Velosatiksmes attīstība Rīgā

Iepazinos ar RVC plāna infrastruktūras attīstības grafisko shēmu un paskaidrojuma raksta 12.punktu attiecībā uz transportu. Diemžēl iespaids ir tāds, ka Rīgas „svētajām govīm” jeb vieglajām automašīnām attīstības ieceres ir, maigi izsakoties, fantastiskas, bet lai pārējā tauta un urbānisti nešūmotos, „šis tas” nedaudz ir ierakstīts paskaidrojuma rakstā un „šis tas” iezīmēts shēmiņās arī attiecībā uz velosipēdistiem. Tad nu par „šo to” ierakstīto un „šo to” sazīmēto es atļaušos izteikties.

Pirmkārt jau neizpratni izraisa „esošo veloceliņu” sazīmētais tīkls (skat. RVC plāna grafisko daļu „Satiksmes infrastruktūras attīstības plāns” http://www.rdpad.lv/uploads/RVC_RTP34/10_Satiksmes_infrastrukturas_plans_Groz_1red.pdf ). Piemēram, pie esošajiem veloceliņiem (cik saprotams jau izbūvētiem un pabeigtiem) ir iezīmēts savienojums no VEF tilta (tiltu ieskaitot) līdz Kr.Valdemāra ielai (pa Senču ielu). Mēs visi labi zinām, ka tur nekāda veloceliņa NAV (skat.bildes).

Tad jau varēja pavisam mest kaunu pie malas un iezīmēt tādus pašus „esošos veloceliņus” arī Barona ielas posmā, Lāčplēša ielas posmā vai visur citur, kur uz asfalta ir uzzīmēts pabalējis ritentiņš vai pie gaismas staba piestiprināts zila veloceliņa zīmīte 20cm diametrā. Pēc manām domām, tā nevajadzētu darīt, ja vien šīs šaurās koplietošanas ietves netiek uzskatītas par pilnvērtīgi pabeigtiem veloceliņu tīkla posmiem, nevis pagaidu kompromisu, lai velosipēdisti nebūtu jākļūst par automašīnu upuriem vai ceļu satiksmes noteikumu pārkāpējiem braucot pa gājēju ietvēm.

Taisnības labad, nevaru noliegt, ka attiecībā uz velosatiksmes attīstību ir manāms arī neliels progress, vismaz salīdzinoši ar iepriekš redzētām Satiksmes departamenta perspektīvo veloceliņu attīstības shēmām. Piemēram, plānotā velosatiksme pa Barona ielu un, cik saprotu, atteikšanās no Grāpju pussalas urbanizēšanas ar mega-tiltiem, pēc manām domām ir solis uz priekšu. Labs piemērs ir izbūvētais Skolas ielas veloceliņš līdz Valdemāra ielai. Diemžēl vienīgais man zināmais posms RVC zonā, kurš, pēc manām domām, atbilst veloceliņa prasībām un to var iezīmēt plānā ar apzīmējumu „pabeigts”. Neskatoties uz progresu es joprojām uzskatu, ka plānā ir sazīmētas līnijas ar nosaukumu „esošie un perspektīvie veloceliņi” bez sistēmas un bez konteksta attiecībā uz pilsētas transporta modeli un telpisko struktūru. 

VELOTRANSPORTA SISTĒMA

Velosatiksmei līdzīgi kā, piemēram – autosatiksmei, pastāv ceļu hierarhija, proti, maģistrālie veloceliņi, lokālie savienojumi un arī atpūtas maršruti. Katrai kategorijai ir jābūt saviem standartiem, infrastruktūras prasībām un prioritātēm. Piemēram, maģistrālos velosatiksmes maršrutos prioritāte ir velosipēdistiem attiecībā pret citiem transporta veidiem, pirmkārt jau autosatiksmei (tāpat kā, piemēram, autosatiksme ir prioritāra intensīvas autosatiksmes ielās). Paredzot šādu veloceliņu hierarhiju, veidotos skaidra sistēma ar saprotamām prioritāšu zonām.

 MAĢISTRĀLIE VELOCELIŅI UN TO LOMA TERITORIJU PLĀNOŠANĀ

Atbilstoši ilgtspējīgas plānošanas principiem, prioritārie maģistrālie veloceliņi, pirmkārt, tiek plānoti roku rokā ar sabiedrisko transportu, Rīgas gadījumā tas būtu tramvajs. Velotransports saiknē ar sabiedrisko transportu, pirmkārt – tramvaju būtu jāveido kā ilgtspējīgas transporta sistēmas galvenās artērijas, kas kalpotu par mugurkaulu pilsētas telpiskās struktūras modelim. Tas neizslēdz maģistrālo veloceliņu izbūvi vietās, kuras neapkalpo tramvajs, kā arī veloceliņiem nebūtu burtiski jāatrodas blakus sliedēm, bet priekšroku nevajadzētu dot (RVC zonā) maģistrālo veloceliņu izbūve līdzās intensīvas autosatiksmes ielām, piemēram, Brīvības iela, Krasta iela u.c.

