Situācijā, kad būves tēlu nejauki ietekmē izpildījuma kvalitāte, visskumjāk, iespējams, jūtas arhitekts. Ja vēl tam kā publiskai būvei līdzi nāk arī skandalozs izmaksu pieaugums, ar saviem apjomiem satriecot sabiedrības iztēli un pacietību, arhitekta situācija ir vēl neapskaužamāka. Par Rīgas Dienvidu tiltu — tā arhitekts Ingurds Lazdiņš, mazāk par arhitektūru, vairāk par publisko informāciju un attiecībām.
Septembrī un oktobrī, dažus mēnešus pirms tilta nodošanas biju sarūgtināts un satraukts par tilta laiduma ģeometriju. To, ka tilts nav ideāli taisns, pareizāk sakot, nav precīza loka formas līkne, zināju un pamanīju jau senāk — tas bija redzams arī pirms gada un diviem, tilta plānošanas sapulcēs par to runāju 2008.gada vasarā, vēl labu laiku pirms nodošanas.
Diemžēl, darbu veikšanas realitāte bija tāda, ka pēdējā pusgadā jau agrāk vērojamās izlieces tikai pieauga. Tam ir vairāki objektīvi iemesli, kam mazliet pieskaršos raksta beigās. Taču vislielāko pārsteigumu izraisīja plašsaziņas līdzekļu reakcija uz šo faktu (Dienas Bizness, Diena un arī citi, bet it īpaši Neatkarīgā Avīze). 80—90% publikāciju situāciju rādīja tādā veidā, it kā tilta izlieces būtu radušās tā slogojuma pārbaudes rezultātā — pēc tilta nestspējas pārbaudes. Nebija gandrīz neviena, faktiski, neviena avota, kas savlaicīgi parādītu un izskaidrotu, kas ir tilta paredzētais būvniecības izliekums, kas — neprecizitātes montāžas un būvniecības darbos un kas savukārt ir elastīgā, paliekošā vai galīgā deformācija zem slodzes.
Kronis visam bija vairākas publikācijas Neatkarīgajā Avīzē, kas nonāca līdz pat tam, ka inscenēja īsti populistiskus eksperimentus ar apelsīnu, kurš it kā «ripojot uz tilta malu» (Kr.Kārkliņš, 05.11.2008.) Bet ir taču zināms, ka tiltam ir lietus noteces slīpums! Par to ne vārda. Šādi apgalvojumi tika publicēti ar pārliecību, it kā tilts tiešām būtu sašķiebies, zem slodzes izliecies un varbūt pat nedrošs.
Arī uz savas titullapas tas pats laikraksts (NA, 04.11.2008.) publicēja fotouzņēmumus ar nosaukumiem Dienvidu tilta slogošana 23.10.2008. un Dienvidu tiltst bez slogojuma 03.11.2008, taču izpaliek kaut mazākā norāde uz to, ka šādi un līdzīgi izliekumi tilta laidumam ir un bija jau visu vasaru un rudenī, tie nav radušies tieši slogojuma pārbaudes rezultātā. Kā minimums — pietrūka vēl viena attēla — Rīgas Dienvidu tilts pirms slogojuma pārbaudes . Diemžēl, līdzīgi situāciju atspoguļoja arī Diena.
Šajā situācijā es kā arhitekts jutos slikti. Jutos divkārt slikti, jo konstrukcija, kuru biju domājis un zīmējis «taisnu» — ar vienmērīgu līkumu un pacēlumu — bija realizēta, teiksim, neregulāri viļņveidīga, bet otrkārt — jo visai būvei «nelabu nokrāsu» piešķīra situācija ar pārmērīgi pieaugušajām izmaksām. To savā reizē nekavējās pieminēt arī kolēģi arhitekti. Lai tas neizskatās pēc taisnošanās, taču — ko varam gribēt no būvniecības konkursa (precīzāk — būvniecības un projektēšanas apvienotā konkursa — jebkādi projektēšanas darbi šajā gadījumā bija «zem» būvnieka), kurā piedalās divi, bet vērtēts tiek tikai viens pretendents?! Otru vērtēšanai nepielaida, tas tika diskvalificēts. Tad vēl peripetijas ar ārzemju kredītlīdzekļu izvēli un milzīgie cenu lēcieni visiem galvenajiem būves materiāliem un resursiem, tajā skaitā degvielai un metālam, un, lūk, arī rezultāts…
Izsoles un līguma procedūras nav arhitekta tiešās atbildības sfēra. Tāpat būvnieku darba precizitāte un tehnoloģija, taču savu iespaidu uz būves rezultātu un vērtējumu tās atstāj. No tā neviens iesaistītais nav pasargāts. Tas arī nepārsteidz.
Pārsteidz tas, ka publiskajā informācijā brīvi izskanēja un vēl ilgi cirkulē tādas puspatiesības, kuras robežojas jau ar aplamībām vai apzinātu dezinformāciju. Pārsteidz, ka līdzīgu baumu materiālu atsaucīgi pavairo arī pa kolēģim arhitektam («Baumo, ka izskata labad pievienotas maznozīmīgās oranžās vantis.» A.Šulca, DEKO, decembris, 2008). Ka vienīgajā profesionālajā arhitektūras izdevumā ziņas par Dienvidu tilta nodošanu aprobežojas ar atsevišķu statistiskās informācijas fragmentu brīvu pārstāstu, bet nav pieminēti tilta projekta autori un ideja, toties vietu atrod tāda žurnālistikas pērle kā «tiltu var ekspluatēt, jo izliekuma deformācijas ir tikai un vienīgi vizuāls māns.» (A.Lase, Latvijas Architektūra, #6(80)/08) — tam nu nevarēšu piekrist. Bet, galvenais, kas ar to domāts? Vai tas būtu no kādas avīzes? Vai tomēr delfiem?
Varbūt kāds teorētiski pareizi teiks, ka vajadzēja strādāt pie pozitīva PR, vajadzēja panākt, lai tiktu publicētas «oficiālās versijas», taču ko var vēlēties situācijā, kad arhitekts nav aicināts vai vismaz gaidīts uz tilta nodošanai veltītu oficiālo preses konferenci, kad publikācijās vairāk nekā pusē gadījumu arī citu objektu sakarā arhitekti netiek pieminēti vispār, un reizēm izskatās, ka vairums preses izdevumu par lietu cēloņiem un avotiem interesējas nelabprāt.
Ko es ar to visu vēlējos pateikt?
Visa nobeigumā vēlos vienīgi atgādināt, ka vantis šprengeļu tipa tiltiem nav dekoratīvas (skat. vektoru grafiku ilustrācijās). Atšķirībā no tradicionāli pierastākajiem vanšu tiltiem tās tilta laidumu nes nevis «piekārtā» veidā kā smaguma spēka sastieptas atsaites, bet vantis tiek īpaši saspriegtas uzstādot. Šī papildus sprieguma rezultātā vanšu uzstādīšanas leņķis var būt ievērojami lēzenāks, vanšu garums mazāks, piloni zemāki, kas mazāk zinošam vērotājam, acīmredzot, kopumā varētu radīt iespaidu par konstrukcijas dekoratīvismu.
