Viens no ievērojamākajiem šī gada arhitektūras konkursiem Rīgā bija apjomīgam viesnīcas kompleksam nozīmīgā Vecrīgas vietā — tukšumā netālu no Rātsnama — vietā starp Tirgoņu, Kaļķu, Mazo Monētu, kur pēdējā laikā atradies lielākais vecpilsētas āra restorāns, bet pirms tam vairākas desmitgades — modernisma periodā celtais RTU laboratoriju korpusa gals. Pagājušonedēļ tika paziņoti konkursa rezultāti, — 13 iesniegto priekšlikumu konkurencē par labāko atzīts biroja LEGZDIŅŠ UN PARTNERI darbs, vēl vairāk nostiprinot šo autoru statusu Vecrīgas viesnīcu arhitektūrā.
Iecerētais viesnīcas komplekss, kura attīstītājs ir kompānija CITRA DEVELOPMENT, plānots septiņu stāvu augsts. Ēku ielas līmenī plānotas komerctelpas, augstākajos stāvos — 300 viesnīcas numuriņi, bet pagrabstāvā — SPA zona. Prasības atjaunot zudušo vecpilsētas audumu, ievērojot gruntsgabalu dalījumu, mērogu, kā arī pagalmu veidošanas principi, un — kā to savietot ar nepieciešamajām viesnīcas funkcionālajām prasībām un apjomu, — tas bija sarežģīts uzdevums konkursa dalībniekiem.
Vecrīgā ne viena vien no jaunajām viesnīcām ir veidota uz diviem vai vairākiem vēsturiskajiem gruntsgabaliem, kas atspoguļojas arī būvju apjomu arhitektūrā. Šis varētu būt viskomplicētākais šāds piemērs, jo plānotā viesnīca aptver astoņus kādreizējajos zemesgabalus divos atsevišķos kvartālos, ko atdala šobrīd zudušais Mazās Jaunavu ielas posms. Šie vēsturiskās pilsētvides nosacījumi bija viens no svarīgākajiem konkursa aspektiem, un saprotams, ka arī iesniegtie darbi svārstās amplitūdā starp kompleksa vizuālu vienotību un — uzsvērtu dažādību.
Žūrijas komisijas atziņas un rekomendācijas
Konkursa žūrijas komisijas atzinumā uzskaitīti aspekti, pēc kuriem tika vērtēti konkursa darbi: vēsturisko zemes gabalu robežas, pagalmu veidošanas principi, ēku augstumu veidošanas normatīvā sistēma, fasāžu dalījuma un arhitektūras risinājuma kvalitāte, Vecrīgas jumtu ainava un publiskās ārtelpas kvalitāte.
Iesniegto darbu funkcionālie risinājumi ļauj secināt, ka strikta pieturēšanas pie visiem apbūves noteikumiem, it sevišķi pagalmu un gaismas šahtu izveidošana mazajos zemes gabalos, ir viesnīcas tipoloģijai neatbilstoša, rada samocītu un nefunkcionālu telpu plānojumu. Lielākā daļa darbu piedāvā šo pretrunu atrisināt meklējot kompromisus un tālākajā projekta realizācijas gaitā lūgt NKMP atļauju mazos zemes gabalus apvienot. Žūrijas komisijas locekļu diskusijas rezultātā tika pieņemts lēmums vērtēt arī tos darbus, kas piedāvā atkāpties no prasības ievērot zemes gabalu robežas, priekšroku dodot tiem darbiem, kas vēsturiskās robežas un pagalmu principu ievēro iespējami tuvināti apbūves noteikumiem.
Rezultāti
Žūrijas darbs norisinājās divās kārtās — pirmajā atsijājot tos, kas neatbilda izvirzītajiem konkursa kritērijiem, bet otrajā — padziļināti izvērtējot sešus labākos priekšlikumus. Rezultātā noskaidrotas trīs godalgotās vietas (attiecīgi — 15, 10 un 5 tūkstoši eiro) un to autori:
1. vieta — BELLATOWN — LEGZDIŅŠ UN PARTNERI
2. vieta — DEVIŅAS MĀSAS — RUUME arhitekti
3. vieta — DIMD — SARMA & NORDE Arhitekti
Žūrijas vērtējumi
1. vieta — BELLATOWN — LEGZDIŅŠ UN PARTNERI
Labs Vecrīgai raksturīgs ēku būvmasu kārtojums un dalījums ar pietiekoši diferencētu detalizāciju un jumtu ainavu. Mūsdienīga forma un faktūru kolāža fasādēs, nepadarot arhitektūru totāli monotonu.
Vienlaikus arhitektoniski telpisko veidolu raksturo haotiskas un pretrunīgas formas kompleksa apjomos. Ievērota dzegu augstumu sistēma, jumtu ainavas prasības un gruntsgabalu dalījums fasāžu risinājumos. Atšķirīgu materiālu un formālo motīvu pielietojums fasādēs atbilst Vecrīgas kontekstam. Veiksmīgs risinājums ar torņa formas repliku.
Zemes gabalu robežas un pagalmu veidošanas principi daļēji ievēroti. Funkcionālais risinājums viduvējs, daļa numuru bez dabīgas ventilācijas un plānojums “samocīts”.
2. vieta — DEVIŅAS MĀSAS — RUUME arhitekti
Labs būvmasu kārtojums un dalījums pret Kaļķu, Tirgoņu un Mazo Jaunavu ielu, trūkst atbilstošas kvalitātes dalījuma pret Mazo monētu ielu “B” kvartāla posmā, priekšlikums zaudē ar savu vienmuļi monotono fasāžu apdares risinājumu, pārāk monumentāls, Vecrīgai neraksturīga jumtu ainava pret Tirgoņu un Kaļķu ielu. Ievērota dzegu augstumu sistēma, jumtu ainavas prasības un gruntsgabalu dalījums fasāžu risinājumos.