Kāpēc maģistrālie veloceliņi vai velo ielas būtu jāplāno saiknē ar tramvaju vai jāparedz „tramvajs + velo” koridori?

PIEEJAMĪBA. Līdzīgi, kā sabiedriskajam transportam maģistrālie velo-savienojumi tiek plānoti tā, lai tie būtu maksimāli pieejami iedzīvotājiem, proti, ietu cauri apkaimju centriem, līdzīgi kā tramvajs, kas ir Rīgas satiksmes mugurkauls. Tāpat plānojot maģistrālos veloceliņus ir jānodrošina pieejamība dažādām sociālām funkcijām, nozīmīgiem sabiedriskiem objektiem un izglītības iestādēm. Piemēram, vienīgais plānotais veloceliņš dienvidu virzienā no centra (gar Daugavu) ies apkārt apkaimes iedzīvotājiem un šāds risinājums nenodrošina pilnvērtīgu velo-infrastruktūras pieejamību. 

MOBILITĀTE UN KONKURĒTSPĒJA. Maģistrālo veloceliņu pamatmērķis ir uzlabot iedzīvotāju mobilitāti (laika un resursu patēriņš pārvietojoties pa pilsētu). Maģistrāliem veloceliņiem saiknē ar tramvaju un pakārtotu autosatiksmi ir daudz lielāka kapacitāte un iespējas uzlabot iedzīvotāju mobilitāti, manevrēšanas iespējas nekā tad, ja tie tiek plānoti gar intensīvas autosatiksmes ielām, kur intensīvā autosatiksme rada ierobežojumus (pagriezieni, luksafori, ielu šķērsošanas ierobežojumi u.c.) un slāpē velo-satiksmes ātrumu. Balstoties uz virkni Eiropas pilsētu plānošanas praksi, velo infrastruktūras mērķis ir padarīt to konkurētspējīgu attiecībā pret privātām automašīnām, tādējādi palielinot to iedzīvotāju skaitu, kuri privāto automašīnu vietā pārsēstos uz velosipēdiem – videi draudzīgu, sociāli un ekonomiski ilgtspējīgu transporta veidu.

DROŠĪBA. Maģistrālie veloceliņi saiknē ar tramvaju un minimālu jeb pakārtotu autosatiksmi var tikt veidota kā maksimāla droša vide velosipēdistiem, t.sk. ģimenēm un skolēniem. Maģistrālos veloceliņus neplāno saiknē ar intensīvām autosatiksmes ielām, jo lielākais drauds velosipēdistu drošībai ir automašīnas. Par maģistrāliem veloceliņiem nevar uzskatīt koplietošanas ietves (kā tas šobrīd ir iezīmēts infrastruktūras plānā), kur tiek apgrūtināta arī gājēju infrastruktūras kvalitāte un drošība. Koplietošanas ietves ir lokālu savienojumu risinājums, ar nelielu  velosipēdistu vai gājēju intensitāti.

KOMFORTS. Intensīvas autosatiksmes ielas ir trokšņainas, putekļainas un nepievilcīgas. Tādēļ lai palielinātu velosipēdistu skaitu un padarītu šo vidi pievilcīgāku, maģistrālos veloceliņus plāno saiknē ar tramvaju, cauri parku zonām vai ielām ar nelielu automašīnu intensitāti, nevis saiknē ar intensīvu autosatiksmi. Bez drošām segtām velo-novietnēm, līdzenas brauktuves, soliņiem, servisa iespējām, aizvēja zonām, saules un ēnas zonām, atraktīvas vides elementiem, koku rindām vai citām segtām zonām, kas paslēpj no lietus, maģistrālo veloceliņu komforts ir arī tad, ja divi velobraucēji var droši braukt viens otram blakus, sarunāties un baudīt pilsētu nevienam netraucējot un neskatoties atpakaļ. Šādi arī brauciena ilgums netieši samazinātos, jo nebūtu klusībā jāminās vienam aiz otra.

SEZONALITĀTE. Maģistrālos veloceliņus plāno saiknē ar tramvaju, jo velosatiksme ir ierobežota ziemas sezonā un sliktos laika apstākļos. Velosipēdistiem tiek piedāvāta iespēja pārvietoties (pa jau sev ierastu maršrutu) ziemas sezonā izmantojot sabiedrisko transportu, tādējādi palielinot sabiedriskā transporta (tramvaja) lietotāju skaitu. Tāpat velosipēdus var pārvadāt ar sabiedrisko transportu sliktos laika apstākļos. Veloceliņi gar intensīvas satiksmes ielām, veicinās privāto automašīnu lietotāju skaitu palielināšanos.

P&R SISTĒMA. Maģistrālos veloceliņus plāno saiknē ar tramvaju, piedāvājot P&R sistēmas izman
totājiem pārsēsties ne tikai uz tramvaju, bet arī uz velosipēdiem. Ja pilsētas centrā velosipēds būs mobilitātes ziņā konkurētspējīgāks par privātajām automašīnām, tad tas radīs dabīgu pieprasījumu P&R mezglu izbūvei, jo dodoties uz Rīgas centru, autovadītājs būs ieinteresēts atstāt savu automašīnu un pārsēsties uz ātrāku, efektīvāku un ekonomiski izdevīgāku transporta veidu.

