Konference pievērsīsies Latvijas lielāko pilsētu attīstībai

Latvijas Lielo pilsētu asociācija aicina uz konferenci “Latvijas valstspilsētu darbības stratēģija 2027”, lai diskutētu par pilsētu lomu un nozīmi valsts attīstības veicināšanā, kā arī prezentētu jaunizveidoto Latvijas valstspilsētu darbības stratēģiju līdz 2027. gadam, — 3. aprīlī Latvijas Nacionālaja bibliotēkā.

Jāatgādina, ka smagnēji skanošais jēdziens “valstspilsēta” latviešu birokrātijas oficiālajā  žargonā un pārvaldes valodā ienāca 2020. gadā, acīmredzami ietekmējoties no iepriekšēja valsts prezidenta aizraušanās ar salikteņu veidošanu. Paša jēdziena nozīme un vajadzība nav īsti skaidra, bet, iespējams, nākamajā nedēļā paredzētais pasākums tam var līdzēt.

Valstspilsētu darbības stratēģijas mērķis ir veicināt valstspilsētu ilgtspējīgu, integrētu attīstību un starptautisko konkurētspēju un stiprināt sadarbību jaunu attīstības izaicinājumu risināšanā, pilnvērtīgi izmantojot katras valstspilsētas attīstības potenciālu un ekonomiskās priekšrocības. Valstspilsētu darbības stratēģiskā vīzija nosaka, ka tās ir lielākie Latvijas attīstības centri, kuru loma valsts kopējā izaugsmē arvien turpina pieaugt, un dzinējspēks, kas vienlaikus veicina gan pašu pilsētu, gan tai pieguļošo teritoriju un reģionu attīstību. Jaunā stratēģija paredz stiprināt un koordinēt vienotu valstspilsētu lomu un sadarbību reģionālā un nacionālā līmenī. To plānots apspriest konferences ietvaros.

Konferencē piedalīsies RTU Arhitektūras un dizaina institūta vadošais pētnieks Dr. habil. arch. Jānis Krastiņš, arhitekti Reinis Liepiņš un Artis Zvirgzdiņš, kā arī ekonomists Ģirts Rungainis un antropologs, pilsētplānotājs Viesturs Celmiņš.  Savukārt “Latvijas valstspilsētu darbības stratēģiju 2027” prezentēs SIA “Reģionālie projekti” vadītāja, ekonomiste Līna Dimitrijeva.

Diskusiju daļā par valstpilsētu darbības stratēģijas izaicinājumiem un mērķiem diskutēs Latvijas Lielo pilsētu asociācijas valstspilsētu mēri un izpilddirektori, piedaloties Pārresoru koordinācijas centra vadītājam Pēterim Vilkam un Latvijas Pašvaldību savienības vecākajam padomniekam Mārim Pūķim.

Konference “Latvijas valstspilsētu darbības stratēģija 2027” norisināsies 3. aprīlī no plkst. 10.00 līdz 15.30 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē.

Reģistrēties konferencei iespējams šeit, bet konferences programma pieejama šeit.

Konferenci “Latvijas valstspilsētu darbības stratēģija 2027” organizē Latvijas Lielo pilsētu asociācija Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2014.–2021. gada perioda programmas “Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība” projekta “Latvijas pašvaldību sadarbības veicināšana un labas pārvaldības stiprināšana” aktivitāšu ietvaros, īstenojot programmas mērķi strādāt kopā iekļaujošai un konkurētspējīgai Eiropai.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
Abonēt
Paziņot par
guest
48 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
Miķelis

Vai kāds mūs var pasargāt no skazočņikiem? Mana nervu sistēma to netur – 3 miljardu solītājiem vajadzētu skolā matemātiku mācīties – pie 600k iedzīvotājiem Rīgā, ar agresīvu kaimiņu šī nauda var nākt tikai no Krievijas:
https://x.com/SlesersAinars/status/1775737403828736058?s=20

Arnis Kleinbergs

Varbūt uzmeklē tīmeklī pasvaigi klejojošo hohmu par tēmu – Ainārs apd***ās, un vienreiz beidzot pasmaidi:)
P.S. man pašam smiekliņš, gan ar nelielu piepūli, bet tomēr atnāca šajā sakarā.

