Aicina apspriest Arhitektūras likuma projektu

Kultūras ministrija izsludinājusi Arhitektūras likuma likumprojekta sabiedrisko apspriešanu, aicinot līdzdarboties likumprojekta izstrādē un līdz 31. augustam rakstiski sniedzot savu viedokli.  Likumprojekts pieejams KM tīmekļvietnes sadaļā „Sabiedrības līdzdalība”.

“Arhitektūras likums ir būtisks solis arhitektūras nozares sakārtošanā atbilstoši Davosas deklarācijā paustajiem Baukultur principiem. Likums pozicionēs arhitektūru kā visai sabiedrībai svarīgu mūsu dzīves telpu veidojošu nozari. Tas iezīmēs atbildības dalījumu būvniecības procesā, kvalitatīvu arhitektūras pārraudzību, labas prakses un radošas sacensības principus visas sabiedrības interesēs. Kultūras ministrija ir patiesi ieinteresēta likuma virzībā un ir aktīvi piedalījusies tā izstrādē,” uzsver kultūras ministrs Nauris Puntulis.

Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu tiesisko bāzi arhitektūras nozares pārvaldībai, arhitekta profesijas reglamentēšanai un kvalitatīvas arhitektoniski telpiskās vides veidošanai, tādējādi nodrošinot ikviena sabiedrības pārstāvja tiesības dzīvot labvēlīgā vidē un adaptējot Latvijas likumdošanā Davosas deklarācijas principus par augstas kvalitātes būvkultūras (Baukultur) veidošanu.

Tiek plānots, ka likumprojekts stāsies spēkā 2021. gada 1. jūnijā. Likumprojektu izstrādājusi KM konsultatīvās institūcijas — Nacionālās arhitektūras padomes — darba grupa un tā izstrādes procesā notikušas plašas konsultācijas ar arhitektūras nozari.

Diskusijas par Arhitektūras likuma izstrādi ir bijušas aktuālas jau kopš 2006. gada. Likumprojekta izstrādes nepieciešamība un tajā paredzētais tiesiskais regulējums ir vairākkārtīgi prezentēts un izvērtēts nozares institūciju sanāksmēs un forumos: Nacionālās arhitektūras padomes sēdēs, Latvijas Arhitektu savienības padomes sēdē un Latvijas Arhitektu savienības XXI kongresā, Latvijas sertificēto arhitektu kopsapulcē, pašvaldību arhitektu sanāksmē, kā arī Latvijas Būvniecības padomes sēdē Ekonomikas ministrijā. Visās minētajās sanāksmēs un sēdēs likumprojekta virzība konceptuāli atbalstīta.

Viedokļu iesniegšana — līdz 2020. gada 31. augustam, nosūtot uz epastu:
pasts@km.gov.lv un Dzintra.Purvina@km.gov.lv

Dalīties ar ierakstu:

0 0 vote
Article Rating
guest
40 Comments
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Inline Feedbacks
View all comments
Anna

Trīs jautājumi Jānim Dripem&Co :1. Kas ir arhitektu kolēģija (AK)? 2. Kāda būs Latvijas Arhitektu Savienības(LAS) loma? 3. It kā nesaistīti- Kurš un pēc kādiem kritērijiem izveidoja Kultūras Ministrijas Nacionālo Arhitektūras Padomi (NAP) un kā tika veikta biedru atlase šajā padomē?

Miķelis

Trūkst diezgan būtisks info : juristu uzvārdi, kuri piedalījās likumprojekta izstrādē, attiecīgi arhitekti, kuri kontaktējuši ar šiem juristiem, varē iedot atsauksmes. Nākamais līmenis – arhitekti, kuri stāvējuši pie likumprojekta šūpuļa, to komentāri – kā likumprojekts uzlabos vidi, telpu, kāpēc pilsētas arhitekts ir plānots tikai lielākās pilsētās, – pārējie būvvaldēs vairs nav vajadzīgi utt. Tur veidojas virkne jautājumu, bet lai tos uzdotu, jābūt pretī kas varēs pakomentēt, līdz ar to nevajadzētu baidīties, bet ja reiz kaut kas darīts, paskaidrot. Vesela jautājumu grupa ir par sodiem. Nezinu nevienu kopienu, kuri kā “reliģijas fanātiķi” gatavi caurām dienām sevi sist ar pletnēm. Šo mazo… Lasīt vairāk »

