Miljons pie miljona Lielajam dzintaram

27.jūnijā valdība nolēma piešķirt vienu miljonu latu Liepājas koncertzāles projekta īstenošanas II kārtai. Līgumu Liepājas mēra vietniece Silva Golde un kultūras ministre Helēna Demakova parakstīja 3.augustā. Finansējumu izmantos tehniskā projekta (arī akustikas) izstrādēm, kā arī piegulošās teritorijas satiksmes un infrastruktūras piemērošanai koncertzāles būvlaukuma vajadzībām.

Jūnija sākumā Kultūras ministrijai tika iesniegti ekonomiski pamatoti 2006.gadā veicamo darbu tāmes un grafiki. NK Konsulting un Blanken&Cie sadarbībā ar Liepājas speciālistiem izstrādāja Liepājas koncertzāles biznesa plānu. Tajā ietverta kopējā koncertzāļu situācijas un pilsētas sociālekonomiskās vides analīzes, novērtētas realizācijai nepieciešamās investīcijas un metodes koncertzāles pārvaldīšanai, kā arī izvērtēts sabiedrības sociālekonomiskais ieguvums. Atzīts, ka ēkā varētu notikt no 3—5 pasākumiem vienlaikus.

Lielā dzintara autora, austriešu arhitekta Folkera Gīnkes izstrādāto ēkas skiču projektu sadarbībā ar latviešu partneri, arhitektu Juri Pogu gatavo saskaņošanai atbilstoši mūsu valsts būvniecības normatīviem. Pagaidām «rokā ir» viens akcepts — CSDD. Partnera gods Pogam ticis kā vēla atskaņa vienam no savulaik uzvarētā konkursa projekta PSRS paviljons izstādē EXPO 1992 Seviljā autoriem. Poga neslēpj, goda līgumdarbs nav radošs saldais. Interesantākais juridiskās dokumentācijas sakārtošanā ir Gīnkes darba pētījums, tajā piedāvāto risinājumu pielāgošana pašmāju speciālistu uztverei. Lielā dzintara konstrukcija ir unikāla. Izvēlētie materiāli un tehnoloģijas — Latvijas būvpraksē nepielietotas. Piemēram, lietus ūdens izmantošana kultūras būves kanalizācijai un ugunsdrošībai. Lai ēkas pamatakmeni ieguldītu vēl šogad, tiek meklētas likumīgas iespējas arī koncertzāles būvniecības uzsākšanai pa kārtām bez pilnībā pabeigta tehniskā projekta.

Kultūras ministrijas sagatavotais nacionālās un reģionālās nozīmes koncertzāļu izveides programmas projekts 2007.—2013.gadam paredz pat piecu koncertzāļu būvniecību Latvijas reģionos, piesaistot Eiropas Savienības struktūrfondu naudas. Arī šo programmu ar jau fiksētām 5 koncertzāļu būvvietām valdība varētu pieņemt vēl šogad. Pagaidām skaidri zināms, ka koncertzāle būs Liepājā, jo pilsēta atbilstot visiem vajadzīgajiem kritērijiem, piemēram, Liepājā ir simfoniskais orķestris, un pilsēta jau sākusi gatavoties koncertzāles būvniecībai — pašvaldībai ir ēkas skiču projekts, kā arī ir iecere šā gada beigās ieliet koncertzāles pamatus.

Koncertzāles būvniecības izmaksas sasniegs aptuveni 14 miljonus latu: 25 procentus izdevumu segs Liepājas dome, pa 33 procentiem — no valsts budžeta un Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem, 9 procentus — sponsorētā nauda. Plāno, ka koncertzāle varētu būt gatava 2008.gada nogalē.

Liepājas koncertzāles īstenošanas etapi:

I 2005.—2006.gadā: koncertzāles skiču projekta izstrāde, būvlaukuma sagatavošana, apkārtējo ielu rekonstrukcijas projekts, biznesa plāna izstrāde (kopā 600 000 latu no valsts un pašvaldības)
II 2006.gada jūlijs—decembris: koncertzāles tehniskā projekta sākšana, ielu rekonstrukcija koncertzāles vajadzībām, inženiertīklu pārlikšana (kopā 1,3 miljoni latu no valsts un pašvaldības)
III 2007.gadā: tehniskā projekta izstrāde, būvniecība, apsaimniekošanas modeļa izstrāde, apsaimniekošanas konkurss
IV 2008.—2009.gadā: būvniecības pabeigšana, nama iekārtošana, apkārtnes labiekārtošana

Dalīties ar ierakstu:

0 0 votes
Article Rating
guest
0 Komentāri
Inline Feedbacks
View all comments
0
Would love your thoughts, please comment.x
()
x