Jauno tipveida mājokļu projektu ēnā

Ekonomikas ministrijas mājas lapā nupat ir publicēta informācija par svaigi izstrādāto dzīvokļu ēkas tipveida būvprojektu, kas tiek pasniegts kā valstisks solis un “nozīmīgs rīks” mājokļu pieejamības nodrošināšanai. Vai šis — īsā laikā un zemākās cenas konkursa ietvaros izstrādātais projekts tiešām ir tas, uz ko vajadzētu tiekties? Pirmos iespaidus un reizē pietiekami izsvērtu analīzi pauž arhitekts un Nacionālās arhitektūras padomes priekšsēdētājs Gatis Didrihsons.

 

Laižot klajā tipveida projektu daudzdzīvokļu dzīvojamai ēkai, Ekonomikas ministrijas deklarētais mērķis ir risināt ilgi novārtā atstāto mājokļu pieejamības problēmu mūsu valstī, īpaši reģionos. Kad publiskajā telpā parādījās ziņa par tipveida projekta iepirkumu, gan atstevišķi uzņēmēji, gan jomas profesionāļi, kas kopumā atbalsta tēmas aktualitāti, tomēr bija neizpratnē par ministrijas izvēlēto taktiku, bet vēl vairāk par veidu, kādā valsts aparāts šo jautājumu cenšas risināt. Uzdevums bija radīt tipveida projektu 45 (!) dienās. Darba veicēju atrašanai tika organizēta iepirkuma procedūra, kur ierasti dominē zemākās cenas princips, nevis ideju konkursā, kas atbilstu labajai praksei šādu būtisku jautājumu risināšanai.

Divdesmit un vairāk gadus esam šo jautājumu atstājuši novārtā, un nu to cenšamies fiksi atrisināt, pusotrā mēnesī izstrādājot “nozīmīgu rīku”, kā to dēvē pati ministrija. Saprotam taču, ka šādas 45 dienās radītās mājas uzbūvējot, tās mūsu vidē būs vismaz 45 gadus. Vai vērā ņemamās sekas ir savienojamas ar tādu steigu?

Šāda pieeja uzsvērti ignorē Davosas deklarācijas principus par apbūvētās vides būvkultūru, ko Latvijas valsts nesen kopā ar pārējām ES valstīm ir apņēmusies ievērot. Tas neatbilst arī citām direktīvām un stratēģijām, ko valsts ir pieņēmusi un akceptējusi. Patiesībā tieši šāda šaura redzējuma pieeja ir rosinājusi Eiropas savienību radīt minētās deklarācijas un direktīvas. Par to sīkāk šī raksta nobeigumā.

Vēlos vērst uzmanību ka atbildība šeit primāri gulstas uz pasūtītāja, nevis izstrādātāja pleciem. Ko sēsi, to pļausi, tā teikt. Protams, nevar noliegt arī atšķirīgo izpratni arhitektu vidū, tādēļ zemāk atļāvos paanalizēt rezultātu — šī projekta kvalitātes. Pirms tam gan vēl pāris jautājumi, ko raisa šī Ekonomikas ministrijas pieeja.

Valstiskie mērķi un realitāte

Prezentētais projekts rosina uzdot virkni jautājumu par ieceres mērķiem, pieejām un konsekvencēm..  Vai šis solis nozīmē, ka valsts nu iesaistās nekustamā īpašuma biznesā? Vai arī — tikai izdara daļu darba, kas par pliku velti būs pieejams būvēt gribētājiem?

Ir pamats apšaubīt, ka tik īsā laikā var izstrādāt kaut ko jaunu un pilnīgu (ir vērts atcerēties, ka pie padomju modernisma tipveida ēku sērijām projektēšanas institūti strādāja gadiem), un visdrīzāk projekta pamatā būs kaut kas aizsākts, pielāgots. Projektus šā vai tā nāksies pielāgot konkrētām novietnēm. Kurš būs tas, kas uzņemsies atbildību par tālāko procesu un par gala rezultātu? Ministrija? Tipveida projekta autori?

Kā ar ilgstpējas aspektiem? Kāpēc ne koka konstrukcijas?  Vai ir domāts par CO2, “zaļo pēdu” un ekoloģiju? Sekojot pašas valsts deklarētajiem mērķiem, būtu likumsakarīgi, ja ar šāda veida projektu, tā uzņemtos celmlauža lomu, veicinot koka ēku projektēšanu un būvniecību.

Ir daudz jautājumu, bet vienā ministrijai var piekrist, — ņemot vērā mūsu kā sabiedrības kopējo izpratni par vides jautājumiem un ainavu, ir pamatotas aizdomas, ka šie projekti tik tiešām tiks izmantoti. Jo ietaupīsies taču laiks un nauda, vismaz šķietami. Praktisks piegājiens, bet vai gudrs?

Runājot par ekonomiju, ministrs apgalvo, ka “tiks ietaupīti būtiski publiskie līdzekļi uz jaunu būvprojektu izstrādi”. Vai tiešām? Pieļauju, ka ekonomiskie aprēķini ir labi nostrādāti, tomēr šis jautājums ir kompleksāks. Šis tipveida būvprojekts ir izmaksājis nepilnus 190 tūkstošus eiro. Tīri tehniski,— vienas sekcijas (2 472 m²) būvniecības izmaksas būs ap 3 miljoniem (jeb ~1200 EUR/m²), tādejādi ietaupījums sanāk kādi 5-6% no būvizmaksām. Tā ir normāla projekta tiesa.