Un vēl tikai daži fakti — slogojuma pārbaudes rezultātā 2008.gada 23.oktobrī atsevišķu tilta laidumu izlieces pieauga par 13—18 centimetriem (kas tiek uzskatīts par absolūti pieņemamu rādītāju šāda tipa būvēm), turpretim paliekošā deformācija pēc slodzes noņemšanas bija 1—2 cm, pēc citiem avotiem — tikai 0,9 cm. Tas ir absolūti normāli un, teiksim tā, ar aci «no malas» skatoties, nekādā veidā nebūtu pamanāmi. Tas arī ļauj apgalvot, ka tilta nestspēja un drošība nav apdraudēta.
Savukārt, risinājumi, kurus es kā tilta arhitekts esmu projektā ielicis un par kuriem varu uzņemties atbildību, ir:
- tilta krāsa
- margu, tilta laidumu un šķērsgriezuma izveidojums
- apgaismojuma izvēle, izvietojums un gaismas dizains
- balstu, pilonu un «sedlu» forma, materiāls un izveidojums
- vanšu asimetriskais izkārtojums un principiālais slodžu sadalījums tajās
- vanšu novietojums «pāri pilonam», nevis «caur to» vai pieslēdzoties no katras puses atsevišķi, kā bija zīmēts sākotnējā inženieru projekta variantā
Secinājumi — acīmredzot, būvniecības procesā arī arhitektam savu uzmanību būtu vairāk jāvelta ne tikai projekta dizaina risinājumiem, ne tikai detaļu kvalitātei un apdarei, bet arī galvenajām montāžas tehnoloģijām, iespējamajām novirzēm un ģeometrisko pielaižu ievērošanai. Arhitekts nevar ietekmēt politiskus lēmumus, bet, teorētiski, arhitekts varētu prasīt stingrāku atskaiti par sarežģītas konstrukcijas būvniecības noteikumu ievērošanu.
Visa šā procesa nobeigumā sarunā ar tilta galveno konstruktoru apspriedām un paši sev noformulējām 6—8 apstākļus, būtībā — iemeslus, kuru dēļ tilta ģeometrija nekļuva ideāla. Visas «nianses», kuru rezultātā iznācis tas, kas ir iznācis, un tās nav projekta kļūdas. Tomēr to bija iespējams paredzēt .
Varbūt savādāk būtu bijis, ja arhitekts būtu visa projekta vadītājs un koordinators. Vai vismaz publiski apstiprināta persona. Bet tas jau būtu atsevišķs stāsts. Attiecībā uz būves ģeometriju — ir ko priekšdienām pārdomāt. Ko iesākt ar «izmaksu burbuļiem» — jau vairs nav tik viegli atbildēt…
Nesūdzies. Oranžajai daļai nav ne vainas, pieļauju, ka ar plānu betona plāksni pār lauku upīti izskatītos feini. Dienvidu tilta gadījumā īsti nevar saprast kur tas tilts ir, ēstakādes garākas par tiltu, cinkoto margu krūmi (pagaidu?) ļauj redzēt tikai pusi no vantīm. Tilts izskatas lēts un ir pa šauru. Un ja arhitekts būtu ģeneralis, nebūtu Rāvim māja uz ziloņa kājām..
pārāk liels projekts ar lielu bk īpatsvaru un objektīvi mazu arhitektūras procentu, lai arhitekts būtu ģenerālis.
Piekrītu par cinkoto margu mudžekli, kas tilta šaurību padara vēl šaurāku un tādu kā līdz galam nepabeigtu. Līdz ar to zemapziņā ieplanē doma par lētumu 🙁
Žurnālistu trulums un virspusējība – nespēja vai nemāka iedziļināties jebkurā tēmā, par ko raksta – tendence uz vienvirziena negatīvismu nevis konstruktīvu, analītisku lietas izklāstu ir pilnīgi pierasta lieta – VISĀS jomās – tādēļ es izvairos no avīžu nopietnas lasīšanas…..Tiesa gan dt skandalozie virsraksti tika pamanīti…. un cik tagad var saprast, lielākā daļa (arī tas, ka Pēterburgas inženieri nav pareizi sarēķinājuši (!!!!)), bija pilnīgi no zila gaisa…. Sanāk, ka tomēr tilta izpildes process ir bijis jau ar kļūdām…. Nu – protams, tilts – ar visu "šķībumu" izskatās ļoti interesanti – cik nu atceros no pirmsatklāšanas nakts! Un, protams, jācer, ka stāvēs… Lasīt vairāk »
ja tā ir sanācis 😀 😀 lol
"Tilta izliecies esot normas robežās, vienīgi slikti izskatīšoties uz pastkartēm": tā atbildigais tilta pienēmējs. Varbūt kādam ir kāda reference no EU vai no citurienes, kur jauns tilts izskatās kā no zemes izrakts burkāns, vai mums latviešiem unikāls gadījums?
Tilts nenobruks, tā EU, bet materialam īsāks mūžs. Tāda darbu pieņēmēja interpretācija vien paliek.
Sen gaidītais arhitekta viedoklis….paldies.
jaa, ir apnikusi visos meedijos esošā gaudošana par politiķu nespēju būt kaut cik godīgiem. tomēr dienvidu tilta gadījums ir kārtējais īpaši nekaunīgais Latvijas ekonomiku graujošais projekts. savu milzīgo izmaksu un ne visaugstākās kvalitātes dēļ. taču arhitektu aprindās Rāvis tiek bezmazvai godāts savu "lielās enerģijas" un caursišanas spēju dēļ. sak’ redz kā izsities, kopā ar andri un aināru tagad lemj LV jautājumus! malacis. to es saprotu! šitādu biznesu uztaisīt ! valsts laikam ir uz bankrota sliekšņa. tas nekas, galvenais, ka man viņš iespējams kautko pasūtīs, vai būvēs pēc mana projekta. tādēļ jādraudzējas un jāiet uz pieņemšanām 🙂
nu mums jau nav tadu inžinieru un strādnieku, tb., pieredzes trūkums ne tikai aprēķinot, bet arī kritizējot – katrā kā kaut ko, ko nesaprot ierauga, tā mute lidz grīdai vaļā un bļauj, neuzprasot autoram tā viedokli un domas… – bet nu tādā valstī dzīvojam 🙂 nezinu, man liekas, ka arhitekts te nekur nav vainīgs, ja nu vienīgi lielummānija, ka vajadzēja vēl lielāku atbildību… pa manam – nē… pec kara jau visi gudri – bet nu liekas, ja nu vienīgi – ieraugot "darba" grupu, vajadzēja paputināt to vispimrs… a tā – man viss ok, vasarā stāvēju zem nepabeigta, braucu ar riteni… Lasīt vairāk »
Man jau atkal šķiet, ka šeit nav runa par "pa manam" vai "pa nemanam" ….Svarīgi, lai milzīgs būvniecības process ir tāda cilvēka vai cilvēku rokās, kas (kuri) spēj uzņemties atbildību, vadību un ir pietiekami kompotents(ti) par to, kā visam ir jāizskatās beigās – lai ir kāds viens (vai vadošo speciālistu grupa), kuram (kuriem) ir skaidrs galarezultāts… Un par lielummāniju varētu runāt vien tad, ja kāds iedomājas, ka var visu viens – neieklausoties citu speciālistu viedoklī/zināšanās… Un šobrīd – varbūt, ka tā ir sanācis – ja pieņem, ka tilta šķībums bija jau manāms agrāk, un ka par to tika brīdināts…svarīgi ir… Lasīt vairāk »
no apakshas izskataas labaak, iesaku
Paldies par arhitekta viedokli, vienīgi atkal netiek pateikti tie "6—8 apstākļi", lai izbeigtu to spekulēšanu ar faktiem par izliekumu iemesliem.
