Pirms diviem
mēnešiem noslēdzās gadu ilgais Radi Rīgu
apmācību kurss. Darbojoties piecās grupās dažādu ar vides veidošanu saistītu
profesiju pārstāvji radīja izpētē un vietas kontekstā sakņotus priekšlikumus
dažādām Rīgas apkaimēm, vienlaikus gūstot svarīgas iemaņas un pieredzi. Viens no darbiem — projekts Maskavas forštates
un Krasta ielas apkārtnes
attīstībai.
Kā tika izvēlēta Maskavas forštate?
Sākotnēji Radi Rīgu programmas rīkotāji, konsultējoties
ar speciālistiem un nevalstiskajām organizācijām, bija izvēlējušies divdesmit
sešas Rīgas apkaimes. Debašu un balsojuma rezultātā tika atlasītas piecas, pēc
semināra dalībnieku un ekspertu domām tās Rīgas apkaimes, kurām visvairāk bija
nepieciešama profesionāļu uzmanība. Semināra dalībnieki attiecīgi sadalījās
piecās darba grupās. Tā nu sanāca, ka Maskavas forštatei klāt ķērās Ventis
Didrishons, Ilze Circene, Jānis Barkāns, Vita Jevdokimova un Sabīne Zāģere.
Semināra laikā visas idejas un priekšlikumi tika diskutēti ar Radi Rīgu vadītājiem un ekspertiem. Darba
procesā konsultējāmies ar Attīstības un Satiksmes departamentu pārstāvjiem. Īpašs
paldies Mārim Kiseļovam un Jānim Neideram par palīdzību pie projekta
noformēšanas.
Kāpēc Maskavas iela un Krasta ielas apkārtne?
Uzsākot
darbu mums bija svarīgi saprast ko tieši mēs vēlamies projektēt un kādā veidā
mēs varētu panākt maksimālu darba rezultātu jeb pienesumu šai apkaimei un
pilsētai kopumā, kādā veidā konstruēt darba procesu, zinot mums pieejamos
resursus, laiku, kā arī grupas dalībnieku profesionālo specializāciju.
Projekta
izstrādes gaitā bija ļoti daudzas un dažādas idejas attiecībā uz projekta
mērogu un novietni, tomēr pēc rūpīgas situācijas izpētes, problēmu apzināšanas
un plānošanas konteksta izvērtēšanas izvēlējāmies Maskavas ielu un Krasta ielu
ar tās apkārtni. Pēc mūsu domām, šo ielu esošais stāvoklis, lielā mērā, ir
visas apkaimes problēmu sakne, arī attiecībā uz kvalitatīvas publiskās ārtelpas
izveides un attīstības iespējām.
Kādi bija lielākie izaicinājumi?
Lai būtu
pamatojums piedāvāto ideju realizācijai tuvākā vai tālākā nākotnē un lai
rosinātu kvalitatīvu diskusiju par izstrādātiem priekšlikumiem mums bija
vairāki izaicinājumi. Pirmais no izaicinājumiem bija projekta priekšlikumu
atbilstība Rīgas plānošanas dokumentiem attiecībā uz pilsētas attīstību un
izvirzītām prioritātēm vai politiskiem mērķiem.
Otrs
izaicinājums bija saistībā ar transportu un telpisko plānošanu, jo piedāvājot vienas
vai otras izmaiņas mums bija svarīgi pārliecināties, ka plānotās izmaiņas nebūs
pretrunā un atbildīs pilsētas ilgtspējīgas transporta sistēmas idejai, kā arī
telpiskās plānošanas uzstādījumiem un uzdevumiem.
Trešais
izaicinājums bija projektu ekonomiskais pamatojums un finansējuma pieejamība,
lai šie priekšlikumu tiktu īstenoti. Piemēram, uzsākot projektu mēs zinājām, ka
ir plānots finansējums maģistrālā veloceliņa Centrs — Dārziņi izbūvei. Attiecībā uz
Krasta ielas pārbūvi mēs izvērtējām iespējas piesaistīt privātās investīcijas (uz
privātās partnerības projekta bāzes).
