Konkurss studentu mājokļiem Birznieka-Upīša ielā. Rezultāti

Ar Londonas biroja MJP Architectsuzvaru noslēdzies konkurss studentu mājokļu kompleksam Birznieka Upīša ielā. Desmit darbu konkurencē britu darbs pārsteidza ne vien ar labāko funkcionālo risinājumu, bet arī ar to, ka visskrupulozāk ievērojis Rīgas centra pilsētbūvnieciskos nosacījumus, kā arī — ir arī niansētākais un izsmalcinātākais darbs ārtelpas un fasāžu ziņā.

Londonas birojs MJP Architects bija tie paši, kam projekta attīstītāji bija pasūtījuši priekšizpēti, kuras galvenais uzdevums bija noteikt potenciālo studentu un istabu skaitu, kā arī iznomājamo komercplatību izvietojumu būves pirmajā stāvā, ieteikt labākās publiskās/privātās telpas proporcijas konkrētajā, gandrīz 10 tūkstošu kvadrātmetru lielajā gruntsgabalā Birznieka-Upīša ielā. Izstrādātā priekšizpēte kalpoja par noteicošo materiālu konkursa dalībniekiem.

Vērtējot konkursa darbus, žūrija vienojās, ka viens no projektiem ir galvastiesu pārāks par pārējiem, piešķirot tam pirmo vietu, bet otrajai un trešajai vietai paredzēto prēmiju summa tika sadalīti vienādās daļās trim citiem darbiem, kas izpelnījās žūrijas atzinību. Atverot aploksnes, atklājās, ka uzvarētāji ir MJP Architects.

Kā liecina MJP Architects mājas lapa, viņu pieredze tieši studentu mītņu jomā mērāma vismaz trijos gadu desmitos, — var saprast, kāpēc projekta attīstītāji izvēlējās viņu kompetenci priekšizpētei. Taču ar šo konkursa projektu briti apliecināja, ne tikai to, ka spēj izstrādāt funkcionāli pamatotāko un pilnīgāko priekšlikumu, bet arī labāko darbu tieši no pilsētbūvniecisko nosacījumu un apbūves konteksta viedokļa. Zinot vietējo arhitektu nereti patvaļīgo attieksmi pret pilsētas apbūves noteikumiem, izbrīnu par perfekto attieksmi pauda arī pieminekļu uzraudzības speciālisti, izvērtējot projektu, pārliecinoties, ka tas visprecīzāk atspoguļo pasūtītāja uzdevumu un visveiksmīgāk iederas Rīgas vēsturiskajā pilsētvidē. Britu konkursa priekšlikumā, salīdzinot ar priekšprojekta stadijā izstrādāto, ir uzlaboti jaunbūves attālumi līdz esošo ēku fasādēm.

Jāatzīst, ka iepazīstoties ar projektu, salīdzinot to ar pārējiem, uzvarētāju darbs savaldzinājis arī mani.  Protams, man savā ziņā būtu gribējies, lai Birznieka-Upīša iela arī šajā posmā nākotnē iegūtu perimetrālu, nepārtrauktu fasādi. Bet nu — saudzējamās koka ēciņas, tāpat arī 80./90. gadu mijas biroju nams otrā pusē, kas būvēts ar atkāpi no gruntsgabala robežas, nosaka īpašu situāciju, atšķirīgu no kapitālisma Rīgas centra apbūves. Līdzīgi ir arī ar ēku galiem gruntsgabala iekšienē, kas taču varētu pieslēgties kādiem no kaimiņu brandmūriem.

Un tomēr lielā jaunbūve ļoti prasmīgi ielocīta zemes gabalā, un var iztēloties visai patīkami organizētas ārtelpas, no kurām īpašākā ir lielais pagalms. Protams, ļoti novērtēju kolonnu portiku galerijas pa pagalma perimetru un arī citur pirmā stāva līmenī, kas attāli sasaucas ar Berga Bazāra arkādēm. Tie, kas seko man Instagramā, būs pamanījuši īpašu pievēršanos tieši šādu telpu tipoloģijai. Tas ir elements, kam elegantas vēsturiskas atsauces var ieraudzīt daudzu viduslaiku Eiropas klosteru un universitāšu arhitektūrā. Bet ne jau tikai formāla vēsturiska atsauce vien, — tās ir ārtelpas, vai arī precīzāk – starptelpas starp iekšu un āru, kas nodrošina tādu kā organisku, mīkstinātu pāreju starp abām vidēm, sava veida mājīgumu.