Kādi tie būtu?
Un tomēr Ingurd, Vai Tu zināji, ka vajag būvēt nevis Dienvidu tiltu, bet gan Hanzas ielas tiltu (agrāk sauktu par Ziemeļu tiltu )? Man liekas, ka šis tilts ir mūsu laikmeta simbols – nevietā, dārgs, šķībs, greizs un ar oranžām vantīm. "Kāds laiks – tāda arhitektūra!"
Ziemeļi, dienvidi… – šobrīd tāds laiks ir – vārīt visu vienā katlā, jo tas ir lētāk un patērē mazāk laika, taču droši vien otrs tik iespaidīgs tilts kā, piemēram, vanšu tilts, nebija iespējams (to pašu izmaksu dēļ?) Erasmus tilts Roterdamā jau nebija tik dārgs, lai nu kā , sķībi, Z, D, orandži, taču atbilstoši mūsdienām ir, nav jau tik traki.
Nu, tas nu tiešām izklausās galīgi muļķīgi – tad, kad kaut kas ir beidzot ir uzcelts, runāt, ka nevajadzēja…. Jāspēj atšķirt lietas, ko var mainīt un lietas, ko nevar – un viena no tām, ko nevar mainīt, ir aizgājušais laiks…. Z – tiltu ar’ varēs celt…
Kas visiem ir ar to oranžo krāsu?!? Man šķiet, ka tas ir lieliski, ka beidzot cilvēki sāk nebaidīties no košām krāsām, kas atsvaidzina mūsu vidi. Varbūt gribējās kārtējo pelēko nogriezni pāri Daugavai? 😀 😀 😀
Man personīgi patīk, bet par gaumi protams nestrīdās…
man personiigi nepatiik tilta apgaismojuma laternu dizains! saakuma skicee bija daudz dinamiskaaks variants!
par laternu dizainu lielā mērā varu piekrist
realizētais risinājums uzskatāms par sava veida kompromisu starp tilta malas konsoles nestspēju un laternu nostiprināšanas iespējām pie tās, pretstatā sākotnēji iecerētajam, neapšaubāmi izteiksmīgākajam "slīpo" laternu risinājumam tilta ārmalā
kompromisa dizainam gan arī izvēlējos dažas individuālākas nianses, lai pieskaņotos tilta balstu kopējam ģeometriskajam raksturam..
tālākais vērtējums – gaumes lieta
Vai gadījumā būvniecības laikā radušās izlieces nav daļēji radušās arī arhitektonisku risinājumu dēļ, skat. improvizetu skici. Ja es visu pareizi saprotu, tad trose turpinās pāri balsta sedlam (trose caur punkti em 1.,2.,3.var brīvi slīdēt(cik pieļauj slogojuma disproporcija abās ta pusēs protams)). Ja tas tā nav, tad lūdzu labot. Kā sapratu konstruktoru sākotnējā risinājumā trose tika ar locīklu stiprināta pie balsta, respektīvi vienas puses slodzes asimetriju pārnesa uz stingo balstu nevis uz pretējo laida pusi. Konstruktora variants ir novērojams lielākajā tiesā pasaules tiltu, es pats neesmu atradis kur tiktu izmantota šāda garuma tiltiem arhitekta izmantotā shēma, droši vien nepietiekoši esmu meklējis.… Lasīt vairāk »
paldies, Renār, par urķīgajiem jautājumiem varu tikai piekrist domai, ka izlieces vai "viļņi" šāda tipa tiltam dabiski veidojas pie katras kaut cik izteiktas asimetriskās slodzes tā pat precīzs ir secinājums, ka tilta pašmasa (lasi – pašmasas novirzes, neviendabīgums), acīmredzot, ir būtiskākais faktors, salīdzinājumā ar autotransporta pielikto slodzi, pie kam, noteikti grupējot pēdējo, protams, iespējams situāciju ar izliekumiem (īslaicīgi) ietekmēt – dzēst vai pastiprināt arī "pāri likto" vanšu priekšrocība, salīdzinājumā ar balstiem sānos piestiprinātajām formulēta ļoti precīzi – trosu galu stiprinājumi tiešām ir relatīvi dārgākās detaļas tilta struktūrā – sākotnēji tas arī bija viens no maniem apsvērumiem, kad gala stiprinājumu skaita… Lasīt vairāk »
Principā iznāk DOP līmenī vai projektā vai darbu izpildē ir norauts " kloķis"? Jo šīs shēmas izpilde manuprāt pieprasa precīzu darbu grafiku, simetrisku balstu slogojumu visā procesa laikā par betonēšanu pat nerunājot un tas manuprāt ir reāli sarežgiti, jo būvniecība norisinās ap katru balstu neatkarīgi (bezmaz 6 neatkarīgi būvniecības procesi), vai vismaz kaut ka tamlīdzīgi, neesmu būvkonstruktors. Manuprāt šāds dažādu pieļaujamo deformāciju komplekts (troses slīd caur sedliem, sija slīd virs balstiem (mainot stingo un kustīgo detaļu savstarpējo novietojumu), neskatoties ,ka noteikti viss ar nestspēju ir OK,rada kustīgo mezglu ātrāku nolietojumu (asimetrija , kaut vai korķa gadījuma vienā tilta pusē, par… Lasīt vairāk »
nedomāju, ka konstruktīvā shēma tik nu ļoti projicētos uz ekspluatācijas drošību vai ilgmūžību – pārvietojumi vanšu sedlos ir niecīgi un ļoti lēni – drīzāk teorētiski, savukārt, kas attiecas uz asimetriskajām slodzēm sastrēgumos un sekojošām tilta izliecēm vai vērpšanos – no tā nav pasargāta neviena kontrukcija – faktiski identiska aina būtu vērojama arī, ja vantis būtu ar locīklām pievienotas vai kā parasti iekārtas
kas attiecas uz sarežģītāku un atbildīgāku būvniecību – tam gan varu piekrist, it īpaši par laidumu izbūves – slogošanas – spriegošanas secību…
Es sapratu tā tilta laidums ir viss garums (viena sija) un temperatūŗas šuves paredzamas , kā minēji pārdesmit cm, savukārt troses stiprinātas laidumā konstantā vietā attiacībā pret laidumu, bet balsti ir +- konstanti pret novietni (respektīvi tos neietekmē temperatūras izplešanās). Laids pret balstiem ir spējīgs pārvietoties vietām pārdemsmit cm. Es gan neizpratu kā var pārvietoties metala piloni(virs tilta klājuma) attiecībā pret balstiem upē, es pieņemu vēl ,ka metāla piloni var mazliet (neticu ,ka metāla pilons pret betona balstu ir ar locīklu, vai vienkāršī slīd tam pāri, lai būtu iespējamas nopietnākas novirzes) mainīt leņķi pret vertikāli, ka rezultātā pilona augša pret… Lasīt vairāk »
Iepriekšējais mans komentārs.