Mēs visi arī saprotam, ka ikvienas infrastruktūras attīstība un izbūve vienā vai otrā vietā ir tiešas investīcijas konkrētās vietas attīstībā, kā arī veicina konkrētās vietas konkurētspēju, tirgus vērtību, attiecīgi privāto investīciju piesaistīšanu.

Piemēram, izbūvējot veloceliņu pa Maskavas ielu tiktu veicināta arhitektūras mantojuma saglabāšana un visas apkaimes (Maskavas forštates) atdzimšana.

Tas arī stimulētu attīstītājus pievērsties šai apkaimei ar tik labo novietni pilsētas centā. Lieki pieminēt, ka Maskavas forštate ir otra lielākā Rīgas apkaime ar izglītības iestāžu īpatsvaru (t.sk. Latvijas Universitātes kompleksu), šeit arī atrodas tādi visas pilsētas nozīmes objekti kā Centrāltirgus, Autoosta, Centrālā dzelzceļa stacija, Lido u.c.

Pamēģināšu izteikt dažas idejas jeb kas, pēc manām domām, būtu jāizvērtē (atbilstība Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģijai un teritorijas plānošanas pamatnostādnēm) un jāpamaina RVC plānā attiecībā uz velotransporta attīstību. 

DAŽI PRIEKŠLIKUMI:

1. SISTĒMA UN “TRAMVAJS + VELO” KORIDORI. Es aicinātu plānotājus uzdrīkstēties uz kaut ko nozīmīgāku nekā „bits and pieces” lāpīšanos uz gājēju rēķina ar it kā iztrūkstošiem veloceliņu savienojumiem, neaizskarot Rīgas „svētās govis” – automašīnas. Vēlreiz atgādinu, ka plānotājiem ir mandāts paskatīties vērienīgāk uz velosatiksmes attīstību, jo Rīgas attīstības plānā 2006.-2018.gadam ir noteikts, ka velotransports ir prioritāte attiecībā uz privātām automašīnām, starp citu tas ir arī ierakstīts RVC plāna paskaidrojuma rakstā (12.punkts 100.lpp). Būtu jāizstrādā skaidra veloceliņu hierarhiju, kā pamatu velo-infrastruktūras sistēmai. Būtu jāplāno tramvaja + velosipēdistu ielas kā RVC zonas un visas pilsētas ilgtspējīgus transporta koridorus. Papildus jau plānotajiem veloceliņiem saiknē ar tramvaju (piemēram, Barona ielu), būtu jāparedz tramvajs + velo ielu risinājumu arī citviet, piemēram, Maskavas ielai un Miera ielai. Attiecībā uz Maskavas ielu detalizēts pamatojums un atbilstība Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģijai līdz 2025.gadam ir izstrādāts RadiRīgu projekta ietvaros.

2. BRĪVĪBAS IELAS POSMS. Aicinu rūpīgāk izvērtēt „perspektīvo veloceliņu” pa Brīvības ielu (no Miera ielas līdz Barona ielai). Uzskatu, ka šeit nav fiziski iespējams izveidot kvalitatīvu un drošu veloceliņu bez lieliem kompromisiem, jo Brīvības iela ir viena no galvenajām autosatiksmes maģistrālēm ar jau nepilnvērtīgām un nepietiekošām gājēju zonām. Tāpat es aicinu izvērtēt vai vispār maģistrālie jeb prioritārie veloceliņi būtu jāparedz gar intensīvas satiksmes ielām. Šajā sakarā es ieteiktu vēlreiz iepazīties ar citu Eiropas pilsētu plānošanas praksi.

3. VECRĪGA. Izvērtēt vai tiešām Vecrīga ar savu grubuļaino bruģi arī turpmāk būs šķērslis velosipēdistiem, arī šķērsojot Vanšu un Akmens tiltus. Varbūt ir iespējams paredzēt velosipēdistiem kvalitatīvus velo šķērsojumus, piemēram, pa Smilšu ielu, varbūt arī pa Grēcinieku ielu.

4. DAUGAVAS PROMENĀDE. Es aicinātu nomainīt esošo līniju (plānotais veloceliņš) gar Daugavu (pa Krasta ielu) uz ļoti treknu līniju kādā citā krāsā un pielikt apzīmējumu „publiska ūdensmalas zona jeb Daugavas promenāde”. Apraksta daļā šeit būtu jāparedz arī veloceliņš, pastaigu zona, ērti gājēju šķērsojumi Krasta ielai un 11.novembra krastmalai (to 20 vēsturisko ielu galos, kur tie iztrūkst RVC zonā), skriešanas celiņi, vieta skrituļslidotājiem un citiem nemotorizētas satiksmes veidiem, kā arī jāparedz ūdenstransporta pieturvietas. Tāpat būtu jāizvērtē Krasta ielas brauktuvju platuma samazināšanas iespējas (divas joslas abos virzienos), palielinot šīs publiskās ārtelpas zonu. Atgādinu, ka šāds projekta priekšlikums jau ir izstrādāts RadiRīgu projekta ietvaros, piedaloties atzītiem ārvalstu plānotājiem.