Miķelis

Es visu laiku smaidīju krievu armijā, ofiņi vai no biksēm leca ārā, jo viņiem likās ka pribalti tā apņirdz viņu idiotisko sistēmu, kur ausgtākais sasniegums ofiņiem bija tušonkas kārbas nospert un rezerves daļas UAZikiem stiept mājās 🙂 Rādās, ka mums te kaut kāda Aizzeme veidojās. Laikā kad visiem ar ekskavatoriem vajadzētu pārrakt pierobežu, mēs filozofējam par futbola stadionu Lucavsalā. Nu tur ar visiem tiltiem uz Zaķusalu un citām ekstrām. 15k vietām. Kāds jokaidī futbols? Musējie pāri centra līnijai dažreiz pusspēli nevar tikt, vietējā čempī brazīļi spēlē. Es saprotu, Merkam vajag kādu enkurobjektu savām tizlajām mājām, lai tur vietējie var no… Lasīt vairāk »

Miķelis

P.S. Nu un tiltu starp Zaķusalu un Lucavsalu vajag, jo Andris piepircis sev SIA Rīgas tiltus, – mūsu “attīstītāji” ir tik paredzami, ka nu jau žāvas uznāk to visu dzirdot. Aizzeme plaukst un zeļ.

Andis Sīlis

Miķeli, Tev labi izdodas kretinēt a4d retos apmeklētājus ar savu vienvirziena domāšanu – uz visiem jautājumiem viena un tā pati pagātnē iesprūdusī īdēšana par sazvērestībām. Vispār es to investoru satiku, arābs ar rietumu izglītību, māk nopelnīt naudu, paskaties kaut vai wiki pirms izplati huiņu https://en.wikipedia.org/wiki/Mohamed_Alabbar. Nu kā var būt tik stulbs, ka izplati debilu teoriju, ka Burjkhalifa un Dubajas [treknākais mols pasaulē] ir būvēts par krievu naudu? Un paskaties Eagle Hills investīciju portfeli, jā, daži projekti nekādas arhipērles nav, bet tikai liecina par viņu spēju domāt racionāli, atšķirībā no Tavas..

Miķelis

Andi, arī investors operē nevis ar savu, bet kāda naudu. Vai tā ir banka, investoru grupa vai vēl diezin kas. Attīstītāji parasti olas no viena groziņā neņem, bet skatās daudzos groziņos. Tu tā kā garantē, ka neviens krievu rublis tai groziņā nav? Loģika, mans lielais veco suitu draugs: 1. Rīga nav pilsēta ar rītdienu – 600k iedzīvotāju, mazāk kā Harkovā, kuru krievs bombardē. 2. Karš tepat pie robežām, uz to investori atbild ar skatu, kur mēs redzam viņu rokām taisīto kurpju pēdas. 3. Rīgas ostas apgrozījums, stratēģiskais novietojums – ir labi nopirkt zemi no vientiešiem, kas domā par dzīvokļiem neesošiem… Lasīt vairāk »

Miķelis

Jā, un arābs man arī patīk, gudrs džeks, visu cieņu. Viņam nekādu sentimentu par šo zemi nevajadzētu būt. Arābi vispār tajā līmenī darbojas bez sentimenta, bet mēdz gadīties – Ķemeri, vēl daži daudzīvokļu projekti Rīgā, ka naudas turētājs šeihs – atmet pedāļus, mantinieki grib naudiņu tērēt citur un tad objekti stāv puspabeigtā stadijā. Nu ir taču tā, Andi. Pasaki ka vēl atbalsti futbola stadionu Lucavsalā. Atbalsti?

Pēdējo reizi rediģēts 3 mēneši pirms - rediģētājs Miķelis
Miķelis

Un galvenais jautājums – kāpēc arābam, kas ieguldījis respektablā vietā – Dubajā, ieguldīt Rīgā, nu piedod, bet Rīga…,
Un atbildi bez klasiskās arhitektu huiņas, ja 🙂
P.S. Krievu naudas Dubajā šobrīd ir ļoti daudz. Ļoti. Un krieviem atšķirībā no arābiem, piemīt sentiments 😉

Andis Sīlis

Ir divi domāšanas veidi – “вис сликти” un “šeit ir iespēja”. Rīga ir un būs izteikti laba, kompakta vieta dzīvošanai, it sevišķi skatoties nākotnē, kad siltā klimatiskā josla pavirzīsies uz Z un vidusjūras reģions paliks pa karstu. Tā pat kā mūsējie makstātspējīgie pārlaiž novembri-februāri Spānijā vai Majami, arī +35 grādu upuri meklē kur normālāki apstākļi. Strādāt mūsdienās var Ņujorkā no laptopa Daugavmalā un Rīgas iespēja ir nodrošināt atbilstošu infrastruktūru. Jā, tagad tie, kas neredz nākotni, raustās no plānprātīgā kaimiņa, bet tā ir pārejoša problēma. Apgalvojums “Ieguldīt 3 miljardus pāķos var tikai krievi” ir pilnīgi aplams. Piem norvēģiem jau 20 gados… Lasīt vairāk »