RDt:
metāla piloni (kas virs sijas) ir stingi savienoti ar siju (stāv perpendikulāri)
sija slīd virs balstiem (kas no betona)
vantis slīd virs piloniem (minimāli)
sijas izplešanos 0,5m robežās kompensē deformācijas šuves galos
sija pārvietojas – pārvietojas arī piloni, kopā ar to
balsti nepārvietojas – virs tiem ir tikai slīdes savienojumi, kas nav locīklas
tiltu būves aksioma:
vanšu tiltiem piloni neuzņem vienpusēju lieces slodzi – tā tiek pārnesta ar vanšu otru "spārnu" vai atsaiti uz otru laidumu vai krasta enkuru
izņēmums varētu būt vienīgi shēma ar nu ļoti, ļoti asimetrisku pilona uzstādījumu – nevertikālu
Tad iznāk ,ka virs betona balstiem ir viena noslēgta sistēma , kas slīd (slodžu un temperatūras izraisītu deformāciju rezultātā) virs balstiem? (kā beigās minēju) Ja tā, tad protams trošu slīdes garums ir tiešām nenozīmīgs, bet kā asimetriskas slodzes (0.5m max. nobīde taču iespējama? ) iespaido pievienojumu balstiem, tur tā kā diezgan fiksi nenolietojas pasāciens? Tad vēļ jo vairāk uz būvniekiem attiecas dikti jau rūpīga DOP ievērošana. Šajā gadījumā es domāju slodžu starpību starp abām pusēm. Vienā balsta pusē tilta laida masa+mazāk transporta, otrā balsta pusē tilta laida masa+ daudz transporta, asimetrija starpība starp transportiem, kas slodžu starpību no vienas puses… Lasīt vairāk »
Pašā sākumā Ziemeļu šķērsojuma jautājums uz pilsētas tēvu galda atradās pašā virspusē, līdz tam brīdim, kamēr sāka iedziļināties, kas to būvēs. Ziemeļu šķērsojumu varētu uzticēt tikai ārzemju kompānijām, jo Latvijā sarežģītu infrastruktūras objektu (pazemes tuneļu zem upes) realizētāju nemaz nebūtu atrodami. Otra papildus iespējamā motivācija: naudas plūsmu "atplūdi" nekādi nebūtu iespējami, ja šo darbu veiktu ārzemju kompānijas. (+nav tādas pieredzes un uzdrīkstēšanās riska šādu sarunu uzsākšanai ar ārzemniekiem). Tā protams ir iespējamība, bet ja ko tādu padzird, tad liekas diezgan ticama. Šādā shēmā arhitekts vairs nekādi neiederās kā ģenerālis, bet gan kā dekorators, lai : "v konce krasivo bilo i… Lasīt vairāk »
Gribu publiski atvainoties Tev un iesaistītajai komandai par savu komentāru Deko – sākt drukāta viedokļa formulējumu profesionālajā presē ar "Baumo, ka…" ir nekorekti un neprofesionāli. Izlietu ūdeni nesasmelsi. Bet redz – ja te kolēģiem atrodas laiks un spēks skicēt spriegojuma shēmas, tad viņi par to domā un savas kompetences ietvaros dažādus minējumus arvien izsaka. Vienlaicīgi neatsakos no savas domas, ka ar projektu saistītais negāciju apjoms ir vienkārši neticams. Vai nav bēdīgi, ka Rīgas / Latvijas vēsturē, iespējams, pēdējā gadsimta vērienīgākā būve, kam būtu jākļūst par Notikumu, tiek publiski nolieta ar nebeidzamu mēslu šalti? Personīgi man vienīgais pozitīvais iespaids tilta sakarā… Lasīt vairāk »
bez figļi- migļi nesanāk cash- back , kas dienvidu tilta gadījumā bija viens no procesa virzītājiem un viens no iemesliem par izšķiršanos par labu dienvidu tiltam instead ziemeļu šķērsojumam. skat .šteimaņa komentāru.
atvainošanās pieņemta 🙂 paldies
zinu, ka nebija ļauni domāts
kas attiecas uz Portretu izlasi – jutos tiešām pagodināts par viņu ieinteresētību, sagadīšanās pēc gan iznāca, ka viņiem tas arī bija pēdējais raidījums – naudu piegrieza, tā pat kā citiem kultūras jomas raidījumiem
kas attiecas uz "publicēt drukātajā presē" – patreiz vairāk pieturos pie pārliecības, ka drukātā prese tomēr parasti publicē to, par ko drukātā prese pati vairāk interesējas.. 🙂
PR tiešām nebija spožākais. Žilbinoša uzvara konkursā, raksti presē un tad pilnīgs klusums, līdz parādījās problēmas ar izliecēm. Izmaksas tiltam ir vienkārši anormālas, vajadzēja gan pilonus, gan vantis apzeltīt un droši saukt par mūsu pirmo zelta tiltu. Ķīnā par 500 mlj USD uzbūvēja 17 km garu tiltu, gan jau ka ne sliktākā kvalitātē. Arhitekta loma ir bijusi nekāda, visas nobrauktuves ir vienkāršas un absolūti neizteiksmīgas, absolūti utilitāras. Oranžā krāsa – vēlme izcelties. Kāda tā izskatīsies pēc 3-5 gadiem, kad sāks lupt nost varat iedomāties. Vēl viens piemineklis arhitekta ambīcijām, celtnieku mantkārībai un 10% shēmai. Ja tas viss krīzes dēļ tā… Lasīt vairāk »
centīšos pēc kārtas… 1. neesmu specializējies būvizmaksu aprēķinos. diskusijās par RDt izmaksām principā nepiedalos. vnk vienmēr cenšos strādāt, lai risinājumi būtu racionāli. kādi ir konkursu rezultāti, lēmumi un kontrakti – tas šajā gadījumā ir cits jautājums. šur tur presē gan arī pamanīju vismaz dažas kalkulācijas, kas mušas no kotletēm tomēr nodalīja, t.i. – nejauksim pievadceļu izmaksas ar Daugavas šķērsojuma (tilta) izmaksām! būvniecības izmaksas ar kredītu atdošanas gala summām utt.u.tml citādi rēķinot, tilta – TILTA, es uzsveru – 1kv.m izmaksa iznākot ap1200 latiem. kādi jautājumi?? 2. arhitekta loma pievadceļu un estakāžu projektēšanā tiešām ir bijusi nekāda, jo Rīgas pilsētas… Lasīt vairāk »
to visu kopā tagad lasot, gribas rūgti smaidīt
"to visu kopā tagad lasot, gribas rūgti smaidīt" – latviešu nacionālā sejas izteiksme 😀 😀 😀
tomēr labāk, kā raudār
visas šīs gaudas un roku noplātīšana-gribēju, kā labāk, iznāca ,kā vienmēr- ir tipiska latviešu nacionālā poza pēc nelāga padarīta darba
konteksts: latvija, riiga, politika
"…tipiska latviešu nacionālā poza pēc nelāga padarīta darba" – šī poza ir tipiska pārējiem, kas neko nedarīja, bet malā stāvēja un tagad var nicīgi smīnēt… 😀
labi vismaz, ka Ingurds " kā arhitekts jūtas slikti"
tikai-kāds tur labums konkrēti katram no mums? …ja mēs visi tā dēļ jūtamies tā-ne visai…
Redzi, es piekrītu Renāram, ka tilta izlieces daļēji radušās arī arhitektonisku risinājumu dēļ. Ingurda taisnošanās par risinājumiem , ko viņš ir uzskatījis " par b
Redzi, es piekrītu Renāram, ka tilta izlieces daļēji radušās arī arhitektonisku risinājumu dēļ. Ingurda taisnošanās par risinājumiem , ko viņš ir uzskatījis " par būtisku soli salētinājuma un optimizācijas virzienā" tilta izmaksu kontekstā izskatās vienkārši smieklīga. Un par to arhitekta morālo atbildību runājot,es te tā domāju- tas smalkais autiņš, kas nopirkts projektēšanas laikā ,( es nerunāju konkrēti par Ingurdu, jo man nav informācijas par viņa auto, es runāju simboliski ) tiks nobraukts pa dažiem gadiem, bet uzceltais tilts, vai ēka paliek. Tas tā patētiski skan, bet taisnība. Kaut gan no otras puses- var jau par to arī nedomāt, jo tā… Lasīt vairāk »
Tas nu gan izklausās parupji – piedod, Anna F! Tu jau vari piekrist Renāram vai nē – bet man ir aizdomas, ka nemaz "neiebrauc" tēmā par tilta konstrukciju – bet tēmā, kas otram latvietim maciņā gan esi informēta…. 😀 😀 😀 Un man- kā cilvēkam, kas interesējas par arhitektūru un vēlas izlasīt šeit kaut ko sakarīgu, tas nu nemaz vairs nešķiet interesanti…..
