Pabeigts Ziemeļu koridora 1. posma skiču projekts

Septembrī ir apstiprināts Rīgas Ziemeļu transporta koridora 1.posma jeb Brīvības ielas dubliera skiču projekts, kas paredz izveidot ap 9,1 km garu automaģistrāli, kas austrumos sāktos pie pilsētas robežas un ietu līdz Čiekurkalnam. Cik lietderīgi ir milzu infrastruktūras projekti sarūkošajā Rīgā?

Automaģistrāle austrumos sāktos pie Rīgas pilsētas robežas, vietā, kura esošā Jaunciema gatve pieslēdzas Brīvības gatvei un rietumos noslēgtos pie Gustava Zemgala gatves, kur sāktos Ziemeļu koridora 2.posms. Paveiktie darbi finansēti Eiropas Savienības projekta Rīgas pilsētas un Rīgas ostas iekļaušana TEN-T ceļu tīklā ietvaros. Projekts paredz no Rīgas robežas līdz punktam netālu no Ķīšezera veidot divu brauktuvju ceļu ar divām joslām katrā virzienā, savukārt no Jaunciema gatves pie Ķīšezera līdz Gustava Zemgala gatvei — divas brauktuves ar trim joslām katrā virzienā, kā arī projektā paredzēts veidot 5 daudzlīmeņu satiksmes mezglus — ar Gustava Zemgala gatvi, Viskaļu ielu, Mārkalnes ielu, Jaunciema gatvi un Brīvības gatvi.

Kā ziņo Attīstības departamenta oficiālā informācija, tad Ziemeļu transporta koridors tiek projektēts četros posmos. Aptuvenais kopējais ceļa garums ir 27-30 km. Ziemeļu koridors iekļaujas valsts galveno autoceļu sistēmā, radot ērtus pieslēgumus esošajiem autoceļiem — Rietumos tas pieslēgsies Rīgas — Jūrmalas — Ventspils autoceļam pie Priedaines un Rīgas apvedceļam pie Babītes, bet austrumos — pie Vidzemes šosejas Berģos. Ziemeļu koridors tiks integrēts Rīgas ielu struktūrā ar lielāku skaitu daudzlīmeņu krustojumu. Autoceļš šķērsos arī ap 0,4 km plato Daugavu. Ziemeļu transporta koridora izbūves mērķis ir atslogot Rīgas centru no autotransporta, tādejādi uzlabojot vides kvalitāti tajā, kā arī Ziemeļu koridors ļaus ērti piekļūt visai Rīgas ostas teritorijai abos Daugavas krastos.

Ziemeļu transporta koridora 1.posma skiču projekta izstrāde tika uzsākta 2007.gada 20.martā. Laika posmā no 2007.gada 16.novembra līdz 27.decembrim notika projekta ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojuma sabiedriskā apspriešana, uz kuras rezultātiem balstoties Rīgas dome 2009. gada 13. janvārī pieņēma lēmumu par Automaģistrāles no autoceļa A2 ievada Rīgas pilsētā līdz Gustava Zemgala gatvei (Brīvības ielas dubliera) būvniecību.

Cik lietderīgi?

Vērojot tautsaimnieciskās un demogrāfiskās situācijas attīstību gan pārņem šaubas par šādu milzu infrastruktūras projektu lietderību. Precīzāk — tieši infrastruktūras, kas saistīta ar autotransporta vajadzību apmierināšanu. Īpaši jau vērojot Dienvidu tilta pievadceļu tapšanu Slāvu apļa apkaimē — trīslīmeņu krustojums atgādina tādu mazu Tokiju. Arvien vairāk top skaidrs, ka šāda attīstība Rīgai kā pilsētai nodara drīzāk ļaunumu kā labumu. Pilsētas iedzīvotāju skaits aizvien sarūk, un summas kas tiek maksātas par to lai kaut kad nākotnē būtu iespējams pilsētai žiglāk izbraukt cauri ar automašīnu, šķiet neadekvātas. Kā zināms, Dienvidu tilta pievedceļi tagad, krīzes laikā tiek būvēti par trekno gadu līgumcenām. Ja šī nauda būtu ieguldīta publiskajā transportā, veloceliņos un publiskajā telpā — ir noprotams, ka bez šādām šosejām pilsētā varētu iztikt.