Ko mūsu projekts piedāvā?
Lielos
vilcienos esam mēģinājuši piedāvāt un pamatot sekojošas idejas:
- Maskavas
ielas revitalizācija, kas paredz arī maģistrālā veloceliņa izbūvi un «vārtu» atvēršanu ielas abos galos,
tādējādi iepludinot šajā apkaimē jaunu «dzīvību» un veicinot ne tikai šīs apkaimes, bet arī
blakus esošo apkaimju attīstību un dzīves kvalitātes uzlabošanos. - Krasta
ielas pārbūvi par pilnvērtīgu pilsētas bulvāri, kas stimulētu šīs
teritorijas transformēšanos par mūsdienīgu «jaunā Rīgas centra» teritoriju ar sabalansētiem
un ilgtspējīgiem transporta risinājumiem, kā arī radītu priekšnosacījumus
kvalitatīvai un ilgtspējīgai ūdensmalu attīstībai. - Salu
tilta satiksmes mezgla pārbūvi par funkcionālu pilsētas parku, kas ne
tikai uzlabotu dzīves kvalitāti Maskavas forštatē, bet arī veidotu 21.gs. pilsētai
atbilstošu tēlu (šī 15ha teritorija var tikt uztverta un pasniegta kā
pilsētas «vārti»).
Materiāls diskusijai un priekšlikumi Rīgas
domei, RDPAD-am un RDSD-am:
- Maskavas
iela. Domājot
par Maskavas ielas rekonstrukciju, esam rūpīgi izvērtējuši vairākas
veloceliņa izbūves variantus cauri Maskavas forštatei, analizējot plašāka
mērogā gan transporta risinājumus, gan dažādu variantu ekonomisko un
sociālo ilgtspējību, gan vides faktorus, gan atbilstību Rīgas attīstības
stratēģijai, kā arī kontekstu ar citiem izaicinājumiem, kas šodien ir aktuāli
Maskavas forštatei un tās iedzīvotājiem. Pamatojoties uz šo izpēti un
argumentiem aicinām izvērtēt finansējuma iespējas Maskavas ielas
rekonstrukcijai, paredzot arī veloceliņa izbūvi pa Maskavas ielu. (Darba materiāls
ar alternatīvo variantu izvērtējumu un argumentiem par labu Maskavas ielai
jau ir nosūtīts Satiksmes un Attīstības departamentu, kā arī Latgales
priekšpilsētas izpilddirekcijas pārstāvjiem). - Daugavas
krastmala. Aicinām
izvērtēt Daugavas krastmalas, kā visnozīmīgākās Rīgas publiskās ārtelpas,
attīstības iespējas un vietas potenciālu (īpaši posmā no Dzelzceļa tilta
līdz Salu tiltam). Uzskatām, ka esošā situācija (ar intensīvo
autosatiksmes maģistrāli) nav ilgtspējīgs risinājums, jo netiek pilnvērtīgi
izmantots šis vietas potenciāls. Tādēļ, pēc mūsu domām, ir ekonomiski
neilgtspējīgi veikt jebkādas investīcijas apakšzemes gājēju tuneļos, gājēju
tiltos vai 10m zonā gar Daugavu. Tāpat aicinām izvērtēt iespējas tuvākā
laikā izbūvēt drošas gājēju pārejas to 25 ielu galos, kur piekļūšana ūdens
malām šodien liegta dēļ intensīvās autosatiksmes gar Daugavu. - Krasta
iela. Aicinām
izvērtēt nepieciešamību uzturēt 90-95m platu Krasta ielas posmu (no Sala
tilta līdz Dienvidu tiltam). Vairāk kā 50% autosatiksmes ir tranzīta
satiksme, kurai šeit, Rīgas centrā, nebūtu jāatrodas. Mūsu aprēķini un
pārrunas ar potenciāliem attīstītājiem parāda, ka šī automaģistrāles posma
pārbūvei par mūsdienīgu pilsētas bulvāri var tikt piesaistītas privātās
investīcijas, kas no Rīgas domes prasītu tikai administratīvus resursus.