Salīdzinoši vienveidīgo materiālu un formālo motīvu pielietojums fasādēs nosacīti atbilst Vecrīgas kontekstam, tomēr viesnīcas kompleksa kopiespaids ir pārāk monotons un nav vērojama vēlme meklēt konkursa noteikumos prasīto “mijiedarbību” ar tradicionālo Vecrīgas apbūvi. Trūkst detaļu un dažādības fasāžu plastikā, lai gan šis jautājums ir atrisināms tālākā projekta attīstības gaitā. Samērā neveiksmīgi izpildīta funkcionālā programma, nav ievērotas standarta numuru platību prasības un vēlamais skaits.
Zemes gabalu robežas un pagalmu veidošanas principi nav ievēroti, tomēr veiktās analīzes rezultātā tiek piedāvāts veiksmīgs kvartālu “iekšējo ielu” princips, kas ļauj veidot racionālu funkcionālo plānojumu un iegūt numuriņus ar dabīgo dienas gaismu un vēdināšanu.
3. vieta — DIMD — SARMA & NORDE Arhitekti
Labs fasāžu dalījums būvmasu kārtojums un jumtu ainava, bet trūkst fasāžu detalizācijas. Ievērota dzegu augstumu sistēma un gruntsgabalu dalījums fasāžu risinājumos. Jumtu ainava atrisināta labi, būvapjomu mērogs un dalījums labi iekļaujas pilsētbūvnieciskajā situācijā, dodot Vecrīgai raksturīgo sajūtu un vienlaikus nezaudējot kompleksa veselumu.
Jūtama pietāte pret vēsturiski iedibināto tradīciju veidot apbūvi no dalītiem apjomiem, neradot pretrunu jauno būvapjomu saderībā ar apkārtnē esošās vēsturiskās apbūves apjomiem. Materiālu un formālo motīvu pielietojums fasādēs nosacīti atbilst Vecrīgas kontekstam, tomēr viesnīcas kompleksa kopiespaids ir pārāk vienmuļš un kontrastējošs ar apkārtējo vidi, pietrūkst neliela mēroga detaļu. Augšminētās risinājuma problēmas būtu viegli novēršamas tālākā projektēšanas gaitā dažādojot fasāžu apdari.
Zemes gabalu robežas un pagalmu veidošanas principi ievēroti visprecīzāk. Funkcionālā programma izpildīta nepilnīgi, nelielais numuru skaits ir ekonomiski neizdevīgs.
Konkursa žūrija
Konkursa žūrijā no pasūtātāja puses bija pieaicināti arhitekti Ervīns Timofejevs, Juris Bērziņš, Sandra Levāne, Arhitektu savienību pārstāvēja Andis Sīlis, Rīgas pašvaldību — Attīstības departamenta pārstāvji Viesturs Brūzis un Aigars Kušķis, bet no Nacionālās kultūras kultūra smantojuma pārvaldes — Inguna Jekale.
Ieguldītais darbs 1.vietai ir milzīgs. Un kopumā tas viss izskatās labi, izņemot atsevišķas vietas – piemēram fasādes apdari, kur parādās tā kā nobīdīti laukumi. Vēl mazliet “pārķerts” ir ar stūri, kur jumts gandrīz nolaižas līdz gājējiem. Bet visumā ļoti patīkams iespaids, kur autori gan jau noslīpēs vietas, kuras “mazliet peld”. Neuzbāzīgi, vēsturisko apjomu atgriešana pilsētai ar citu – modernu izpratni. Protams “logi nobīdās”, bet esmu jau samierinājies, laikam tie ir mūsu griesti. Maza atkāpe. LTV raidījumā par Bauhaus amerikāņu kritiķis izteica interesantu domu – mēs visi dzīvojam bauhaus estētikā, sākot no ēkām un beidzot ar iPhoniem un viņam liekas, ka… Lasīt vairāk »
Jā, un rakstam kas mums nepatīk, neliekas izdevies vai tieši otrādi ir atradums. Cienam viens otru un palīdzam autoriem pārlekt vienu pakāpienu. Ar iepriekšējo Gata projektēto viesnīcu tas izdevās lieliski 🙂
Tīri kā vēsturniekam viens jautājums: cik izmaksā viens tāds konkursa darbs? Un zinot +- atbildi: Angļu Džentlmeņu klubs tagad ir laimīgs, ka konkursos piedalītais vairs nevar eskvairi, jo finansiāli tas nav pavelkams? Das geht? Tādā veidā izdzīvos tikai viens Nemirstīgais? Un tas būs Angļu Džentlmenis?
Vai vēsturiskās zemes gabalu robežas Vecrīgā ir tiešām neaizskaramas, kā esam radināti domāt pēdējo 30 gadu mantojuma aizsardzības politikas paradigmā? Vai arī — pietiek vien ar to, ka ēka, kas uzcelta pa vairākiem gruntsgabaliem, tikai ārēji izskatās kā vairākas ēkas, pa ja iekšpusē tā ir viena, nekādi neatdalīta struktūra? Un vai šādā gadījumā labāk, ja tāds (vienā piegājienā celts) kvartāls ārēji izskatās pēc rotaļu pilsētiņas ar uzsvērti atšķirīgām mājām, vai labāk, — ja tomēr sajūtama kāda vienotība (ja arī ne viengabalainība)?
