Pamatnostādnes ir vidēja termiņa valsts arhitektūras politikas plānošanas dokuments, kura mērķis – sekmēt augstvērtīgā arhitektūrā balstītas kvalitatīvas dzīves telpas veidošanu un ilgtspēju.
Pamatnostādņu projektā identificētas problēmas, kam nepieciešami risinājumi:
-nepilnības normatīvajā bāzē kvalitatīvas arhitektoniskās vides nodrošināšanai,
-saskaņotas politikas un nozares koordinētas pārvaldības trūkums,
-nepietiekams sabiedrības izpratnes līmenis par arhitektūras lomu un nozīmi apkārtējās vides ilgtspējīgas attīstības un plānošanas procesos,
-lēmumu pieņēmēju (pašvaldībās, konkursu vērtēšanas žūrijās, būvniecības sektorā) izpratnes trūkums par arhitektūras lomu sabiedrības labklājības un kvalitatīvas dzīves telpas veidošanā,
-nepietiekami precīzs arhitektūras kā starpnozaru disciplīnas pozicionējums ar būvniecību un vides attīstību saistītajos jautājumos,
-zinātnes, pētniecības un eksperimentālās arhitektūras jomas atpalicība finansējuma trūkuma dēļ, nepietiekams tehniski inovatīvu risinājumu daudzums.
Minēto problēmu risināšanai ir noteikti šādi rīcības virzieni:
Īstenojot valsts politiku arhitektūras jomā, sagaidāms, ka paaugstināsies sabiedrības izpratnes līmenis par arhitektūras lomu kvalitatīvas dzīves telpas veidošanā un Latvijas iedzīvotāji aktīvi līdzdarbosies ar plānošanu saistītu jautājumu apspriešanā un lēmumu pieņemšanā, kā arī Latvijas augstskolās iegūstamā arhitektūras izglītība būs starptautiski konkurētspējīga, atbilstoša darba tirgus prasībām un iegūtais zināšanu līmenis, radošās idejas, prasmes un kompetence nodrošinās Latvijas arhitektu mobilitāti un konkurētspēju Eiropas darba tirgū.
Pamatnostādnes 2009.-2015.gadā tiek īstenotas piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
Līdz šā gada 30.decembrim Kultūras ministrijai jāizveido Nacionālā arhitektūras padome.
Turpmākās rīcības plānos paredzēts:
• līdz 2010. gada 30. septembrim precizēt arhitektūras politikas realizācijā iesaistīto institūciju funkcijas un formulēt institūciju sadarbības mehānismu, lai nodrošinātu funkciju nepārklāšanos, kā arī sadarbību arhitektūras politikas jautājumos;
• līdz 2010. gada 15. decembrim izstrādāt Arhitektūras kvalitātes likumu;
• līdz 2010. gada beigām izstrādāt priekšlikumus nozares pārvaldības modeļa izveidei.
Rīga, 4.aug., LETA. Šodien Ministru kabinets apstiprināja Kultūras ministrijas izstrādātās arhitektūras politikas pamatnostādnes laika posmam līdz 2015.gadam.
Arhitektūras politikas pamatnostādnes 2009.-2015.gadam ir vidēja termiņa valsts arhitektūras politikas plānošanas dokuments, kura mērķis ir sekmēt augstvērtīgā arhitektūrā balstītas kvalitatīvas dzīves telpas veidošanu un ilgtspēju.
Ņemot vērā to, ka šī mērķa sasniegšanai nepieciešama dažādu jomu un līmeņu institūciju un dažādu sabiedrības sektoru koordinēta darbība, pamatnostādnes iezīmē virzienus, kuros jāattīsta starpinstitucionālās un starpnozaru sadarbības formas un partnerattiecības.
Pamatnostādņu informatīvajā daļā ir identificētas problēmas, kuras nepieciešams risināt Latvijas arhitektūras turpmākai attīstībai: nepilnības normatīvajā bāzē kvalitatīvas arhitektoniskās vides nodrošināšanai, saskaņotas politikas un nozares koordinētas pārvaldības trūkums, nepietiekams sabiedrības izpratnes līmenis par arhitektūras lomu un nozīmi apkārtējās vides ilgtspējīgas attīstīšanas un plānošanas procesos un līdzdalība dzīves telpas veidošanā, izpratnes trūkums lēmumu pieņēmējos, nepietiekami precīzs arhitektūras kā starpnozaru disciplīnas pozicionējums ar būvniecību un vides attīstību saistītajos jautājumos, zinātnes, pētniecības un eksperimentālās arhitektūras jomas atpalicība finansējuma trūkuma dēļ, nepietiekams tehniski inovatīvu risinājumu daudzums.
Īstenojot arhitektūras politiku, tiek cerēts, ka paaugstināsies sabiedrības izpratnes līmenis par arhitektūras lomu kvalitatīvas dzīves telpas veidošanā un Latvijas iedzīvotāji aktīvi līdzdarbosies ar plānošanu saistītu jautājumu apspriešanā un lēmumu pieņemšanā. Latvijas augstskolās iegūstamā arhitektūras izglītība būs starptautiski konkurētspējīga, atbilstoša darba tirgus prasībām un iegūtais zināšanu līmenis, radošās idejas, prasmes un kompetence nodrošinās Latvijas arhitektu mobilitāti un konkurētspēju Eiropas darba tirgū.