Miķelis

1. Strādājot no laptopa Daugavmalā, var no tā ātri šķirties – narkomāni un gopņiki Rīgā, ir sevišķi Maskavas forštatē ir ka biezs.
2. Neapgalvoju ka visi 3 miljardi ir krievu, bet te cits jautājums – vai gribam krievu naudu, kas tomēr smird pēc asinīm, vispār? Un vai tas par ko mēs pārvērtām Jūrmalu – ir labi? Kā Tev liekas?
3. Šitam neticu, neviens saprātīgs investors neieguldīs koncertzālē, kas principā ir mīnus pasākums – koncertzāles Latvijā ir dotējams pasākums.
Paturpināšu mazliet vēlāk…

Miķelis

3.Kāpēc Bouygues group nepiedāvāja uzcelt Rema Kulhāsa projektēto modernās mākslas muzeju Andrejsalā? Atšķirība starp norvēģiem un krieviem ir tā, ka norvēģu nauda ir visa valsts iedzīvotāju nauda, bet krievu nauda ir dažu indivīdu 90-gados nospertais, brūkot PSRS. Un šis kaimiņš nav pārejoša problēma, galīgi nav. Pārejoša problēma tā būs, ja tas tiks sadalīts, demilitarizēts ( atbrīvots no kodolieročiem ) un vests pie prāta, kā fašistiskā Vācija pēc kara. 4.OK, nezinu procesus, bet Ainārs ar milzīgu pompu pasniedza kaut kādu prezentāciju “Pilsētai un pasaulei” kā reizi esot Dubajā. 5.Kāpēc tad līdzīgs projekts netiek attīstīts Viļņā un Tallinā? вис сликти ун аиздомиги… Lasīt vairāk »

Andis Sīlis

Tev ir dinozaura izpratne par ražošanu. Pagājušā gadsimta “ražošana” pie mums nav iespējama principā ibo – a) nav savu dabas resursu izņemot kokus, kas tūlīt arī izbeigsies [perverso biotopu daudzuma dēļ] b) ir dārgi energoresursi, c) ir dārgs, mazskaitlīgs un mazkvalificēts darbaspēks. Jaunajām industrijām pietiek ar laptopu, bet ok, ja esot redzēti gopņiki, tad aizmirstam arī par to. KZ piedāvāja būvēt PPP, kā citur pasaulē, zinu, ka tika uzrakstīts priekšlikums ar konkrētiem cipariem. MMM tai laikā vairs nebija aktuāls A-salā. Bet jā, dažiem Š no tā tiktu labums.. tā pat kā pilsētai. Tavai domāšanai identiskā uzvarēja – labāk pilsētas daļa… Lasīt vairāk »

Miķelis

Nu, nu, nu. Visa Vācija, Itālija, Rietumeiropa ražo uz nebēdu. Mēs ko – esam īpaši garīgi atpalikušie. Pat lietuvieši Continental rūpnīcu atvēra. Viņi ko, enerģiju ne Nordpool ņem? Ja Tu gribi ko ražot – fizisku – tad ar laptop nepietiek, pat latte nepalīdzēs. Nu A tiešām reputāciju pamatīgi sačakarējuši, tāpēc jau mēģina piesegties ar Roulendiem, arābu šeihiem, filipīnu princesēm un āfrikas zulu cilts vadoņiem investoriem. Kāds konkrēti labums pilsētai tiktu no 3 miljardu projekta? 10 gadu būvniecības process. Smagie visās vietās. Infrastruktūras totāla pārbūve – Tu esi parēķinājis kādam jābūt elementāri kanalizācijas vada diametram pie tāda apjoma? Transporta plūsmas problēmas… Lasīt vairāk »

Pēdējo reizi rediģēts 3 mēneši pirms - rediģētājs Miķelis
Miķelis

P.S. Par ražošanu. Tad jau Latvijas Finierim Bolderājā, ar padsmit rūpnīcām visā Latvijā, jaunu rūpnīcu, kas iegūs izejvielas no bērzu mizas, Kronospan, kas taisa skaidenes, un vēl tur vesels strēķis rūpnīcu – tiem visiem jāpāriet uz laptopiem? Nav ko te zin, iznesties! Ap visu to nevar uzaudzēt vēl vienu apli, kas ražo jau produktus no šīm izejvielām un dod pievienoto vērtību? Tai pašā Bolderājā?
Kas zin, varbūt tad kāds arī varēs atļauties apartamentus ar skatu uz Gaiļu rezidenci 🙂