Tas gan varbūt tik tieši neattiecas uz Ziemeļu koridoru, — ja atceramies, vajadzība pēc tā jau sākotnēji tika atzīta par prioritāti. Taču, zināms arī, ka tie, kas tolaik bija pie teikšanas, izdomāja, ka ērtāk naudu varētu apsaimniekot, ja paši būvētu tiltu, izlemjot sākt Dienvidu tilta būvniecību.

Kā zināms, pirms pāris dienām ekonomikas zinātņu doktors profesors Uldis Osis nāca klajā ar atzinumu, ka Dienvidu tilta būvniecībā pielietotais finansēšanas modelis var ievērojami paildzināt Rīgas pilsētas ekonomisko depresiju un radīt nopietnas finansiālas problēmas. «Arī Dienvidu tilta būvniecībā pielietotais finansēšanas modelis faktiski ir drauds ja ne jaunai, atkārtotai krīzei, tad paildzinātai Rīgas pilsētas ekonomiskajai depresijai, kas šobrīd ir tikai atlikta laikā,» norāda eksperts.

Saskaņā ar vienošanos un mijmaiņas darījumiem Rīgas domes maksājumi par Dienvidu tilta pirmās kārtas būvniecību jāsāk veikt 2010.gada vidū, kad ekonomiskās krīzes turpinājumā vēl sagaidāma stagnācija vairāku gadu garumā. Tas nozīmēs krasu slodzes palielināšanos uz jau tā saspringto pilsētas budžetu un straujās attīstības vietā Rīgu acīmredzot sagaida nopietnas finansiālas problēmas, teikts atzinumā.

Osis norāda, ka līdz ar to negatīvas sekas neracionālai un riskantai Dienvidu tilta būvniecības finansēšanas modeļa konstrukcijai var ieilgt līdz pat 2025.gadam, kad beidzas bankas kredīta atmaksa par Dienvidu tilta būvniecības pirmo kārtu. «Un, iespējams, arī ilgāk, ja to papildinās nepieciešamība atmaksāt kredītu arī par otro un trešo kārtu, ja vien pēdējo būs iespējams sākt.»

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
Abonēt
Paziņot par
guest
50 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
Romans Siņicins

daudzi izmanto so virzienu, lai apbrauktu sastregumus, no ta seko, ka variants ir labs

Taspac

Jā it kā visu laiku Rīgai bija prioritāte šis koridors un vispār auto maģistrāļu infrastrukutūra, ieskaitot D – tiltu. Bet izmaksas mums (Tieši Mums) ir ļoti augstas. Protams Rīgas reģions attīstīsies, un viss jau notiksies.

Tikai tik tiešām gribam mudināt autovadītājus lietot sabiedrisko, tanī pašā laikā taisam ceļus un mudinam lietot auto. Tanī pašā laikā aicina izmantot sabiedrisko transoprotu, kas Rīgas apmēriem ir lēns un neatbilst Eiropas līmeņa cienīgam sabiedriskā transporta veidam – lasi ātrgaitas.

Bet nedrīskt nokārt galvas, laiks visu saliks pa vietām, Rīga kā pilsēta nepazūdīs, tā tiks pārdalīta un apdzīvota citādi, bet attīstisies ar savu vērienu.

ma

Žetons!

jtd

Vispār jau Artis labi raksta, tomēr šis rakstu gabals ir tipisks Latvijā iecienītā "žurnaļugu" stila paraugs – sajaukt kopā politiku ar infrastruktūras nepieciešamību ir dzeltenās preses zirdziņš, ne profesionālam portālam.

Tas par "Cik lietderīgi?" pirmo rindkopu … un pārējām arī 🙁

Šitād un tāds

Nez vai kāds ir paskatījis cik tad patiešām tās tranzīta plūsmas noslodzi rada?

Tajos sastrēgumos kautkā neredzu tās fūres…

Iekš LU bija viens onka no aizspogulijas (lasīt – rietumiem), un viņš atklāti iesmēja par rīgas ambīcijām uzbliezt 3 jaunus šķērsojumus (D tilts, Z tunelis un Hanzas šķērsojums). Kopā sanāk 6.