Uzskatu, ka, velosipēdistu un sabiedriskā transporta vienotas infrastruktūras attīstībā lielā mērā slēpjas Rīgas patiesā „zelta atslēga”. Neskaitot publiskās ārtelpas attīstību, velosipēdu un sabiedriskā transporta infrastruktūras attīstība ir galvenā PRIORITĀTE ilgtspējīgas, konkurētspējīgas transporta sistēmas un telpiskā plānojuma izveidei.

Nobeigumā es gribētu atsaukties uz Amsterdamas 100% pārbaudīto recepti attiecībā uz veloceliņiem – „build it and they will come!”

Tiem, kuri ir izlasījuši līdz beigām – paldies.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
guest
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
ratiņš

Tā kā lielākoties esmu kājāmgājējs, mani daudz vairāk par jaunu veloceliņu izbūvi uztrauc veids, kā tie tiek veidoti – piemēram basteikalnā jššķērso veloceliņs vismaz 3 rwizes un vissmieklīgākais ir posms no Daugavgrīvas ielas līdz t/c Olimpija, kur ggājēju josla ir starp apgaismes stabiem. Velobraucējiem vienmēr būs taisnība ja viņi zvanīs un pieprasīs lai celiņi būtu brīvi, bet ko darīt kājāmgājējiem, sevišķi ja ir bērnu ratii un nav iespējams pārskriet izmainīties uz Basteikalna tiltiņa ar 2iem pretimnācējiem, bet iznāk iet pa veloceliņu? Liekas ka nu jau domājam tikai par velobraucējiem, bet gājēju ceļi un trotuāri i ir vienkārši vieta kur iezīmēt… Lasīt vairāk »

Romans Siņicins

mazliet no savas pieredzes. piem Oslo tur riteņbraucēju ir ļoti daudz (jo ļoti dārgi nopirkt un uzturēt auto) bet veloceliņu, kā tādu tur ir ne tik daudz, nu varbūt kaut kur centrā, gandrīz visi brauc pa ceļa malu vienādi ar automašīnām, bet! viņi visi brauc ļoti profesionāli, visiem ir ķiveres un piemērots tērps, visi brauc tā, ka tu tos pat nejuti, man nevienu reizi nebija, kaut kādu domstarpību ar riteņbraucējiem, bet Rīgā, piemēram man ļoti daudz sanāk satikt uz trotuāra vintāžo meiteni, kurai ir saules brilles uz pusseju, svārki līdz zemei un ritenis, ko viņa nemāk vadīt, it īpaši šausmīgi,… Lasīt vairāk »

ojārs

Risinājums ir konkrēts pasākumu komplekss, kur ir jārada gan veloceliņi, gan jāierāda bērniem un jauniešiem auto un velo kultūra.

ratiņs

Būtu labi, ja bērniem tiktu saglabāta vieta uz jau esošajiem gājēju ceļiem, nevis tie pārtaisīti par pusveosipceļim, tādejādi formāli izpildot prasības , bet nenodrošinot 2virzienu kustību ne velosipedistiem ne gājējie. Man liekās ka stāsts par kopīgu kustību brauktuves ietvaros ir ļoti labs, nevajag tik ļoti izcelt velobraucējus no pārējas satiksmes plūsmas. Šajā stāstā visneaizsargātākais ir gājējs, kam vienkārši atņēm ietvi. Laikam būs jāieliek ti foto ar gājēju celiņu , kas iet pa apgaismes stabu zonu pirms t/c olimpijas.

Rīgas svētās govs

Veloceliņi ir viennozīmīgi jāveido uz "svēto Rīgas govju" (automašīnu) plūsmas samazināšanas rēķina, turklāt paplašinot arī gājējiem domātos trotuārus. Jautājums par veloceliņu izbūvēm uz gājēju plūsmas rēķina ir pilnībā nepieņemams un noraidāms. Ja šāda prakse tiks uzspiesta, tad tas būs pamats nopietnām debatēm par nozares mobingu.

No pārējas satiksmes plūsmas ir jāizceļ gan velosipēdisti, gan gājēji, par kuriem jau gadiem attiecīgajās valsts un pilsētas institūcijās nedomā, tikai pucē augšā jaunas dragreisu trases automašīnām.