Pēdējo reizi rediģēts 3 mēneši pirms - rediģētājs Miķelis
Andis Sīlis

Ražot ir jēdzīgi tur, kur ir lēta enerģija [skandināvos ūdens, vējš kalnos, dienvidos saule, nukleārais kur var atļauties ieguldīt], lēts darbaspēks vai zeme plilna ar resursiem. Ja resursi jāimportē un pēc tam vēl jātransportē prece līdz patērātājam [iekšējā tirgus neesamības dēļ], tad tas palielina pašizmaksu un pazemina konkurenci. Vēl ražot jēdzīgi tur, kur ir tradicionāli skillots darbaspēks, un attiecīga izglītība, piem visa konglomerācija ap Milānu. Kāda velna pēc 21gs kādam mēģināt ko ražot LV, ja citur izdevīgāk? Parunā ar “ražotājiem” pirms romantiski sapņo. Arhitūrisms arī nespīd, smieklīgi salīdzināties ar Romas utml vēsturisko mantojumu, varbūt vienīgi ekotūrisms 3 mēnešus gadā tad,… Lasīt vairāk »

600px-Elec_map_v2
Pēdējo reizi rediģēts 3 mēneši pirms - rediģētājs Andis Sīlis
Andis Sīlis

Un paskaties statistiku cik LV ir uzņēmumu, cik no tiem vispār maksā nodokļus, t.i “ražo” budžetam naudu [kas ir mazāks par vienas pašas Hamburgas ikp], kāds ir izglītības un investīciju zinātnē reitings utml. Un tad paskaties pirms cik gadiem kko darīt šajās jomās ir sākuši tie, kam rādītāji ir tuvu vidējam.

Pēdējo reizi rediģēts 3 mēneši pirms - rediģētājs Andis Sīlis
Miķelis

Uzņēmumam nav jāražo valstij naudu, bet jāveido sava pozitīva naudas plūsma, jāeksportē un jāaug. Viss pārējais nāk līdz. Arī valstij atlec ar laiku, eksportējošam uzņēmumam attīstoties. Tā ir ābece. Paskaties ostās ko mēs eksportējam, paskaties Depo, ko mēs ievedam no valstīm, kuras subsidē savus ražotājus. Pēdējos ķīniešu sūdus. Un eksporta/importa bilance mums ir negatīva. Amerikāņi to beidzot sapratuši un mēgina atgriezt tehnoloģiju uzņēmumu ražotnes no Ķīnas uz ASV. Igauņi tikko pateica ka viņiem budžetā būs jāekonomē, tas igauņiem, kuri par galvastiesu garāki par mums. Ko mēs? A mēs fūzim stadionu gribam celt 😉

Miķelis

Pilnīgi ne tā. Būsi salasījies liberālo ekonomistu grāmatas, kuru mantra ir – tirgus visu sakārtos. Visas valstis, kuras domā par saviem uzņēmējiem, ražošanu dotē – arī Vācija, bet visvairāk Ķīna. Vācijai ir veselas programmas un skilus apgūst, nevis gatavi speciālisti stāv kaut kur plauktos. Tādēļ jau esam dimbā, ka mūsu gudrie izdomāja ka mēs te neko neražosim, sargāsim dabu un uzņemsim tūristus, viesmīlībā būs latviešu Nokia. Zviedri, starp citu, veido savas rūpnīcas Liepājas SEZ, un arī Ventspilī katru gadu nāk klāt 5-7 ražotnes. Nē, nu ja Rīgai ieplānots laptopu biznesa modelis, es neko. Mums jau valda valsts kapitālisms – ceļam… Lasīt vairāk »

Andis Sīlis

Smieklīgi. Valsts dotācija nozīmē ārējā parāda palielināšanu vai citu uzņēmumu ģenerēto nodokļu ieguldīšanu nevis infrastruktūrā, izglītībā vai liesajā sociālajā budžetā nabaga ārstiem utml, bet a priori švakas konkurētspējas uzņēmumu pabalstīšanā. Maskam nevajag pabalstu, NVIDIA arī. Palasi pāris gadus Dienas biznesu un tad sapratīsi kāpēc mūsu ražotāji ir tik mazi un švaki un kāpēc maski neraujas būvēt ražotnes šeit. Dotācijas EU teorētiski ir aizliegtas, jo tas kropļojot konkurenci utt, skaidrs, ka slēptā veidā tas notiek, bet dara to tās valstis kurām atšķirībā no LV ir savs piķis nevis aizlienēts. SEZ nozīmē neko citu kā nodokļu atlaidi, t.i mazākus ienākumus budžetā, tādu… Lasīt vairāk »

Miķelis

Par ražošanu Tev nepiekritīšu, ražošana ir modernas valsts pamats. Jā, ne smagā metalurģija, – pat Liepājas Metalurgs trīsreiz nobankrotēja, bet ražotnes, kas starp citu būtu mūsu industrijas pamats un dotu pievienoto vērtību izejvielām, kuras mēs ražojam – finieris, skaidu plāksnes, koka logi utt. produkcija ar pievienoto vērtību – tas pats lamināts, kādēļ to nevarētu ražot te un eksportēt. Ja vajag, tad jādotē ar elektrības atlaidēm, infrastruktūru utt. Pirkārt jādotē nevis dzīvokļu rajonu infrastruktūra, bet ražošanas izveides infrastruktūra. Bolderāja manuprāt ir īstā vieta. Esmu diezgan cītīgs Dienas Biznesa lasītājs no 90-gadiem, kopš to nopirka “Brāļi Roulendi”, tas protams ir gājis mazumā.… Lasīt vairāk »