Pārbūves rezultātā pilsēta ieekonomētu ~400 000 LVL gadā (ekonomiskais
aprēķins veikts 25 gadu griezumā) , kas nepieciešami brauktuvju
uzturēšanai. Tāpat pārbūves rezultātā tiktu radīti pozitīvi
priekšnosacījumi šī Krasta ielas posma un tam pieguļošo teritoriju transformācijai
par pilnvērtīgu Rīgas «jaunā centra» teritoriju, kā to paredz spēkā esošais Rīgas teritorijas
plānojums. - Salu tilta satiksmes mezgls. Aicinām izvērtēt iespēju
pārbūvēt Salu tilta un Krasta ielas satiksmes mezglu par funkcionālu pilsētas
parku. Mūsu veiktā transporta analīze vēlreiz apliecināja, ka no transporta
viedokļa ir stratēģiski svarīgi slāpēt autosatiksmes ātrumu un intensitāti starp
Krasta ielu un Salu tiltu. Strādājot pie šī priekšlikuma un transporta izpētes,
esam ņēmuši vērā Austrumu maģistrāles posma, Dienvidu tilta 3. un 4.posma
pabeigšanu, Rīgas apvedceļa attīstību, P&R sistēmas attīstību, sabiedriskā
transporta un velotransporta attīstību, nepieciešamību noslogot Dienvidu tiltu
un novirzīt tranzīta satiksmi ārpus Rīgas centra, piekļūšanu ūdens malām,
privāto automašīnu lietotāju īpatsvaru, kā arī ilgtspējīgas attīstības
principus, tai skaitā kompaktas pilsētas telpiskā modeļa īstenošanu, uz kuru ir
atsauces Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģijā līdz 2025. gadam.
to jau sen vajadzeja darit.latvieshu balelini ka parasti attopas pedejie.projekts ir labs un protams tas veicinatu telpu lidz pat upei.
Loti laba iecere. 1. Tiktiesham Maskavas priekshpilsetai ir labs potencials klut par loti pievilcigu pilsetas dalju. Tomer vajag sho izpeti paplashinat. Manuprat apkaimes pagrimumam (vai ari attistibas trukumam) ir ekonomisks un socials iemesls. Kvalitativa publiska telpa uzlabo vidi. Bet ar to vien nepietiks. Tam jabut ir sastavdaljai no plashaka regeneracijas pasakumu klasta – veicinosha nodoklu politika, valsts iestazhu izvietoshana, birokratisku shkershlu nonjemshana, skaidri buvnoteikumi, ekonomiska libelarizacija, utt. Ka butu ja shaja izpetes grupa pievieno ekonomistu, planotaju, juristu? 2. Velocelinji ir loti vajadzigi pilseta. Riga ir maza un gandriz plakana. Velosipeds ir loti labs parvietoshanas veids. Bet ir vajadzigas ari ertas… Lasīt vairāk »
Kļūstiet par politiķi.