Problēmas rada parastā darbaspēka migrācija no pārdaugavas puses uz centru.

dunduks

1) vai tad darbaspēka migrācija no Pārdaugavas uz Labo krastu tiltus neizmanto?

2) tas, ka nav Fūres, nelikvidē sastrēgumus izbraucot no Rīgas pa Brīvībeni.

3) tas, ka Hanzenieks būtu daudz pamatotāks par Ziemelīti, ir gan dzirdēts, gan lasīts. Taču Ķīpsalas zemju īpašnieku spiediens uz vienu garu arhitektu Pilsētas plāna izstrādes gaitā, šo iespēju principā ir likvidējis.

opss!

Cik interesanta versija par Ķīpsalu! Visu laiku šķita, ka Ķīpsala un tās zemju īpāšnieki tikai iegūtu no Z šķērsojuma, jo tagad tā ir tāda nekur-nekad zeme, it īpaši aiz Ģipša fabrikas!

ķīpsalas draugs

Nu laikam gan Andrejsalas īpašniekiem (kuri tagad kūrē 50 000 darbavietas ) traucēja Hanzas šķērs. Ja būvēš Z šķērsojumu, varbūt ari pusei darbiņš būs.

Šitād un tāds

1)Tieši tā, izmanto! Un tur jau ir sastrēgumu problēma. Jo lielais vairums no Centrā un tā apkārtnē strādājošo izmanto tieši Akmens un Vanšu tiltu.

Neviens cits tilts (varbūt vienīgi Hanzas) nerisinās šo problēmu.

2)Arī pareizi, nelikvidē! Tātad problēma nav tranzīta plūsma, kam tieši ir paredzēts Ziemeļu koridors. Cilvēki no pārdaugavas (Iļģuciems, Āgenskalns) tāpat izmantos Vanšu un Akmens tiltus, lai nokļūtu Juglas virzienā.

3)Gan Ziemelītis gan Hanzas šķērsojums ir pamatojams. Tikai Ziemelīti šobrīd pamato ar pilnīgi greiziem argumentiem. Kā jau rakstīju – nu neglābs tas pilsētu no sastrēgumiem. Par zemj īpašnieku interesēm un izdarībām gan neko nezināšu.

Kristine

Visus līdzšinējos gadus galvenā Eiropas nauda ir tikusi ieguldīta vairāk ceļos, mazāk izglītībā. Rezultāts acīmredzams – pirmie no Austrumeiropas esam dziļajā bedrē (diez kādēļ tad mums nav šis uzrāviens no ceļiem?); un vēl joprojām cilvēki neprot saskatīt lietu kopsakarības, ka neviens no jaunajiem ceļiem sastrēgumus neatrisina, bet pārceļ uz citu vietu un pieprasa ne tikai tikai nepieciešamību pēc vēl papildus ceļiem, bet arī lielu naudu šo ceļu uzturēšanai (tas rakstīts pat nu jau par klasiku kļuvušās transporta plānošanas grāmatās…) Jauno ceļu piekritēji, lūdzu, apskatieties Rīgas attīstības plānā uz 2018. gadu paredzētās transporta plūsmas, un salīdzinot skaitļus, izdomājiet, vai sastrēgumi būs… Lasīt vairāk »

Šitād un tāds

Žetons!

Doktors Pacients

Var padomāt, ka sabiedriskais transports pa gaisa lidinās. Tāpat jau vien pa ielām un tiltiem cirkulē,,,,, tātad ir jāiegulda nauda arī tajos, ne tikai vagoniņos!

Taspac

Sabiedriskais transports ir jānobīda centrā pazemē un ārpus centra virszemē. Tad tas atbildīs ES standartiem un ļaus man atstāt mašīnu mājās un aizet 10 min līdz tuvākajia metro/pazemes tramvaja stacijai. Kamēr tā nebūs, pie pirmās iespējas es izmantoju savu mašīnu. Nerunājot par to ka vēl ir jāpārvietojās ar bērna ratiem. Tomēr tā visa ir utopija līdz zināmam brīdim, un šobrīd ir jāpabeidz iesāktais. Ja būtu otras iespējas, tad droši ka nevajadzētu mums D tiltu vai magīstrālies, bet vismaz ērtu pazemes tramvaju. Nākamais solis jau būtu auto satiksme un sastrēgumu risināšana, kaut gan esmu pārliecināts ka lielākā daļa izmantotu sabiedrisko un… Lasīt vairāk »

kristine

Labprāt dzirdētu kaut vienu iemeslu, kādēļ "iesāktais jāpabeidz" un jāiztērē kārtējais MILJARDS latu ceļu projektam. Rīgas centrā autobusu un tramvaju pūļi nevarēs izgrozīties?