Pēdējo reizi rediģēts 3 mēneši pirms - rediģētājs Miķelis
Miķelis

Jā, doma par Ziemeļu Silikona ieleju ir laba, bet tad netālu jābūt mikroelektronikas klasterim, kas kaut kādus produktus aprobē, testē, prezentē. Ķīnieši kā mēs zinām, visu nosper un ir tādi modernie laptopu gopņiki, tāpēc visu pasūtīt Ķīnā nav tas labākais veids 🙂

Miks Kārkliņš

Miķeli un Andi, Nu jau gan jūs te vareni laižat! Miķeļa pesimismu pārspēj tikai Anda karsējmeitenes urā! Miķel, es nedomāju, ka ar smago indusrtializāciju vajadzētu pārāk aizrauties. Ja runājam par ASV centieniem atjaunot razosanu valstī, tad runa iet par augstu pievienoto vērtību un stratēģisko drošību – mikroshemas. Jā Amerikāņu televīzijā pat ir raidījumi par “Made in USA” uzņemumiem, kur ar lielu aizrautību tiek eksponēti vai nu sentimentāli nieciņi vai ari produkti ar augstu pievienoto vērtību. Īsumā, viss netīrais un lētais ir nogrūsts uz Ķīniešu pleciem, kur tas arī paliks. Latviju pārvērst par mazo Ķīnu gan es negribētu un diezvai izdosies. Ražo to ko var un… Lasīt vairāk »

Miķelis

Es arī Mik nerunāju par ķīniešu veida ražošanu, bet par pievienoto vērtību izejvielām – finieris, mdf, skaidu plates – ko mēs jau ražojam. Ja mēs būtu normāli rietumeiropieši, mēs veidotu savu industriju, kas ražotu visus apdares materiālus, mēbeles utt. un arhitekti palīdzētu atrast tiem noietu.

Andis Sīlis

Sveiks, Mik! Kā jau nojaut no manu komentāru toņa, esmu visnotaļ skeptisks par LV tuvāko desmitgažu attīstības līkni un protams, ka A-sala nekāda panaceja nebūs. Dzīve skandināvijā ir jūtami dārgāka par Rīgu, tas varētu būt arguments, ērtās lidostas faktors arī, Jūrmalas pie viņiem nav, ekošmeko tūrisms nākotnē būs pieprasītāks.. nu, vairāk nekādu priekšrocību nav. Manu komentāru plūsmu izprovocēja Miķeļa sazvērestības teorija, jau tā sūdīgajā ekonomikas un ceļamkrānu bilancē kāds gatavojas ieguldīt, savukārt vietējais bāleliņš nevis jautā kā palīdzēt un atbalstīt, bet nacionālo īpatnību dēļ sāk zāģēt un apdirst attīstītājus. Bezcerīga nācija. Kaut Rīgai potenciāls visamz teorētiski ir. Man nav arī… Lasīt vairāk »

Miķelis

Šitos attīstītājus nevajag ap*irst, viņi sen paši ir ap*irsušies 😉 3 miljardu stāsts ir klasiski nenopietna Andra shēma – Andris vienmēr ir lēti pircis, uzčibinājis ar valsts vai ES naudām cenu un tad pārdevis. “Kupi-prodai” bizness. Tā kā ticības nekādas. Ja tur nestāvētu Š, bet kāds cits, tad būtu kaut 50/50 ka tas viss notiks. Šobrīd 0.01/99.9. Nacionālā īpatnība ir būt vientiešiem un pa lēto atdot visādas labas lietas. Reputācijas jautājums, nekas cits. Un nomierinies, Andi, Miķelis arī ir par Andrejsalas attīstību 😉

Andis Sīlis

Vispār bizness “nopirkt-restrukturizēt-pārdot” ir legāls un, Miks neļaus samelot, kapitālismā populārs + ienesīgs. Visādi Baffetveidīgie un specializētas kompānijas ar to nodarbojas profesionāli gadu desmitiem. Cita lieta, ka A izmantoja Valsts resuru un piekļuvi info, jā, ar šo sačakarēja gan reputāciju, gan ilgtermiņa biznesu. Bet, kā zināms no kapitālisma mežonīgās sākumfāzes vēstures un, diemžēl, arī šodienas, tas notiek visur pasaulē, tāpēc jau nevajag apstādināt attīstību, privatizācijas laikā savārītie sūdi ir jāaizmirst, rezultāti un sekas atpakaļvēršamas nav un nebūs, attiecīgi jāskatās ko var jēdzīgu darīt nākotnē. Un beidz tur fantazēt par krieviem, arābam naudas gana un vajadzība sačakarēt savu jauno investīciju projektu… Lasīt vairāk »