Viss jau skaisti, BET: 1. Cik saprotu domāts plūsmu, kas pa Krasteni plūst virzienā Maskavas šoseja-četri tilti – Sarķene – Osta, kaut kā nobēdzināt D tilta un Z pārvada virzienā? Ja tā labi, cik gadu perspektīve ir radīt šādu Rīgas centrālo daļu aptverošu loku? Pieņemu tie noteikti nav pieci gadi, jo pat D pārvads īsti neizkatās šogad, nākamgad pabeigts, bet Z maģistrāle, cik info ir ne tuvu nav TP stadijā. Nogriezt Krasteni pieņemu neko ātrāk kā pabeidzot praksē visu jauno loku, taču nav reāli. Pieņemu pasākums drīzāk pēc hipotētiski vēlamā izskatās. 2. Pat ja pasākums realizējas pēc vēlamā scenārija, komercijai… Lasīt vairāk »
Pēter un Renār, paldies par komentāriem! Pamēģināšu šo to atbildēt: Pēterim: Es piekrītu, ka būtu jāpiesaista maksimāli plašs speciālistu loks … te gan jāsaka, ka RadiRīgu projekta ideja bija kā reiz „kvalitatīvas publiskās ārtelpas izveide – instruments apkaimju atdzimšanai” un šajā virzienā mēs arī virzījāmies cik nu mums to laiks un resursi atļāva. Mums bija virkne ideju attiecībā uz nodokļu politiku, izmaiņām normatīvos vai nepieciešamību rast instrumentus dažādu aktivitāšu stimulēšanai… tomēr, nolēmām skaidri un saprotami nodefinēt galvenos idejas virzienus, lai nesanāk milzīga ideju „soļanka” kur pazūd priekšlikuma saturs. Renāram: Izstrādājot mūsu priekšlikumu – neesam vadījušies pēc pieņēmumiem, bet esam veikuši… Lasīt vairāk »
Tranzīttransporta mērķis Rīgā ( it sevišķi smagais)? Kā apgādās Ostu (liekas Rīgai plaši mēŗķi, vai tikai pa dz.ceļu)? Protams pēc idejas Tev ir taisnība izvācam tranzītu no pilsētas ārā, pilsētu pilsētniekiem un to viesiem. Savukārt ja mēs pilnībā nepabeidzam A maģistrāli ( kā pareizi norādīji) un Ziemeļu koridori, principā Krasteni nevar slēgt tranzītam, bet kad tas būs, kā jau pats norādīji tālā rožainā nākotnē, kāda tad Rīga izskatīsies un kādas vajadzības tai būs, to Dievs vien zin. Pilnībā piekrītu bez skaistiem mērķime nekas nenotiek, bet tam laikam izmantot šodienas aprēķinus ir bīstami, vai kāds savulaik aprēķinaja kādas izmaiņas izraisīs datorizācija… Lasīt vairāk »
Protams, Krasta ielas pārbūve ir vistiešākā veidā saistīta ar A maģistrāles un D tilta pabeigšanu un esam ņēmuši vērā, ka šo posmu pabeigšana ir viena no Satiksmes departamenta prioritātēm, kas savukārt, jau pārskatāmā nākotnē paver iespējas Krasta ielas un tās apkārtnes, arī ūdensmalu pilnvērtīgai attīstībai. Kravas transports ir atsevišķa tēma, tāpat kā visa veida autobusi, trolejbusi, taksometri, servisa transports un citas privātām automašīnām alternatīvas transporta grupas, kuras izmanto Rīgas centra brauktuves un prioritāras attiecībā pret privātām automašīnām. Ideālā gadījumā, kravas transports apkalpo Rīgas ostu izmantojot Rīgas apvedceļu (ne Rīgas centra loku – D tiltu, A maģistrāli…) no kura abās Daugavas… Lasīt vairāk »
Vari ko vairāk pastāstīt par statistiku- "tikai 20% Rīdzinieku ikdienā lieto privāto auto"? – no rītiem izskatās, ka vairāk. Vai arī tie ir satelīti?
SKDS aptauja – 2011.gada augusts. Skat. pielikumu.
Protams, šie dati neatspoguļo visas autosatiksmes grupas, kas noslogo pilsētas centru pik stundās, cik saprotu aptaujāti tika rīdzinieki. Pilnākai ainai šeit būtu jāņem vērā arī tranzīta autosatiksmes un satelītu-autosatiksmes īpatsvars.
Cik % no transporta plūsmas ir rīdzenieki, cik tranzītnieki, cik komerctransports, cik satelīti? Pieņemu plūsma KRasta ielā būs krietni par sliktu rīdzeniekiem, bet tas tā hipotēze, viedoklis, kas balstīts uz dažādām blakusparādībām.
Pieņemu , ja ir izpēte, un tomēr rīdzenieki pamatplūsma, ka esmu kļūdījies.