Miķelis

P.S. Šoreiz, atšķirībā no RB projekta, nevajadzētu būt naiviem. Latvijā kopš Grūtupa ZAB laikiem juristi likumus raksta ar vēlmi nopelnīt. Respektīvi – zinot visas nianses, ja pie jurista vērsies Pasūtītājs-miljonārs kādā konfliktā ar arhitektu un viss šis būs izgājis cauri, atā nabadziņam. Tāpēc: 1. Neatkarīga jurista ekspertīze, ieteiktu Liepas kantori, kurš norādīs uz potenciālām briesmām un elementāri izmaksām. 2. Interešu konflikta novēršana – juristi, kas rakstījuši likumu, 10-gadu nedrīkst pārstāvēt jebkuru klientu tiesas prāvās pret jebkuru arhitektu Latvijā. 3. Es ieteiktu novākt visu sadomazo sēriju, atstājot kaut kādu elementāru strīdu izskatīšanas shēmu, saglabājot klasisko prokurors, advokāts principu + visu to… Lasīt vairāk »

Last edited 25 dienas pirms by Miķelis
Miķelis

P.S.P.S. Neaizmirstam, ka jurista, kas specializējas Būvniecības strīdu risināšanā honorārs variējas no 75-150 EUR/h. Vēlreiz – neesam naivi, mēs esam kopš 2008 kļūdījušies jau pārāk daudz reizes.

Miķelis

Es saprotu, ka autori likumprojektam nav zināmi un arī arhitekti nav līdzdarbojušies? Varbūt ir kāds drosminieks, kurš varētu kaut ko pakomentēt? Kāds, kas tintnīcu turējis un spalvas asinājis rakstītājam? Nu taču, demokrātiskā sabiedrībā jau tā kā pieklātos uz kādiem neērtiem jautājumiem sniegt atbildes, lai nav pēc tam jāvaimanā par būvnieku mafiju, par to, ka arhitektam par visu jāatbild utt. Kurš ta mums i tas vadon’s?

Jānis Skagalis

Parasti interešu grupa,šai gadījumā -arhitekti , cenšas lobēt sev izdevīgus likumus un noteikumus. Bet šai gadījumā sanāk , ka viņi vairāk nodarbināti ar sevis sodīšanu nevis savu izdevīgumu.Interesanti ,kas tie par dīvaiņiem?
———————————
Likumprojektu izstrādājusi KM konsultatīvās institūcijas — Nacionālās arhitektūras padomes — darba grupa un tā izstrādes procesā notikušas plašas konsultācijas ar arhitektūras nozari.
——————————-
Tātad “plašas konsultācijas” nozīmē ,ka Miķelis kā aktīvs arhitekts nevar iegūt nekādu informāciju? Pēdējā laikā dīvainas aktivitātes izrāda ārvalstu investoru padome par kuru nevar saprast ko īsti viņi pārstāv.Varbūt no turienes izstarojas interešu viļņojumi?

Miķelis

Miķelis te jau kā tāda ķērcošākā vārna staba galā: būs slikti, būs slikti, būs skikti. Tā bija ar Būvniecības likumu, tā bija ar Rail Baltic, tā bija ar BIS un pārējo. Pēc Arhitektūras likuma sadomazo daļas pieņemšanas iespēja noskatīties 12 raundu smagsvaru cīņu starp Zaigu un Āboltiņu, kurā Āboltiņš krīt 12.raundā ar taisnām kājām uz dēļiem, nebūs, jo būs radīta sistēma, kurā Zaigu izslēdz 12 sekundē ar kreiso āķi, piedevām Āboltiņam pat nevajadzēs iziet ringā, bet aizsūtīt likumu sarakstījušos juristus uz Sertifikācijas centru ar mazu papīriņu un Zaigu ar kreiso āķi izslēgs savējie šībernieki. Jā, jau 12 gadu nebeidzu brīnīties… Lasīt vairāk »

Jānis Skagalis

Domāju ,ka citās nozarēs procesi ir ļoti līdzīgi.Teiksim izglītībā, kādi tik likumi un noteikumi tur ir pieņemti.Nu piemēram ‘skola 2030’ .Dievs vien zina ,kas tur tik nav salobēts.Vai vides sfēra,ekoloģija. Šis process ir vispārējs. Un kā varēs uzzināt, kurš ir īstais Āboltiņš, vai Jūs zināt arhitektu kolēģijas sastāvu un tās vadību? Un vienlaikus , ar sitienu no mugurpuses no spēles tiek izslēgta LAS.Un būs inteliģenti smaidi uz diskusijas glazūras fona.Ak ceriet uz uzvaru konkursā ? Ai Johan, Johan , nabaga Johan…
https://www.youtube.com/watch?v=BA356zj3nCw

Last edited 23 dienas pirms by Jānis Skagalis
Miķelis

Es kā reizi esmu tas, kurš uz piedalīšanos konkursā pat necer, jo konkursi mums tiek riktēti zem konkrētiem deguniem. Āboltiņš tas kas no JRT būvniekiem, tika no Zaigas puses nokautēts un ar asiņojošu degunu iznests no zāles. Tas bija skaists boksa mačs un rezultāts bija negaidīts, kaut tur jau arī trenera – Māra nopelns.