Taspac

Biju domājis par iesāktiem infrastruktūras objektiem kā piemēram Gustava zemgala gatves pārvbads līdz pat Viestura prospektam, kā arī vismaz pilnībā pabeigt austrumu maģistrāli, lai vismaz izveidojās tāds kā U burts, austrumu maģistrāle, D- Tilts un pievadceļš no D tilta līdz pat Vienības gatvei, savienojumā ar Jūrmalu.

Tādejādi vismaz var novadīt smago auto plūsmu caur centru, un nav vairs vajadzības pēc ziemeļa šķērsojuma. Tā vietā mēs varētu domāt par Park and Ride sistēmas pilnveidošanu.

Bet Park and Ride ir vajadzīgi utopiski plāni lai tas darbotos, lasiīt pilsētas dzelzceļš vismaz + Pazemes tramvajs

Kaut kā tā.

Šitād un tāds

Kāds vēl pazemes tramvajs?!?!?!

Pie esošajām demogrāfiskajām tendencēm?

Starp citu, vai esat iedomājušies, ka Rīgas centra ielas tika projektētas zirgu transportam?

Tak centrā nekad nebūs tā ka nebūs jāpastāv. Gribi būt kruts un braukt ar mašīnu, esi nu tik cēls un pastāvi. A es ar kājām/velo/sabiedrisko i taukus nodzīšu, i visur pagūšu.

Vismaz līdz šim man tas ir izdevies.

Taspac

Nē nu ko man tev atbildēt, acimredzot nav pabūts Eiropā nav redzēts laikam kā tur viss notiekās ?

Varbūt varam arī izvēlēties Indijas modeli un braukt ar riteņiem. Izskatās ka (kā nu ir vārds) Jums tas patīk.

Nav jau jēga runāt, vnk lai Rīgā panāktu Park And Ride Efektu, ir vajadzīgi utopiski plāni, kuriem naudas mums nav.

Šitād un tāds

Nevajag uz Eiropu braukt,

aizbrauciet uz maskavu un saprotiet, ka mēs sastrēgums nepazīstam kā sugu 😉

Taspac

Nu jā tad jau arī neko mums nevajag. Pērkam divriteņus un priecājamies.

Es runāju par reālu komfortu lai būtu velme kāpt ārā no auto un doties ar sabiedrisko.

Šitād un tāds

Viss bumbās.

Tava doma taču jau no sākta gala ir skaidra.

Es te tik bikiņ paprovocēju.

Neba jau nu mēs būsim tie lēmēji…

Tur viss jau izlemts.

Starp citu, padomājiet par park&ride saistībā ar Berģiem.

Tramvaja līnijai vietu tak varēja ieprojektēt jau pie visas lielās rekonstrukcijas.

Tik neieprojektēja. Nekas bliezīs pa dārgo, kad vajadzēs.

oopss!

Tiešām, tur taču nav izbūvēta vieta tramvaja līnijai! Mjaaaa, ar plānošanu šai pilsētā ir galīgā dimbā, lai neteiktu vairāk:(

Taspac

Tur pat māja priekšā ir gājēju ceļam, jo nevarēja laicīgi nokārtot formalitātes :))

Šitād un tāds

Tā māja tur ir nevis formalitāšu pēc, bet tāpēc, ka cilvēks negribēja piekrist kompensācijai.

Tik vienkārši.