Miķelis

To es pilnīgi labi saprotu, ar “nopirkt-restrukturizēt-pārdot” arī viss kārtībā. Nu vienīgi šeit tas skar veselu Jaunās Kapitālistiskās Rīgas kvartālu. Tā problēma ar Š ir vēlme uzvārīties uz valsts, pilsētas rēķina, pretī neko daudz nedodot. Atceries taču kas notika ar Rema Kulhāsa projektu, pavisam nesen? Š tiesājās ar valsti, lai atgūtu ieguldītās investīcijas. 200k vai 400k? Nu ja tu esi Andris, nu nepaēd brokastīs ikru sviestmaizes, nu nepastreb Kopi Luwak kafiju brokastīs dažas dienas, uzdāvini kaut ko valstij, ko esi slaucis gadiem. Nu kauču Rema Kulhāsa projektu. Nu pieraujies mazliet, parādi, ka esi mecenāts, cilvēks ar plašu sirdi un dziļām… Lasīt vairāk »

Miķelis

P.S. Būs vēl Tev, Andi, iespēja projektēt – Ainārs teica ka darbs būs visiem labākajiem Latvijas arhitektiem. Es gan nezinu, kāpēc tur Lauris Reiniks no sajūsmas spiedza un dauzīja kājas pret skatuves dēļiem, bet no Aināra teiktā sapratu, ka projektēšanas process ir priekšā teju vismaz 10 Latvijas lielajiem arhitektu birojiem. Summa projektēšanai, pēc LAS izcenojumiem, varētu grozīties ap 200 miljoniem USD. Ar nepacietību gaidu šīs naudas ieplūšanu Latvijas ekonomikā, lai varētu mazliet uzelpot…man koliņa jau beidzas pamazām birojā…

Miks Kārkliņš

Miķel,
Viens jautājums – kapēc Tu nepieskaiti SEVI Latvijas Labākajiem Arhitektiem?

Miķelis

Sarežģīts jautājums. Tu tiešām gribi atbildi?

Miks Kārkliņš

Zini, jā. Kā smejies, tava incognito persona sevī ietver neierobežotas iespējas. Bez jokiem, kapēc nevienā Tavā komentārā nevīd iespēja, ka arī TU varētu piedalīties A Salas dizainā?

Miķelis

Es jau sabijos. Ja par šo, tad loģika gauzām vienkārša. Konteksts. Eiropas sirdī notiek karš. Viena ar fašismu slima nācija nolēmusi nogalināt un pakļaut citu nāciju. Investori no Latvijas bēg kā no mēra: https://www.tvnet.lv/7973792/partraukta-vacijas-energokompanijas-rwe-un-latvenergo-sadarbiba-atkrastes-veja-parku-attistiba Tātad ar 3 miljardiem ir tikai daži varianti: Andris un Co nolēmuši satīt makšķeres, pirms tam pārdodot savu lielāko aktīvu, tāpēc izvēlēts arābs fasādei, kurš uzburs projektam pievienoto vērtību + tiks mēģināts izspiest no Rīgas apsolījums pievilkt infrastruktūru. Arābs nelasa avīzes un nezin ka pie mūsu robežām notiek konflikts un patiešām nolēmis investēt 3 miljardus. Īstie investori un pircēji ir no Krievijas un tam ir tieša… Lasīt vairāk »

Miks Kārkliņš

Nu, ja. Žēl ka tā. Es tomēr domāju, ka tu tik pat labi kā izveleties nepiedalīties, varētu arī piedalīties. Par konkrētajiem arābiem neko nezinu, bet tie cilveki, kas strādā priekš AŠ komandas muļķi nav. Bet, patiesībā, mani nebūt neuztrauc naudu lietas šajā projektā. Man zināmu skepsi rada tas kā Gēla idejas tiks novestas lidz pabeigtai pilsētai. Var jau būt arī ka iztiks ar veco labo detālplānu.  Tas gan  izejot, no manas pieredzes, vairāk līdzinās sirds operācijai ar motorzāģi. Var jau būt ka arī tas nav svarīgi. Kā saprojektēs, tā saprojektēs. Pēc tam nāks Rīdzinieki un pilnveidos savu vidi savām rokām. https://ir.lv/2024/04/03/cinas-par-zalaku-apkaimi/ Droši vien ka neticēsi, bet pat Padomju laikos… Lasīt vairāk »

Miķelis

Neesmu AŠ fans. Tie kas strādā AŠ protams nav muļķi, bet nav arī supergudri. AŠ nav Augusts Dombrovskis. Es noteikti kādreiz gribētu strādāt ar Augusta Dombrovska tipa cilvēku. Tā kā pietaupos 😉 Veiksmi darbos!