Taču ne tikai funkcionālie un pilsētbūvnieciskie risinājumi un ārtelpas ir tas, kur britu darbs izrādās labāks. Tas ir daudz izsmalcinātāks un elegantāks arī fasāžu kompozīcijās. Rīgas centra vēsturiskās apbūves iezīme, vismaz kopš 19. gs. beigām ir bizantiski āriškīgā attieksme pret ielas pusi, kam pretstatā stipri atšķirīgā pieeja pagalmu telpai un māju fasādēm tajos. Ne tai labākajā nozīmē šo tradīciju turpina arī daudzas no mūsdienu ēkām centrā. Savukārt otra galējība var šķist pilnīgs pilnīga nerēķināšanās ar atšķirību starp ielu un pagalmu, veidojot itin visas fasādes vienādas. To var redzēt vienā otrā no prēmētajiem darbiem, — itin kā plānotā studentu māja atrastos klajā laukā.

Savukārt britu darbā  attieksme pret atšķirīgajām ārtelpām rezultējās arī niansētākā fasādēs. Protams, ir skaidrs, ka telpiskais fasāžu risinājums nav lēts, taču ielas frontei piešķirtu dziļumu un dinamiku, ko varētu uztvert pārvietojoties pa ielu, ko sajustu nakts apgaismojumā. Salīdzinot ar plakanajām fasādēm, no kā cieš vairums šodienas jaunās arhitektūras Rīgā, šāda plastiska fasāde būtu cienīgs pienesums, kas visai mūsdienīgi interpretē vēsturisko kontekstu.

Jāatzīmē, protams, arī pati fasādes kompozīcija. Atšķirībā no pierastiem formāli dekorējošajiem,  aplikatīviem fasāžu izveidojumiem, šeit ir jaušama pietiekoši skaidra sistēma, kas mēreni rotaļīgi un vienlaikus izsmalcināti atsaucas uz Rīgas piemēriem, kā arī uz blakusesošos koka māju augstumu un rada pietiekami dzīvīgu dzegas līniju, ko pārtrauc vertikālo elementu ritms.

Konkursam iesākoties man bija zināmas bažas, ka tukšo gabalu Birznieka-Upīša ielā nākotnē varētu aizpildīt kāda ne visai jēdzīga būve. Tādēļ gribējās atbalstīt konkursu, kaut vai tikai ar iedvesmu rosinošu sludinājumu A4D, pat neraugoties uz ne sevišķi dāsno prēmiju fondu. Tagad, skatot pirmās vietas darbu, ir gandarījums par rezultātiem un var tik vēlēt, lai projekta attīstība noritētu labvēlīgi un Rīga iegūtu šādu ēku.

Labākie priekšlikumi

Zemāk — apbalvotie darbi un žūrijas locekļu vērtējums par katru no tiem.  Žūrijā strādāja: Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis, arhitekts Juris Poga, VKPAI Arhitektūras daļas vadītāja vietniece, arhitekte Marina Levina, Rīgas pilsētas Būvvaldes Arhitektu un teritorijas plānotāju nodaļas galvenā arhitekte-teritorijas plānotāja Dace Celmiņa, sertificēti arhitekti Uldis Balodis un Juris Mitenbergs, pasūtītāja pārstāvji Jason Allen un Evija Kuļevska.

1. vieta — MJP Architects

Autori: MJP Architects — Nick Caulkett, Nikola Enchev, Korneliusz Keller, Liz Pride, Michael Ritchie

J.Allen: saprotamākie priekšlikuma paskaidrojumi. Skaidri nolasāmas studentu mājokļa plānošanas zināšanas un projektēšanas pieredze. Ar arhitektūras palīdzību piedāvāta pievilcīga fasāžu apdare, veidojot līdzsvaru ar apkārtējo apbūvi. Veiksmīgs jumta risinājums, kurā apslēptas tehniskās iekārtas. Plānojums atbilst prasītajam un sabalansēts ar privāto/publisko telpu. Labiekārtojums pielāgots apbūves laukumam, veiksmīgi veidojot studentu kopienu. Atbilst visām konkursa prasībām.