Taspac

Nu jā es to visu saprotu, bet to jautājumu vajadzēja risināt, nevis vienkārši vēlējās par daudz summas, kompensācijas, kā rezutlātā atstāja. Ar šīm lietām jātiek galā vispirms un tikai tad kad ir tīrs lauks tad var bliezt virsū manšķiet. Jā tas nav vienkārši, bet ko darīt

Transporta planosanas guru

kristinei ir zinama taisniba, skatoties perspektivas transporta plusmas un virzienus, ziemelu skersojums parvietosanas situaciju ieverojami Rigas pilseta NEuzlabos, jo tas neatrisina problemu tas rashanas saknee. 1. galvenas vielga transporta transporta plusmas Rīgā (ap 46% no braucieniem) tiek raditas no pierigas novadiem (marupe, babite, garkalne utt), tachu novadu planojumi faktiski turpina padarit tukstoshiem jaunu majsamniecibu "atkarigu" no privatas mashinas. Pierigas novaru planojumi NEparedz kompaktu apbuvi ar atbilstosu piletbuvniecisko formu un strukturu piemerotu sabiedriska, velo vai gajeju satiksmes attistibai. Pierīgā esošā apbūve ir pārāk skraja (zem 20 majokliem uz ha ) un attistijusies haotisi, lai kadreiz vispar varetu attistit normalu publiska transporta… Lasīt vairāk »

Transporta planosanas guru

kristinei ir zinama taisniba, skatoties perspektivas transporta plusmas un virzienus, ziemelu skersojums parvietosanas situaciju ieverojami Rigas pilseta NEuzlabos, jo tas neatrisina problemu tas rashanas saknee. 1. galvenas vielga transporta transporta plusmas Rīgā (ap 46% no braucieniem) tiek raditas no pierigas novadiem (marupe, babite, garkalne utt), tachu novadu planojumi faktiski turpina padarit tukstoshiem jaunu majsamniecibu "atkarigu" no privatas mashinas. Pierigas novaru planojumi NEparedz kompaktu apbuvi ar atbilstosu piletbuvniecisko formu un strukturu piemerotu sabiedriska, velo vai gajeju satiksmes attistibai. Pierīgā esošā apbūve ir pārāk skraja (zem 20 majokliem uz ha ) un attistijusies haotisi, lai kadreiz vispar varetu attistit normalu publiska transporta… Lasīt vairāk »

Romans Siņicins

daudzi izmanto so virzienu, lai apbrauktu sastregumus, no ta seko, ka variants ir labs

Taspac

Jā it kā visu laiku Rīgai bija prioritāte šis koridors un vispār auto maģistrāļu infrastrukutūra, ieskaitot D – tiltu. Bet izmaksas mums (Tieši Mums) ir ļoti augstas. Protams Rīgas reģions attīstīsies, un viss jau notiksies.

Tikai tik tiešām gribam mudināt autovadītājus lietot sabiedrisko, tanī pašā laikā taisam ceļus un mudinam lietot auto. Tanī pašā laikā aicina izmantot sabiedrisko transoprotu, kas Rīgas apmēriem ir lēns un neatbilst Eiropas līmeņa cienīgam sabiedriskā transporta veidam – lasi ātrgaitas.

Bet nedrīskt nokārt galvas, laiks visu saliks pa vietām, Rīga kā pilsēta nepazūdīs, tā tiks pārdalīta un apdzīvota citādi, bet attīstisies ar savu vērienu.

ma

Žetons!

jtd

Vispār jau Artis labi raksta, tomēr šis rakstu gabals ir tipisks Latvijā iecienītā "žurnaļugu" stila paraugs – sajaukt kopā politiku ar infrastruktūras nepieciešamību ir dzeltenās preses zirdziņš, ne profesionālam portālam.

Tas par "Cik lietderīgi?" pirmo rindkopu … un pārējām arī 🙁

Šitād un tāds

Nez vai kāds ir paskatījis cik tad patiešām tās tranzīta plūsmas noslodzi rada?

Tajos sastrēgumos kautkā neredzu tās fūres…

Iekš LU bija viens onka no aizspogulijas (lasīt – rietumiem), un viņš atklāti iesmēja par rīgas ambīcijām uzbliezt 3 jaunus šķērsojumus (D tilts, Z tunelis un Hanzas šķērsojums). Kopā sanāk 6.