Skumjākais ka šāda stratēģija nežēlīgi noslāņo sabiedrību un rada vēl lielāku savstarpējās neuzticēšanās motivāciju

Ivara čiekura drauks,va zin....

http://ciekurs…apades-ii.html

A4D

Ratiņam: Piemērs ar bērnu ratiem ir ļoti labs. Rīga ir iespējams viena no gājējiem visnedraudzīgākajām pilsētām, ja nu vienīgi Tallina vēl varētu „konkurēt”. Gājēji ir atsevišķs stāsts, bet velosipēdistu skaits pieaug straujāk nekā plānotāji un politiķi ir spējuši reaģēt, tādēļ arī ir pagaidu (cerams) kompromisi – koplietošanas ietves. Velosipēdisti nedrīkst braukt pa ietvēm! Tādēļ es arī mēģinu vērst uzmanību uz to, ka būtu jāveido pārdomāta velotransporta sistēma. Pirmkārt, veidojot RVC zonā pilnvērtīgas velosipēdu ielas (uz esošo brauktuvju, nevis ietvju rēķina) saiknē ar tramvaju un pakārtotu (lēnu) autosatiksmi, kas man vismaz liekas pats par sevi saprotams, ja vien mēs vēlamies sekot… Lasīt vairāk »

Guntars Ruskuls

nonāc tomēr pats ar sevi pretrunās. Sanāk, ka tur redz auto tomēr ir "svētās govis". Manuprāt laist veloceliņu pa Skolas ielu tomēr bija neliela kļūda. Vajadzēja močīt pa Brīvībeni, kur ielas profils to atļauj. Turklāt trase būtu taisnāka un saprotamāka, ka ņemam vērā sasaisti Teikas un Juglas posmiem.

Pa dažām piedāvātajām ielām veidot veloceliņus (t.sk. Vecrīgā) tomēr būtu ir jāizvērtē no kultūrvēsturiskā viedokļa. Es piemēram balsoju par autentisko bruģi!

A4D

Guntar, paldies par komentāru. Lūdzu, izsakies saprotamāk kur es esmu nonācis pretrunās. Veloceliņš pa Skolas ielu nav kļūda. Tas ir labs lokāls savienojums ar Vecrīgu, lai arī ar šobrīd iztrūkstošu turpinājumu, bet tas funkcionē. Kas attiecas uz Brīvības ielu, es jau diezgan skaidri un plaši izteicos, kāpēc nevajag tur plānot veloceliņu, tā ir intensīva satiksmes iela, ar tā jau nepilnvērtīgu gājēju infrastruktūru un kāpēc vispār nevajag plānot maģistrālos veloceliņus gar intensīvas satiksmes ielām. Saikne Juglas virziens – Centrs ir jāveido pa Barona ielu. Tāpat es izvērtētu savienojuma iespējas (ar Mežaparka virzienu, Miera ielu un Valdemāra ielu) cauri parka zonai (pa… Lasīt vairāk »

A4D

Par Tevis pieminētām kultūrvēsturiskām vērtībām jeb autentisko bruģi. Pirmkārt, šis bruģis ir sava laika risinājums, bet mēs dzīvojam 21.gs. un mums būtu jāizvērtē vai šīs ielas ir ērtas un vai šo bruģēto ielu potenciāls tiek pilnvērtīgi izmantots. Otrkārt, pēc manām domām, lielā mērā uz kārts ir likts nevis bruģis, bet vēsturiskās ēkas, kuras dēļ (es atvainojos) nožēlojama ielu stāvokļa šīs vietas degradējas. Man personiski ir kauns par Barona ielas, Miera ielas, Maskavas ielas.. stāvokli. Lieki pieminēt, ka dēļ automašīnām, kuras brauc pa bruģi, tās ir ekstra trokšņainas. Vēlos vērst uzmanību, ka nākamās paaudzes vienmēr bruģi varēs atlikt vietā, par grūstošām… Lasīt vairāk »

Guntars Ruskuls

Venti,

Es tak ļoti augstu vērtēju, ka pat neskatoties uz to, ka Tu ikdienā nodarbojies ar citām lietām, Tev ir stratēģisks redzējums par pilsētas īpaši transporta infrastruktūras attīstību.

Daudzas lietas cenšos piefiksēt un tad jau redzēs kā ies diskusijās, jo mērķgrupu un viedokļu ir daudz.

Artis Zvirgzdiņš

Piekrītu Ventim, ka veloceliņus zīmēt uz ietvēm – tas ir sliktākais risinājums. To arī Rīga pierāda. Arī pilnībā atdalīti veloceliņi pilsētā nav jēdzīgs risinājums, ja vien runa nav par kādiem parkiem vai plašiem prospektiem. Autovadītājiem un velosipēdistiem jāmācās sadzīvot. Metru plata josla ielas labajā malā, līdzīgi kā sabiedriskā transporta joslas – tas būtu pietiekami. Tas nenozīmētu, ka tā josla ir pilnībā atņemta mašīnām, bet liktu tomēr respektēt velosipēdus un to telpu. Guntaram piekrītu, ka Skolas ielas „velošoseja” arī nav labākais risinājums, – tas ir bijis tikai veids, kā velosipēdistiem ierādīt viņu vietu, prom no galvenās ielas, rādot kam prioritātes un… Lasīt vairāk »