Miks Kārkliņš

Andi,
Viss kārtībā, Tavs tonis bija nepārprotams. Es tik nedomāju, ka tas Miķelis ir tik melns kā Tu viņu mālē. Viņš, tomēr, neskatoties uz savu komentāru latvānisko dabu un pretstatu Tavai argumentācijai, cenšas pieturēties pie kaut kādām faktu vadlīnijām. Ja viņa sazvērestības izvērtos tik pasakainas kā Uldis.M42 no IR, tad gan es sāktu domāt baisas domas par profesijas nākotni LV.
Miķelis ir lielā mērā “tautas balss”. Ja ne tagad, tad pēc gadiem 50 arhitektūras vēsturnieki Miķeļa (arī Tavējos) komentārus lasīs ar lielu interesi.
Un galvenais – paldies par diskusiju, tā šoreiz izdevās sevišķi dinamiska.

Ivo Šteimanis

Vēl tikai viena būtiska nianse investīciju piesaistei ir esošo birokrātisko sķēršļu mazināšana un atgādināt tai tās galveno uzdevumu : “veicināt tautsaimniecības attīstību”.  Nule dzirdētais par leišu plāniem operatīvākai militārā ražotāja Rheinmetall piesaistīšanai (un ja mēs atkal čammāsimies, tad arī “nocelšanai”) : 1)   pieļaut būvprojekta gala saskaņošanu jau paša būvniecības procesa noslēguma fāzē, t.i. būvniecība uzsākama bez saskaņota būvprojekta; 2)  būvniecības uzsākšanas iespējamība pat tādā gadījumā, ja esošā attīstības plāna zona neatbilst plānotajai iecerei, grozot zonējumu būvniecības procesā.         Izskatās, ka leiši spēj savu birokrātisko sistēmu pielāgot arī force majore situācijām, ne tikai ikdienišķām rūpēm par ražotāju piesaistīšanu pat ar infrastruktūras pievilkšanu pašu… Lasīt vairāk »

Miķelis

Ja aizbrauc uz Viļņu, tad kļūst skaidrs, ka Rīga ir Baltijas mazpilsēta ar neskaidriem plāniem un iespējām. Pagaidām mūs kaut kādā līmenī notur RIX.
Valsts kapitālismā, kur valsts pārvaldē strādā 200k, jeb 20% darbaspējīgo, birokrātija ir labklājības pamats 😉 Kontrolēt birokrātiju nav paredzēts, Tu ko Ivo!

Ivo Šteimanis

Ja jau mēģinām pozicionēt sevi kā liberālās pasaules daļu, tad starp nodokļu pelnītājiem un birokrātiju kaut kādai simetrijai un vieta kritikai vajadzētu būt. Ja tā kā līdz šim, tad maz atšķirsimies no lielā kaimiņa  birokrātijas un pilsoņu attiecībām un kā vienmēr : “маразм только крепчает” .  
Mums protams ir vēlēšanu instruments, kurš varētu līdzēt atspiest līdzsvarā šo disbalansu, bet izvēle ir tāda kāda ir. Koalīciju veido sašķēlušās labējo sīkpartijas, savukārt divkosīgo nodevēju partijas gatavas izmantot jebkuru ieganstu sašūpot situāciju.      

Miķelis

Skaidrs ka vajadzētu būt, bet tad jāsamazina birokrātija par aptuveni 10%, jāpārkvalificē tās saražotais ierēdņu daudzums, kas manuprāt iespējams tikai kaut kādā kara ekonomikā. bet izskatās ka amerikāņiem turpinot galvas slēpt smiltīs un spēlēt Čemberlenos, tas arī drīz notiks. Un runa neiet par 3-5 gadiem, nepavisam nē.

Ivo Šteimanis

Šķiet ka 2007.-2010. gada krīzes iespaidā izdevās samazināt par 10%, solot to darīt arī turpmāk, bet realitātē tomēr pamazām aparāts tika palielināts. 10% ir pārāk pieticīgi, 20% jau būtu jūtams efekts, 30% atbilstu reāli nepieciešamajam. Te arī slēpjas cilvēku resurss, kurš kompensētu aizbraucējus un mazinātu imigrantus. Pārejot uz digitalizāciju, BIS, mākslīgā intelekta iespējām, rezultātā sanāk mazāks laika patēriņš, darbu apjoms, attiecīgi aparātam vajadzētu sarukt, bet nekas tāds nenotiek. Smagnējie likumu labirinti tērē lielu laika resursu, visi raujas melnos sviedros, sausais atlikums nekāds, jo finālā tāpat viss notiek (tad kāda jēga šādam procesam? Tikai tādēļ, lai kāds pierādītu savu nepieciešamību?) .    Finālā iespēja celt atalgojumu valsts sektorā un… Lasīt vairāk »