Tomēr jāņem vērā,  ka šai gadījumā ietaupījums patiesībā būs mazāks, jo tik un tā vēl papildus būs jāprojektē ģenplāns, ārējie tīkli un tik ļoti būtiskā publiskā ārtelpa ar teritorijas labiekārtojumu, — pozīcijas kas citkārt iekļaujas pilnā projekta sastāvā un top vienlaicīgi ar pārējo projektu. Projektējot konkrētā vietā, parasti tiek ievērtēts gan vietas konteksts (apkārtējās apbūves mērogs, materiāli), zemes gabals (plūsmas, auto novietnes), debess puses, tīklu pieslēgumi (tie var pienākt no “nepareizās” puses), ģeoloģija u.c. specifiskie apstākļi. Tāpēc visticamāk projekta piemērošanas gaitā būs nepieciešamas izmaiņas arī šajā tipveida projektā, kas prasīs laiku, un paliek jautājums — kurš uzņemsies atbildību?

Tomēr runājot par būves izmaksām ilgtermiņā, jāņem vērā, ka būvniecība sastāda tikai 20-25% no kopējām ēkas izmaksām, rēķinot tās uz būves ekspluatācijas laiku (teiksim, 40-50 gadi). Tātad projektēšana sastāda aptuveni 1% no kopējā, lai gan tieši arhitektūrai, idejai un projekta kvalitātei ir vislielākā nozīme un ietekme uz iedzīvotāju sadzīves apstākļiem un mūsu kopējo Latvijas ainavu. Vai apzinoties to ir prātīgi runāt par “būtisku ietaupījumu”?

Projekta analīze

Brandmūri un pilsētbūvnieciskie aspekti

Gala sienu izmēri ir baisi — 17 metrus plats un 17 metrus augsts betona mūris! Kuras mazpilsētas vai lauku ainavā tas iederēsies? Vajadzēs ļoti daudz vīteņaugu lai tos apaudzētu…

Tiek pieminēta iespēja šādas ēkas kārtot kvartālos, kas kopumā būtu laba doma. Skicē redzams, ka aptuveni 40% fasāžu šādā kvartālā  ir brandmūri — plikas betona sienas, kas skatu uz šo kvartālu no ēku galu puses vērš par ļoti nepievilcīgu ainavu. Šādas ēkas var izvietot tikai rindā, — lai samazinātu tukšo, nehumāno betona sienu daudzumu, un nevar būt runas par kādu jēdzīgu kvartālu izveidi no šādām tipveida ēkām.  Skice ar kvartālu šajā prezentācijā ir galīgi nevietā.

Reģionālais konteksts

Kā tiek ievērtēts uzdevums “Pielāgojamība visā valsts teritorijā”? Prezentācijā tas neatspoguļojas. Risinājums ir plakans, vienveidīgs, bez kāda konteksta.

Stāvu skaits, apjomu proporcijas un fasāžu materialitāte, balkonu risinājumi varētu būt elementi, kas šo sajūtu varētu radīt. Bet šis diemžēl atgādina lēto t.s. jauno projektu risinājumus, kas populāri Rīgā un tās tuvumā. Pirms to pieņemt, pašvaldībām ieteiktu kārtīgi apdomāt par vidi un ainavu, un to, ko vēlamies atstāt nākamajām paaudzēm. Kur šādām ēkām atrast vietu tā, lai vide citiem iedzīvotājiem nepasliktinātos un esošā nekustamā īpašuma vērtība būtiski nemazinātos? Meklēsim degradētas teritorijas? Lai iedrošinātu tautiešus atgriezties Latvijā, kā minēts uzstādījumā?

Dienasgaisma 

Vai ir veikti dienasgaismas aprēķini šajos mājokļos? Vai ir ņemti vērā pētījumi par gaismas ietekmi uz cilvēka dzīves kvalitāti un veselību? Ekonomiski it kā pamatotais, bet citādi neproporcionālais ēkas dziļums (17 metri) liedz dzīvokļus pilnvērtīgi nodrošināt ar dienasgaismu. Piemēram, trīsistabu dzīvoklī ir trīs logi, tumšs koridors un ieejas zona. Virtuves visā projektā ir “nogrūstas” tumšajā stūrī.

Pētījumi apliecina, ka diemžēl arvien mazāk pavadām laiku ārā, esam “iekštelpu paaudze” un tas skaidri atspoguļojas sabiedrības veselības rādītājos, vairojoties sirds un asisnvadu saslimstībai. Šeit liela loma ir tieši dienasgaimas trūkumam (ietekmē seratonīna un melatonīna hormonus). Vecākiem cilvēkiem ir nepieciešams lielāks dienasgaismas daudzums, nekā tas ir padomju laika tipveida mājokļos, to apliecina pētījumi.

Vai ir domāts par iespēju izveidot logus ēku galos? Tas vismaz kaut kā uzlabotu gaismas situāciju šajās “biezajās” mājās. Kas ir tie jaunie dzīvestelpas standarti, ko iemieso šāda ēka?

Vienpusēji orientēti dzīvokļi, vēdināšana

Matemātiski —, jo vairāk dzīvokļu uz vienu sekciju, jo lētāk uzbūvēt (viens lifts, kāpņu telpa). Tomēr pati pieeja ar vienpusēji orientētiem dzīvokļiem (logi uz vienu debess pusi) ir apšaubāma. Cilvēku dzīves labklājība ēkai cauri ejoša dzīvokļa plānojuma gadījumā sniedz daudz priekšrocību kvalitatīvai dzīvošanai. Labāks dienasgaismas nodrošinājums, ir rīta un vakara saule, ielas skats un pagalma, ar drošu bērnu pieskatīšanas iespēju utt.

Šajā karstajā laikā cilvēki patiesi novērtē šādu “caurejošu” dzīvokļu priekšrocības, jo telpas vieglāk vēdināt, savukārt sūdzas tie, kam logi ir tikai vienā fasādē. Lasu, ka priekš tam paredzēta rekuperācijas sistēma ar dzesēšanas iespējām, bet tad šī sistēma jādarbina vasaras apstākļos, kad to varētu nedarīt. Rekuperācijas labums ir tieši aukstajā laikā. Šajā sakarā vēl būtiski ir pētījumi par mehānisko iekārtu lietošanas paradumiem sabiedrībā (kas to nav radusi darīt). Interesanti, ka jau pēc neilga laika liela daļa šo sistēmu realitātē netiek lietota: “kaut kas saplīsa”, “pults pazuda”, “tek”, “jāmaksā par apkopi” un tml. ir iemesli no iedzīvotājiem. Bet šeit mēs runājam par pieejamiem, nedārgiem mājokļiem un attiecīgi arī to uzturēšanu.