Visas vecās vācu pilsētas un Rīga ir viena no tām, tiek atjaunotas līdzīgi. Esmu bijis pilsētā, kuru krievu bumbvedēji noslaucīja no zemes virsmas, un vācieši uzcēla atpakaļ 1:1 ar visiem cakainiem fahverkiem un dakstiņu jumtiem. Šeit tomēr piegājiens modernāks. Neesmu sajūsmā par betona kluci pretī Origo, kurš ir “viengabalains” un kurā sajūtama vienotība 😉 Masīvas konstrukcijas, piem tirdzniecības centrs Patollo, Šķēles mājas Dzirnavu ielā, izjauc visu Rīgas struktūru. Šāds piegājiens tomēr ir saudzējošāks.
Gata priekšlikuma mērogs atbilst Vecrīgas struktūrai un nebūs svešs vācu burgeriem, kas te atbrauks un izbrīnā lūkosies un Stum un Velc Rātsnama apjomu. Pat Armanda viesnīcā uz Kaļķu ielas ir realizēts līdzīgs piegājiens, kaut protams apdare ir drosmīgāka 😉 Hāsa namam kā Vīnē pretī Stefana katedrālei te neviens nav gatavs, un izskatās ka nekad nebūs, jo konkuros bez studentiem nekas tāds netaps. Drosme mums Latvijas arhitektiem nepiemīt jau no padomju laikiem.
Šis varētu būt ļooooti slikts precedents Rīgas vēsturiskajam centram, ja tiešām tiks pieļauts (bez pamata, lieki) parceles apvienot. No sērijas – “ja ļoti gribās, tad var!” Nu, kur vēl tālāk.. Skumji. Un to, izrādās, aizstāv Pieminekļu inspekcijas pārstāv-is. Uzskatu, ka parceļu dalījumu ar visu no tā izrietošo bija un ir pienākums saglabāt! Tas ir Vecrīgas raksturs, un tādai tai būtu jāpaliek paaudzēs. Nevis jāpakļaujas dažādām iegribām. Kā tagad. Patiesībā, bija iespēja to saglabāt! Pie nosacījuma, JA pieturētos pie konkursa nolikuma. Ja ne tas, kas notika, kas noticis, uz ko ejam, virzamies tagad… Tas, ka šo konkursa prasību un nosacījumu, kas… Lasīt vairāk »
Vispār varēja būt konkursi par katru atsevišķu parceli un tad skatīties kā saskaitāmie kopā labāk izskatās . Būtu viss daudz atraktīvāk un interesantāk.
Ingurd, domā rezultāts bija zināms pirms konkursa?
Konkrētie zemes gabali N-simts gadu gaitā ir mainījuši savu konfigurāciju, tas ir normāls process kurš, manuprāt, var turpināties sabalansējot vēsturi ar spēkā esošajiem būvnoteikumiem un loģisku funkcionalitāti. Ingurdam. Daži gabali 100m2 (sic!) -250-270m2 lieli. Gribi pamēģināt investēt izpildot evakuācijas kāpņu, iekšpagalmu un brandmūru noteikumus [katrā ggabalā]? It sevišķi tajā vienībā, kurai tarapecveida konfigurācija ar garenām ķeskām? Kredītu bankā nedabūsi pat ar trīskāršu nodrošinājumu ibo visas iespājamās funkcijas nobankrotēs. Par procedūru – organizātori lūdza iespēju mazos gabalus apvienot, pieminekļi teica nē, bet tad paliek kičīgais alusdārzs forewer. Esot vienojušies par jautājuma atkārtotu izskatīšanu redzot konkursa rezultātus. Zvirgzdiņam – man arī izteikti… Lasīt vairāk »
Skaidrs ka laika gaitā viss mainās, pat zemesgabali, tomēr Vecrīgai jau piemīt kāds mērogs. Tas ko izdarīja Ulmanis ar savu Finansu ministriju, nav diez ko gudrs pasākums. Vinnējušias darbs jau nu galīgi nav postmoderns. “Logi nobīdās” ir pēdējo 20 gadu rietumu “atradums” – “jaunais bauhaus”, tā sakot. “Labā A” Vecrīgā? Visiem suitiem tikko sklandu rauši izkrita no rokām, piedevām vienlaicīgi. A Vecrīgā vispār nav, tad jārīko starptautisks konkurss, lai vācieši parāda kā tās lietas darāmas, lūk šo gan no ārzemniekiem var pamācīties, nevis MMM un citas brīvstāvošas kultūras būves. Par investoriem. Jābūt mazliet ķertam, lai šobrīd investētu Rīgā, konkrēti Vecrīgā… Lasīt vairāk »
Viss jau Andi jauki feini… Baigi jau nemainīja līdz pat vaļņu un atlikušo mūru nojaukšanai.. KUlmanis šo to pasavēra un apgreidoja. Vai Ok, tur diskutē, kam pie sirds Musolīni&co arhitektūra, tam ģeld, kam tīk viduslaiku vecpilsētas tradicionālais mērogs so so . Tāpēc jau prātīgi bija divas stadijas konkursam – pilsētbūvnieciskā, otrā māksla, bet kā vienmēr, ietaupīja laiku un peso, bet vai ieguva ko tālāk virzāmu? Pilsētbūvnieciskajā tad arī tos škēpus par dalījumu izlauztu ( jā/nē, kādā mērogā un veidā utt…) Problēma spēles noteikumi. Daži tomēr diezgan cieši turējās pie gr.gabala dalījuma, cik nu redzēju, tagad tā kā pamuļķu lomā. Ar… Lasīt vairāk »
