliņi un Mārtiņš Pīlēns.

1 komentārs


Gada balvu — bronzas «ananāsa šķēļu» ieguvēji Zaiga Gaile, Andis Sīlis un Likteņdārza projekta autoru komanda turpina skates interviju sēriju videosižetos un kataloga intervijās.

2 komentāri


«Mums arhitektūra ir dažādo faktoru vienlaicīga ievērtēšana mums svarīgo vērtību kontekstā», — uzsākot gada skates interviju sērijas publicēšanu, kā pirmie — skates laureāti — Saldus mūzikas un mākslas skolas autori — biroja MADE arhitekti Linda Krūmiņa, Miķelis Putrāms.


Uzsākot organizēt gada skati, rīkotāji vēlējās to bagātināt ar vairākām lietām, kas ne vien kalpotu publicitātei un darītu pasākumu interesantāku nearhitektu sabiedrībai, bet arī atstātu kādu paliekošu pienesumu vietējai arhitektūras kultūrai.  


Sekojot A4D intervijai ar Vladimiru Neilandu, apjomīgu interviju ar arhitektu un arī A4D dibinātāju aprīļa numurā publicēja žurnāls Rīgas Laiks, saviļņojot ne tikai kolēģu aprindas vien.

61 komentārs


Šoziem Arhitektūras muzejā bija skatāma izstāde Lia-Asta Knāķe. Latvenergo. Izstādes sastāvdaļa bija arī filmiņa — Jāņa Lejnieka intervija ar arhitekti, kurā tiek runāts galvenokārt par Latvenergo ēkas tapšanu, par padomju būvniecības un arhitektūras realitātēm.


Noslēdzot pirmo A4D sarunu sezonu, cikla piektā intervija — ar Juri Lasi un Eduardu Beernaertu — biroja 8 A.M. kodolu, — par to, kā rodas idejas, par apkaimes sajūtu, par materiāliem un sadarbību ar amatniekiem, kā arī par nteresantākajām viņu ēkām.

7 komentāri


A4D sarunu ceturtā intervija — ar Venti Didrihsonu, kura projekti un pieeja apliecina viņu kā vienu no savdabīgākajiem un spilgtākajiem Latvijas arhitektu pulkā. Sarunā Ventis stāsta par Sigurda Gravas ietekmi, par arhitekta briedumu, par Rīgas vēlamo nākotnes  attīstību, par Klīversalu un citiem saviem projektiem.

2 komentāri


Par arhitektūru kā cilvēcisku vajadzību un kā ēkas dvēseli, par pasūtītāja lomu, par ēku novecošanu un to, kāpēc sabiedrībai nepatīk jaunā arhitektūra. Trešajā A4D sarunu cikla intervijā — viens no A4D dibinātājiem — Vladimirs Neilands.

19 komentāri


A4D sarunu otrā intervija — ar biroja SAMPLING arhitektiem. Mantens Devrīnts un Liene Jākobsone stāsta par to, kas ir arhitektūra viņiem — par projekta viengabalainību, par attieksmi pret padomju arhitektūru un standartiem, par pilsētbūvniecību, par diskusiju un komunikācijas nozīmi nozarē un savu darbību plašākā laukā.

17 komentāri


Aizsākot A4D videointerviju sēriju kā pirmā ir saruna ar biroja Made arhitektiem Lindu Krūmiņu un Miķeli Putrāmu — par iedvesmu, pasūtītāja lomu, projektu viengabalainību, arhitekta lomas izmaiņām, par darbu pie Saldus mūzikas un mākslas skolas un BTA biroju ēkas projekta. The English transcript added.

10 komentāri


Rīgas Tehniskās universitātes starptautiskās vasaras skolas ietvaros šogad Cēsīs viesojās Jans Līsegangs (Jan Liesegang) no Berlīnes arhitektu kolektīva Raumlabor, kas ir viens no pasaulē zināmākajiem performances arhitektūras pārstāvjiem. Video intervijā Jans stāsta, kā pašiniciatīvas projekti aizved līdz jaunām atziņām un kustībām publisku vietu veidošanā.

1 komentārs


«Mūsu izglītības modeli var kritizēt, ka neliekam jauniešiem iedziļināties detaļās, bet, manuprāt, iemācīties nākt klajā ar ideju un to komunicēt citiem, kuri tev var arī nepiekrist, ir labs starts topošajiem arhitektiem» intervijā Kristīnei Budžei saka Vanessa Miriam Carlow.

16 komentāri


Aptaujās par dzīvošanai piemērotākajām pilsētām un laimīgākajiem iedzīvotājiem Kopenhāgena regulāri tiek ierindota augstās vietās un neapšaubāmi tiek uzskatīta par veiksmes stāstu. Par savu pilsētuun tās attīstību pēdējās desmitgadēs intervijā Kristīnei Budžei stāsta Kopenhāgenas galvenā arhitekte Tīna Sobija (Tina Saaby).

9 komentāri


«Pilsēta nav tikai objektu un epizožu virknējums, bet gan saistīts veselums un, iedarbojoties uz kādu vienu tās daļiņu, — vai tā būtu ēka, publiskā telpa vai kas cits, — mums jāņem vērā pilsēta kopumā» sarunā saka Barselonas arhitekts Žordi Farando (Jordi Farrando), kurš iepriekšējā nedēļas nogalē bija ieradies Rīgā, sniedzot lekciju un piedaloties Radi Rīgu seminārā.

3 komentāri


Mulsumu, neizpratni un daudz diskusiju raisīja šī gada Arhitektu savienības Gada skates rezultāti, kad balva tika piešķirta nevis kādai ēkai, bet izstādei. Ar žūrijas neoficiālo līderi Anastasiju Smirnovu par citām, ar gada balvu tieši nesaistītām lietām, sarunājas Kristīne Budže.

12 komentāri


Sasaucoties ar 70. gadu paralēlajai kultūrai un avangardam veltīto izstādi un diskusiju Rīgas mākslas telpā, — Kristīnes Budžes intervija ar vienu no tā sauktās Tallinnas skolas ievērojamākajām figūrām — Villenu Kinnapū, kurš sarunā vairāk pievēršas savām pēdējo gadu atziņām un darbiem.


Inspira

© Arhitektūras platforma A4D
Materiālu pārpublicēšanas gadījumā atsauce un saite uz www.a4d.lv obligāta.