Dzīvošanas kvalitāte divpusēji orientētos dzīvokļos ir krietni augstāka nekā šādos, ēku proporcijas ir smalkākas, iederīgākas apkārtējā vidē, nav tik smagnējas. Ēkas iekštelpu risinājums būtu mājīgāks un omulīgāks, nekā tumšais kopmītņu tipa koridors ēkas vidū. Jautājums šajā gadījumā ir tikai par ekonomiskiem apsvērumiem, kas šajā gadījumā būtu jāskata daudz pamatīgāk izvērtējot variantus, ieguvumus pret izmaksām utml. “Ekonomiski” ne vienmēr ir sinonīms  vārdam “nabadzīgi”.

Kvalitātes kontrole

Redzot standartprojektu realizācijas (piemēram, privātmājām) ir skaidri redzamas būvniecības kvalitātes problēmas šādiem par lētu naudu iegādātiem projektiem. Pavisam reti ir piedomāts par labiekārtojumu, jo nav izpratnes par kvalitatīvas vides veidošanu. Šeit projekts par velti! Vai tas ir normāli? Ja runa par kvalitātes kontroli, tad ar šo ministrija dod signālu ka “dāvinātam zirgam zobos neskatās” un tā ir pašu realizētāju atbildība. Vai tā? Privātajiem attīstītājiem vismaz ir skaidri reputācijas riski, bet šajā gadījumā šī barjera tiek mazināta. Līdz šim projektēšanas laiks un process bija tas, kurā dalībnieki izvērtē daudzus jautājumus sadarbībā ar arhitektiem un projektētāju komandu, mācās, tādējādi pieaugot. Tagad šī intelektuālā barjera (izstrādāt projektu) tiek noņemta un atbildība par projekta kvalitāti ir neskaidra.

Vai šādai pieejai piekrīt Kultūras ministrija, kas formāli atbild par arhitektūru un dizainu mūsu valstī? Vai tam piekrīt VARAM, Pašvaldību savienība un galu galā, — vai to apzinās pašvaldības, kurām Ekonomikas ministrija dāsni dāvina šo “nozīmīgo rīku problēmas risināšanai”? Vai un kā tiks kontrolēts, lai Latvijas reģioni netiktu piemēsloti ar šādām pa ātro radītām būvēm, rezultātā atstājot apšaubāmu “mantojumu” nākamajām paaudzēm?

Davosas deklarācija — principi un gars

Visbeidzot, — būtiskais jautājums Ekonomikas ministram šajā situācijā ir, —  kā šajā valsts pasūtījumā ir ievērtēts kultūras jēdziens, — lūkojoties Davosas deklarācijas kontekstā?  To parakstījuši visu ES valstu Kultūras ministri un valstu Valdību līmenī pieņemts lēmums ievērot šīs deklarācijas principus un pie tiem turēties. (Šeit un turpmāk slīprakstā — fragmenti no Davosas deklarācijas, izcēlumi — mani, — G.D.)

Eiropas būvētajā vidē, t.i., kultūras ainavās, ciematos un pilsētās, manāma acīmredzama nevēlama tendence: tiek apdraudēta to kvalitāte. Kamēr vēsturisko pilsētu un ciematu centri un citas kultūras mantojuma vietas pārsvarā tiek aizsargātas, un visā Eiropā tiek būvēti izcili laikmetīgās arhitektūras un būvniecības piemēri, citur ir acīmredzama mūsu būvētās vides trivializācija. Eiropas ikdienas ārējo izskatu aizvien vairāk nosaka nelietderīga urbanizācija. Daudzas vēsturiskas un kultūras mantojuma vietas pazūd teritorijās, kam raksturīgi infrastruktūras tīkli, tirdzniecības centru zonas, industriālie īpašumi un piepilsētas, kas, lai gan tiek plānotas, nav pienācīgi projektētas, vai dzīvojamie rajoni bez īpašām dizaina ambīcijām. Šī problēma skar ne tika pilsētas, bet arī lauku teritorijas.

Plašākas masveida būvniecības ziņā kultūra ir ieņēmusi pēdējās rindas zālē, un pārāk liela vieta tiek atvēlēta attieksmei, kur noteicošie ir tehniskie un ekonomiskie apsvērumi. Tas negatīvi ietekmē sabiedrību, jo būvētās vides kvalitāte būtiski iespaido tās iedzīvotāju labklājību un dzīves kvalitāti. Tas ir ļoti svarīgs faktors sociālai mijiedarbībai un saliedētībai, radošumam un spējai identificēties ar savu dzīves telpu. Tādēļ būvniecība ir gan kultūra pati par sevi, gan arī rada vietu kultūrai. Un tieši tāpēc, jo īpaši, strauju globālo izmaiņu laikā, kultūrai ir atkal jāpiešķir centrālā loma mūsu būvētās vides attīstībā un novērtēšanā.

Diemžēl kultūra acīmredzami atkal palikusi “zāles pēdējās rindās” aiz ekonomiskiem un tehniskiem parametriem. Kur palika Ekonomikas ministrijas Būvniecības padomes parakstītā apņemšanās ievērot Davosas deklarācijas principus? Ko atstāsim aiz sevis nākamajām paaudzēm? Šo 45 dienu sprinta rezultātā tapušo projektu nevar salīdzināt ar padomju laiku pieeju tipveida mājokļu projektēšanā kur institūti visaptveroši piegāja tēmai rīkojot iekšējos konkursus, pētot un analizējot.