Manā rīcībā nav šādas izpētes, bet domāju, ka Tu nekļūdies. Vispār jau vari pats par to pārliecināties 🙂 nepieciešamie lielumi šādam aprēķinam it kā būtu zināmi: – automašīnu skaits pa Krasteni (var atrast i-netā…); – katras apkaimes iedzīvotāju skaits (apkaimes.lv, Ķengaragā 55tūkst., Rumbulā 400….); – Rīgā iebraucošo automašīnu skaits uz galvenajiem pievadceļiem; – rīdzinieku ikdienas autobraucēju īpatsvars (~20%). Tāpēc ja Tev vai Andim ir interese, teorētiski ir iespējams izskaitļot %-āli cik ne-rīdzinieku rīta pik stundā brauc pa Krasteni vai citur 🙂 Bet, ja nopietni, tad attiecībā uz mūsu projekta priekšlikumu tas neko nemaina. Atsaucoties uz jau pieminētiem statistikas datiem, šeit… Lasīt vairāk »
Ventis manā skatījumā ir argumentētais panks! Kaut kā tā 🙂
Vai tik Jūs tajās sanāksmēs nepīpējat zāli un visiem neizdalat krekliņus ar uzrakstiem PEACE? Ko nozīmē ierobežot satiksmi Krasta ielā – tas ir kā,- aizbērt divas no joslām. Mākslīgi diez vai izdosies visiem iepotēt, ka velo, tā ir nākotne. Drīzāk vajadzētu domāt par elektrotransporta attīstību, uzlādes stacijām u.t.t. Varu tikai piekrist Renāram-Maskačkā neviens nopietns investors šobrīd neieguldīs. Pirmkārt ir jāmainās videi a la Miera iela. Jāpaiet vairākiem gadiem, lai vietējais kontingents atjauktos ar ko pilnīgi citu un tikai pēc tam iespējama komercializācija. Visreālākais scenārijs ka šeit tuvākajā desmitgadē veidojas ķīniešu kvartāls ar visiem no tā izrietošajiem labumiem. Šodien pamanīju Rolsroisu… Lasīt vairāk »
Pieņemu, ka mums ir atšķirīgs viedoklis par to, kas ir „satiksme” un kāds ir velotransporta attīstības potenciāls un priekšrocības. Mēs piedāvājam nevis, kā Tu saki – ierobežot satiksmi, bet tieši pretēji, kā to uzlabot un attīstīt ilgtspējīgā un sabalansētā veidā, pie kam atbilstoši Rīgas attīstības plānā noteiktajām prioritātēm. Kas attiecas uz privāto investīciju piesaisti Maskačkai jeb pieņēmumu, ka neviens investors Maskačkā neinvestēs, tad Tev ir taisnība tajā, ka šodien MF nav pievilcīga vieta (to arī pierāda dažādas aptaujas un MF nekustamo īpašumu vērtība salīdzinoši ar citām apkaimēm) BET par to jau arī ir šis projekta priekšlikums – kā padarīt šo… Lasīt vairāk »
Vai kādam nav zināms, ar ko nodarbojas Latvijà tas Mr Singh ar visu rollsroisu?
to jau sen vajadzeja darit.latvieshu balelini ka parasti attopas pedejie.projekts ir labs un protams tas veicinatu telpu lidz pat upei.
Loti laba iecere. 1. Tiktiesham Maskavas priekshpilsetai ir labs potencials klut par loti pievilcigu pilsetas dalju. Tomer vajag sho izpeti paplashinat. Manuprat apkaimes pagrimumam (vai ari attistibas trukumam) ir ekonomisks un socials iemesls. Kvalitativa publiska telpa uzlabo vidi. Bet ar to vien nepietiks. Tam jabut ir sastavdaljai no plashaka regeneracijas pasakumu klasta – veicinosha nodoklu politika, valsts iestazhu izvietoshana, birokratisku shkershlu nonjemshana, skaidri buvnoteikumi, ekonomiska libelarizacija, utt. Ka butu ja shaja izpetes grupa pievieno ekonomistu, planotaju, juristu? 2. Velocelinji ir loti vajadzigi pilseta. Riga ir maza un gandriz plakana. Velosipeds ir loti labs parvietoshanas veids. Bet ir vajadzigas ari ertas… Lasīt vairāk »
Kļūstiet par politiķi.