Problēmas rada parastā darbaspēka migrācija no pārdaugavas puses uz centru.

dunduks

1) vai tad darbaspēka migrācija no Pārdaugavas uz Labo krastu tiltus neizmanto?

2) tas, ka nav Fūres, nelikvidē sastrēgumus izbraucot no Rīgas pa Brīvībeni.

3) tas, ka Hanzenieks būtu daudz pamatotāks par Ziemelīti, ir gan dzirdēts, gan lasīts. Taču Ķīpsalas zemju īpašnieku spiediens uz vienu garu arhitektu Pilsētas plāna izstrādes gaitā, šo iespēju principā ir likvidējis.

opss!

Cik interesanta versija par Ķīpsalu! Visu laiku šķita, ka Ķīpsala un tās zemju īpāšnieki tikai iegūtu no Z šķērsojuma, jo tagad tā ir tāda nekur-nekad zeme, it īpaši aiz Ģipša fabrikas!

ķīpsalas draugs

Nu laikam gan Andrejsalas īpašniekiem (kuri tagad kūrē 50 000 darbavietas ) traucēja Hanzas šķērs. Ja būvēš Z šķērsojumu, varbūt ari pusei darbiņš būs.

Šitād un tāds

1)Tieši tā, izmanto! Un tur jau ir sastrēgumu problēma. Jo lielais vairums no Centrā un tā apkārtnē strādājošo izmanto tieši Akmens un Vanšu tiltu.

Neviens cits tilts (varbūt vienīgi Hanzas) nerisinās šo problēmu.

2)Arī pareizi, nelikvidē! Tātad problēma nav tranzīta plūsma, kam tieši ir paredzēts Ziemeļu koridors. Cilvēki no pārdaugavas (Iļģuciems, Āgenskalns) tāpat izmantos Vanšu un Akmens tiltus, lai nokļūtu Juglas virzienā.

3)Gan Ziemelītis gan Hanzas šķērsojums ir pamatojams. Tikai Ziemelīti šobrīd pamato ar pilnīgi greiziem argumentiem. Kā jau rakstīju – nu neglābs tas pilsētu no sastrēgumiem. Par zemj īpašnieku interesēm un izdarībām gan neko nezināšu.

Kristine

Visus līdzšinējos gadus galvenā Eiropas nauda ir tikusi ieguldīta vairāk ceļos, mazāk izglītībā. Rezultāts acīmredzams – pirmie no Austrumeiropas esam dziļajā bedrē (diez kādēļ tad mums nav šis uzrāviens no ceļiem?); un vēl joprojām cilvēki neprot saskatīt lietu kopsakarības, ka neviens no jaunajiem ceļiem sastrēgumus neatrisina, bet pārceļ uz citu vietu un pieprasa ne tikai tikai nepieciešamību pēc vēl papildus ceļiem, bet arī lielu naudu šo ceļu uzturēšanai (tas rakstīts pat nu jau par klasiku kļuvušās transporta plānošanas grāmatās…) Jauno ceļu piekritēji, lūdzu, apskatieties Rīgas attīstības plānā uz 2018. gadu paredzētās transporta plūsmas, un salīdzinot skaitļus, izdomājiet, vai sastrēgumi būs… Lasīt vairāk »

Šitād un tāds

Žetons!

Doktors Pacients

Var padomāt, ka sabiedriskais transports pa gaisa lidinās. Tāpat jau vien pa ielām un tiltiem cirkulē,,,,, tātad ir jāiegulda nauda arī tajos, ne tikai vagoniņos!

Taspac

Sabiedriskais transports ir jānobīda centrā pazemē un ārpus centra virszemē. Tad tas atbildīs ES standartiem un ļaus man atstāt mašīnu mājās un aizet 10 min līdz tuvākajia metro/pazemes tramvaja stacijai. Kamēr tā nebūs, pie pirmās iespējas es izmantoju savu mašīnu. Nerunājot par to ka vēl ir jāpārvietojās ar bērna ratiem. Tomēr tā visa ir utopija līdz zināmam brīdim, un šobrīd ir jāpabeidz iesāktais. Ja būtu otras iespējas, tad droši ka nevajadzētu mums D tiltu vai magīstrālies, bet vismaz ērtu pazemes tramvaju. Nākamais solis jau būtu auto satiksme un sastrēgumu risināšana, kaut gan esmu pārliecināts ka lielākā daļa izmantotu sabiedrisko un… Lasīt vairāk »

kristine

Labprāt dzirdētu kaut vienu iemeslu, kādēļ "iesāktais jāpabeidz" un jāiztērē kārtējais MILJARDS latu ceļu projektam. Rīgas centrā autobusu un tramvaju pūļi nevarēs izgrozīties?