Kā atzīts deklarācijā, cilvēku dzīves telpas ārējais izskats ietekmē cilvēku kultūras vajadzību apmierināšanu. Būvētās vides dizains, mijiedarbība starp objektiem un to būvēto un dabisko apkārtni, telpiskā saskaņotība, mērogs, būtiskums: visiem šiem faktoriem ir tieša ietekme uz cilvēku labklājību un šīs vietas kvalitāti. Augsta kvalitāte sekmē labklājību. Pēc iespējas pilnvērtīgākai šo mērķu sasniegšanai, visās nozarēs ir nepieciešamas padziļinātas profesionālas zināšanas.

Procesa gaitā tikpat liela nozīme jāpiešķir ieskatam vietas socioloģijā un psiholoģijā. Projektējot būvēto vidi šādā veidā, vislielāko uzmanību pievēršot vietējo iedzīvotāju vajadzībām un labklājībai un vispusīgi pārrunājot jautājumus ar viņiem, tiek panākta augsta kvalitāte, kam jābūt stratēģiskam imperatīvam ikvienā plānotā būvniecībā un apbūvē.

Augstas kvalitātes būvkultūras uzdevums ir radīt un uzturēt augstas kvalitātes būvēto vidi. Augstas kvalitātes būvkultūra nodrošina pieejamus, cienīgus mājokļus, tostarp, plaukstošas un apdzīvojamas apkaimes un nodrošina apstākļus pozitīvas ekonomiskās pievienotās vērtības radīšanai.

Pirms rīkoties, būtu vajadzējis veikt dziļāku izpēti, informācijas analīzi un starpdisciplināri izvērtēt iespējamos soļus mērķu sasniegšanai. Ja tik tiešām tipveida projekts tiktu atzīts par efektīvu rīks, tad varētu rīkot ideju konkursus, lai piesaistītu labākos arhitektus ar plašāku komandu ideju variācijām, dodot tiem pietiekamu laiku un finanšu segumu mērķu iztirzāšanai un sasniegšanai. Nevis lētākās cenas iepirkums un 45 dienas būvprojekta izstrādei, zinot ka rezultāts mūs ietekmēs ilgi. Cik šādas ēkas Latvijā tiks uzbūvētas? Ja tikai dažas, tad varbūt arī nekas traks, bet ja daudzas, — tad mums vēl gadu desmitiem nāksies sadzīvot ar šāda lētākā iepirkuma sekām .

Būvētajai videi ir jānodrošina labi, droši un veselībai nekaitīgi dzīves apstākļi un kultūras vide, kas sekmē sociālo saliedētību. Augstas kvalitātes būvniecība vairo mūsu dzīves vides vērtību. Šajā gadījumā augsta kvalitāte attiecas ne tikai uz būvētās vides augstākā labuma ārējo izskatu, bet arī uz radīšanas un projektēšanas procesu kvalitāti un visu būvniecības dalībnieku spējām un kompetenci.

 Galu galā mēs visi atbildam par vēsturisko un laikmetīgo būvkultūru, kas būs mūsu mantojums nākamajām paaudzēm. Mēs varam ietekmēt šo mantojumu gan pozitīvi, gan negatīvi. Mūsu pēcnācēji prasīs mūsu atbildību. Pasaule ar augstas kvalitātes būvkultūru ir ilgtspējīga pasaule, kurā ir vērts dzīvot.

Dalīties ar ierakstu:

4.5 2 votes
Article Rating
guest
37 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Inline Feedbacks
View all comments
Jānis Lejnieks

PALDIES PAR ANALĪZI!
100 % PATIESĪBA.

Armands Bumanis

Mans komentārs
1) māju nevar skatīt atrauti no telpas, pat vienkāršotā variantā
2) kvartāls nav ēkas nomestas kvadrātā
3) ilgtspējīgā mājā jābūt vietai dažādu ienākumu cilvèkiem
4) ekknomiskā projektā jāekonomē ir arī uz zemes, piem, veidojot paraug labiekārtojumu, veidojot pagalmu, kuru ir lèti uzturēt (kur pirmā stāva dzīvokļiem ir savi zemes pleķīši), kurā ir pusprivātā teritorija (kurā veidot mājas kopienu)
5) ekonomika ir arī stàvvietu jautājumā, ekonomējot ar zemi, piedāvāvājot ekonomiski pamatotu zemes izmantojumu, piem, nosakot progresīvu minimumu (o,5auto uz dzīvokli)
6) ēkā jābūt arī ļoti maziem dzīvokļiem un iespējām pirmajā stāvā veidot komerctelpas

Gatis_Didrihsons

Paldies Armand, piekrītu – šādi elementāri punkti, + par apjomiem kas pagriež apbūvi leņķos, spoguļtipiem utt. būtu jāņem vērā tipveida projektos… Bet nezināja kungi un dāmas šo… netika informēti 🙂

Miķelis

Šie ir pirmie augļi “būvkultūrai” un Arhitektūras likumam. Nauda nemīl ilgu, tukšu runāšanu – kārtējo reizi “rīcības cilvēki” iesit golu arhitektiem, kuriem vispār jau patīk sist bumbu savis vārtos. Diezgan regulāri. Naudu neinteresē arhitektūra, nu tikai tik daudz cik tā nepieciešama tās vairošanai. Politiķus neinteresē rīdzinieku labklājība, bet savas popularitātes vairošana un naudas plūsmas pārņemšana. To taču esam sapratuši ar visu Gēla uzaicināšanu, kur mēs imitējam Rietumus. Šeit ir Austrumu paradumi, korupcija, lobēšana un nauda pāri visam. Un ak jā – arhitekti-hipsteri, kuri visu šo apkalpo. Tā kā nav ko brīnīties, par vēlu – Latvijas nākotne ir kaut kas daudz… Lasīt vairāk »