Viss jau skaisti, BET: 1. Cik saprotu domāts plūsmu, kas pa Krasteni plūst virzienā Maskavas šoseja-četri tilti – Sarķene – Osta, kaut kā nobēdzināt D tilta un Z pārvada virzienā? Ja tā labi, cik gadu perspektīve ir radīt šādu Rīgas centrālo daļu aptverošu loku? Pieņemu tie noteikti nav pieci gadi, jo pat D pārvads īsti neizkatās šogad, nākamgad pabeigts, bet Z maģistrāle, cik info ir ne tuvu nav TP stadijā. Nogriezt Krasteni pieņemu neko ātrāk kā pabeidzot praksē visu jauno loku, taču nav reāli. Pieņemu pasākums drīzāk pēc hipotētiski vēlamā izskatās. 2. Pat ja pasākums realizējas pēc vēlamā scenārija, komercijai… Lasīt vairāk »
Pēter un Renār, paldies par komentāriem! Pamēģināšu šo to atbildēt: Pēterim: Es piekrītu, ka būtu jāpiesaista maksimāli plašs speciālistu loks … te gan jāsaka, ka RadiRīgu projekta ideja bija kā reiz „kvalitatīvas publiskās ārtelpas izveide – instruments apkaimju atdzimšanai” un šajā virzienā mēs arī virzījāmies cik nu mums to laiks un resursi atļāva. Mums bija virkne ideju attiecībā uz nodokļu politiku, izmaiņām normatīvos vai nepieciešamību rast instrumentus dažādu aktivitāšu stimulēšanai… tomēr, nolēmām skaidri un saprotami nodefinēt galvenos idejas virzienus, lai nesanāk milzīga ideju „soļanka” kur pazūd priekšlikuma saturs. Renāram: Izstrādājot mūsu priekšlikumu – neesam vadījušies pēc pieņēmumiem, bet esam veikuši… Lasīt vairāk »
Tranzīttransporta mērķis Rīgā ( it sevišķi smagais)? Kā apgādās Ostu (liekas Rīgai plaši mēŗķi, vai tikai pa dz.ceļu)? Protams pēc idejas Tev ir taisnība izvācam tranzītu no pilsētas ārā, pilsētu pilsētniekiem un to viesiem. Savukārt ja mēs pilnībā nepabeidzam A maģistrāli ( kā pareizi norādīji) un Ziemeļu koridori, principā Krasteni nevar slēgt tranzītam, bet kad tas būs, kā jau pats norādīji tālā rožainā nākotnē, kāda tad Rīga izskatīsies un kādas vajadzības tai būs, to Dievs vien zin. Pilnībā piekrītu bez skaistiem mērķime nekas nenotiek, bet tam laikam izmantot šodienas aprēķinus ir bīstami, vai kāds savulaik aprēķinaja kādas izmaiņas izraisīs datorizācija… Lasīt vairāk »
Protams, Krasta ielas pārbūve ir vistiešākā veidā saistīta ar A maģistrāles un D tilta pabeigšanu un esam ņēmuši vērā, ka šo posmu pabeigšana ir viena no Satiksmes departamenta prioritātēm, kas savukārt, jau pārskatāmā nākotnē paver iespējas Krasta ielas un tās apkārtnes, arī ūdensmalu pilnvērtīgai attīstībai. Kravas transports ir atsevišķa tēma, tāpat kā visa veida autobusi, trolejbusi, taksometri, servisa transports un citas privātām automašīnām alternatīvas transporta grupas, kuras izmanto Rīgas centra brauktuves un prioritāras attiecībā pret privātām automašīnām. Ideālā gadījumā, kravas transports apkalpo Rīgas ostu izmantojot Rīgas apvedceļu (ne Rīgas centra loku – D tiltu, A maģistrāli…) no kura abās Daugavas… Lasīt vairāk »
Vari ko vairāk pastāstīt par statistiku- "tikai 20% Rīdzinieku ikdienā lieto privāto auto"? – no rītiem izskatās, ka vairāk. Vai arī tie ir satelīti?