Dzintra Purviņa

Sveicināti, Jāni Skagali un Miķeli! Atsaucoties uz Jūsu jautājumu un , lai kliedētu trūkstošo informāciju par Arhitektūras likuma projekta darba grupu, vēlos darīt zināmu sekojošo – darba grupu vadīja Sandis Voldiņš, Kultūras ministrijas bijušais valsts sekretārs, jurists, kuram ir laba līdzšinējā pieredze likumprojektu izstrādē, kā arī juridiskajos jautājumos konsultēja Edgars Pastars, konstitucionālo tiesību eksperts, zvērināts advokāts, strādājis SAEIMAS Juridiskajā birojā. Darba grupas eksperti vairāk nekā gada garumā regulāri strādāja pie esošās likuma redakcijas. Cienījami eksperti, kur katrs no viņiem pārstāv savu jomu: Gunta Grikmane, Elīna Rožulapa, Juris Dambis, Andris Kronbergs, Gatis Didrihsons, Jānis Dripe, Ilma Valdmane (VARAM, pilsētplānošana), Juris Poga,… Lasīt vairāk »

Miķelis

Paldies par informāciju. Vēl tikai vajadzētu precizēt pie kādām jomām strādājuši konkrēti arhitekti – arhitektūras kvalitāte, sodu sistēma, sasaiste ar būvniecības normatīvajiem aktiem utt. Lūgums iedot šo sadalījumu – par ko katrs atbildējis. Iepriekš paldies!

Last edited 21 dienas pirms by Miķelis
Miķelis

Pirms katra likumprojekta izstrādes parasti tiek prezentēti kādi mērķi, kāpēc tas tiek darīts, ja nav grūti – tos vajadzētu noprezentēt + to kādā veidā likumprojekts sasaistās ar esošo būvniecības likumdošanu – kuros normatīvajos aktos būs atsauce uz Arhitektūras likumu, kādā veidā arhitektūras kvalitātes princips tiks iedzīvināts Iepirkumu likumā, pašvaldību plānošanas dokumentos un visbeidzot, kā redzam, tādā vienkāršā lietā, piemēram, kā koncertzāles vietas izvēlē. Tā kā valsts pārvaldē vajadzētu būt visam protokolētam un likumprojekts nav ar grifu slepeni – vai ir pieejami debašu protokoli, kur cienījamie eksperti izsaka savus viedokļus? Demokrātiskā sabiedrībā tiem būtu jābūt pieejamiem, kaut protams LR Lobiju likums… Lasīt vairāk »

Last edited 21 dienas pirms by Miķelis
Miķelis

Un visbeidzot – vai LR eksistē būvniecības kvalitātes izpratne kaut vienā likumdošanas aktā? Respektīvi vai būvniecības kvalitāte, piemēram telpu apdare, ir darbs kuram nepieciešama kvalifikācija, lai to izpildītu, meistara diplomam un ir saskaņoti kvalitātes kritēriji pēc kuriem to novērtēt un pēc tam pieņemt to no būvnieka. Ja šādas sistēmas nav, kādā veidā mēs varam runāt par tādiem augstiem terminiem kā Baukultur, Arhitektūras kvalitāte utt.? Ja jebkurš var būt santehniķis, flīžu licējs vai jumta licējs – par kādu kvalitāti mēs runājam? Respektīvi – kur ir Būvniecības kvalitātes likums ar drakonisku sodu sistēmu par nekvalitatīvu darbu, darbinieku kvalifikācijas sistēmu un pēcizglītības apmācību?… Lasīt vairāk »