Nu, bija daži priekšlikumi, kas ne tikai vienu, bet abus kvartālus risināja vienā formu valodā un materiālos, būtu vēl iespaidīgāk par Finministrijas kluci, izrādās, ka arhitekti var domāt arī tā.. Points jau ir atrast vecrīgai draudzīgu mērogu. Un nolasās mērogs apjomos/fasādēs nevis nesaprotamos brandmūros ēkas iekštelpās. Cita lieta, ka būvējot vienu funkciju a la sadalītu, vienlaicīgi un viena arhitekta projektētu, jebkurā gadījumā rodas feika sajūta. Pirms konkursa bija izstrādāts “aploksnes” 3Dmodelis, tur jau bija redzama problēma ar pārāk lielo masivitāti. Ar to modeli investors gāja pie pieminekļiem saskaņot apvienošanu un dabūja kurvīti – esot jāredz konkrēti priekšlikumi. Tagad ir priekšlikumi… Lasīt vairāk »
Kurš arhitekts bija izstrādājis pirmsprojekta 3-d modeli? Kas traucēja par šo – faktu, procesu, personu un, jā, modeli kā failu – korekti informēt arī dalībniekus?? Jautājums arī LAS ( lasi – cik ilgi tā turpināsim, kā “LV ierasts”?) Kas attiecas par “50..60%-iekiem”, kā saki… viens jau gan balvu saņēmis. Tā kā – neizbalsoja gan investors )) _;) Tad kas traucēja arī kādu, kas programmu izpildīja, novērtēt? Bet, nu, šis pēdējais jautājums – vairāk retorisks, protams… ) Doma, ko izsaki pirmajā rindkopā – interesanta – “būvējot vienu funkciju a la sadalītu, vienlaicīgi un viena arhitekta projektētu, jebkurā gadījumā rodas feika sajūta”…… Lasīt vairāk »
Njāāā…. Sic transit gloria mundi! Pēdējos divos komentāros, kolēģi esat pateikuši esenci par šo situāciju. Ja viena olekts tad viena, un konkursam bija jānotiek divās kārtās – pilsētbūvnieciskais, un pēc tam deja ap katru pilsētbūvnieciskā konkurša tapušo apjomu. Saprotu klienta ņemtni, ka gribās racionālu lielu viesnīcu, bet vai nenotiek tas pats pret ko savulaik nikni cīnījās J.Dambis saistībā ar mega funkciju Galerija Rīga ( AEV)? Tur Buldozers iespieda sienā šamo, līdz ar to ir kas ir. Nav Vecrīga vieta tādam mono funciju klucim, vismaz ne šajā vietā ar tās mērogu. No sākuma vajadzēja tikt skaidrībā ,kā to pilsētbūvnieciski telpiski-funkcionāli saskaldīt… Lasīt vairāk »
Kam zapte, kam džems, kam sula!
Mansarda stāvu skaita sacensības turpinās.
Lai sulīgs visiem Jaunais!
Interesanti klausīties argumentāciju par viengabalainu/neviengabalainu apbūvi un par vēsturiskā imitāciju. Es drīzāk gribētu padiskutēt par Vecrīgas vidi kā tādu un ko tā nozīmē Rīdziniekam/NERīdziniekam. Galu galā, brīdī, kad tikpat kā jebkurš sevi cienōšs Rīdzinieks pārtūriskotajai Vecrīgai met līkumu, jautājums būtu – kas ir mērķauditorija visam šim jampadracim? Es, protams, siltā atmiņā turi savus patsmitgadnieka laikus, kad Vecrīga bija vietējo magnēts un tūristi tikai pa brīsniņam izsoļoja cauri mūsu pārņemtajiem Līvu/Doma/Pils laukumiem. Vel nesen biju gatavs šķēpus laust par to, kam tad īsti pieder, teiksim, Līvu laukums un vai to būtu saprātīgi aizbūvēt. Bet šeit…skaidri redzams, ka mērķauditorija NEBŪS Rīdzinieki!!! Vai tas ir svarīgi, vai viesnīca… Lasīt vairāk »
Zen UNESCO širmja te nekā nav, pietiek paskatīties uz Rail Baltic jauno tiltu, kas ir lētuča lētucis. Nu, vispār arī Rātslaukums ir lētuča lētucis. Vecrīga ir skaļa, smirdīga un pilna ar zviedzošiem angļiem, kāda vairs tur pilsēta rīdziniekiem. Mūsu jaunības Vecrīgas vairs nav, Mik. Un patiesībā cīņa bija zaudēta kad tapa Rātslaukums ar visu kičīgo apbūvi. Šis darbs diezgan godīgi fiksē iepriekš paveikto un izpildīts profesionāli tam sapratnes līmenim, kas valda Vecrīgas sargu kambaros. Īsti autoriem pārmest nav ko.
Bet tad, lūdzu….par ko ta te tā cepšanās?!! Kas tad it TAS ko mēs Vecrīgā uz šo brīdi sargājam? Varbūt metam mieru un atzīstamies paši sev ka esam radījuši “Snow Globe” (piedodiet, tehnisks termins) pilsētas centrā un ir par vēlu satraukties!
Jā, pilnīgi piekrītu, nav ko te vairs satraukties!
SZK pe biroja ir dzīvoklis Kalēju ielas 3. stāvā, vasarā gulēt nav iespējams līdz 5iem rītā, angļi uc idioti ālējas līdz bezsamaņai. Ofisiem blaknes – klients piebraukt nevar, stāvēt maz kur un besīgi dārgi. Vietējo nav un skaidrs, ka būs arvien mazāk, bizness tikai uz tūristiem turās. Kādi varianti? – sargājam tūristu plūsmu.
Ko par to – centra attīstības perspektīvām (jēgu) un iespējām – saka Rīgas pilsētas galvenais arhitekts? Ā, pareizi, tāda jau nav.. …
Domā, ka pat ja mums kā aklām vistām trāpītos ģeniālākais Galvenais arhitekts tad nu gan viss [ekonomika, dzimstība, būvnoteikumi] izmainītos? Tūrisms ir posts kas ienes piķi, ne Rīgā vien. Savienot piedzērušos britus ar normālu dzīves telpu un Mantojuma padomes konservatīvismu ir diezgan utopisks naivums.