E.Kuļevska: detalizēti veikta teritorijas analīze. Ēkas apjomi veiksmīgi iederas esošajā apbūvē, teritorijas plānojums izmantots racionāli. Radoši fasāžu dizaina risinājumi un elastīga būvniecības metode. Arhitektūra, kas laika gaitā nezaudē savu laikmetīgumu.

J. Mitenbergs: kopumā racionāli un saprotami izstrādāts priekšlikums, par pamatu izmantojot pasūtītāja izstrādātās funkcionālās shēmas. Simpātiski veidotas fasādes, it kā vienā elpas vilcienā. Izstrādājot Birznieka-Upīša ielas apjomus, ir ignorēta blakus esošā koka ēka (Birznieka- Upīša iela 17), taču fasādes apdares materiālu sadalījumā tās būvmasa ir ievērtēta. Ļoti korekts darbs, bet bez pārsteigumiem.

D.Celmiņa: galvenās fasādes risinājums pret Birznieka- Upīša ielu iekļaujas vēsturiskajā ielas apbūves frontē, apjomi iederīgi pilsētvidē. Laba fasāžu dalījumu proporcija. Pagalma fasādes vienkāršotākas, kas arī atbilst vēsturiskai patiesībai. Atbilst RVC TIAN prasībām, būtu izdodama būvatļauja.

M.Levina: priekšlikums izstrādāts, balstoties uz kultūrvides kontekstu, ir pamanāma atsauce gan arhitektūras risinājumos, gan apbūves parametros. Galvenajā fasādē pret Birznieka-Upīša ielu panākts telpiskums, mākslinieciskais efekts un dinamika. Perfekta jumtu ainavas analīze, ievērotas divslīpju jumta tradīcijas un kultūrvēsturiski tradicionālu ieseguma materiālu gammas izmantošanu. Skaidrs funkcionālais plānojums.

U.Balodis: ir ieviestas korekcijas ģenerālplānā, uzlabojot jaunbūves attālumu līdz esošo ēku fasādēm. Atjaunota Birznieka-Upīša ielas telpas sajūta, bet nepietiekama reakcija uz blakus esošo koka divstāvu apjomu. Piedāvātās fasādes finansiāli dārgas, ir iespējams lētāks risinājums, saglabājot piedāvāto kompozīciju. Diemžēl plānojumā gaiteņa platums nav pietiekams, līdz ar to var mainīties kompakto istabu izmēri. Priekšlikums ir viens no labākajiem.

Citi prēmētie darbi

Avotiņš, Vincents un partneri

Autors: Jānis Ielejs

J.Allen: viens no priekšlikumiem, kas mainījis izsniegto plānojumu. Līdz ar to pirmā stāvā izvietotās studentu koplietošanas telpas zaudē savu vienotību, sadrumstalotas tiek arī komerctelpas un zaudēta pieejamība publiskai pasāžai. Problēmas var radīt apsaimniekošana, ja apjoms tiek sadalīts nelielās būvēs. Tomēr priekšlikums ir visveiksmīgākais no tam līdzīgajiem.

E.Kuļevska: apjomu skaldījums veiksmīgi risina insolāciju un telpisko sasaisti ar pilsētvidi. Izmantotie materiāli un krāsu tonalitāte iederas apkārtējā apbūvē. Veiksmīgi risināts publiskās/privātās ārtelpas sadalījums. Nav pietiekamas tehnisko telpu platības.

J.Mitenbergs: daļa iekškvartāla apjomu ir sagriezti tādā leņķī, kas saskan ar apkārtējās apbūves novietojumu, tāpēc samērā veiksmīgi tiek uzirdināta pagalmu telpa. Diemžēl apjoms Birznieka-Upīša ielā risināts samērā formāli. Fasādēm manāmi trūkst smalkuma un detalizācijas. Logu izbūve vienā plaknē ar fasādes apdari ir tehniski sarežģīta.
D.Celmiņa: ģenerālplāns izstrādāts veiksmīgi, izmantojot ugunsmūrus un atrisinot izsauļojumu visiem apjomiem. Kompozicionāli iederīgs pilsētas struktūrā. Diemžēl pagalmu dzegu augstumi neatbilst normatīviem, būvapjomiem pietrūkst sistēmas. Daļēji atbilst RVC TIAN prasībām.