Last edited 1 mēnesis pirms by Miķelis
Valdemārs, Zariņš

Kad pēdējo reizi ar Tevi, Miķeli, tikāmies klātienē, labi parunājām, abiem secinājumi bija stipri līdzīgi – skumju ieleja priekšā. “Speedy Gonzales”i lietas sakārtos , viņi lieliski dzird ko grib ierēdņi – žēlā parodija par valsts pārvaldi :” BIMs mūs glābs, viss būs paredzami klonējami, un nekur nekāda čakara nebūs,” . Man jau liekas ,ka šaufeļu valsts projektēšana/būvniecība/publiskais pasūtījums uz šī fona nervozi pīpēs stūrī. LAS vadības reakcija protams ir laba lieta, bet mēs jau zinām ģeldīgo teicienu par kaķa lāstiem. Savukārt valsts – flagmanis būvniecības tirgu arī nosaka privāto pasūtītāju attieksmi, tā ka ….

Miks Kārkliņš

Situācija un analīze ir patiesi interesanta sanākusi. Jautajums, gan sekojošs – ko likt vieta? Situacija, kuru birokrātija mēģina risināt ir ļoti līdziga tai, ko nācās risināt Padomju birokrātijai. Te nu es, patiesi, piekrītu domai, ka salīdzinoši, padomju tipveida projekti bija pārdomātāki, kā šis, steigā uzrautais, šedevrs. Varbūt, patiesi, Arh.Savieniba varētu uzorganizēt plenēru pensionāriem un jaunajiem censoņiem kopā, kur varētu uz padomju prototipu bāzes radīt kaut ko kvalitatīvāku? Pensionāri būtu svarīgi tamdēļ, lai tādas nianses, kā caurstaigājamās telpas, kuras tika izveidotas tamdēļ, lai jaunbūves nepārvēstu par komunālajiem dzīvokļiem, nepaietu secen. Veiksmi darbos!

Gatis_Didrihsons

Ko varētu šajā sakarā darīt EM? Pirmais prātā nāk kāds finansiāls atvieglojums (PVN veidā vai tmldz.) attīstītājiem reģionos. Tas tad būtu daudz jūtamāks un tiešāks atbalsts. Vai kādu fondu izveide kas ar garantiju ilgtermiņā apņemtos īrēt daļu dzīvokļu šādās attīstītāju mājās (30% ir prakse dažās ES valstīs). Ir taču labi piemēri citās valstīs kā tas tiek darīts. Katrā ziņā ierēdņiem kļūt par attīstītājiem un būt pasūtītājiem tipveida projektam – manā listē nebūtu. Tur jābūt kompetencei un pavisam citādākam (atvērtam un radošam) skatījumam uz dzīvi. Ja nonāktu līdz tipveida projektiem, tad tikai PPP veidā (nav valstij projektēšanas institūti) – sadarbība ar… Lasīt vairāk »

Miks Kārkliņš

Gati, paldies ka atbildēji! Attiecība uz organizēšanu…kāpēc ne Arh. Savienība? Šis nu būtu tas īstais brīdis kur arhitekti varētu parādīt savus intelektuālos muskuļus. Neviens cits to nedarīs. Zinu, ka mana attālināta pieeja ir viss kas mani attur no pievienošanas Miķeļa apokaliptiskajai nostājai, bet…varbūt ka EM nav nemaz tik neiespējami korumpēta, ka tas šķiet?

Valdemārs, Zariņš

Mik, par to EM&ierēdniecību vislielāko postu parasti nodara stulbums/muļķība/bezatbildība nevis apzināta ļaunprātība. Parasti arī stulbums/muļķiba/bezatbildība ir pulka biežāk sastopams kā rafinēts ļaunums. Ja vēl rafinēts ļaunums mēdz būt nedaudz narciss, un baigi neslēpjas, tad nav lielāka bieda stulbenim/muļķim/bezatbildīgajam kā atdzīt savu būtību. Tā ka apokaliptiskajai nostājai ir visnotaļ pamatoti un loģiski iemesli.

Valdemārs, Zariņš

Gati, viss ir vienkāŗši ar naudām. Vērtējums ( banku ielobētais instruments zaudējumu risku novēršanai per se). LR atbilstošu vērtējumu var dabūt tikai Rīgā un Pierīgā, būvniecības izmaksas savukārt ir visur vienādas, un pats smieklīgākais m2 kā likums maksā dārgāk mazākās , humānākās ēkās, nekā 5+ klučos. Tātad attīstās tikai tie rajoni , kur bankas dod naudu, bankas dod naudu tikai tur vērtējums. Es brīnos ka LPS šo lietu sen nav pamanījusi un neko nedara, jo bankas ar šo instrumentu noraksta veselus LR reģionus ( principā visu teritoriju), pat tad kad cilvēki ir gatavi par to maksāt un viņu ienākumi atbilst… Lasīt vairāk »

jtd

Tā kā regulāri ielūkojos, kas notiek britu salās, atļaušos teikt, ka šī nav ekskluzīvi lokāla (kaut mums daudziem gribas būt heliocentriskiem), bet drīzāk globāla problēma. Konkrētais devums, protams, ir acīmredzams 45-diennieks studentu gaumē (tapis pēdējā naktī pirms nodošanas). Tikai rindas sekcija, kamēr normāli jābūt vismaz gala sekcijām arī, par stūriem un citiem pagriezieniem (teiksim, ar soli 15 grādi) nemaz nerunājot. Ar “spoguļošanu” jau piesaistītājs tiks galā, kaut īsti normāli tas nav. Un tas būtu absolūtais minimums tipveida projekta dizaina sadaļai. Par konstruktīvo (betons, mūris, karkass, koks utt.) un inženiertehnoloģisko daļām vispār nekas nav manāms. Taču tipveida projektam šie padsmit varianti… Lasīt vairāk »

