Latvijas Architektūras 163. numurs

Latvijas Architektūra Nr. 163 (2022/6)
Numura tēma: Arhitektūra un politika

Tematu “Arhitektūra un politika” žurnāls atklāj ar Ulda un Ilzes Pīlēnu dibinātā ģimenes fonda “Ola Foundation” mītni Ķīpsalā. Pēc Pīlēna projekta uzceltā cilindriskā ēka veidota stiklotās tērauda konstrukcijās un savā ārējā veidolā demonstrē mūsdienu tehniskās iespējas. Lietuvas kolēģa Audrius Ambrasas projektētais Ventspils zinātnes un inovāciju centrs VIZIUM  ir pirmais tāds Latvijā.  LU kampusa projektu Torņakalnā analizē Nora Gāgane. Par Printify Spīķeru kvartālā raksta Jolanta Tomševica un par Inline treniņu halli Dzelzavas ielā —  Agnese Čivle. Mazliet skumju refleksiju par Zasulauka staciju sniedz Toms Altbergs un Anita Antenišķe. Galda spēlē “Ablokalipse” Latvijas mākslas akadēmijas absolvents dizaineris Kristaps Kramiņš aplūko mikrorajoniem raksturīgo apbūvi. Baiba Vērpe iepazīstina ar Ziedlejas pirtīm un atpūtas namiņiem Siguldas novadā, kas uzbūvēti pēc Zanes Teteres – Šulces biroja projekta.  Žurnāls viesojas Likteņdārzā, pēc Andra Kronberga projekta uzbūvētajā Saieta namā. Rīgā notikušā Ukrainai veltītā augstskolu plenēra Sergeja Ņikiforova apskats apliecina arhitektu interesi un atbildību par kara seku likvidāciju.

Redaktora sleja

Pirms gadiem desmit pabeidzot Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvniecību Rīgā, tika apspriests jautājums vai uz tās izvietot vai neizvietot saules baterijas. Gunārs Birkerts gribēja tām speciālu krāsu un izmēru, ekonomisti aprēķināja, ka tādas atmaksāsies tikai pēc 114 gadiem, un ideju novērtēja kā simbolisku, bet nevajadzīgu žestu. Togad Kajs-Uve Bergmans no dāņu arhitektu biroja BIG  intervijā Viestartam Gailītim uz jautājumu- “vai, jūsuprāt, bija prātīgi sekot ekonomiskajai perspektīvai un saules baterijas neuzstādīt, vai arī būtu vajadzējis tās uzlikt, atbildēja, ka (..) saules baterijas var uzlikt arī vēlāk. Visas ēkas piedzīvo konstantu transformāciju. Nav būtiski, vai tas tiek izdarīts šodien, vai pēc 10 līdz 15 gadiem. Ēka tur ir un paliks.” (https://arterritory.com/lv).

Politikā pastāv vīzijas, bet arhitektūrā valda pragmatisms. Latvijā ar pārvaldes jautājumiem, kas tieši vai netieši ir saistīti ar arhitektūras nozari, strādā četras ministrijas: Kultūras ministrija, Ekonomikas ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija.

Apbūvētās vides veidošanā arvien noteiktāk dominē tehniskie un ekonomiskie apsvērumi, atstājot kultūru otrā plānā. Būvniecības pārraudzību un koordināciju Latvijā kopš 2003. gada veic Ekonomikas ministrija, kas atbild par vienotas valsts politikas būvniecībā izstrādi un tās īstenošanu. Ministrijas kompetence būvniecības jomā ir noteikta Būvniecības likumā, un tajā ietilpst būvniecības attīstības stratēģijas un programmu izstrāde, priekšlikumu sagatavošana būvniecību reglamentējošu normatīvo aktu sistēmas pilnveidošanai un būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu projektu izstrādāšana.

Saeimas nākamās koalīcijas partneri “Jaunā Vienotība”, “Apvienotais saraksts” un Nacionālā apvienība parakstīja sadarbības memorandu, kurā politiskie spēki kā vienu no mērķiem izvirzījuši Latvijas enerģētiskās pašpietiekamības nodrošināšanu. Jaunā Enerģētikas un klimata ministrija, ko jaunā koalīcija apņēmusies izveidot, atbildētu par enerģētiku un klimatu. Eksperti piekrīt, ka ministru saraksts būs jāpapildina, bet jautājumus rada vides un klimata tēmu sadalīšana un funkciju nodošana no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Ekonomikas ministrijas.

Dalīties ar ierakstu:

5 1 Balsot
Raksta vērtējums
guest
1 Komentri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
Miķelis

Blakus VIZIUM Ventspilī atrodas MILZU laukums ar apaļkokiem, kurus izved no Latvijas. Turpat MILZU kalni ar šķeldu. Netālu Dendrolight ražotne, kura no banku puses tika nobankrotēta. Tas ir vairāk nekā simboliski, lai saprastu ka mēs neesam saimnieki savā zemē. Vēl vairāk to var izgaršot pēc igauņu seriāla BANKA noskatīšanās, par veidu kā skandināvi 90.gados pārņema Igaunijas banku sistēmu. Viss pārējais ir tādas Latte putiņas, kas Latviju nepadara bagātāku. VIZIUM ir labs, bet absolūti nevajadzīgs krāms, pie tā ko var ieraudzīt apkārt. Dendrolight ražotne izmaksāja 8 miljonus, tika radītas speciālas iekārtas Vācijā, kuras bija vienīgās pasaulē. Ko mēs? Tai vietā lai… Lasīt vairāk »

1
0
Lūdzu, komentējietx