M.Levina: plakanie jumti nav pieņemami RVC dzīvojamo kvartālu teritorijās tik liela apjoma būvēm. Piedāvāts koriģēts plānojums, tomēr apjomi arhitektoniski nepārliecinoši. Neatbilst RVC apbūves tradīcijām.

U.Balodis: būvapjoms izvietots oriģināli, strukturāli pamatots, labi reaģējot uz apkārtējo vidi un atrisina izsauļojumu. Fasāžu dizains un plakanie jumti neizteiksmīgi. Apjomu dalījums zemes līmenī saskalda koplietošanas telpas, kas ir svarīgs punkts uzdevumā. Priekšlikums neatspoguļo kopmītņu specifiku.

R.E.D. arhitekti, A plus solution, A.R.T. projekts

Autori: Viktors Zarakovskis, Antons Gonda, Andris Tomsons

J.Allen: pārdomāta un saprotama paskaidrojošā daļa. Piedāvātā monotonā apjoma atdzīvināšana ar krāsaino logu palīdzību nesniedz nepieciešamo efektu. Veiksmīgs komerctelpu plānojums un piedāvāto istabu skaits, bet nepietiekamas tehniskās platības. Jūtams pieredzes trūkums liela mēroga studentu mājokļa projektēšanā.

E.Kuļevska: simpātisks priekšlikums, kura arhitektūra tomēr neuzrunā. Pārāk vienkāršota, monotona fasāde, kurā nav nolasāma galvenā ieeja. Nepietiekami lielas platības atvēlētas tehniskajām telpām, publiskajām un komerctelpām.

J.Mitenbergs: priekšlikums uzrunā ar arhitektūras risinājumu tīrību un vienkāršību, kas vienlaikus uzskatāms arī par tā mīnusu – tā būvmasas atgādina izkrāsotas maksimāli pieļaujamās apbūves shēmas, kas tik lielā daudzumā kļūst nospiedošas. Lai arī Birznieka-Upīša ielas fasādi ir mēģināts atdzīvināt ar jumta izbūvēm, tomēr arī šī fasāde šķiet pārāk monotona un nedzīva. Funkcionālo risinājumu pamatā ir pasūtītāja piedāvātās shēmas.

D.Celmiņa: matemātiski aprēķināts apjoms, RVC nav pieņemams. Varētu būt biroja māja kādā rūpnieciskā teritorijā. Atbilst RVC TIAN prasībām.

M.Levina: neatbilst RVC apbūves tradīcijām. Īpatnēja ideja, kas vairāk līdzīga arhitektūras studiju meklējumiem – monotoni būvapjomi ar dažādu logailu krāsojumu. Tīra forma, bet varētu būt ilgtermiņā apgrūtinoša ekspluatācijā, nomainot pāris logu, piemēram uz PVC – zūd koncepta pievilcība.

U.Balodis: veikta ielas frontes fasāžu analīze. Apjoma arhitekoniskais risinājums rada tīrības un skaidrības iespaidu, tomēr upurē iespēju saudzīgāk attiekties pret blakus esošo koka ēku. Piedāvātais fasāžu iesegums ar alumīniju lieti noder iekšpagalmos, kur hroniski trūkst gaismas. Interesants liekas efektīgais izgaismošanas priekšlikums. Labiekārtojuma piedāvājums nav pilnīgs. Caur galēju kontrastu meklēta studentiem piemērota ēka.

