Latvijas Būvniecība 2013/2

Izdevuma Latvijas Būvniecība 2013. gada otrais numurs veltīts energoefektivitātei un likumdošanai. Viesredaktors — RTU profesors Andris Krēsliņš. Patiesa ēku energoefektivitāte atkarīga no zināšanām, kuru trūkums Latvijas būvtirgū izjūtams diezgan asi. Daļa vainas tiek velta uz speciālistu kompetences pārbaudes zemo līmeni jeb vienkāršāk izsakoties — sertifikāciju. Žurnālā lasāmi kardināli atšķirīgi viedokļi — «pret» sertifikāciju iestājas inženieris Māris Jurēvics, «par» — arhitekti Elīna Rožulapa, Renārs Putniņš, Viktors Valgums, būvkonstruktors Gatis Počs. Zināmā mērā taisnība ir visiem. Varbūt ir laiks nemest visu vienā katlā, bet arhitektiem, būvkonstrukciju projektētājiem, būvdarbu vadītājiem un citiem speciālistiem runāt tikai par konkrētās profesijas kvalifikācijas niansēm un vēlamo kompetences pārbaudes sistēmu?

Visus būvniecības procesa dalībniekus aptver jēdziens būvindustrija, un tie būtu būvnieki, arhitekti, projektētāji, konstruktori, interjera un vides dizaineri, speciālistu radītie produkti – ēkas, interjeri, vide, inženierbūves, būvmateriāli. Konkursus, lai atklātu labākos objektus un speciālistus, organizē vairākas nevalstiskās organizācijas un mediji jau daudzu gadu garumā. Organizētājiem ir priekšstats par pašu organizētā konkursa vai notikuma mērķi un auditoriju, bet iesniedzēji mulst. Latvijas Būvniecībā ir apkopots konkursu kalendārs ēkām, dizainam un speciālistiem, norādot gan organizatoru, gan laika posmu, gan atbalstītāju ieguvumus, gan konkursa publicitātes amplitūdu.

Parauga vērtu objektu ar ekonomiskiem ekspluatācijas parametriem un komfortablu mikroklimatu, ir maz, toties kuriozu situāciju vairāk kā vajadzētu. Labi rezultāti sasniedzami, ja ēkas dzīvi noteicošās (tehniskās) detaļas tiek ņemtas vērā, jau arhitektūras projekta izstrādes laikā. Šim aspektam veltītas publikācija par arhitekta Ervīna Kraukļa izstrādāto padomju laika ēkas renovācijas projektu Ērgļos un par Gata Didrihsona daudzdzīvokļu ēkas rekonstrukcijas projektu Mežaparkā. Žurnālā apskatīti arī LAS Gada skatei pieteikti objekti. Arhitekta Miķeļa Putrāma projektētās Saldus mūzikas un mākslas skolas būvniecības fotosesijas laikā žurnāla fotogrāfs Ainars Meiers patiesi brīnījās, kāpēc bez funkiconāla pielietojuma atstāts platībā milzīgais ēkas plakanais jumts ar lielisku skatu uz pilsētu, toties būvuzraugs ir saslavējis panākto būvniecības kvalitāti un inovatīvu materiālu izmantošanu. Arhitektes Daces Ūdres privātmāja Ādažos žurnālā «atrādīta» no konstrukciju un inženiersistēmu puses. Žurnāla rubrikā Ceļu būve aplūkotais jaunais tilts Valmieras centrā paspējis iegūt neformālu iesauku — Boķa ribas un siluetā atgādina tiltu Ventspilī, lai gan detaļās ir pilnīgi atšķirīgs.

Neiztrūkstošs ir Jāņa Dripes Gaismas pils progresa apskats, papildināts ar informāciju par Latvijas Bankas organizēto lata kolekcijas izstādi. Starp autoriem arī arhitekts Arnis Kleinbergs, kas zīmējis lata monētu, veltītu Latvijas Nacionālajai bibliotēkai.

Latvijas Būvniecība organizētā diskusija bija veltīta bērnudārziem, to veidiem un izmaksām, piedalījās arhitekti Māra Ābele, Andris Vītols, Māra Liepa–Zemeša, sociālantropologs Klāvs Sedlenieks, pašvaldību darbinieki. Pēc diskusijas tika debatēts par bērnudārzu būvniecības izmaksām, arhitektonisko un būvniecisko kvalitāti, arhitekti Ingurds Lazdiņš, Anda Kursiša, norādīja uz ventilācijas kļūmīgajiem risinājumiem vairākos konkrētos bērnudārzos. Izteikto viedokļu apkopojums lasāms žurnāla publikācijā.

Žurnālā lasāmi vairāki nesen notikušu starptautisko nozares izstāžu apskati, par BAU 2013 pieredzēto dalās arhitekts Juris Skalbergs.

Citās žurnāla rubrikās — inženiertehniski raksti, ielūkošanās būvniecības vēsturē, enerģētikā, aktuālajos nozares notikumos Latvijā.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
guest
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
0
Lūdzu, komentējietx