Pilsētas galvenais arhitekts vispār 8 gadus nebija manāms, nebija neviena spilgta uzstāšanās TV, neviens programisks raksts laikrakstos, nebija diskusijas par Rail Baltic, kādam jāizskatās tiltam UNESCO aizsargātā pilsētā, kur labāk jāceļ koncertzāle utt. Pie mums vēl vēlīnais padomju periods, kad visi pavērtām mutēm gaida Kultūras ministrijas viedokli: kā Puntuls teiks, tā tuntulēsim. Nerunājot par RTU AF, kuriem idejas vispār nav ko tagad darīt, kas redzams no tā kā viņi izdaiļojuši RTU Studentu pilsētiņu, protams sev, nu bet protams, nokožot to labāko kumosu – bijušo RPI ēdnīcas telpu. Visticamāk nākamais sēdēs klusiņš kā pilnu muti ūdeni saņēmies un tikai mās ar… Lasīt vairāk »
Protams, neies jau nu taisīt facecontrol pie trapa Heathrow…tomer, es uzskatu, ka radot zināmu vides kvalitāti, var ietekmēt pašu vidi un tās dalībniekus. Es uzskatu, ka arī Vecrīgā (līdzīgi kā par to esmu bļaustijies vispār centra aprisēs) nepieciešams radīt infrastruktūru kvalitatīvai dzīves videi ģimenēm. Tā piemēram…kur ir palikuši tie retie rotaļu laukumi bērniem Vecrīgā? Labi, iemeta vienu bedrē pie Doma, bet ar to nepietiek. Pie viesnīcas Rīga, konkursā uzvarēja “kļumba” ar auto satiksmi ap to. Vai tā ir uz iedzivotaju koncentrēta vide? Bez tam, es tagad vairs īsti nezinu vai Vecrīgā ir palicis kaut viens sakarīgs pārtikas veikals? Un visam pa virus ir auto satiksme. Labi, konceptuāli… Lasīt vairāk »
Ir tie rotaļu laukumi – Bastejkalnā, Vērmanes dārzā un vēl šur tur. Pārtikas veikali arī – tādi mazie Rimi sataisīti. Izejot tur cauri vasaras vakarā – nu nē, tur tikai bērnus bruņukreklos un ķiverēs var laist, uzreiz pakļūs zem trakajiem ar skūteriem. Tā vieta vairs nav domāta ģimenēm ar bērniem, es gan nezinu kā tur jūtas mūķenes katoļu klosterī pie Saeimas, jo viņām taču gulēt jāiet kādos desmitos. Vecrīgu dzīvošanai esam zaudējuši, pat oligarhi dzīvo tagad Klusajā centrā 😉
Būsim, Mik, reālistiski. Rīga ( Centrs līdz pat dz.ceļa lokam) vēsturiski ir bijusi mietpilsoniska birģeru pilsēta, kur tomēr katrs namīpašnieks, un kā rāte kopumā, ir domājis par maksimālo programmu savā gr. gabalā ( kādi skvēri, kādi priekšdārziņi savā gr. gabalā, ja neskaita zonu ap bijušo militāro zonu – mūri , vaļņi, glasiss, ko vien vērta ir Rīgas patiesā seja ielas fasāde v. iekšējā fasāde.). Bez tam pēdējos gadu desmitos Centru sagandējis ir īres likuma neesamība, kā arī NĪN jautājums. Ar NĪN vajadzēja vienkāŗši, gribi marinēt bez saimnieciskas darbības, maksā ragā ( kā attiecībā uz lauksaimniecības zemes neizmantošanu, aizaudzēšanu). Tad arī… Lasīt vairāk »
Ben…redzi, tiesi par so aspektu butu verts atgadinat piemineklu sargiem. Citadak, vini to vien redz ka izcakatas fasades un kapnu telpas. Es ieteiktu, teiksim, tos neapsaimniekotos graustus nevis aplikt ar strafiem, bet vienkarsi nojaukt un iekartot parcinus/skverinus/rotallaukumus. Nu nepietiek ar Vermaniti/ Esplanadi un Viesturdarzu lai pievilinatu centram ģimenes.
Traks neesi. NĪ īpašums ir svēts. Te grausti var stāvēt 30 gadus no vietas pat uz Marijas ielas. Nojaukt? Ko vēl ne? Te taču katrs grausta īpašnieks ir miljonārs, kas gaida savu Fortūnu.
Jo Rātslaukums principā nebija domāts rīdziniekiem, bet drīzāk tūristiem ar fotoaparātiem, kuriem patik cakainās fasādes. To varēja uzcelt pietiekami lielu ērtu, ar jauniem apjomiem, kas reprezentē 2.republiku, bet pamanijās iespiest vēl vienu ielu ar Lielo melno plānu uz fasādes viesnīcu un piekabināt okupācijas muzejam vēl vienu apjomu. Tur taču tik daudz gudru sviedru izsvīda n-tajās sapulcēs, lai radītu ko tik neērtu, mazu un absolūti nereprezentablu. Pikolo. Antipubliskā telpa. Maza, neērta, neiekārtota, bez apzaļumojuma. Telpas bija ka vai cik, tai skaitā tā, kuru tagad apbūvē. Cik tur dūšīgi arhitektūras doktori kala, vienos sviedros bet iznāca….čiks.
Latviešu arhitekti droši var izlaist grāmatu “City Hall Squares for Dummies” , nekas tizlāks par mūsu Rātslaukumu pasaulē nav redzēts.
Balva – Gadsimta Biete! Trakākais, ka katrs jaunpienesums to padara aizvien trakāku.