Aivita Mateika

Jau pirms šī raksta man pašai bija pārdomas atgriežoties no ikdienas Kopenhāgenā. Par cik man bija ritenis un visu izbraukāju un apskatīju tikai ar šo transporta līdzekli, tad piedzīvoju, cik vienkārši un elementāri viņi atrisina velo celiņus. Gandrīz visur ielas profils tika atrisināts 3 līmeņos, auto transports, velo celiņs, gājēju celiņš. Bija diezgan manāms (it īpaši uz tiltiem) ka velo celiņš ir izbijusi auto transporta josla. Acīmredzot vietām (apmēram 1.80m platumā) tikusi samazināta braucamā daļa, lai izveidotu riteņiem brīvu joslu. Un loģiski tas arī saprotams – ja palielinās riteņbraucēji, tad samazināsies auto braucēji. Netiek skartas gājēju ietves.

A4D

Pamēģināju uzmest grafiski velo+tramvajs koncepciju. Lūdzu, nesodiet bargi, tikai idejas skice… Šādi izskatītos veloinfrastruktūra balstoties uz tiem principiem, kuri minēti rakstā. Gribu vērst arī uzmanību, ka nevajag plānot veloceliņus visur kur, krustām šķērsām (tas nav lietderīgi), daudz lietderīgāk (ekonomiski) ir tos koncentrēt (2 joslas katrā virzienā) tramvajs + velo ielās ar lielu kapacitāti, drošību, attīstītu infrastruktūru, komfortu… un ar lēnu, pakārtotu autosatiksmi (kura jau šobrīd tramvaja ielās ir visai minimāla). Tāpat es saskatu lielu potenciālu Daugavas promenādes izbūvei, samazinot Krasta ielas brauktuves platumu (šeit nav vajadzīgas trīs joslas katrā virzienā). Tas gan vairāk būtu atpūtas maršruts, arī skrituļceliņi, plašas pastaigu… Lasīt vairāk »

jtd

Katru dienu soļoju pār šo tiltu, pašlaik ar velosipēdistiem sadzīvojam, kaut satiksme brīžam ļoooti intensīva, gan gājēji, gan riteņi vienlaikus abos virzienos uz pašaurās norobežotās ietves (betona barjera vienā pusē, tilta marga otrā) ar stabiem pa vidam (puse stabu ne tikai apbraucami, pat apejami tikai no 1 puses). Tai pašā laikā otra tilta puse gandrīz pilnīgi neizmantota (tur nav noeju no tilta). Kaut tas nedaudz sarežģītu dzīvi velosipēdistiem, tomēr pareizāk būtu veloceliņa maršrutu uz Juglu vismaz šajā posmā palaist pa tilta kreiso pusi (no centra skatoties).

ridzinieks

Ventam taisnība par bruģi un par to, ka auto Rīgā ir svētās govs statusā. Cenšos pa Rīgas centru ar auto vazāties cik vien maz iespējams. Līdz galam tā arī nekad neesmu sapratis to cilvēku lielo mīlu uz auto pilsētā…

Miķelis

Tā vellapēdu štelle drīzāk ir šobrīd tāda modes lieta. Noskatīta pilsētās ar citu klimatisko fonu, citiem resursiem un cilvēku mentalitāti. Tas, kā daži pārvietojas ar ekstrēmajiem "fiksīšiem" Rīgas ielās, norāda uz pārprastām vērtībām. Radi Rīgu idejas protams ar izcilu intensitātes ātrumu uzņēma Domes amatvīri, – iespēja padižoties garākā soliņa Ziepniekkalna atklāšanas dienā, tas vienmēr ir cienīgs pasākums. Kaut kur figurēja arī astronomiskās izmaksas. Šobrīd protams visi spiež uz ekoloģisko lietu – velosipēds – minimāls resursu patēriņš, nepiesārņo gaisu u.t.t. Nedomāju ka Rīgā velokustībai ir nākotne: 1. Klimats – kāds tad ir ar velosipēdu izmantojamo pārvietošanās dienu skaits gadā? 2. Ielu… Lasīt vairāk »

Jānis

Un lai iegādātos īpašumā "svētās govs jauno inkarnāciju" – iedzīvotājiem vajadzēs pārdoties verdzībā. Tie kas to nedarīs – varēs sēdēt mājās, t.sk. omammas un mazie ķipari, kurus neviens nekur nevedīs, ja gadījumā ģimene nevarēs iegādāties "svētās govs jauno inkarnāciju". Varbūt tad vairs vispār nekur nebūs jāsteidzas? Vai tiešām Rīga tik ļoti atšķiras no pārējām Eiropas Ziemeļvalstu pilsētām, kur šī problēma vairs nav nekāda problēma?

A.

Auto (u.c.) kūltūristu rindās arī ir pietiekami daudz "hipster-veidīgo", gaužām nefunkcionālu rīku lietotāji, bet ne jau par to ir stāsts (tas ir vienkārši slikts arguments). Uz elektro pusi pāries visi transporti – Jau tagad pieejami Elektro-velosipēdi (http://www.you…?v=A4VRhIQPrtg ; BionX- http://www.you…?v=om5wXf5puL4 ; Bosch Pedelec – http://www.you…?v=U_sEtV7XCh4 un daudzi citi piemēri), elektro-moči (http://www.you…?v=fr98sLX_m8o) un protams e-auto.

