a4d.lv

Nepareizi pieslēgšanās dati! Mēģini vēlreiz.

Aizmirsi paroli? | Reģistrēties


Inspira

Diskusija: Īres mājoklis 21. gadsimtā

<< Notikumi

Diskusija: Īres mājoklis 21. gadsimtā

«Īres mājoklis 21. gadsimtā — pamattiesības vai tirgus prece?» —, sasaucoties ar aktuālajiem attīstības procesiem Rīgā, gan ar šī gada Latvijas ekspozīciju Venēcijas biennālē, diskusiju par šo tēmu rīko LAS Arhitektūras informācijas centrs sadarbībā ar Venēcijas biennāles Latvijas kuratoriem — ceturtdien 29. martā plkst. 16.00 Arhitektu namā

Komentāri:

e_maija īres mājoklis 21.gadsimtā - pamattiesības UN tirgus prece [30/03/2018 12:35]

Bija interesanti. Vēsture, konteksts un problēmu konstatācija. Mazāk par arhitektūru, vairāk par ietvaru.

Esot saistītai ar īres dzīvokli pilnu laiku - īrējot un projektējot - biju uzrunāta, un domas raisījās arī pēc diskusijas. Aspekti, kurus gribētos sagaidīt dzīvē un kas ietekmē arhitektūras pasūtījumu:

1. ĪRES LIKUMS. Likums objektīvu apstākļu dēļ nevar darboties, kamēr tajā nebūs noformulētas 2 vai 3 īrnieku kategorijas (postpadomju posmam, kurā vēl atrodamies),:

- denacionalizēto namu īrnieki;

- (sociālā) mājokļa īrnieki valsts vai pašvaldību turētajos īpašumos - mājokļu programmu ietvaros;

- īrnieki tirgū pieejamiem dzīvokļiem, kas neatbilst iepriekš minētajām kategorijām.

2. PROGRAMMAS valstiskā (pašvaldību) līmenī. Kamēr nebūs dzīvotspējīgas programmas dzīvokļu jautājumam, lietas nevar tikt sakārtotas. Manuprāt, vismaz Rīgā, darbojas tikai mežonīgs tirgus, kurā zaudētāji bieži vien ir abas puses - izīrētāji un īrnieki. Pārsteidzoši, ka Rīgā, "dzīvokļu rindā" uzņem tikai ģimenes, kurās ir bērni invalīdi. Par pārējo nav viedokļa. Un satriecosi, ka denacionalizētas ēkas īpašnieks 25 gadu laikā nevar izlikt no dzīvokļa postpadomju īrniekus.

3. Par vienu no ceļiem sociālā mājokļa nišas sakarā varētu piedāvāt pa apkaimēm strukturētu sociāla tipa ĪRES mājoklu radīšanu denacionalizēto īpašumu atbrīvošanai no esošajiem iemītniekiem (ko īsti par īrniekiem nemaz nevar saukt). Programmu ar laika grafiku, kuru regulē pašvaldība. Šīs programmas ietvaros varētu iekļaut arī atbrīvoto denacionalizēto namu īpašniekus, pēc tam, kad to ēka atbrīvota no bijušajiem īrniekiem, sniedzot valsts/pv finansiālu atbalstu ēkas renovācijā utt.

4. Šādu programmu īstenošana celtu arī vispārējo labklājības līmeni.

Būtu labi, ja LAS spētu un vēlētos formulēt savu viedokli par Mājokli gan kopumā, gan vēljoprojām topošā Īres likuma kontekstā. Vakardienas diskusija saasināja uzmanību un parādīja, ka arhitekti ir vieni no būtiskiem spēlētājiem jautājumos, kas ietekmē sabiedrības labklājību kopumā. Kongress priekšā...


jtd: Re: īres mājoklis 21.gadsimtā - pamattiesības UN tirgus prece [30/03/2018 20:11]