DEPO projekts

Autori: Sandra Paulsone, Uldis Zanders, piedalījās Ginta Eglīte, Anita Rauda Žukovska, Kristaps Briģis, Mikus Grende

J.Allen: labi sagatavota ievada daļa. Pievilcīga fasāde, bet daudzās detaļas to saraibina. Veiksmīgi projektētas koplietošanas telpas, istabu sadalījums un skaits.
Priekšlikums atbilst visām prasībām, tomēr praktisku apsvērumu dēļ nav pieņemami slēģi logiem, arī to izmaksas būtu grūti pamatojamas. Vēlams, lai visām fasādēm būtu vienota toņu gamma.
E.Kuļevska: teritorijas plāns izmantots racionāli. Pagalma fasādes šķiet pārāk haotiskas izvēlēto toņu un lietoto materiālu daudzveidībā. Nodrošinātas nepieciešamās platības visām norādītajām zonām. Pārdomāta ugunsdzēsības transporta piekļuve ēkai, arī no iekšpagalma puses.

J.Mitenbergs: piedāvājums izstrādāts korekti, kā arī ir izpildīts pasūtītāja projektēšanas uzdevums. Tomēr lielākās šaubas rada kopējās arhitektūras vīzijas trūkums. Lai arī Birznieka-Upīša ielas fasādē ir izmantoti atsevišķi elementi no pagalmu būvapjomiem, šī apjoma arhitektūras risinājumi ir atšķirīgi un nav vienoti ar pārējās publiskās ārtelpas risinājumiem. Iekšpagalmu fasāžu risinājumi šķiet pārāk aplikatīvi un dekoratīvi.

D.Celmiņa: būvapjoms iederīgs esošajā ielas frontē. Fasādēs lietotie dažādie krāsu toņi un detalizācija saraibina kopainu. Veiksmīgs plānojums. Atbilst RVC TIAN prasībām, būtu izdodama būvatļauja.

M.Levina: veikta teritoriālplānojuma priekšnosacījumu analīze. Apjoma galvenajai fasādei laba dinamika un dalījums, lietoti tradicionālie divslīpju jumti ar izbūvēm. Pagalma fasādes uzirdinātas ar slēģu elementiem — pārāk dinamisks risinājums. Papildus ieviesti perforēti akustiskie slēģi pirmā stāva sabiedriskajām telpām pagalmā, kas ir centiens uzlabot nakts dzīves komfortu iemītniekiem.

U.Balodis: darbā vērojama pārdomāta un sistemātiska pieeja fasāžu kompozīcijas veidošanā. Slēģu risinājums pagalmos ir pretrunā kopmītnes garam — atvērtībai un gaismai. Plānojumi ievēroti atbilstoši prasītajam, labiekārtojums uzlabots.

Sagatavoja: Artis Zvirgzdiņš, balstoties uz konkursa materiāliem

Protokols
Visi darbi 

Konkurss studentu mājokļiem Birznieka-Upīša ielā

Dalīties ar ierakstu:

22
Pievienot komentāru

avatar
10000
4 Komentāru pavedieni
18 Pavedienu atbildes
0 Sekotāji
 
Visvairāk komentētais komentārs
Komentētākais komentāru pavediens
1 Komentāru autori
Rūta LeitanaitėRūta LeitanaitėRūta LeitanaitėRūta LeitanaitėRūta Leitanaitė Nesenie komentāru autori
jaunākie vecākie visvairāk balsotie
Rūta Leitanaitė
Guest
Miķelis

Cik saprotu no neoficiāla info, briti ar projektu strādāja jau pirms konkursa, tādejādi iegūstot “visnostrādātāko risinājumu”. Te mazliet tā kā pretrunas rodas, pārējiem tātad bijusi atvēlēta statistu loma. Ir mazliet atšķirība, ja strādā pie projekta 6 mēnešus ( salīdzinājums ) , konsultējas ar pasūtītāju, aizstaigā līdz būvvaldei, palīdz sastādīt konkursa noteikumus utt., vai tomēr pieslēdzas tēmai tikai pirms 2 mēnešiem ( salīdzinājums ). Ja tā, tad vietējie vienkārši ir apmānīti un izmantoti, jo piedalīšanās konkursā maksā naudu. Par tirgus atvēršanu. Te redzam pie kā tas noved – pasūtītājs var izvēlēties ārzemniekus, kuri sēdēs klusu un strādās jau 3 mēnešus pirms… Lasīt vairāk »

Rūta Leitanaitė
Guest
emigrants

kads butu risinajums, ja pasuitajs grib stradat tiesi ar britiem? tad varbut konkursu vispar nevajag? un ka jau ieprieks rakstiju tirgus pats sevi sakartos ja jau latviesu studijam viss liekas ok. latviesu birojiem tiesam vajadzetu padomat ka radit “pievienoto” vertibu savam vardam.