Last edited 21 dienas pirms by Miķelis
Miķelis

P.S. Sandis Voldiņš, starp citu, strādā Latvijas Nacionālās operas valdē, neatradu nekādu darba pieredzi saistībā ar Likumprojektiem Būvniecības nozarē. Un Edgars Pastars bijis prezidenta Andra Bērziņa galvenais juridiskais padomnieks un tagad CLO Latvijas Finansu asociācijā. Ja paralēli netiek mainīti Būvniecības likumdošanas akti, Iepirkuma likums, izstrādāts Būvniecības kvalitātes likums utt., tad šis ir feika likums, kuram nav nekāda reāla spēka vai ietekmes, ja nu vienīgi lai padarītu arhitektus paklausīgus Lielajai naudai un ieviestu drakonisku sodu sistēmu arhitektiem. Tas laikam ir arhitektu interesēs? Skaidrs, ka skaisti iešaut sev kājā arī ir liela māksla. Ar to kolēģi visus mūs apsveicu! Vismaz to mēs… Lasīt vairāk »

Last edited 21 dienas pirms by Miķelis
Miķelis

Tad, kad ir skaidrs kā likumprojekts strādās sazobē ar būvniecības likumdošanu, to reformējot bāzējoties uz arhitektūras kvalitātes principu, iepirkumiem un pašvaldībām, tad var diskutēt un apspriest detaļas – pagaidām nekas tāds nav redzams, pat piedalījušies arhitekti sēž klusi kā pelītes, laikam jau sapulces piedevušas svarīgumu, neatkārtojamību, angažētību un izredzētību, bet tas sindroms jau redzams Saeimā, acīmredzot lipīgs un ātri izplatās varas gaiteņos.

Jānis Skagalis

Paldies Dzintrai Purviņai. Ir labi , kad ir saprotams un redzams , citādi rodas vieta konspirācijas idejām un tas rada nesaskaņas.ASV vismaz ir lobiju likums, bet Latvijā diemžēl nav, tāpēc ir necaurspīdīgi procesi-piemēram , nav skaidrs kādas intereses pārstāv politiķi no partijām.

MARC

Mākslinieciskās izteiksmes brīvība ir viena no personas pamattiesībām. Tās aizsardzība ir noteikta Satversmes 113. pantā (valsts atzīst mākslinieciskās jaunrades brīvību) un vispārīgi – Satversmes 100. pantā (ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību), kas, kā norāda Satversmes tiesa, aptver ne tikai pausto uzskatu saturu, bet arī izteiksmes formu. Demokrātiskā sabiedrībā mākslas brīvībai ir svarīga loma. Tā garantē radošu vidi un aizsargā personas tiesības brīvi paust savus uzskatus, pārdzīvojumus un pieredzi, izvēloties tam pēc paša ieskatiem atbilstošākos mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus. Autortiesību likuma 4. pantā arhitektūras darbi minēti kā viena no mākslinieciskās izpausmes formām, uz ko saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 113. pantu… Lasīt vairāk »

Jānis

Būs interesanti vērot arhitektoniskās kvalitātes principa kontrolēšanu.

Aldis Mik

Spriežot pēc nosaukuma, no KM tuvākā laikā izlidos arī Mūzikas likums, Tēlniecības likums, Glezniecības likums, Rakstniecības likums u.t.t……

Miķelis

Angļu Džentlmeņu klubs. 3.sezona 3.sērija Likumprojekts. Anglijā likumi radās šaurās, cigāru dūmiem piepildītās klubu telpās. Kaut kur Taimskvērā tekalēja parastie ļaudis, sasaucās fūrmaņi un zviedza zirgi. Šeit ērtajā kluba telpās, zem Štālberga ģīmetnes, pie omulīgā rožkoka 19.gadsimta galda sapulcējās sers Bro, sers Kro, sers Dribē, lēdija Evlina un vēl daži džentlmeņi un lēdijas. – Berimor, kas tur aiz loga klaigā? – O, ser Dribē, tur tauta prasa paskaidrojumus… Cigāru istabu pāršalca jautra murdoņa, seri un lēdijas zīmīgi saskatījās un pacēla glāzes ar 100-gadīgo. – Par Karalieni! Par mums! Un jā – par arhitektūru! Kluba telpas piepildīja 100-gadīgā aromāts un svētsvinīgo… Lasīt vairāk »

Jānis Skagalis

“Kaut kur mazā Londonas ieliņā Beikerstrītā, sēdēdams savā šūpuļkrēslā un piebāzdams pīpi ar tabaku, lūkodamies pa brīdim kamīnā un pa brīdim Times publicētā Viņas Majestātes Arhitektūras likumā, dīvainas domas savā galvā virpināja kāds kungs.” Un kādas tad domas varētu virpināt šis kungs? Arhitektūras likums kopumā risina tieši tos uzdevumus , kādus min Miķelis- tirgus pārdale arhitektūras un būvniecības jomā, no spēles izslēdzot nedisciplinētus arhitektus un nelojālas to organizācijas.Baukulture uzdevums butu palīdzēt nozarei saglabāt humānās dimensijas. Tā nav eksaktā joma, bet ietver cilvēka subjektīvo redzējumu.Tad kā sodu sistēma tiks pielietota?Manuprāt – subjektīvi. Nav nekā aizdomīga tajā , ka profesionāli arhitekti piedalās… Lasīt vairāk »