Es noteikti atdalītu sociālos mājokļus no citiem valsts un pašvaldības dzīvokļiem. Kāpēc gan uzaicinātam un (relatīvi) labi apmaksātam speciālistam (ārstam, inženierim, arhitektam utt.), kas nav konkrētās vietas iedzimtais (un pat, ja ir, bet prom no mammas), būtu jādzīvo sociālajā mājā, kas tomēr ir sava veida pabalsts? Tas pats varētu attiekties uz daļu denacionalizēti īrnieku (ne jau visi tur simteiro pensionāri). Kur nu vēl situācijā, kad privātais īres tirgus praktiski neeksistē kā šķira (ja kāds izīrē savu otro, trešo dzīvokli, to par īres tirgu var nosaukt tikai lielummānijas pārņemtais). Šī gan nav ekskluzīva Rīgas problēma, šur tur Eiropā ir pat asākā formā (Dublina u.c.).


e_maija Re: īres mājoklis 21.gadsimtā - pamattiesības UN tirgus prece [31/03/2018 14:03]

Domāju, ka katrs sevi cienošs, strādājošs denacionalizētās mājas īrnieks, ar vai bez ģimenes, jau būtu vienojies ar ēkas īpašnieku par savstarpēji pieņemamiem īres noteikumiem vai arī noīrējis sev mājokli citur, vismaz nepieļaujot situāciju, ka kavē ēkas kapitālo remontu, piemēram.

Atdalīt sociālos un citus valsts vai pašvaldību mājokļus atsevišķās kategorijās - gan ekskluzīvi, gan varbūt - koruptīvi. Sociālo mājokļu pārdomāta strukturēšana varētu būt efektīvāks veids - plašāka pieejamība, t.sk. normālām daudzbērnu ģimenēm, sociālo mājokļu pārdomāts izvietojums pilsētā - atsevišķi bloki augstākas klases dzīvojamos kvartālos (piemērs bija arī prezentācijā) uc.

Labi apmaksāts ārsts, inženieris, arhitekts var atļauties īrēt dzīvokli.


jtd: Re: īres mājoklis 21.gadsimtā - pamattiesības UN tirgus prece [31/03/2018 19:07]

Laikam neuztvēri ideju dalīšanai - atļauties var tad, ja ir tirgus. Ja tirgus nav (diemžēl, sludinājumi ss nav tirgus), nauda nav risinājums. Arguments, ka neviens jau uz ielas nav palicis, ir no demagoģijas plaukta. Tiesa, uzskats, ka tirgus visu noliks pa vietām (un visi būs laimīgi) ir populārs ne tikai šajos platuma grādos, dzīvokļu "krīze" ir daudz kur Eiropā (Dublinu jau pieminēju).


e_maija Re: īres mājoklis 21.gadsimtā - pamattiesības UN tirgus prece [31/03/2018 19:30]

Es tiešām nezinu, kas ir "īres tirgus". Nu labi, piedāvājums un pieprasījums. Bet kādā aplūkojamā, salīdzināmā veidā tas iepazīstams?


Ruta: mājokļa pieejamība [11/04/2018 16:55]

Ar interesi noklausījos ierakstu.

Šķiet pirmo reizi tika veikts vēsturisks atskats mājokļa politikas veidošanā, mājokļa saistība ar politiku un tirgus ekonomiku. Paldies par to.

Diskusijas gan atbildi nesniedza, bet diskusijām noteikti ir jāturpinās, jo pastāv ievērojama atšķirība starp pieejamo algu un ar to iegūstamu mājokli ģimenei. Sapnis par to, ka pašvaldība būvēs mājokļus, kas pieejami vidējam pilsonim ir nereāls, jo pašreizējā valsts iekārta neparedz pašvaldībai tādas funkcijas, proti, iejaukšanos mājokļu tirgū. Savukārt mājokļu tirgus, apstākļos, kad nekustamais īpašums kļuvis par naudas (tīras un netīras) ieguldījumu objektu, nefunkcionē.

Novēlu turpināt uzturēt polemiku!


saņemti 6 komentāri

Pievienot komentāru:

Komentārs pievienots. Lūdzu, uzgaidi...


Drošības kods (aizpildiet pēc tam, kad komentārs jau uzrakstīts).

© Arhitektūras platforma A4D
Materiālu pārpublicēšanas gadījumā atsauce un saite uz www.a4d.lv obligāta.