Taspac

Biju domājis par iesāktiem infrastruktūras objektiem kā piemēram Gustava zemgala gatves pārvbads līdz pat Viestura prospektam, kā arī vismaz pilnībā pabeigt austrumu maģistrāli, lai vismaz izveidojās tāds kā U burts, austrumu maģistrāle, D- Tilts un pievadceļš no D tilta līdz pat Vienības gatvei, savienojumā ar Jūrmalu.

Tādejādi vismaz var novadīt smago auto plūsmu caur centru, un nav vairs vajadzības pēc ziemeļa šķērsojuma. Tā vietā mēs varētu domāt par Park and Ride sistēmas pilnveidošanu.

Bet Park and Ride ir vajadzīgi utopiski plāni lai tas darbotos, lasiīt pilsētas dzelzceļš vismaz + Pazemes tramvajs

Kaut kā tā.

Šitād un tāds

Kāds vēl pazemes tramvajs?!?!?!

Pie esošajām demogrāfiskajām tendencēm?

Starp citu, vai esat iedomājušies, ka Rīgas centra ielas tika projektētas zirgu transportam?

Tak centrā nekad nebūs tā ka nebūs jāpastāv. Gribi būt kruts un braukt ar mašīnu, esi nu tik cēls un pastāvi. A es ar kājām/velo/sabiedrisko i taukus nodzīšu, i visur pagūšu.

Vismaz līdz šim man tas ir izdevies.

Taspac

Nē nu ko man tev atbildēt, acimredzot nav pabūts Eiropā nav redzēts laikam kā tur viss notiekās ?

Varbūt varam arī izvēlēties Indijas modeli un braukt ar riteņiem. Izskatās ka (kā nu ir vārds) Jums tas patīk.

Nav jau jēga runāt, vnk lai Rīgā panāktu Park And Ride Efektu, ir vajadzīgi utopiski plāni, kuriem naudas mums nav.

Šitād un tāds

Nevajag uz Eiropu braukt,

aizbrauciet uz maskavu un saprotiet, ka mēs sastrēgums nepazīstam kā sugu 😉

Taspac

Nu jā tad jau arī neko mums nevajag. Pērkam divriteņus un priecājamies.

Es runāju par reālu komfortu lai būtu velme kāpt ārā no auto un doties ar sabiedrisko.

Šitād un tāds

Viss bumbās.

Tava doma taču jau no sākta gala ir skaidra.

Es te tik bikiņ paprovocēju.

Neba jau nu mēs būsim tie lēmēji…

Tur viss jau izlemts.

Starp citu, padomājiet par park&ride saistībā ar Berģiem.

Tramvaja līnijai vietu tak varēja ieprojektēt jau pie visas lielās rekonstrukcijas.

Tik neieprojektēja. Nekas bliezīs pa dārgo, kad vajadzēs.

oopss!

Tiešām, tur taču nav izbūvēta vieta tramvaja līnijai! Mjaaaa, ar plānošanu šai pilsētā ir galīgā dimbā, lai neteiktu vairāk:(

Taspac

Tur pat māja priekšā ir gājēju ceļam, jo nevarēja laicīgi nokārtot formalitātes :))

Šitād un tāds

Tā māja tur ir nevis formalitāšu pēc, bet tāpēc, ka cilvēks negribēja piekrist kompensācijai.

Tik vienkārši.

Taspac

Nu jā es to visu saprotu, bet to jautājumu vajadzēja risināt, nevis vienkārši vēlējās par daudz summas, kompensācijas, kā rezutlātā atstāja. Ar šīm lietām jātiek galā vispirms un tikai tad kad ir tīrs lauks tad var bliezt virsū manšķiet. Jā tas nav vienkārši, bet ko darīt

50
0
Lūdzu, komentējietx