Un ja par so temu daziem birojiem vajadzetu nokauneties, ka var tiiiik traki ignoret apkart esosas koka buves un noteikumus.

Rūta Leitanaitė
Guest
Miķelis

Nokaunēties vajadzētu britiem, kuri brutāli uzlauza vietējo tirgus durvis, kamēr šie žāvājās un staipīja rokas naktsmicēm galvās. Pasūtītājs varbūt sapņo par 30 stāviem un tos bez konkursa iedēstīt vecpilsētā, neko nevar darīt – ja konkurss, tad konkurss, sapņot var savā gultiņā ar kakao uz naktskapīša un čībiņām zem gultas – šis ir publisks pasākums ar vienādiem noteikumiem visiem, – citādi arī vietējie lai apietu konkursus, var dibināt angļu kompānijas, paņemt darbā Kate, John utt. un nogrimmēties zem angļiem-nezinīšiem. Par kvalitāti vietējiem nav ko piesieties, vietējie ir vienkārši brutāli uzmesti.

Rūta Leitanaitė
Guest
Konstruktors

Vietējo arhitektu attieksme pret darbu (ir sagrābts viss ko var un nevar paņemt), totāla termiņu neievērošana, zema apziņa un atbildība par projektu kopumā arī piespied “Lielos” pasūtītājus izvēlēties NE vietējos arhitektus.

Nevajag vainu noņemt arī no MŪSU arhitektiem.

Rūta Leitanaitė
Guest
Miķelis

Maksājiet vietējiem tikpat cik angļiem, jeb trīs reizes vairāk un nebūs problēmu ar neizpildi un hronisku termiņu pārsniegšanu. Tas pie kā noved vietējo ignorēšana, tūlīt būs redzams ar ABLV ( amerikāņu sankcijas nozīmē faktiski kā teica pirāti “чёрная метка” finanšu pasaulē) , tas nozīmē ka valsts faktiski grauj savu reputāciju, un LMM projekts Skanstē tūlīt iebuksēs. Tā kā silti iesaku arhitektiem, kuri tur darbojas aši piestādīt rēķinus. Lielajiem pasūtītājiem vajadzētu nosūtīt skaidru ziņu – nepasūtīsiet projektus vietējiem, skaņosiet četrus gadus, centīsieties apiet konkursa noteikumus, skaņosiet sešus gadus. Tik vien, lai nosargātu savu tirgu.

Rūta Leitanaitė
Guest
Konstruktors

Cik esmu saskaries ar “Lielajiem” arhitektiem, tad summas kādas viņi izraksta/nes pasūtītājam nemaz nav mazas.

un no tā kvalitāte, izpildes laiks tik un tā NEpieaug 🙂

Skaistas bildes un vīzenes taisīt mēs labi makam, bet pārējais gan pieklibo. Visu “atrisinās” autoruzraudzības kārtībā, tāpēc arī var neiespringt pie projekta izstrādes. Izmaiņas un izmaiņas uz izmaiņām.

Jāsarga tirgus ir, bet pie pašu kvalitātes un sirdsapziņas mums gan ir jāpiestrādā, lai kaut ko pieprasīt.

Rūta Leitanaitė
Guest
Miķelis

Protams ka esam iesprūduši vizeņu posmā, nav ko liegties. Piedevām tās pat ir otrais un trešais “tējas uzlējums”. Bet jānodala divas lietas: Tirgus aizsardzība un kvalitātes celšana. Bez tirgus aizsardzības nebūs nacionālās arhitektūras skolas, kura var ko darīt kvalitātes celšanai un kaut kādu paradigmu apzināšanai, lai mēs būtu uz globālās arhitektūras kartes. Arhitektūra ir tirgus, ar visiem likumiem un pirmkārt tā ir pozicionēšanās māksla.

Rūta Leitanaitė
Guest
Miķelis

Bet kā pierādīja ABLV rīkotais LMM konkurss, ja turpināsim apgūt padomju laikā iedibinātās pielīšanas un roku bučošanas tradīcijas aizvien augstākos līmeņos, tad nevajadzētu brīnīties, ka pat Lielās arhitektūras fabrikas paliks bez darba.