🙂 Droši vien vajadzētu ieviest speciālas zīmes, lai ārvalstu arhitektūras žurnālu redaktori šo visu var atrast – varētu saukties “Latviešu rozā sapnis” ( par Bieti tā viņi arī uzzinātu ). Bet domāju mūs sagaida vēl neviens vien pārsteigums, jo nupat uzslietā sarkanā norūsējošā atmiņu siena ( nepārprotam, Miķelis ienīst lielkrievu šovinismu un vienkārši totālo idiotismu – šī nācija šobrīd pierāda ka ir viena no stulbākajām nācijām pasaulē un mums vajadzētu sapakot visus uzdāvinātos bronzas Puškinus, iesaiņot Bagrationa pieminekli kopā ar Gulbja ezeru notīm un aizsūtīt šiem idiotiem, lai tik murgo par īpašo jūtīgo krievu dvēseli, pasaules glābšanu, panslāvismu, pareizticīgo popu… Lasīt vairāk »
Kārtējais konkurss, kur žūrija izrāda nekompetenci. Maina noteikumus konkursa vērtēšanas laikā. Nolikumā bija noteikts, ka zemesgabalus nedrīkst apvienot. Konkursa dalībnieki vairākas! reizes uzdeva jautājumu- vai tiešām nedrīkst apvienot. Nē, nedrīkst. Rezultāts- drīkst. Izrādās, kā tagad skaidro žūrijas loceklis- 8 kāpņu telpas, ugunsmūri un pagalmi nav izdevīgi pasūtītājam. Kāpēc to nevarēja skaidrot konkursa norises laikā? Joprojām nav skaidrs kādi tad ir vērtēšanas kritēriji.
Nē nu nevajag pavērtām mutēm klausīties žūrijā, jādomā pašiem. Kopš laika gala, it sevišķi NRJA, konkursanti mēdz pārkāpt noteikumus un radīt kvalitatīvus risinājumus. Šoreiz žūrija izrādījās domājoša, ne kā Liepājā – ar tupiem zīmuļiem un oranžām saulesbrillēm. Ja gribas izpildīt prasības nedomājot, laipni lūgts uz Rīgas Pilsētas attīstības departamentu, tur akurāt visi kā ebreju rabīni velk Talmudam līdz 😉
Tu tikko izsmēji rātslaukumu ar cakainajam fasādēm. Bet par ko tad bija šis konkurss?
Par to kā aizpildīt padomju sarkano barbaru izrautu robu pilsēttelpā. Bet ir viena nianse – to apmaksā nevis pilsēta, bet privātie investori. Līdz ar to arī jāsaprot viņu interese radīt biznesa plānu, kurā varbūt pēc 10-15 gadiem parādīsies kādi nebūt plusi. Tā kā salīdzinām mūsu peisu garumus 😉 Vajadzēja riskēt, dažreiz risks atmaksājas. Bet tikai dažreiz.
Te nu gan, Miķeli , laid Raini. Jenķīzeros par šādu attieksmi – uzliekam Nikolaju pašu noteiktajiem nosacījumiem, visa kompaška ( Pasūtītājs, NKMP, RDPAD( būvvalde), LAS pārstāvji, nolikuma rakstītāji/organizētāji) iegrabētu uz pāris mio, arī nešaufeļu Eiropā būtu konkrētas mantiskas nepatikšanas. Ja nav noteikumu pasaki, ka nav noteikumu, un vari laist frīstailā, ja esi pateicis turies pie tiem. Tāpēc jau augstāk minēju, 2 kārtas, 1. kārta pilsētbūvnieciskā vīzija ( tur tad arī noteiktu pareizākos nosacījumus konkrētajai vietai), tad 2. kārta dejas jau ap konkrētām stingrām vadlīnijām. Visi apmierināti. Tomēr LR visiem patīk purvs, kur nekas nav skaidrs, kur nekad nevar zināt kā… Lasīt vairāk »
Nuu…Ja tu suitu ballē uzlūdz uz deju skaistāko meiteni, tad tev ir tikai divas opcijas: pirmā – tu dabū ar ozolkoka dēli pa pakausi un krīti ar taisnām kājām ar seju pret zāli, otrā – tu nodejo deju un dabū tāpat ar dēli pa pakausi un krīti ar taisnām kājām ar seju pret zāli. Nepārprotiet mani, es te tikai atnācu palikt absorbējošu tepiķīti Gatim pirms kritiena, jo viņam bija dūša uzlūgt meiteni.
Tā kā varu apstiprināt – laižu Raini 😉
Tu ar tai konkursā piedalījies?
Runa nav par konkursa darbiem, bet par nolikumu un noteikumiem, ko žūrija neievēro. Un neiekļauj vērtējumā
Žūrija Latvijā nestrādā pēc vienota algoritma, tāpēc katrā konkursā var vērtēt to ko viņa grib, kā viņa grib un subjektīvi izvēlēties uzvarētāju vai diskvalificēt izlecējus. Konkursa rezultātus apstrīdēt nav iespējams. Gluži kā nav iespējams apstrīdēt vienu vai otru būvnoteikumu piemērošanas normu. Kā žūrija lēmusi, tā arī ir. Tagad visiem atliek samierināties un gatavot zīmuļus nākamajam konkursam, ja vien naudas pietiek dzēšgumijām.