– "sīvā" konkurencē starp diviem celtniekiem uzvarēja vietējais uzņēmums, kura paspārnē bija jau savi tilta projektētāji no Pēterburgas ar konkrētu tilta priekšlikumu. Te arī var nomanīt šī pasākuma "lokomotīvi".
– tikai pēc tam sekoja arhitektu "plenērs" ,kurā tika izvēlēts arī arhitektoniskais tēls, pieskaņojoties jau celtnieku nospraustajam virzienam.
Atsauce uz iepriekš minēto, paša redzēto, tilta konkursu:
Dalībnieku komandu skaits: 98, piedaloties tādiem brendiem kā Fosters, Kalatrava u.c.
Uzvarētāja darbs:
http://www.dw….ur-bridge.aspx
attēlā redzamais ir tipisks vanšu tilts, nevis "šprengeļu" – mazo vanšu – tilts
spožs ir augšējās horizontālās atsaites pielietojums – tas daudz ko atrisina, reti pielietots paņēmiens
arhitektu plenērs nesekoja – tas bija pirms būvnieku/tehniskā projekta apvienotā konkursa
" Tilta kopskats, kāds tas varēja būt, ja Rīgas Dome arhitektu plenēru nebūtu noorganizējusi – vizualizācija no SIA Tiltprojekts un SIA Gidrostroimost – Rīga projekta skicveida stadijā pie tehniski ekonomiskā pamatojuma (TEP)."
Citēju Jūsu piezīmi pie vienas no pievienotajām bildēm. Man tas arī lika domāt, ka pasākuma "lokmotīve" ir bijis celtnieks, kuram jau pirms konkursa un plenēra jau bija pārliecība, ka viņš būvēs tiltu un "kāds" tas tilts izskatīsies. Tad sanāk, ka pēdējā brīdī arhitektiem vēl izdevās ielekt braucošajā vilcienā un pamainīt uzsākto virzienu. Visu cieņu!
tieši tā – no bildes noprotams, ka bija sākotnējais risinājums (apmēram kā TEP – tehniski ekonomiskais pamatojums – vecākie kolēģi atcerēsies, bija agrāk tāda projektēšanas stadija)
tad DOME pieņēma lēmumu par tilta VIZUĀLĀ risinājuma uzlabošanu – tika organizēts plenērs
un tikai tad, pēc arhitektūras skiču projekta pabeigšanas, sekoja būvnieku un TP izstrādāšanas apvienotais konkurss
par pārējo – neņemos spriest
Pārējais ir laikam redzams dabā. Iznācis tāds skaists latviešu gļuks – tilts projektēts atsevišķi, piebrauktuves un nobrauktuves atsevišķi, visu procesu vadījis būvnieks – tas laikam viens no arhitekta lielākajiem murgiem. Nu viss tā ču, ču, bet beigās viss vēl ieliecies. Jā un par visu to vēl nopiķots kārtīgs kušķis latviešu naudiņu. Tagad arhitektam slikti, naktīs nenāk miegs, ausīs čīkst sarūsējošā tilta vantis. Varbūt, ka tiešām vajadzēja atstāt rūsas krāsā, tad varētu brāļiem lietuviešīem stāstīt – a mēs latvieši uztaisījām rūsaino tiltu, nu nepietika mums naudas krāsai, tāpat taču kādreiz sarūsēs, korodēs, lielāko piķi iegrūdām nobrauktuvēs, vēl mazliet saspringām un oranžo… Lasīt vairāk »
ne latvieši, bet rīdzenieki būs tie kas piķos, ieskaitot tos ķīniešus Tallinas ielā, kas maksā IIN
Tilts, no Paardaugavas puses skatoties, taisns kaa stiiga!
man personiigi nepatiik tilta apgaismojuma laternu dizains! saakuma skicee bija daudz dinamiskaaks variants!
Nesūdzies. Oranžajai daļai nav ne vainas, pieļauju, ka ar plānu betona plāksni pār lauku upīti izskatītos feini. Dienvidu tilta gadījumā īsti nevar saprast kur tas tilts ir, ēstakādes garākas par tiltu, cinkoto margu krūmi (pagaidu?) ļauj redzēt tikai pusi no vantīm. Tilts izskatas lēts un ir pa šauru. Un ja arhitekts būtu ģeneralis, nebūtu Rāvim māja uz ziloņa kājām..
pārāk liels projekts ar lielu bk īpatsvaru un objektīvi mazu arhitektūras procentu, lai arhitekts būtu ģenerālis.
Piekrītu par cinkoto margu mudžekli, kas tilta šaurību padara vēl šaurāku un tādu kā līdz galam nepabeigtu. Līdz ar to zemapziņā ieplanē doma par lētumu 🙁
Žurnālistu trulums un virspusējība – nespēja vai nemāka iedziļināties jebkurā tēmā, par ko raksta – tendence uz vienvirziena negatīvismu nevis konstruktīvu, analītisku lietas izklāstu ir pilnīgi pierasta lieta – VISĀS jomās – tādēļ es izvairos no avīžu nopietnas lasīšanas…..Tiesa gan dt skandalozie virsraksti tika pamanīti…. un cik tagad var saprast, lielākā daļa (arī tas, ka Pēterburgas inženieri nav pareizi sarēķinājuši (!!!!)), bija pilnīgi no zila gaisa…. Sanāk, ka tomēr tilta izpildes process ir bijis jau ar kļūdām…. Nu – protams, tilts – ar visu "šķībumu" izskatās ļoti interesanti – cik nu atceros no pirmsatklāšanas nakts! Un, protams, jācer, ka stāvēs… Lasīt vairāk »
ja tā ir sanācis 😀 😀 lol
"Tilta izliecies esot normas robežās, vienīgi slikti izskatīšoties uz pastkartēm": tā atbildigais tilta pienēmējs. Varbūt kādam ir kāda reference no EU vai no citurienes, kur jauns tilts izskatās kā no zemes izrakts burkāns, vai mums latviešiem unikāls gadījums?
Tilts nenobruks, tā EU, bet materialam īsāks mūžs. Tāda darbu pieņēmēja interpretācija vien paliek.