Miķelis

Par Ķīnu piekritīšu par 100%. Vispār ir izveidojusies jaunā Ļaunuma ass, kā pirms WWII – Ķīna, Krievija, Ziemeļkoreja un Irāna. Pirmajām trim ir kodolieroči un vēlme dominēt pasaulē. Rietumi šo noguļ, nezinu kas pie vainas, bet atdot tehnoloģijas apmaiņā pret mīkstajiem dīvāniem Ķīnai nebija tas pareizais lēmums. Piedevām viss digitālais ir totāli ievainojams – zemūdens interneta kabeļi, GPS sistēmas utt. Tikko sāksies trīšanās, visu digitālo atslēgs pirmo. Visas Rietumu priekšrocības izbeigsies kara pirmajās 24 stundās.

Ivo Šteimanis

https://www.tvnet.lv/8004482/somijas-valsts-parvalde-planots-likvidet-vairakus-tukstosus-darba-vietu

Redz, Somi līdz šim jau sen paši nonākuši un sāk rīkoties. Tikai loģiski, kā 2×2=4.

“Sveiks, Miķeli!”: pielavīties Rimčikā misteram X no muguras un uzsist uz pleca, bija viena no versijām, kā atkost “kas ir Miķelis”? Diezgan liela vartība nonākt neapskaužamā situācijā, jo sarunās ar kolēģiem radās vairākas “Miķeļa” versijas. Reizēm rodas vēlme redzēt Miķeļa talantu rezultējamies “cietākā” formātā kā A4D zūdībā ejošie koemntāri, kuru varētu omulīgi lasīt kādā no ziemas vakariem, ierušinoties speciāli šim mērķim pasūtinātā Česterfīlda krēslā. Pat labi, ka tā joprojām ir intriga!

Miķelis

Jā, somi malači. Viņiem par laimi pēc WWII bija laiks nodarboties ar kapitālismu, mums tikai 30 gadu, tāpēc mums tāds sovokkapitālisma variants. Cietāks formāts ir variants, kādu laiku jau ir doma, piedevām šodien Amazon Tu vari izdot grāmatu vienā eksemplārā. Bet… tad to varēs saņemt tikai tie, kas uzrādīs Česterfīlda krēsla klonu 🙂 Oriģināls ir nepaceļamā vērtībā. Miķeļa personība nav svarīga, svarīgs ir diskusiju raisīšanas koeficients, kas Miķelim ir atdzīstams 😉 Jebkurš var būt Miķelis, – Tev Ivo, šis koeficients ir liels, tā kā tā turpinot Miķelis varēs bišķi atvilkt elpu. Pielavīties vajadzētu Ingurdam, Dārtam Veideram, Uldim jeb Nav vienalga,… Lasīt vairāk »

Pēdējo reizi rediģēts 2 mēneši pirms - rediģētājs Miķelis
Miķelis

Jā un jebkuram pasākumam ir vērtības cikls, arī a4d.lv, kurš šobrīd varbūt nav spožām spalvām rotāts un novērtēts kā pirms 10 gadiem, bet kā arhitektu platforma ir unikāls notikums. Paldies Artim, Andim, Ingurdam, Arnim, kas to visu iesāka un nav ko nokārt galvas, 100-gadīgais par vērtību kļūst tikai pēc 100-gadiem, līdz tam tas glabājās mucās un to nemitīgi kāds pārlej dažādos tilpumos. Pacietību, kungi! Un saturu veidojat Jūs, ne jau Miķelis. Miķelis tikai piemet kādu pagali, lai tā uguns pavisam neapdziest. Laiks nākt mājās 🙂

Miķelis

Paga, paga, Andi. Es saprotu, ka arābs gatavs investēt arī futbola stadionā ( pat Neils pamainījis domas par futbolu Lucavsalā ) + saņēmis brīvo zemes gabalu sarakstu no Rīgas domes (raidījums De facto ). Izskatās ka mums te uzzīmējies Latvijas ekonomikas glābējs ar neierobežotu pieeju resursiem vai arī ….. briest otrā privatizācijas shēma 😉

Miķelis
Miķelis

Rekur īstais pilsēplānotājs 🙂
https://x.com/greg_ck/status/1780188906777956545?s=46

Miķelis

Es domāju ka Rīgā pēdējā laikā pilsētplānošanā notiek Kima stilā. Pirms zeme Lucavsalā tika iznomāta futbola stadionam – vai tika izstrādāts detālplānojums? Un kā var būvēt stadionu bez autostāvvietām, mums te nevienam LBN vairs nav jāievēro? Arhitekti ir kļuvuši par mīkstajiem varas pelmeņiem?

48
0
Lūdzu, komentējietx