SKDS aptauja – 2011.gada augusts. Skat. pielikumu.
Protams, šie dati neatspoguļo visas autosatiksmes grupas, kas noslogo pilsētas centru pik stundās, cik saprotu aptaujāti tika rīdzinieki. Pilnākai ainai šeit būtu jāņem vērā arī tranzīta autosatiksmes un satelītu-autosatiksmes īpatsvars.
Cik % no transporta plūsmas ir rīdzenieki, cik tranzītnieki, cik komerctransports, cik satelīti? Pieņemu plūsma KRasta ielā būs krietni par sliktu rīdzeniekiem, bet tas tā hipotēze, viedoklis, kas balstīts uz dažādām blakusparādībām.
Pieņemu , ja ir izpēte, un tomēr rīdzenieki pamatplūsma, ka esmu kļūdījies.
Manā rīcībā nav šādas izpētes, bet domāju, ka Tu nekļūdies. Vispār jau vari pats par to pārliecināties 🙂 nepieciešamie lielumi šādam aprēķinam it kā būtu zināmi: – automašīnu skaits pa Krasteni (var atrast i-netā…); – katras apkaimes iedzīvotāju skaits (apkaimes.lv, Ķengaragā 55tūkst., Rumbulā 400….); – Rīgā iebraucošo automašīnu skaits uz galvenajiem pievadceļiem; – rīdzinieku ikdienas autobraucēju īpatsvars (~20%). Tāpēc ja Tev vai Andim ir interese, teorētiski ir iespējams izskaitļot %-āli cik ne-rīdzinieku rīta pik stundā brauc pa Krasteni vai citur 🙂 Bet, ja nopietni, tad attiecībā uz mūsu projekta priekšlikumu tas neko nemaina. Atsaucoties uz jau pieminētiem statistikas datiem, šeit… Lasīt vairāk »
Ventis manā skatījumā ir argumentētais panks! Kaut kā tā 🙂
Vai tik Jūs tajās sanāksmēs nepīpējat zāli un visiem neizdalat krekliņus ar uzrakstiem PEACE? Ko nozīmē ierobežot satiksmi Krasta ielā – tas ir kā,- aizbērt divas no joslām. Mākslīgi diez vai izdosies visiem iepotēt, ka velo, tā ir nākotne. Drīzāk vajadzētu domāt par elektrotransporta attīstību, uzlādes stacijām u.t.t. Varu tikai piekrist Renāram-Maskačkā neviens nopietns investors šobrīd neieguldīs. Pirmkārt ir jāmainās videi a la Miera iela. Jāpaiet vairākiem gadiem, lai vietējais kontingents atjauktos ar ko pilnīgi citu un tikai pēc tam iespējama komercializācija. Visreālākais scenārijs ka šeit tuvākajā desmitgadē veidojas ķīniešu kvartāls ar visiem no tā izrietošajiem labumiem. Šodien pamanīju Rolsroisu… Lasīt vairāk »
Vai kādam nav zināms, ar ko nodarbojas Latvijà tas Mr Singh ar visu rollsroisu?
Pieņemu, ka mums ir atšķirīgs viedoklis par to, kas ir „satiksme” un kāds ir velotransporta attīstības potenciāls un priekšrocības. Mēs piedāvājam nevis, kā Tu saki – ierobežot satiksmi, bet tieši pretēji, kā to uzlabot un attīstīt ilgtspējīgā un sabalansētā veidā, pie kam atbilstoši Rīgas attīstības plānā noteiktajām prioritātēm. Kas attiecas uz privāto investīciju piesaisti Maskačkai jeb pieņēmumu, ka neviens investors Maskačkā neinvestēs, tad Tev ir taisnība tajā, ka šodien MF nav pievilcīga vieta (to arī pierāda dažādas aptaujas un MF nekustamo īpašumu vērtība salīdzinoši ar citām apkaimēm) BET par to jau arī ir šis projekta priekšlikums – kā padarīt šo… Lasīt vairāk »