Sen gaidītais arhitekta viedoklis….paldies.
jaa, ir apnikusi visos meedijos esošā gaudošana par politiķu nespēju būt kaut cik godīgiem. tomēr dienvidu tilta gadījums ir kārtējais īpaši nekaunīgais Latvijas ekonomiku graujošais projekts. savu milzīgo izmaksu un ne visaugstākās kvalitātes dēļ. taču arhitektu aprindās Rāvis tiek bezmazvai godāts savu "lielās enerģijas" un caursišanas spēju dēļ. sak’ redz kā izsities, kopā ar andri un aināru tagad lemj LV jautājumus! malacis. to es saprotu! šitādu biznesu uztaisīt ! valsts laikam ir uz bankrota sliekšņa. tas nekas, galvenais, ka man viņš iespējams kautko pasūtīs, vai būvēs pēc mana projekta. tādēļ jādraudzējas un jāiet uz pieņemšanām 🙂
nu mums jau nav tadu inžinieru un strādnieku, tb., pieredzes trūkums ne tikai aprēķinot, bet arī kritizējot – katrā kā kaut ko, ko nesaprot ierauga, tā mute lidz grīdai vaļā un bļauj, neuzprasot autoram tā viedokli un domas… – bet nu tādā valstī dzīvojam 🙂 nezinu, man liekas, ka arhitekts te nekur nav vainīgs, ja nu vienīgi lielummānija, ka vajadzēja vēl lielāku atbildību… pa manam – nē… pec kara jau visi gudri – bet nu liekas, ja nu vienīgi – ieraugot "darba" grupu, vajadzēja paputināt to vispimrs… a tā – man viss ok, vasarā stāvēju zem nepabeigta, braucu ar riteni… Lasīt vairāk »
Man jau atkal šķiet, ka šeit nav runa par "pa manam" vai "pa nemanam" ….Svarīgi, lai milzīgs būvniecības process ir tāda cilvēka vai cilvēku rokās, kas (kuri) spēj uzņemties atbildību, vadību un ir pietiekami kompotents(ti) par to, kā visam ir jāizskatās beigās – lai ir kāds viens (vai vadošo speciālistu grupa), kuram (kuriem) ir skaidrs galarezultāts… Un par lielummāniju varētu runāt vien tad, ja kāds iedomājas, ka var visu viens – neieklausoties citu speciālistu viedoklī/zināšanās… Un šobrīd – varbūt, ka tā ir sanācis – ja pieņem, ka tilta šķībums bija jau manāms agrāk, un ka par to tika brīdināts…svarīgi ir… Lasīt vairāk »
no apakshas izskataas labaak, iesaku
Paldies par arhitekta viedokli, vienīgi atkal netiek pateikti tie "6—8 apstākļi", lai izbeigtu to spekulēšanu ar faktiem par izliekumu iemesliem.
Kādi tie būtu?
Un tomēr Ingurd, Vai Tu zināji, ka vajag būvēt nevis Dienvidu tiltu, bet gan Hanzas ielas tiltu (agrāk sauktu par Ziemeļu tiltu )? Man liekas, ka šis tilts ir mūsu laikmeta simbols – nevietā, dārgs, šķībs, greizs un ar oranžām vantīm. "Kāds laiks – tāda arhitektūra!"
Ziemeļi, dienvidi… – šobrīd tāds laiks ir – vārīt visu vienā katlā, jo tas ir lētāk un patērē mazāk laika, taču droši vien otrs tik iespaidīgs tilts kā, piemēram, vanšu tilts, nebija iespējams (to pašu izmaksu dēļ?) Erasmus tilts Roterdamā jau nebija tik dārgs, lai nu kā , sķībi, Z, D, orandži, taču atbilstoši mūsdienām ir, nav jau tik traki.
Nu, tas nu tiešām izklausās galīgi muļķīgi – tad, kad kaut kas ir beidzot ir uzcelts, runāt, ka nevajadzēja…. Jāspēj atšķirt lietas, ko var mainīt un lietas, ko nevar – un viena no tām, ko nevar mainīt, ir aizgājušais laiks…. Z – tiltu ar’ varēs celt…
Kas visiem ir ar to oranžo krāsu?!? Man šķiet, ka tas ir lieliski, ka beidzot cilvēki sāk nebaidīties no košām krāsām, kas atsvaidzina mūsu vidi. Varbūt gribējās kārtējo pelēko nogriezni pāri Daugavai? 😀 😀 😀
Man personīgi patīk, bet par gaumi protams nestrīdās…
man personiigi nepatiik tilta apgaismojuma laternu dizains! saakuma skicee bija daudz dinamiskaaks variants!
par laternu dizainu lielā mērā varu piekrist
realizētais risinājums uzskatāms par sava veida kompromisu starp tilta malas konsoles nestspēju un laternu nostiprināšanas iespējām pie tās, pretstatā sākotnēji iecerētajam, neapšaubāmi izteiksmīgākajam "slīpo" laternu risinājumam tilta ārmalā
kompromisa dizainam gan arī izvēlējos dažas individuālākas nianses, lai pieskaņotos tilta balstu kopējam ģeometriskajam raksturam..
tālākais vērtējums – gaumes lieta
Vai gadījumā būvniecības laikā radušās izlieces nav daļēji radušās arī arhitektonisku risinājumu dēļ, skat. improvizetu skici. Ja es visu pareizi saprotu, tad trose turpinās pāri balsta sedlam (trose caur punkti em 1.,2.,3.var brīvi slīdēt(cik pieļauj slogojuma disproporcija abās ta pusēs protams)). Ja tas tā nav, tad lūdzu labot. Kā sapratu konstruktoru sākotnējā risinājumā trose tika ar locīklu stiprināta pie balsta, respektīvi vienas puses slodzes asimetriju pārnesa uz stingo balstu nevis uz pretējo laida pusi. Konstruktora variants ir novērojams lielākajā tiesā pasaules tiltu, es pats neesmu atradis kur tiktu izmantota šāda garuma tiltiem arhitekta izmantotā shēma, droši vien nepietiekoši esmu meklējis.… Lasīt vairāk »
paldies, Renār, par urķīgajiem jautājumiem varu tikai piekrist domai, ka izlieces vai "viļņi" šāda tipa tiltam dabiski veidojas pie katras kaut cik izteiktas asimetriskās slodzes tā pat precīzs ir secinājums, ka tilta pašmasa (lasi – pašmasas novirzes, neviendabīgums), acīmredzot, ir būtiskākais faktors, salīdzinājumā ar autotransporta pielikto slodzi, pie kam, noteikti grupējot pēdējo, protams, iespējams situāciju ar izliekumiem (īslaicīgi) ietekmēt – dzēst vai pastiprināt arī "pāri likto" vanšu priekšrocība, salīdzinājumā ar balstiem sānos piestiprinātajām formulēta ļoti precīzi – trosu galu stiprinājumi tiešām ir relatīvi dārgākās detaļas tilta struktūrā – sākotnēji tas arī bija viens no maniem apsvērumiem, kad gala stiprinājumu skaita… Lasīt vairāk »