Miķelis

Interesanti, ka LAS padomes loceklim jāanalizē situācija ar sitienu zem jostasvietas, kaut šķiet mums pat ir pārstāvis Būvniecības ilgtspējas jeb kaut kā tā padomē Ekonomikas ministrijā. Lēdija Evlina. Skaidrs ka skropstu pielīmēšana un pūderēšanās aizņem kaut kādu laiku. Nu skaidrs ka arī vaigu sārtums jādabon. Nu vēl mazliet jāpačalo ar dāmām no Ekonomikas ministrijas. Nu varbūt mazliet jāpavaid par ierindas arhitektiem, kuri ir gatavie neprašas. Nu OK. Bet …. neba 45+ dienas marafets jāved uz sejas – varēja takš kaut ko Gatim pačukstēt, lai nav kā no Mēness nokritis. Pat es ar visu savu aizņemtību par šito skaistumu uzzināju ātrāk… Lasīt vairāk »

Last edited 1 mēnesis pirms by Miķelis
Gatis_Didrihsons

Miķel, nav jau tā ka neko nezināju, bet ir tik daudzas lietas uz ko sabiedriskā kārtā mums arhitektiem jāreaģē, ka vnk nesanāk būt visur priekšā ar vēstulēm. Un ir vasara, ļoti silta pie tam :). Kā reiz Elīna bija zvanījusi par šo EM atbildīgajiem, un ir tas cilvēks kurš tik tiešām iznes lielu daļu uz saviem pleciem par šādām EM rīcībām (kas ir visai regulāras mūs arhitektus nedzirdošas), pie tam sabiedriskā kārtā to veic. Būs arī vēstule u.c., bet ir jāiegulda ļoti liela enerģija un regulāri, lai EM mūs sadzirdētu. Tas notiek reti. Ne tāpēc, ka tur visi “ļaunie” (daudzi… Lasīt vairāk »

Last edited 1 mēnesis pirms by Gatis_Didrihsons
Miķelis

Ne nu īsti ļaunie, bet šie brekši tikai izliekas par plaužiem, kas kožļā zālīti. Aiz katra ierēdņa EM stāv kāds … sauksim par Papu. Paps ir vai nu no partijas, vai nu no uzņēmējiem. Paps pelna uz valsts pasūtījumiem un sapņo par tīru biznesu un laimīgām vecumdienām Floridā vienā golfa klubā ar Trampu. Parasti Papu neiztrauc kaut kādas labās lietas, par kurām kaifojam mēs arhitekti. Papam smadzenes ir citādi iekārtotas un viņu tā īpaši interesē tikai stabila naudas plūsma. Tā kā naudas plūsma Latvijas pavalstī samazinās, jo tam ir makroekonomiski un mikroekonomiski apstākļi, Paps vai Papi plāno apsaimniekot īres dzīvokļu… Lasīt vairāk »

Last edited 1 mēnesis pirms by Miķelis
Miķelis

Jā, un pret Papiem līdz tikai nauda. Jābūt kādam Arhitektūras Papam, kas piķo savam ierēdnim. Kamēr lielie biroji žmiegsies, skoposies un klīrēsies, nekas nenotiks. Papu ekonomikā vai nu tu pats kļūsti par Papu, vai nu paliec par hipsteru-apkalpotāju. Skāde ir tāda ka Papa maska parasti pielīp un vara cilvēku maina. Būt par Papu ir viena tizla lieta, kas maina personību un arhitektam tas nav sapņa piepildījums. Bet citas izejas Papu ekonomikā nav – visas labās lietas Papu ekonomikā paliek uz papīra, bet dzīvē tiek realizētas ne tās labākās idejas. Tā kā Arhitektūras Papa vieta ir brīva, lēšu ka vajadzīgais budžets… Lasīt vairāk »

Andris Celmalis

Hmmm, vnk jautājums – a kur mēs redzam sertificētu arhitektu izstrādātāju vidū? Kamēr LAS tik ledainas vēstules ar brīdinājumiem par sertifikātu noņemšanu sūta……..

Gatis_Didrihsons

Vai tad ne Ināra Miezīte? EM prezentācijā ir minēta.

Andris Celmalis

Tas neņemot vērā visu pārējo komentārus un jautājumus. Liekas pilnīgi idiotisks uzstādījums dot projektētājiem 45 dienas – kurš šādu uzstādījumu ir radījis? Kāds politiķis? Vai ierēdnis? Es pieprasu skaidrojumu šai nejēdzībai

Andris Celmalis

Gatis visu labi salicis pa plauktiņiem. No savas puses gribu piebilst, ka gadījumos, kad privāts pasūtītājs nāk ar saviem mērķiem un saņem no nolīgtā projektētāja rezultātu – tad mēs varam padiskutēt par to, cik šis projekts veiksmīgi izpilda virsuzdevumus – kalpo sabiedrības mērķiem “in ženeral”, bet, ja EM izsludina iepirkumu valsts mērogā un mērķiem, tad es kā pilsonis gribu realizēt savas tiesības jautāt, kāpēc mērķi ir tieši tādi, kāpēc sasniegtais rezultāts ir kāds ir, etc. Kolēģi jau 6-7 komentāros ir pacēluši jautājumus, kurus ne tik vien vērts apspriest, bet, ja šis produkts tiks nominēts lietojumam, tos būtu jāiekļauj koriģētā/papildinātā/paplašinātā versijā.… Lasīt vairāk »

Anna

Galvenais, ka Elīna atkal visiem stāstīs, ka redz kā EM “mūs” atkal nav ņēmuši vērā. Ai ai ai. Nav ņēmuši vērā. Atkal. Un tā jau 9 gadus