Miķelis

Sirmais kungs, kasīdams savas rudās bakenbārdas domāja – nu pirmkārt, neviens no Times minētā likumprojekta autoriem diez ko neasociējās ar Arhitektūru, gandrīz visi bija tipiski funkcionāri, kuri maizi pelnīja pārkaļot zeltu sudrabā ( runāšana sudrabs, klusēšana zelts ). Nu varbūt vienīgi jaunais sers Didro. Otrkārt, protams visa Londona tīkoja saukties par arhitektiem, katrs fūrmanis kāroja piešūt sev pie krūtīm šilti zirgu arhitekts, it sevišķi nikni pārkāpēji bija matemātiķi – koda arhitekts, tas jau skanēja piedauzīgi. Nu un tas, nu tas francūzis – Le Korbizjē – tas taču nebija nevienu skolu beidzis, bet dēvēja sevi par arhitektu – tas bija tūlīt… Lasīt vairāk »

Last edited 18 dienas pirms by Miķelis
Miķelis

Šerloks iebīdīja dziļāk kamīnā polo spēles zābaku, otrs tā dvīnis atradās sera Kro ozolkoka paneļiem apšūtā kabinetā. Šerloks labu laiku izmeklēja modernisma darbu slepkavības un pamazām aizdomās turamo loks bija sašaurinājies līdz Angļu Džentlmeņa kluba biedriem. Sers Kro tērpies Polo spēles kreklā aplūkoja kādu modeli – esošam Modernisma tornim jeb trijkājim piemontētu ceturto kāju – jā sera Forova Fuko svārsts bija iespaidīgs – lielākais Eiropā – Impērija varēja lepoties, par to noteikti pienācās bikšu lences ordenis, sers Kro aptaustīja savējo, kuru nēsāja pat zem polo biksēm, diskrēti. Ja Lielā Mūzikas halle dzima grūtās mokās, tad karuseļiem naudas vienmēr pietika –… Lasīt vairāk »

Last edited 18 dienas pirms by Miķelis
Jānis Skagalis

Mēs dzīvojam laikmetā, kad mākslas valoda diskusijā var tikt uzskatīta par spamu, tāpat kā dažnedažādi izdaiļojumi namam-par lieku naudas patēriņu investoram. Ja ir runa Šerloku Holmsu , tad viņa piedzīvojumi cīņā ar Vācijas rezidentūru Apvienotajā Karalistē izraisīja lielu ažiotāžu iedzīvotāju vidū.Tā dzima pretizlūkošana Mi-5, vai tad Šerlokam vienam ar to jānodarbojas?Inspektors Lestreids no Skotlenjarda? Ha ! Nav zināma precīza robeža starp mākslu un civilizāciju, jo starp mākslu un cilvēku starpnieku nevajag. Un ja sers Nords un sers Bro ir labi pastrādājuši, tad es neko par to nezinu.Un kas ir sers Kro? Bet tomēr Šerloks ticis līdz Angļu džentelmeņu kluba biedriem.… Lasīt vairāk »

Miķelis

Angļu Džentlmeņu klubs 3.sezona 2.sērija par Melno Mambu, Jāni. Tur ir par demontāžu un pārzīmološanu. Māksla ir māksla, neviens mākslinieks savu mākslu nepaskaidro. Šis topiks ir par Arhitektūras likumu – par to arī būs visi Miķeļa komentāri. Par personāžiem – tie visi ir izdomāti, bet atrisinājums Tavam jautājumam meklējams NAP sastāvā + visur tur, kur spīd zelta mirāža, ar piebildi – ne viss kas zelts ir Arhitektūra 😉

Miķelis

Holms noņēma savu penseju un atlaidās šūpuļkrēslā. – Vatson, atcerieties Stum un Velc? ???? – Šis likumprojekts man atgādina to dīvaino zvēru, tas salipināts no dažādām daļām, it kā to būtu izstrādājuši cilvēki, kuri netver kopējo ainu. Katra daļa ir it kā pati par sevi, bez jebkādas sasaistes ar citu. – Vatson, vai esat redzējis arhitektu ubagojam? – Nē, ser! – Es gan esmu, brīdī kad tas nespēj samaksāt gada maksu, jo ir slimojis, tērējis zālēm, slimnīcām, tam tiek atņemtas pilnvaras vai atļauja projektēt sarežģītas ēkas un tas krīt bedrē aizvien zemāk. Lēdija Evlina, esat taču dzirdējis? – Nē, Holms.… Lasīt vairāk »