Nē, Miķeli, kaut kā neiedvesmoja…
Atceries filmā “Baiga vasara” bankas direktors ( aktieris Pēteris Liepiņš ) iegriežas pie veca ebreja lai nopirktu vācu pasi, lai varētu aizlaisties ar pēdējo kuģi uz Vāczemi. Un tas tam jautā: “Hoflingers vai Goldfingers?” Bankas direktors tur nodod baigo triādi, un vecais ebrejs atbild: “Skaidrs, Goldfingers!” Vācu pase ar Goldfingera uzvārdu ir patiešām vērtīga 🙂 Bet varbūt tur bija arī cits uzvārds 🙂 Katrā ziņā ar pēdējo vācu kuģi aizbrauca onkolis Poškus ( aktieris Eduards Pāvuls ). Labi aktieri starp citu bija. Nu saprati, Ben 🙂
Miķeli, vai tev kādu laiku atpakaļ netapa “fairplay” uzsauciens tepat a4d? Man gribētos domāt, ka pie fairplay pieder kā kvalitatīvi izstrādāti un pārdomāti nolikumi, tā arī kompetenta žūrija, kas ciena dalībniekus un paģēr vienādus spēles nosacījumus visiem.
FairPlay uzsauciens bija kļūda, jo kuru tas Latvijā interesē? Kurš taisās te ikdienā tā dzīvot? Kurš ievēro FairPlay? Kurš uzskata ka jāievēro FairPlay? Neviens, irtin neviens. Par FairPlay vari aizmirst, te tomēr nav Rietumu demokrātijas zeme – mēs esam viscaur savtīgu, egoistisku indivīdu kopums, kurš nekad nav ievērojis FairPlay un neievēros.
FairPlay nozīmē arī atbilstošu konkursa budžetu, kur vairāk vai mazāk samaksā visiem – žūrijai un dalībniekiem. Šādam konkursam pēc analoģijas ar rietumu budžetam bija jābūt vismaz 100k eur. Ko tad jūs piedalaties konkursos bez normāla budžeta un pēc tam īdat par rezultātu?
Anglu Dzentelmenu kluba bauslis nr.1 ‘Kims Miks Uns nekad neatzist, ka ir kludijies’
Tu laikam esi Mākslīgais Intelekts? Laipni lūgts pie mums Ziemassvētkos 🙂 Parole: Ferdinands Rausis
Nu ielogojies? Pirmais jautājums tev: Kāpēc pasūtītājs pieaicināja TRĪS arhitektus no savas puses žūrijā? Atbildi, jo laji te kaut ko murgo par FairPlay, tikko viņi nolažojas tā uzreiz meklē atbilstošu pantu FairPlay grāmatiņā. Paskaidro viņiem to, Mākslīgais Intelekt! Citādi viņi ilgi lauzīs rokas neziņā un izmisumā, domājot ka viņiem bija cerība vinnēt.
Benam. Konkursu noteikumu saskaņošana žūrijai un institūcijām aizņēma vairāk laika nekā darbu vērtēšana. Visiem, kas arhitekti nevis ierēdņi, bija skaidrs, ka saglabājot veco parcelāciju viesnīcas funkcija nedarbojas [un šķiet, ka arī neviena cita tik mazos un sviestainas konfigurācijas gg] un konkursu taisīt nav vērts. Investors ilgi un dikti mēģināja saskaņot atļauju vismaz kko apvienot – NKMP iestājās pozā, nē un viss. Tas nekas, ka Birkerta Okupācijas muzeja gadījumā atļāva pat būvēt pa virsu vēsturiskai ielai.. tad nu “speciālisti” izdomāja izeju – skatīšoties, ko piedāvā konkursanti, varbūt tomēr var ar vienu dibenu uz visiem tirgiem. Pilsētbūvniecības konkurss neko daudz neatrisinātu, apjomu… Lasīt vairāk »
Benam protams taisnība, Andi. Acīmredzot sagatavošanās process konkursam bija nekvalitatīvs un to vajadzēja apturēt. Neko nezinu par konkursa budžetu, bet Rīgā ierasts, ka investori staigā apkārt nomaskējušies ar nabagtarbām kaklā un skaļā balsī raud cik viss ir slikti, cik maz naudas, kā viņi šo visu vispār pavilks. LAS ar nav glābējs, jo nezin kāpēc arhitektus pievelk alfa-tēviņi un tie gatavi sēdēt to sabiedrībā dienām un klausīties visus tos iniciēšanus pastāstus. Principam būtu jābūt ļoti vienkāršam – gribi kaut ko darīt Vecrīgā, Rīgā? Atnes 100 pakas ( tas protams atkarīgs no konkursa lieluma ) un apmaksā normālu ideju konkursu ar visu… Lasīt vairāk »
Jo var gadīties, ka tagad DDunMateriāls.
Kad acīm redzama pretruna, kas nenāk par labu A, tad arhitekta pienākums ir nevis ievērot noteikumus, bet piedāvāt tos mainīt labākas A vārdā. Manuprāt, neuzstāju. Es uzstāju, kaut nekas labāks neesot izdomāts, demokrātija nav laba pārvaldes forma. Arhitekts savā būtībā ir radītājs-diktators. Tikko tā nav, visādi brīnumi sākas, gan ar neprognozējamu iznākumu, kas gan tiesa arī autoritārismam. Turpat netālu ir pirts Varavīksne kvartāls, kas manā ieskatā ir uzskatāms piemērs tam, kā darīt nevajag. Gandrīz vai tiešas asociācijas ar 60-70-ajos aizbūvētajiem caurumiem daudzu 2,PK laikā cietušo Eiropas pilsētu tirgus laukumos (paša savulaik saņemts šoks Poznaņā). Viesnīcu var uzbūvēt arī pa 100… Lasīt vairāk »
Ir dažas profesijas, kurām ir problēmas ar orientāciju telpā un laikā. Noteikti sastapsiet tādus cilvēkus ķirurģijā, kur cilvēki jūtas kā dievi, kas dāvā citiem dzīvību. Otra profesija, kurā izteikts dieva sindroms ir arhitektūra. Pietiek paklausīties, ko sers Normans Fosters saka plānojot cilvēku kolonijas uz Marsa. Jā, jā – sers Normans Fosters sazīmējis veselas apmetnes uz Marsa, acīmredzot uzskatot ka uz planētas Zeme vairs nav vērts iespringt. Latvijā, tas gan mazākā mērogā, jo pauers nav kā seram Normanam Fosteram, jo birojs te nevienam nav lielveikala lielumā. Problēma mūspusē ir veca un iesākās ar Rātslaukumu, kur katrs vilka deķi uz savu pusi… Lasīt vairāk »
Ja tas tiek adekvāti atalgots, tad vismaz nav slikti.