Miķelis

Netipveida projekti, kurus pieminekļu sargi ir vienkārši aizmirsuši. Ja sāks publicēt sagrautās muižas, tad ainas būs apokaliptiskas. Latvija pamazām zūd – gan katastrofāls cilvēku zudums ielās, gan lauku iztukšošanās, gan katastrofāls ēku zudums. Gluži kā kara laikā, no kartēm tiek dzēsti veseli ciemi. Tāpēc diez vai pieminēt būvkultūru kā sugu vispār ir ētiski. Sākumā vajadzētu tikt galā ar ekonomiku. Tie kas domā, ka augšgalā svētki un pasūtījumi turpināsies bezgalīgi – dziļi maldās – ienākumu bāzes pirktspēja samazinās un kolēģim KR ir taisnība – bankas nosaka reģionu dzīvotspēju un līdz ar to visas valsts dzīvotspēju. Bet skandināviem ražojoša valsts neinteresē, primāras… Lasīt vairāk »

Valdemārs, Zariņš

Kā reizi, Miķeli, interesantu podkāstu noskatījos par pasaules demogrāfiju. Kur ASV un Kanādas demogrāfi plāpāja. Incanti Ķīnai demogrāfijai ir vakars uz ezera, 1.6 koeficents , Indijai tikai formāli( ciparu ekvilibristika) ir virs divi, pat Brazīlijā ir 1.7 ( tikpat cik mums) , pat Āfrikas bērnu fabrikās strauji krītas rādītāji, nerunājot par “baltajām” valstīm un džapiem, Vidusjūras Z reģions vispār drīzumā kļūs par penšu elli ar musulmaņu anklāviem – Padošanās nebūs tikai biedējoša fikcija. Pārapdzīvotība ir vecs trends aktualitātē. Vienīgais kā varēs valstis uzturēt savu oikonomiku ilglaicīgi ir imigrācija, ko arī dara Kanāda un ASV un citas imigrāciju orientētas valstis, kam… Lasīt vairāk »

Miķelis

Bet arhitekti taču arī ir elite. Piedevām ar labu sabalansētu domāšanu. Bet nē, mēs atkārtojam vārdus, kurus mums kāds grib ielikt mutē – “būvkultūra”, tfu, tfu, tfu – nemaz smadzenes piesārņot negribu. Būvkultūra nevar rasties valstīs ar Papu ekonomiku un izmirstošiem laukiem. Būvkultūra var rasties zemēs ar sabalansētu ekonomiku, labu armiju, augošu infrastruktūru. Būvkultūra tad ir tā pievienotā vērtība būvniecības tirgum, kas rodas brīvā konkurencē. Mums pat Rīgā būvniecības nozarē nav brīvās konkurences, kur nu vēl Rēzeknes novadā. Gati, nelietojam terminus līdz kuriem neesam izauguši. No to lietošanas nekas namainīsies, nemānam sevi un tautiešus. Ilgi jau melos dzīvot nevar –… Lasīt vairāk »

Valdemārs, Zariņš

Kā uz tiem barbariem paskatās, kuru rokās mēs nonāksim, un kuru rokās, ticamākais likteņstāsts gan – Melnmežs, kordons, buferzona ( ar atbilstošu apdzīvojamību). LR nekas nemaz nevar uzplaukt ( par imigrāciju runājot) , elektorāts ir pret, bet vairoties arī negrib. Tas, ka ķīnieši savus anklāvus sporādiski veido , tas viss pie lietas. Katrā vietā pa ķīniešu kopienai, kaut kas līdzīgs ebreju apmešanās vietām pa pasauli. Konkurētspējīga oikonomika protams var pievilkt imigrāciju, bet dabisko atražošanu kā likums samazina. Tā ka īstais stāsts ir stipri kaut kur citur – vērtībās. Tā arī šis EM “briedinājums” zem kura dzejojam, neko citu jau nepasaka,… Lasīt vairāk »

Gatis_Didrihsons

Būvkultūra minēta tikai citātos no Davosas deklarācijas. Arī pēdējais teikums ir citāts, ja kas 🙂

Miķelis

Tā ir 🙂 Sākam lietot pēc 20-30 gadiem, ja būsim to pelnījuši – personīgi liekas ka to var attiecināt uz Tavu Miera ielas projektu un šobrīd, vēl neesmu redzējis – Dobeles pilsdrupām. Bet kopumā mums līdz Būvkultūrai kā sabiedrībai šobrīd tālu. Norijam siekalas un paciešamies – Latvijai vēl pamatīgs ceļš ejams 🙂

Valdemārs, Zariņš

Ķerot klāt arhitektūru/pilsētplānošanu šai demogrāfiskajai bedrei ,kas tuvojas. Tas kā reizi ir saistīts ar pieaugošo urbānismu. Jo vairāk ļautiņu dzīvo pilsētās , jo mazāk dzimst cilvēku. Ja rurālismā ( vai lielģimeņu sabiedriskajā struktūrā,kas vēl ir spēkā musulmaņu vidē) bērni ir liekas darba rokas, tātad +, tad urbānismā( un visār Rietumu aktuālajā dzīvesveidā) bērni ir liekas mutes, tātad -. , Urbānisms izraisa sieviešu emancipāciju un visas aktuālās līdztiesības, utt.. lietas ( loģiski jo urbānismā lai pabarotu sevi un kaut vai vienu bērnu ir pamatīgi jākapā abiem vecākiem) , tā savukārt izraisa strauju dzismstības kritumu ( sieviete taču nav un nevar būt… Lasīt vairāk »

Miķelis

Piekrītu. Bet ko darīt vietējiem ļaudīm? Es piemēram nevaru mierīgi noskastīties uz visu šo absurdu. Man reāli ir slikti no tā visa ko zinu un tā visa kas tiek atskaņots publiski. Totāla muļķība. Roterdamas Erasms nebija alojies. Un vīruss šo visu tikai saasina. Akciju cenas nevar kāpt pie neražojošas ekonomikas. Tas ir absurds. pasaulē šobrīd valda plānveida ekonomika kā PSRS laikos. ASV drukā naudu un visi izliekas, ka tas ir labi. Viss resurss pamazām izsīkst. Nevienas valsts elektrosistēma neizturēs pilnīgu pāreju uz elektroauto, nemaz nerunājot par Latviju, kur 80% vidējā sprieguma sistēmu ir gaisvadi. Viens paliela vulkāna izvirdums un apstājas… Lasīt vairāk »