Principā iznāk DOP līmenī vai projektā vai darbu izpildē ir norauts " kloķis"? Jo šīs shēmas izpilde manuprāt pieprasa precīzu darbu grafiku, simetrisku balstu slogojumu visā procesa laikā par betonēšanu pat nerunājot un tas manuprāt ir reāli sarežgiti, jo būvniecība norisinās ap katru balstu neatkarīgi (bezmaz 6 neatkarīgi būvniecības procesi), vai vismaz kaut ka tamlīdzīgi, neesmu būvkonstruktors. Manuprāt šāds dažādu pieļaujamo deformāciju komplekts (troses slīd caur sedliem, sija slīd virs balstiem (mainot stingo un kustīgo detaļu savstarpējo novietojumu), neskatoties ,ka noteikti viss ar nestspēju ir OK,rada kustīgo mezglu ātrāku nolietojumu (asimetrija , kaut vai korķa gadījuma vienā tilta pusē, par… Lasīt vairāk »
nedomāju, ka konstruktīvā shēma tik nu ļoti projicētos uz ekspluatācijas drošību vai ilgmūžību – pārvietojumi vanšu sedlos ir niecīgi un ļoti lēni – drīzāk teorētiski, savukārt, kas attiecas uz asimetriskajām slodzēm sastrēgumos un sekojošām tilta izliecēm vai vērpšanos – no tā nav pasargāta neviena kontrukcija – faktiski identiska aina būtu vērojama arī, ja vantis būtu ar locīklām pievienotas vai kā parasti iekārtas
kas attiecas uz sarežģītāku un atbildīgāku būvniecību – tam gan varu piekrist, it īpaši par laidumu izbūves – slogošanas – spriegošanas secību…
Es sapratu tā tilta laidums ir viss garums (viena sija) un temperatūŗas šuves paredzamas , kā minēji pārdesmit cm, savukārt troses stiprinātas laidumā konstantā vietā attiacībā pret laidumu, bet balsti ir +- konstanti pret novietni (respektīvi tos neietekmē temperatūras izplešanās). Laids pret balstiem ir spējīgs pārvietoties vietām pārdemsmit cm. Es gan neizpratu kā var pārvietoties metala piloni(virs tilta klājuma) attiecībā pret balstiem upē, es pieņemu vēl ,ka metāla piloni var mazliet (neticu ,ka metāla pilons pret betona balstu ir ar locīklu, vai vienkāršī slīd tam pāri, lai būtu iespējamas nopietnākas novirzes) mainīt leņķi pret vertikāli, ka rezultātā pilona augša pret… Lasīt vairāk »
Iepriekšējais mans komentārs.
RDt:
metāla piloni (kas virs sijas) ir stingi savienoti ar siju (stāv perpendikulāri)
sija slīd virs balstiem (kas no betona)
vantis slīd virs piloniem (minimāli)
sijas izplešanos 0,5m robežās kompensē deformācijas šuves galos
sija pārvietojas – pārvietojas arī piloni, kopā ar to
balsti nepārvietojas – virs tiem ir tikai slīdes savienojumi, kas nav locīklas
tiltu būves aksioma:
vanšu tiltiem piloni neuzņem vienpusēju lieces slodzi – tā tiek pārnesta ar vanšu otru "spārnu" vai atsaiti uz otru laidumu vai krasta enkuru
izņēmums varētu būt vienīgi shēma ar nu ļoti, ļoti asimetrisku pilona uzstādījumu – nevertikālu
Tad iznāk ,ka virs betona balstiem ir viena noslēgta sistēma , kas slīd (slodžu un temperatūras izraisītu deformāciju rezultātā) virs balstiem? (kā beigās minēju) Ja tā, tad protams trošu slīdes garums ir tiešām nenozīmīgs, bet kā asimetriskas slodzes (0.5m max. nobīde taču iespējama? ) iespaido pievienojumu balstiem, tur tā kā diezgan fiksi nenolietojas pasāciens? Tad vēļ jo vairāk uz būvniekiem attiecas dikti jau rūpīga DOP ievērošana. Šajā gadījumā es domāju slodžu starpību starp abām pusēm. Vienā balsta pusē tilta laida masa+mazāk transporta, otrā balsta pusē tilta laida masa+ daudz transporta, asimetrija starpība starp transportiem, kas slodžu starpību no vienas puses… Lasīt vairāk »
Pašā sākumā Ziemeļu šķērsojuma jautājums uz pilsētas tēvu galda atradās pašā virspusē, līdz tam brīdim, kamēr sāka iedziļināties, kas to būvēs. Ziemeļu šķērsojumu varētu uzticēt tikai ārzemju kompānijām, jo Latvijā sarežģītu infrastruktūras objektu (pazemes tuneļu zem upes) realizētāju nemaz nebūtu atrodami. Otra papildus iespējamā motivācija: naudas plūsmu "atplūdi" nekādi nebūtu iespējami, ja šo darbu veiktu ārzemju kompānijas. (+nav tādas pieredzes un uzdrīkstēšanās riska šādu sarunu uzsākšanai ar ārzemniekiem). Tā protams ir iespējamība, bet ja ko tādu padzird, tad liekas diezgan ticama. Šādā shēmā arhitekts vairs nekādi neiederās kā ģenerālis, bet gan kā dekorators, lai : "v konce krasivo bilo i… Lasīt vairāk »
Gribu publiski atvainoties Tev un iesaistītajai komandai par savu komentāru Deko – sākt drukāta viedokļa formulējumu profesionālajā presē ar "Baumo, ka…" ir nekorekti un neprofesionāli. Izlietu ūdeni nesasmelsi. Bet redz – ja te kolēģiem atrodas laiks un spēks skicēt spriegojuma shēmas, tad viņi par to domā un savas kompetences ietvaros dažādus minējumus arvien izsaka. Vienlaicīgi neatsakos no savas domas, ka ar projektu saistītais negāciju apjoms ir vienkārši neticams. Vai nav bēdīgi, ka Rīgas / Latvijas vēsturē, iespējams, pēdējā gadsimta vērienīgākā būve, kam būtu jākļūst par Notikumu, tiek publiski nolieta ar nebeidzamu mēslu šalti? Personīgi man vienīgais pozitīvais iespaids tilta sakarā… Lasīt vairāk »
bez figļi- migļi nesanāk cash- back , kas dienvidu tilta gadījumā bija viens no procesa virzītājiem un viens no iemesliem par izšķiršanos par labu dienvidu tiltam instead ziemeļu šķērsojumam. skat .šteimaņa komentāru.
atvainošanās pieņemta 🙂 paldies
zinu, ka nebija ļauni domāts
kas attiecas uz Portretu izlasi – jutos tiešām pagodināts par viņu ieinteresētību, sagadīšanās pēc gan iznāca, ka viņiem tas arī bija pēdējais raidījums – naudu piegrieza, tā pat kā citiem kultūras jomas raidījumiem
kas attiecas uz "publicēt drukātajā presē" – patreiz vairāk pieturos pie pārliecības, ka drukātā prese tomēr parasti publicē to, par ko drukātā prese pati vairāk interesējas.. 🙂
Tilts, no Paardaugavas puses skatoties, taisns kaa stiiga!