Last edited 17 dienas pirms by Miķelis
Miķelis

-Vatsons, jūs ievērojāt ar ko sākas likums? -Nu, Holms… -Bet jūs taču lasijāt Times? -Jā, Holms, bet… -Ar būvkultūras pieminēšanu un arhitektūras principiem, Vatson, tas ir ļoti interesants sākums, jo likuma mērķis ir deklarēts kā ikviena indivīda tiesības dzīvot labvēlīgā vidē. -Jūtat vibrācijas gaisā, Vatson, jūtat mērķa diženumu un revolūcijas tuvošanos, jūtat apspiesto un nabago tiekšanos pēc dzīves labvēlīgā vidē? -Bet, Holms, vai katrs džentlmenis nav pats atbildīgs par saviem dzīves apstākļiem? -Jūs spriežat virspusēji, Vatson, tas tā protams ir, bet kā lai publikai labāk pārdot kaut ko, kas neko nemainīs? Tas jāievīsta spožā papīrā un jāpievieno apraksts, kuru neviens… Lasīt vairāk »

Miķelis

Lēdija Evlina sēdēja pie sava ar zaļo samtu drapētā ozolkoka rakstāmgalda un lūkojās uz Štālberga galda piederumiem puspavērtajā atvilknē. Sudrabs patīkami spīdēja un saules zaķīši atspoguļojās lēdija Evlinas sejā, kuru rotāja noslēpumains smaids. Viņa palūkojās uz kausu, kurā bija iegravēts Londonas armrestlinga čempions – lēdija Evlina. 1905.gads. 1905.gads gan vēl nebija pienācis, bet lēdijas armrestlinga prasmes ar katru gadu auga. Nolauzt lauķus ar vēja apdvestām sarkanām sejām nu jau nebija pat tehnikas jautājums, tas notika ātri, ar mazu kunkstienu no druknās, sasārtušās no piepūles, izbrīnītās sejas puses. -Tā nākošais! Un telpā iesoļoja kārtējais lauķis ar biezu mapi, kurā bija iešūti… Lasīt vairāk »

Last edited 16 dienas pirms by Miķelis
Miķelis

-Holms, ko jūs domājat par Arhitektūras kolēģiju? Šerloka sejā parādījās smaids un viņš izpūta vairākus dūmu apļus, lēnām izbaudīdams šo procesu. -Nu, Vatson, tas patiesībā noslēdz varas uzurpācijas procesu no dumjajiem lauķiem, kuri pavisam nesen apguvuši krustdūrienu. Ja ielūkosieties rūpīgi, Vatson, tad likumā neieraudzīsiet nevienu pašu rindiņu kādā veidā atbild 7 izredzētie, kuri lemj par lauķu likteņiem, vai to disciplinārsodīšanas iespēju. 7 ampīra krēsli nesīs izredzētos cauri laikam veselus trīs gadus un tie ne ar ko neatbildēs: 9) uzrauga šajā likumā noteikto arhitekta ētikas pamatprincipu ievērošanu, izskatot sūdzības par sertificētu arhitektu profesionālo darbību; 10) izskata sūdzības, kas skar arhitektūras praksi pēc… Lasīt vairāk »

Last edited 16 dienas pirms by Miķelis
Jānis Skagalis

Labdien Miķeli!Stāsts par Šerloku nebūs pilns ,ja netiks pieminēts viņa brālis Maikrofts. Vidusmēra lasītājam tā ir grūtāk pamanāma persona , kura ir izcila ar to vien, ka viņam ir tik slavens brālis. Tomēr vērīgāks lasītājs pamanīs , ka Maikrofts un Šerloks viens otram izpalīdz. Tāpat stāsts par Arhitektūras likumu nebūs pilnīgs , ja mēs izraustīsm to pa sastāvdaļām , bet nepievērsīsim uzmanību , ka tas ir likumdošanas un visas Politikas daļa.To aizrāda arhitekte un politiķe I.Rībena intervijā LA: Arhitekti tiek mācīti rīkoties konstruk­tīvi un uzņemties atbildību par procesu kopumā. https://www.la.lv/domaju-ka-dzordzs-soross-zina-cik-maksa-latviesa-dvesele-saruna-ar-politiki-ingunu-ribenu Ja arhitekti raudzīsies uz procesiem tikai ar lejupvērstu skatienu,notiks Katastrofa.Jāraugās… Lasīt vairāk »