Valdemārs, Zariņš

Savā personiskajā transfērā es nonācu, Miķeli,pie vienas atziņas – VĒRTĪBAS. Kamēr ir tādas vērtības kādas tās ir tagad , arī finišs būs likumsakarīgs , LR nav īpašs izņēmums pasaules kontekstā, pie mums vienkāŗši tas finišs iestāsies ātrāk, mazs zvirbulītis vienkāŗši nokritīs beigts zemē, kamēr gulbji vēl lumpačos. Diemžēl arī mūžīgā pieauguma patēriņa ekonomikas nomaiņa uz kaut ko ilglaicīgāku neko nemainīs, jo apakšā nebūs VĒRTĪBAS. Vai 1984 Brīnišķīgās jaunās pasaules praktiskā interpretācija dabā ko mainīs? Šaubos, var jau katlā spiedienu turēt ilgi, bet agri vai vēlu tas nāk gaisā, var jau protams piesaistīt MI pasākuma menedžēšanai – ko izrietošu no DEEPMIND,… Lasīt vairāk »

Miķelis

Izmainīt VĒRTĪBAS faktiski nav iespējams vienas paaudzes laikā, ne par velti ebreji 40 gadus tuksnesī klejoja, kaut apsolītā zeme bija dažu dienu stiepiena attālumā. Par MI man viedoklis ir līdzīgs – visa digitalizācija velk uz totālas kontroles pusi, tieši tas kas vajadzīgs, lai ieviestu MI kontroli, kad i pačurāt bez atļaujas nevarēsi. Ja runājam Arhitektūras kontekstā, tad Latvijā ir pilnīgs pārķēriens – nu nevar ieviest BIMu tur, kur cilvēki vēl zīmē ar roku un labi zīmē starp citu. Nu nevar. jau tagad lai saskaņotu dārza mājiņu, jāsavāc papīri it kā tu celtu laukos Tadžmahalu ar 2 mio apmeklētāju gadā. Nesaprotu,… Lasīt vairāk »

Last edited 1 mēnesis pirms by Miķelis
Valdemārs, Zariņš

Viss vienkāŗši, Miķeli, trūcīgo ( kā garā tā makā)/kalpu valsts ar atbilstošu ētiku un vērtībām. Kargo kults kā iebūvēta sistēma elitē, kaut kā jau tie Rietumi jātēlo utt… Šo visu parasti labo ( mēdz to izdarīt arī ar amputāciju, dažreiz ķirurģiski) vecais labais Laiks. LR specifiska ir nevēlēšanās redzēt realitāti, visi tik apjūsmo par karaļa jauno tērpu. Tas arī ir par LR architectūru, viss ir salīdzinājumā , publiski nedzird to kas ir acīmredzams jau kādu laiciņu kontekstā ar brāļiem kaimiņiem, poļiem un citiem ar ko sākām savu atkratīšanos no šaufelēm. Savukārt mērķtiecīgi cilvēki bez liekas ētiskas virsbūves visos slāņos atrodās… Lasīt vairāk »

Miķelis

Jā, bet arhitektiem taču kāda nebūt sirdsapziņa ir. Nevar taču smaidīt kamerās un stāstīt ka pie mums viss vislabākajā kārtībā. Nu kā Vācijā gandrīz, nu labi ne kā Vācijā, nu kā Ziemeļvalstīs, nu labi ne kā Ziemeļvalstīs, bet Albānijā. Nu mēs uz kaimiņu fona arhitektūrā kā tāda Baltijas Albānija. Nevis arhitekti, bet albāņi. Lielā Albāņu balva. Ok, tas joks, neapvainojās kolēģi. Laiks ir diezgan nežēlīgs, laukos krāmēju vecos Latvijas Arhitektūras žurnālus un esmu pilnīgi beigts – kur tādus Austrumus mēs te esam saķēruši, brrr, brrrr, brrriesmīgus. Es jau rakstīju – ja zini ko domāsi par savu arhitektūru pēc 20 gadiem,… Lasīt vairāk »

Miķelis

P.S. Un nobeidzot. Tos čaļus, kuri izcīnīja Olimpisko zeltu, parastais basketbols izbrāķēja, ne viņi tehniskākie, ne garākie utt. Bet mūsu spice arhitektūrā, neļaujot piedalīties konkursos visiem, kuri vien to vēlas un atdodot tos ārzemniekiem, tieši tāpat izbrāķē nākošos Prickeris.Bez Fair Play Latvijai nekad nebūs savs čempions. Viņam tagad varētu būt ap 20-25 un viņš vai viņa redz kas notiek apkārt. Viņš vai viņa vēl studē, strādā pie vietējā metra un ir tā saucamais zaļais gurķis, kaut informāciju apstrādā 3-10 reizes vairāk un tikpat reizes ātrāk kà metrs. Bet ja viņam vai viņai neļaus radoši izpausties, piedalīties lielos nozīmīgos konkursos dzimtenē… Lasīt vairāk »

Miķelis

…run, Forest, run…

Valdemārs, Zariņš
Valdemārs, Zariņš

Vislabāk tā dziesmiņa kontekstā ar Eva’s Green’as Peregrīnas jaunkundzes tēlu ( un kontekstu). Tomēr tieši par to pašu ko Tu saki.

Ivars Brinkmanis

Projekts vienkārši ir valsts ierēdņu birokrātiskās sistēmas sevis uzturēšanas atražošanas pasākums. Un tas arī viss. Tiks nolikts failu plauktā – nauda iztērēta, produkts saņemts – labs vai slikts, vienalga man…

37
0
Would love your thoughts, please comment.x
()
x