P.S. Bet var jau būt ka arhitekts pēc definīcijas ir Lielo roku bučotājs, un ar to nodarbojies visos laikos. Aristokrātijas izklaidētājs un stresa noņēmējs.

Rūta Leitanaitė
Guest
Konstruktors

Welcome to European Union.

Mūsējie arī pat Šaoliņā padarbojās 🙂

Rūta Leitanaitė
Guest
Miķelis

Šaoliņā ,starp citu, bija kā reiz darbs, kurā bija laikmetīguma iezīmes. Lielākoties arhitekti, kuri sevi pozicionē Latvijā kā modernie, neko laikmetīgu, inovatīvu un pasaules garu saturošu nerada, to dara 50-gadīgie ar saviem darbiem, skat. SZK, Arhis, 8.am utt. Paradokss?

Rūta Leitanaitė
Guest
emigrants

Vai tiešām ar kvalitāti viss ok šiem piedāvājumiem? Vai Miķelis tā saka, lai tikai varētu turpināt savu propogandas mašīnu, ka LV arhitektūras meka, ja vien a) būtu tie labie pasūtītāji b) pieminekļi visu skaņotu c) būvnieki nebūtu nejēgas tad nu tikai dzimtu lielā Arhitektūra ar 3 lielajiem A burtiem. A tā nu neko padarīt. Un cik reizes lielākai jābūt autoratlīdzībai, lai A) vizualizācijas sakristu ar projekta iznākumu B) Projektējot tiktu vispār ņemts vērā pasūtītāja budžets. Amatieru līga, zems kultūras līmenis vai atkal tomēr kāds cits vainīgs ne paši? Un ja pieskaramies pašām organizācijām, tad kā ir ar: CAD standartiem? Darbnīcas… Lasīt vairāk »

Rūta Leitanaitė
Guest
Miķelis

Arhitektūra sākas no cieņas pret valsti, kur projektē. Ja atnāc un sāc diktēt noteikumus, tad esi visticamāk viduvējs arī pie sevis. Kolhāss – izcila analīze un izcils rezultāts. LMM – viduvēji rīkotāji, uzspiesti konkursa dalībnieki, tizla vieta un rezultāts viduvējs – Eiropā ļoti viduvējs. Akustiskā koncertzāle uz AB dambja – vietējie ar pilnām tiesībām un izcils rezultāts – pasaules līmeņa darbs. Šeit Birznieka Upīša ielā – negodīga sacensība, handikaps britiem izpētē un izstrādē un rezultāts zem vidējā Eiropā. Jā mūsējiem nebija nostrādāts, jā šis tas pieklibo, bet uz darbiem ir interesanti skatīties – tas nav britu nūģiskais stils, kur viss… Lasīt vairāk »

Rūta Leitanaitė
Guest
Miķelis

Es vietējo vietā skaņotu jūsu projektu divus gadus un saskaņotu tikai tad, ja jūs kolektīvi apēstu savus skaistos angļu katliņus + pasūtītājs savu gudrā Šerloka cepuri. Plus atrastu 3 briesmīgās latviešu omītes kaimiņos, kurām mazdēliņu ir juristi un kurām liktos, ka nodarāt milzīgu postu viņu dzīvokļiem, kas procesu pagarinātu vēl uz diviem gadiem un iepazīstinātu jūs ar Latvijas tiesu sistēmu. Plus periodiski jūsu kompāniju turētu aizdomās par naudas atmazgāšanu, jo saņemat Latvijas apstākļiem netipiski lielus autorhonorārus, kurus vajadzētu skrupulozi pamatot VIDā.

Rūta Leitanaitė
Guest
emigrants

Šaoliņā ,starp citu, bija kā reiz darbs, kurā bija laikmetīguma iezīmes. Lielākoties arhitekti, kuri sevi pozicionē Latvijā kā modernie, neko laikmetīgu, inovatīvu un pasaules garu saturošu nerada, to dara 50-gadīgie ar saviem darbiem, skat. SZK, Arhis, 8.am utt. Paradokss?