PR tiešām nebija spožākais. Žilbinoša uzvara konkursā, raksti presē un tad pilnīgs klusums, līdz parādījās problēmas ar izliecēm. Izmaksas tiltam ir vienkārši anormālas, vajadzēja gan pilonus, gan vantis apzeltīt un droši saukt par mūsu pirmo zelta tiltu. Ķīnā par 500 mlj USD uzbūvēja 17 km garu tiltu, gan jau ka ne sliktākā kvalitātē. Arhitekta loma ir bijusi nekāda, visas nobrauktuves ir vienkāršas un absolūti neizteiksmīgas, absolūti utilitāras. Oranžā krāsa – vēlme izcelties. Kāda tā izskatīsies pēc 3-5 gadiem, kad sāks lupt nost varat iedomāties. Vēl viens piemineklis arhitekta ambīcijām, celtnieku mantkārībai un 10% shēmai. Ja tas viss krīzes dēļ tā… Lasīt vairāk »
centīšos pēc kārtas… 1. neesmu specializējies būvizmaksu aprēķinos. diskusijās par RDt izmaksām principā nepiedalos. vnk vienmēr cenšos strādāt, lai risinājumi būtu racionāli. kādi ir konkursu rezultāti, lēmumi un kontrakti – tas šajā gadījumā ir cits jautājums. šur tur presē gan arī pamanīju vismaz dažas kalkulācijas, kas mušas no kotletēm tomēr nodalīja, t.i. – nejauksim pievadceļu izmaksas ar Daugavas šķērsojuma (tilta) izmaksām! būvniecības izmaksas ar kredītu atdošanas gala summām utt.u.tml citādi rēķinot, tilta – TILTA, es uzsveru – 1kv.m izmaksa iznākot ap1200 latiem. kādi jautājumi?? 2. arhitekta loma pievadceļu un estakāžu projektēšanā tiešām ir bijusi nekāda, jo Rīgas pilsētas… Lasīt vairāk »
to visu kopā tagad lasot, gribas rūgti smaidīt
"to visu kopā tagad lasot, gribas rūgti smaidīt" – latviešu nacionālā sejas izteiksme 😀 😀 😀
tomēr labāk, kā raudār
visas šīs gaudas un roku noplātīšana-gribēju, kā labāk, iznāca ,kā vienmēr- ir tipiska latviešu nacionālā poza pēc nelāga padarīta darba
konteksts: latvija, riiga, politika
"…tipiska latviešu nacionālā poza pēc nelāga padarīta darba" – šī poza ir tipiska pārējiem, kas neko nedarīja, bet malā stāvēja un tagad var nicīgi smīnēt… 😀
labi vismaz, ka Ingurds " kā arhitekts jūtas slikti"
tikai-kāds tur labums konkrēti katram no mums? …ja mēs visi tā dēļ jūtamies tā-ne visai…
Redzi, es piekrītu Renāram, ka tilta izlieces daļēji radušās arī arhitektonisku risinājumu dēļ. Ingurda taisnošanās par risinājumiem , ko viņš ir uzskatījis " par b
Redzi, es piekrītu Renāram, ka tilta izlieces daļēji radušās arī arhitektonisku risinājumu dēļ. Ingurda taisnošanās par risinājumiem , ko viņš ir uzskatījis " par būtisku soli salētinājuma un optimizācijas virzienā" tilta izmaksu kontekstā izskatās vienkārši smieklīga. Un par to arhitekta morālo atbildību runājot,es te tā domāju- tas smalkais autiņš, kas nopirkts projektēšanas laikā ,( es nerunāju konkrēti par Ingurdu, jo man nav informācijas par viņa auto, es runāju simboliski ) tiks nobraukts pa dažiem gadiem, bet uzceltais tilts, vai ēka paliek. Tas tā patētiski skan, bet taisnība. Kaut gan no otras puses- var jau par to arī nedomāt, jo tā… Lasīt vairāk »
Tas nu gan izklausās parupji – piedod, Anna F! Tu jau vari piekrist Renāram vai nē – bet man ir aizdomas, ka nemaz "neiebrauc" tēmā par tilta konstrukciju – bet tēmā, kas otram latvietim maciņā gan esi informēta…. 😀 😀 😀 Un man- kā cilvēkam, kas interesējas par arhitektūru un vēlas izlasīt šeit kaut ko sakarīgu, tas nu nemaz vairs nešķiet interesanti…..
– "sīvā" konkurencē starp diviem celtniekiem uzvarēja vietējais uzņēmums, kura paspārnē bija jau savi tilta projektētāji no Pēterburgas ar konkrētu tilta priekšlikumu. Te arī var nomanīt šī pasākuma "lokomotīvi".
– tikai pēc tam sekoja arhitektu "plenērs" ,kurā tika izvēlēts arī arhitektoniskais tēls, pieskaņojoties jau celtnieku nospraustajam virzienam.
Atsauce uz iepriekš minēto, paša redzēto, tilta konkursu:
Dalībnieku komandu skaits: 98, piedaloties tādiem brendiem kā Fosters, Kalatrava u.c.
Uzvarētāja darbs:
http://www.dw….ur-bridge.aspx
attēlā redzamais ir tipisks vanšu tilts, nevis "šprengeļu" – mazo vanšu – tilts
spožs ir augšējās horizontālās atsaites pielietojums – tas daudz ko atrisina, reti pielietots paņēmiens
arhitektu plenērs nesekoja – tas bija pirms būvnieku/tehniskā projekta apvienotā konkursa
" Tilta kopskats, kāds tas varēja būt, ja Rīgas Dome arhitektu plenēru nebūtu noorganizējusi – vizualizācija no SIA Tiltprojekts un SIA Gidrostroimost – Rīga projekta skicveida stadijā pie tehniski ekonomiskā pamatojuma (TEP)."
Citēju Jūsu piezīmi pie vienas no pievienotajām bildēm. Man tas arī lika domāt, ka pasākuma "lokmotīve" ir bijis celtnieks, kuram jau pirms konkursa un plenēra jau bija pārliecība, ka viņš būvēs tiltu un "kāds" tas tilts izskatīsies. Tad sanāk, ka pēdējā brīdī arhitektiem vēl izdevās ielekt braucošajā vilcienā un pamainīt uzsākto virzienu. Visu cieņu!
tieši tā – no bildes noprotams, ka bija sākotnējais risinājums (apmēram kā TEP – tehniski ekonomiskais pamatojums – vecākie kolēģi atcerēsies, bija agrāk tāda projektēšanas stadija)
tad DOME pieņēma lēmumu par tilta VIZUĀLĀ risinājuma uzlabošanu – tika organizēts plenērs
un tikai tad, pēc arhitektūras skiču projekta pabeigšanas, sekoja būvnieku un TP izstrādāšanas apvienotais konkurss
par pārējo – neņemos spriest
Pārējais ir laikam redzams dabā. Iznācis tāds skaists latviešu gļuks – tilts projektēts atsevišķi, piebrauktuves un nobrauktuves atsevišķi, visu procesu vadījis būvnieks – tas laikam viens no arhitekta lielākajiem murgiem. Nu viss tā ču, ču, bet beigās viss vēl ieliecies. Jā un par visu to vēl nopiķots kārtīgs kušķis latviešu naudiņu. Tagad arhitektam slikti, naktīs nenāk miegs, ausīs čīkst sarūsējošā tilta vantis. Varbūt, ka tiešām vajadzēja atstāt rūsas krāsā, tad varētu brāļiem lietuviešīem stāstīt – a mēs latvieši uztaisījām rūsaino tiltu, nu nepietika mums naudas krāsai, tāpat taču kādreiz sarūsēs, korodēs, lielāko piķi iegrūdām nobrauktuvēs, vēl mazliet saspringām un oranžo… Lasīt vairāk »
ne latvieši, bet rīdzenieki būs tie kas piķos, ieskaitot tos ķīniešus Tallinas ielā, kas maksā IIN