Vien arhitekts no daudzu apziņā vienā plauktā uztvertām profesijām (ārsts, advokāts, arhitekts) finansiāli pirmajiem diviem nestāv pat tuvumā. Un tā tas ir arī bagātajās zemēs. Es visu nezinu, varbūt arī Latvijā ir arhitekti ar konsultāciju taksi 500+ EUR/h. Advokāti ir.
Nu Latvijā arhitekts ir zemi atalgots tipāžs. Tāpēc, ka: Konkursus taisa par velti, gluži kā loterijā – mož noveicas.Konkurē ar cenu ar kolēģiem līdz pat pēdējam, laidīs lejā ka tik darbu dabūtu.Nekomunicē ar kolēģiem, ja kāds piedāvā cita darbu. Ātri, ātri to atņem kolēģim, jo protams ka ir taču gudrāks.Patīk pasūtītāja uzdevumā “dzīt grīdā” kolēģus.Nav spējīgs izstrādāt elementāru karteļa vienošanos ar pārējiem kolēģiem – nu piemēram – ņemsim visi 500 EUR par pirmo konsultāciju. Tā vietā aplidos pasūtītāju ar savu “gudrību”, “šarmu” un visu to sniegs alfa-tēviņam par velti.Nebrauc ar Porsche 911, bet klumpurē ar parastu vecu holandiešu divriteni. Piebraucot… Lasīt vairāk »
Tajos tālajos gados Vecrīgas maketa autori domāja kā samazināt stāvu skaitu lai netaptu jauna FM un ja diskutablā jautājumā kādu MP vadīja Juris Vasiļjevs tad bieži beidzās ar sekojošiem vārdiem- Tas ir labi, tas interesanti, tomēr labāk būtu balstīties uz Venēcijas hartu un daudzie jautājumi paši atkritīs, diemžēl šodien par ekspertu uzdodās katrs kas noklausījies Restaurācijas kursu pie J. V.
Vai tās sakrālas hiperbolizētās mansarda formas kādu vēl turpina sajūsmināt?
Nesajūsmina protams, bet ko godalgo, tas jāpieņem. Problēma ir investoru alkatībā un cīņā par kvadrātmetriem, nevis kvalitāti. Labas, stilīgas viesnīcas mēdz būt arī mazas, bet ne tik ienesīgas protams. Kā jau rakstīju – arhitektiem nevajadzētu skatīties uz investoriem kā zosīm uz pilnmēnesi 😉
Mums māca – katram sava “taisnība”, laigan patiesība ir viena un tā ir mīlestība. Sarkandaugavā investors attīsta astoņu līdz divpadsmit kvadrātmetru dzīvokļu piedāvājumu, kas raksturo vietējās ekonomiskās iespējas, kuras tiks attīstītas un veicinātas arī turpmākajos gados. Līdzīgi kā to vēlas gan valdošie Kanādā un ieviesuši ir jau Ķīnā – digitālās kontroles visiem cilvēkiem. Tāpēc attīstības scenārijā Latvijas atstāšana nav un nevar būt nekāds noslēpums pat Vinnijam Pūkam (kam gan negadās pārēsties un iesprūst balstoties tikai uz savu individuālo pieredzi). Jaunajiem lauksaimniekiem sola atbalstu, kamēr pieredzējušos zemniekus represē pēc principa – skaldīt un valdīt ir vieglākais risinājums kā cilvēkus pakļaut. Arhitekts… Lasīt vairāk »
Tad jau drīz ar 8-12 kv.m. pārspēsim Japānu! Tur būs arī Anime uz sienām?
Un tagad visi filozofi uzdodat jautājumu vai kāds vēlēsies foto pie šim ēkām tuvāko 100 gadu laikā. NEVIENS. Tātad kropļojums vēsturiskai apbūvei. Būtu labāk āra rekreāciju atstājuši ,ja godīgi kaut vai iepriekšējo krogu
Es gan vēlēšos, jo zinu ka ēkas izskatīsies galīgi savādāk. Rīgā nav neviens konkurss, kur ēkas izskatītos līdzīgi konkursa darbam. Miķelis pat varētu atvērt mazu fotoateljē – “Lielisko Vecrīgas skatu darbnīca” nu vai “Vecrīgas anglosakšu dzintara ceļš” nu vai arī “Kas ir tikpat čakls kā bite, bet strādā par velti? ( Arhitekts konkursos ).
Tātad, visiem filozofiem elementārs jautājums vai ir kādas cerības ,ka kāds šo uzskatīts par cienīgu arthitektūru un fotogrāfēs tuvāko simts gadu laikā.
Vai šo kluču vietā nevarēja atstāt kaut alus dārzu. Šādas mājeles varbūt kaut kādā Saulkrastu arhitektūrā būtu ok puslīdz
Peļu izēsts Holandes siers. Skalbergam fasāde pretī manai videnei
https://www.google.com/maps/@56.9457722,24.1088979,3a,36y,332.99h,91.58t/data=!3m6!1e1!3m4!1sEIaV2MF4BP4PZNJ1NpQ_1g!2e0!7i13312!8i6656?hl=lv
noteikti mazāk izēsta un laikam tāpēc Vecrīdziskāka. Varbūt meitenes būs logos?