Visi brauks tālāk un lētāk – tādēļ jautājums vēljoprojām būs par telpisko līdzsvaru starp šiem transportaveidiem, gājējiem.

Klimats- Aizbrauc ziemā uz jebkuru Skandināvu pilsētu un pavēro piemērus – Kopts veloceliņš ļauj to izmantot arī ziemā.

Mr Pink Eyes

Radi Rīgu idejas protams ar izcilu intensitātes ātrumu uzņēma Domes amatvīri, – iespēja padižoties garākā soliņa Ziepniekkalna atklāšanas dienā, tas vienmēr ir cienīgs pasākums.

————————————————————————

Tātad labāk bija atstāt šo ideju uz papīra?

A4D

Sezonalitātes problēmas ir gandrīz tikpat lielas cik gājējiem. Kā jau A. minēja – ziemā veloceliņi ir jātīra.

RVC ielu tīklam nav ne vainas, ja neskaita vēsturisko ielu stāvokli līdz kādam tās ir šodien novestas.

Velotransporta optimāls efektivitātes rādiuss ir 7-8km. RVC zonas rādiuss ~ 2km.

Automašīnu galvenā problēma nav CO2 izmeši Tās pirmkārt jau aizņem pārāk daudz vietas.

Miķelis

Papīrs pacieš daudz ko. Būvēt soliņu par 1 Mio LVL ir LV stils. Arhitektos radīt ilūziju, ka viņi periodiski sanāks kopā un radīs priekšlikumus, kurus īstenos amatvīri, – tas ir pseidodemokrātijas piemērs. Ideja protams nav slikta, bet realizācija par 1 Mio ir pilnīgs absurds.

Miķelis

Rīgai knapi pietiek naudas ielu tīrīšanai un sniega izvešanai ziemā, neaizmirsti arī par netīrīto jumtu un lāsteku problēmu. Par RVC ielu tīklu piekrītu – veloceliņiem tas ir OK. Automašīnas lielu vietu aizņem šodien, bet aizvien parādās jauni personiskās mobilitātes risinājumi un kādā brīdī tie kļūs pieņemami arī iedzīvotāju vairākumam un pilsētas autoparks pārsvarā sastāvēs smartveidīgajiem elektromobiļiem.

Mr Pink Eyes

Tur taču nav vēl tāmju jo tehniskais projekts jāizstrādā. Publiskajā telpā izskanējušas tikai provizoriskas aplēses. Un, jā soliņš jau ir tikai metafora, tur tak nopietna publiskās telpas/ ielas transformācija.

Vienīgi man māc bažas, ka pat, ja neizskanētu šīs summas, tāpat visi teiktu, ka slikti!

Viss slikti!

Lai gan rekur Vents taujā, kapēc Maskavas forštate netiek virzīta…

Mr Pink Eyes

Par elektromobīļiem piekrītu! Tas būs viens rāviens, kad tie sāks vairoties milzīgā skaitā!

Miķelis

Jebkurā Skandināvijas pilsētā budžets grozās ar pavisam citiem cīpariem. LV kopts veloceliņš ziemā nav iespējams, vai arī mēs domājam par dažādām valstīm. Protams ka telpiskais līdzsvars ir svarīgs, bet domājot par nākotnes transporta veidiem pilsētā, iedzīvotāju skaita pieaugumu vai samazinājumu u.t.t. Bija kādreiz laba ideja par "park-go" , – kur tā ir tagad?

A4D

Rīgai būs vēl mazāk naudas īstenojot automašīnu infrastruktūras palielināšanas politiku un dotējot sabiedrisko transportu.

Miķelis

CO2 izmeši ir galvenā problēma visās lielpilsētās, sākot no Ņujorkas un beidzot ar Pekinu, tai skaitā mazpilsētā Rīga, kur regulāri tiek mērīts gaisa piesārņojums. Vietas problēmu risinās elektromobiļu lielums un kādā brīdī, ja tik ilgi nodzīvosim, Krasta ielā trīs joslu vietā varbūt parādīsies četras 😉

Miķelis

Jautājums kādu redzam Rīgu – mazliet bohēmisku uz ričukiem braucošu, vai uz Baltijas metropoles statusu pretendējošu?

riteņbraucējs

ziema un velosipēds.. arī pie mums ilgi rudeņos un mērenās ziemas laikā daudzi turpina pārvietoties ar velosipēdu. http://vimeo.com/8597651

A.

kas tavā izpratnē ir Metropole – autobāņu un biroju pilsēta ar stikla trušu būriem? Tev to vajag?

nu nu

Manuprāt lielākā problēma ir sacūkotā pilsētainava, kas no gājēja skatupunkta raugoties nav vairs ne baudāma ne funkcionāla, jo visa pilsētas sistēma tiek pielāgota auto. Protams, ja brauc "svētajā govī" tad jau pa logu ārā daudz neko neredz, un viss šķiet kruta.

pilsētnieks

vai eiropas metropoles ir bez ričukiem?