Miķelis

Maza atkāpe, ko autors dažreiz var atļauties, paskaidrojot viena vai otra tēla autientiskumu. Par seru Ljē Miķelis spriež pēc darbiem – tie tādi briesmīgi saraustīti, it kā kāds raustītu seru Ljē aiz aukliņām, sers Ljē patstāvīgi iekļūst dažādu grupu viedokļu sadursmju virpulī un mēģina kaut ko nomenedžēt, bet no malas tas izskatās drausmīgi. Tā parasti rīkojas veci Mi8 darbinieki, kas palaiž dūmus, lai darba bites šiem neuzbrūk. Līdz ar to sers Ljē pieskaitīts Mi-8 darbinieku kogortai. var jau būt, ka 3.sezonas beigās sers Ljē atklās beidzot savas kārtis un pastāstīs kas patiesībā notiek. Mēs abi varam uz to tikai cerēt… Lasīt vairāk »

Last edited 16 dienas pirms by Miķelis
Jānis Skagalis

Arī lasītāji atļaujas šo to – literārā darba notikumus un tēlus cenšas atspoguļot miesīgās pasaules realitātes un personībās. Protams , ka vārda māksliniekam jāsaprot , ka var gadīties arī tā , kā šai filmā 6min. 45.sek:https://www.youtube.com/watch?v=lzRp3q5PxUc&list=PLaw0Yv2GH8P8Xt8wcdxwbA7iJf7UsYfrk&index=6

Redz cik daudz detektīvam interesanta var atrast Arhitektūras likumprojektā. Un neraugoties uz subjektīvajiem aizvainojumiem , no pragmatiskā viedokļa daudzi ir Tev pateicību parādā.

Miķelis

-Holms, ko jūs domājat par autortiesībām? -O, Vatson, tur mēs jau varam saklausīt sera Makintoša tieši nodiktētu tekstu: (1) Noslēdzot līgumu par arhitekta pakalpojuma sniegšanu, tajā iekļauj arī autortiesību jautājumus, tai skaitā attiecībā uz pasūtītāja tiesībām veikt izmaiņas būvprojektā un projektēt izmaiņas būvē pēc tās nodošanas ekspluatācijā. (2) Arhitekts nedrīkst bez pamatota iemesla liegt piekrišanu pārveidot viņa projektēto būvi gadījumos, ja tas nemaina būves arhitektonisko veidolu. -Tas ir tik mīļi, ka sers Makintošs atstājis tik tiešas norādes uz likumprojekta autorību – skaidrs, ka lauķim nevar būt nekādas tiesības, viņam jārūpējas par krustdūrienu pareizību, mazo šņaucamās tabakas maciņu un laicīgi nomaksātu… Lasīt vairāk »

Last edited 16 dienas pirms by Miķelis
Miķelis

Mis Hadsone ienesa melleņu pudiņu istabā un apjuka. Abi džentlmeņi smējās vēderus locīdami: – Holms, un tad pie sera Matisona, kas ceļ Stradiņa žēlsirdīgo māsu slimnīcu pienāk Komisija un prasa – kur māksla? – Jā Vatson, Holms locīdamies smieklos atbildēja, un šis saka – kā kur, reku 8m putuplasta māsiņa ar gāzmasku, – Ai nevaru Holms, un šie prasa – cik tā maksā? – Jā, Vatson, un sers Matisons atbild – tik cik prasīts – 65 ginejas, tā taču māksla, cena var būt arī tik augsta. Mis Hadsonei no rokām izkrita gandrīz viss lielais pudiņa trauks – 65 ginejas? Par… Lasīt vairāk »

Jānis Skagalis

Nepamanīju , ka šajā likumprojektā būtu risināti mākslas vai ainavu arhitektūras jautājumi.Bet būtu lietderīgi: “Kultūra sekmē un veicina ekonomisko, sociālo un vides ilgtspēju. Tā veido mūsu identitātes un nosaka mūsu mantojumu. Līdz ar to, kultūrai jākļūst par attīstības politiku stūrakmeni un jāuzsver tās ieguldījums kopējā labuma sasniegšanas centienos. Demokrātiska, mierpilna un ilgtspējīga attīstība nav iedomājama, ja tās pamatā nav kultūras” Tas ir Davosas deklarācijas 1 punkts. Par cik arhitekti ar šo likumu tiek definēta kā radoša profesija, tad turpmāk nāksies ņemt vērā mākslas un ainavas objektu klātbūtni . Dizaina objektu uzdevums ir veidot vidi patīkamāku , pilnveidot to. Mākslas uzdevumu… Lasīt vairāk »