Rūta Leitanaitė
Guest
Arhitekts

Pag, tas ir nopietni?

Rūta Leitanaitė
Guest
Arhitekts

Citēju no Arta teksta: “Londonas birojs MJP Architects bija tie paši, kam projekta attīstītāji bija pasūtījuši priekšizpēti, kuras galvenais uzdevums bija noteikt potenciālo studentu un istabu skaitu, kā arī iznomājamo komercplatību izvietojumu būves pirmajā stāvā, ieteikt labākās publiskās/privātās telpas proporcijas konkrētajā, gandrīz 10 tūkstošu kvadrātmetru lielajā gruntsgabalā Birznieka-Upīša ielā. Izstrādātā priekšizpēte kalpoja par noteicošo materiālu konkursa dalībniekiem”.

Rūta Leitanaitė
Guest
Miķelis

Piedodiet, nevaru nomierināties. Pēc Mākslas muzeja domāju, nu nekas, kam negadās, iešāvām sev kājā, atdevām lietuviešiem. Pēc LMMM konkursa rīkošanas sāku kļūt mazliet tramīgāks, bet labi , mēs tādi viesmīlīgi vientieši, nu kam negadās, atdevām ārzemniekiem. Pēc Rail Baltic sāku satraukties, nu bet labi, labi un cēli mērķi visiem bija, nu varbūt saprāta balsī neviens negribēja ieklausīties, nu ļaunie onkuļi piemānija, tagad saka ka naudas norakt uzbērumu Maskačkas pusē nav un vispār centrs tuvākos divus gadus būs bloķēts autotransportam un neko citu kā sliedes nedabūsim. Bet tagad pēc šī konkursa saprotu, ka mēs kā arhitektu kopa esam …pī…….pīpīpī…..pīpī…..pīpī Jā, baigais… Lasīt vairāk »

Rūta Leitanaitė
Guest
jtd

Gudrākie aizbrauc arī tagad (to neatzīst vien oficiozā propaganda). Pat rodas jautājums, kāpēc Miķelis vēl joprojām tēlo antiņu tepat, bet ne aktīvi ceļ karalienes saimniecību.

Rūta Leitanaitė
Guest
Miķelis

Tas ir diezgan sarežģīts jautājums, 1945 bija spiesti aizbraukt, jo bija dzīvības briesmas. Tagad esam savā valstī, kur paši esam saimnieki. Bet kā tā iznāk, ka mums ir hūtes ielikteņi visos amatos. Taču jābūt bišķi stulbiem, lai klausītu kādu kurš dzīvo guļbūvē, un kuram visur rēgojas Soross. Soross gan jau ka par hūti nav pat dzirdējis. Tad kādā prāta līmenī jābūt palikušajiem, lai sākumā samestos 1 miljardu, klausītos visas tās muļķības, izglābtu svešas bankas, pieļautu tautiešu emigrāciju, vīriešu tikšanos numuriņos, iedomājies ,- pieauguši vīrieši tiekas viesnīcu numuriņos un viens otram sprauž batonus ausīs. Nezinu, tā liekas stulbuma augstākā pakāpe. Kā… Lasīt vairāk »

Rūta Leitanaitė
Guest
jtd

Pārlasi vēlreiz Azimovu/Šilleru … stulbums ir bezgalīgs.

Rūta Leitanaitė
Guest
Miķelis

Tas tiesa, bet gribētos lai mēs visi kļūtu pieauguši, pieaugušu nāciju nav iespējams iekarot un pakļaut. Kā tāda nācijas subkultūra – arhitekti, mēs varētu tā kā vairāk domāt par savām ģimenēm, savu peļņu, saviem konkursiem, – iztapšanas, roku bučošanas, pielīšanas laiks nu jau 27 gadus garām. Var jau būt ka nepavelti Mozus vadāja savējos 40 gadus pa tuksnesi, lai izmirst vesela paaudze kura dzīvojusi verdzībā. Mērķis jau bija tikai 2 nedēļu gājiena attālumā.

Rūta Leitanaitė
Guest
Miķelis

Ka pievienojos manas bijušās pasniedzējas teiktajam par meliem un Latviju: www. delfi.lv/…hp?id=49729007