Miķelis

Bija agrs Londonas rīts. Holms pa logu vēroja garāmgājējus, iegrimis pārdomās. Lūk garām pasteidzās pazīstams dīvaini ģērbies kungs ar lielu papīrā ietītu saini. Sers Bro un Margits. – Ko jūs domājat par ētikas sadaļu, Holms? Holms nopūtās, pagriezās pret Vatsonu, nenolaizdams acis no sera Bro, kurš mēģināja lavierēt starp zirgāboliem, nenosmērējot savas dīvainās kurpes un pieturot ar vienu roku katliņu, padusē iespiedis papīra saini. -Nu redziet, Vatson, ētiku nevar deklarēt un vēl vairāk uzspiest ar likumu, ētika dzimst katra sirdī un daudz ko dod audzināšana. Ja tavs mērķis ir peļņa, tas nekad nav savienojums ar ētiskām rīcībām, to pierāda visa… Lasīt vairāk »

Jānis Skagalis

Man likās , ka likumprojekta nodaļa par ētiku ir visai laba.Cita lieta, ka šī sadaļa par ētiku ir vairāk nodeva laikmeta garam.Bet vai vispār ir vajadzīgs šāds likums? Tas rada vairāk problēmu nekā risinājumu..Par to ,kurš ir “labais ” un , kurš “ļaunais” , lai izspriež kompetentāki cilvēki . Domāju ,Miķeļis prasmīgi raksturoja situācijas kādās arhitektus var pārvērst par “grīdaslupatu” .To cik izsmalcināta ir pieeja par autortiesībām, var tikai apbrīnot. Nejauši tā gadīties nevar:)) Ja atceras gadījumu par konliktu JRT jautājumā starp Z.Gaili , VNI un būvniekiem, tad īpaši paliek atmiņā tas , ka Gailes kundzei roka sāka sāpēt pēc… Lasīt vairāk »

Miķelis

Holms sabāza pīpē mis Hadsones sarūpēto tabaku, kas protams nestāvēja ne klāt Angļu Džentlmeņu kluba Habanos cigāriem, bet Holms nebija izvēlīgs, viņam mājās pat nebija nēērtās Starka suluspiedes, – viņš cienīja Arhimēda zināšanās balstītu vienkāršu ierīci. Holms piegāja pie loga, nostājās blakus Vatsonam un uzsāka savu monologu: -Es protams saprotu, Vatson, ka cilvēkie ļoti bieži liekas, ka viņi visu zin, viņiem pat dažreiz var likties, ka viņi spej radīt Arhitektūras likumu. Kā jūs domājat ,Vatson, cik no viņiem ir lasījuši Cicerona dialogus “Par valsti”? -Nu, Holms… -Pareizi Vatson, visticamāk ka neviens. Bet tas ir jebkuras pašpārvaldes pamatā – res publica.… Lasīt vairāk »

Last edited 6 dienas pirms by Miķelis
Andrejs Gelzis

-pie mums likumi, apvienotajā kalaristē vienkāršos būvniecības kārtību, būs zonas, kur pašvaldībām nebūs liela teikšana. Revolūcija būvniecībā.

times.jpg
Miķelis

No praktiskā viedokļa domājot, šķiet pienācis ir laiks visiem, kas kaut ko skaņo Rīgas Būvvaldē, samesties kāsīšu dīlera iefiltrēšanai Būvvaldē. Nu jau iet mazliet par traku, – kā ieej uz pieņemšanu, visi arhitekti sēž zem galdiem, bailēs trīc un izdomā visādus iemeslus un aprobē garos tekstus BISā, kurus kopē īpaši neiedziļinoties, – kā tikai kaut ko nesaskaņot. A tā, pēc dīlera infiltrācijas, ieej Būvvaldē, tur patīkams aromāts, mazi patīkami dūmi un Tu dzirdi smieklus un aptuveni tādas skaņas – hrjak, pak, bak – tur meitenes, uzvilkdamas kāsi, skaņo projektus, uzspiezdamas zīmogus – lielos, mazos, sarkanos un melnos. P.S. Salīdzinot ar… Lasīt vairāk »

Last edited 4 dienas pirms by Miķelis
40
0
Would love your thoughts, please comment.x
()
x