Miķelis

Ir, protams ir. Bet minimāls MTB aparātu skaits, ķiveres. Ričuks nav modes lieta, piederības simbols , bet vienkārši pārvietošanās līdzeklis. Mums šobrīd tas ir kulta objekts, atpazīstamības simbols. Mazliet provinciāla tā ņemšanās , bet tas jau laikam gēnos no Švauksta laikiem. Pat galvenais policists Ķuzis izlaida loku pavasarī…

jtd

Dažas dienas atpakaļ lasīju pastāstu par ceļojumu pa Ķīnu un secinājumu, ka aiz velosipēda otrs izplatītākais transportlīdzeklis pilsētās ir elektroskūters. Pie mums vēl joprojām skūters ar iekšdedzes dzinēju nav pārāk bieža parādība, bet elektroskūteru savām acīm vēl te neesmu redzējis. Vien dažus hipster-elektrovelosipēdus.

Par tekstu augstāk – palika sajūta, ka Miķelis ir reiz mācījies par žurnālistu un tagad algu viņam kāds maksā par stulbību un žurmaļugu (tieši šis vārds) štampu multiplicēšanu un izplatīšanu (soliņš par n mio, Rīga tapusi vien padomju laikā, bezsniega periods kā aiz Polārā loka, izteikti centralizēta pilsēta esot par lielu).

Eri

Lielākā problēma ir cilvēku galvās – komfortcūkas un sociālā statusa atkarīgie utt. Daļa škiet nav varējusi pielāgoties ideoloģiskajām izmaiņām un turpina dzīvot noteiktā hierarhijā. Noslāņošanās, ģentrifikācija utt. Tādas problēmas ir katrai pilsētai. Bez šādiem satiskmes diversifikācijas risinājumiem mēs stagnēsim.

Normunds Pētersons

Es pārvietojos tikai ar auto un nespēju iedomāties kā varētu bez tā iztikt. Un arī mana sieva brauc ar savu auto, un vēl briesmīgāk – mēs braucam ar lieliem un drošiem auto. Un tas nav dēļ statusa – vienkārši uz velosipēda nevar izvadāt bērnus uz dārziņu, uz skolu, pēc tam uz pulciņiem un treniņiem. Es nevaru no biroja Vecrīgā ar riteni aizbraukt apsekot vienu objektu Berģos, pēc tam pa ceļam uz mājām Jūrmalā izskriet cau Jelgavu un vēl uz bagāžnieka uzsiet datorsomu un parketa paraugus. Ar riteņiem var atļauties braukāt tikai studenti, tie, kam nav kur steigties un biroja cilvēki.… Lasīt vairāk »

I.

Tāpēc ir jārada zonas, kur var braukāt ērti ar auto. Vai šādai zonai ir jābūt Vecrīgai un pilsētas centram, par to var vēl pastrīdēties.

Eri

Objektīvā situācija ir tāda ka bez auto pilnībā nevar. Bet tajā paša laikā tas jau kļūst absurdi – Cilvēki ir gatavi maksāt par dārgiem auto, bet dzīvo lētā mājoklī kas ir pilnībā izolēts no jebkādiem gājēju un velobraucēju veicamiem attālumiem / pakalpojumiem. Un ja nu tas veikals, birojs, skola, bērnudārzs, pulciņš ir piecu minūšu attālumā vai tas auto būtu tik aktuāls (neskaitam visas attiecināmās izmaksas arī sociālās). Vēsturiski mēs paši esam iekapuši šajā liberālisma "patiesās brīvības" slazdā, kur lai būtu patiesi brīvs ir tikai jāpatērē. Ko tie bērni darīs pieRīgā kad viņiem būs ap 16, sociāli monotona vide un alkas… Lasīt vairāk »

A4D

Vispār jau es arī bieži braucu ar auto, vēl jo vairāk ar pilnīgi neekoloģisku sporta auto un pavisam pilnai ainai – esmu vēl neārstējams autosporta fans. Citiem vārdiem sakot, arī nevaru sevi iedomāties bez auto, tāpat kā pilsētu bez automašīnām. Tajā pat laikā es esmu arhitekts, plānotājs, rīdzinieks un no šāda skata punkta es redzu, ka Rīga šodien smagi slimo ar automašīnu slimību. Normund, atvainojiet par tiešumu, bet Jūs brauciet cauri pilsētai, kurā Jūs, ja pareizi sapratu – nedzīvojiet, nemaksājiet attiecīgos nodokļus un pārsvarā uzturaties, cik noprotu, darba vajadzībās. Galīgi negribu Jūs aizvainot, bet nemaz neesiet tik ļoti nozīmīgs, ka… Lasīt vairāk »

Miķelis

Tad jau Tev nav sveša "personības dalīšanās" problēma – ar abām rokām par ekoloģiju, bet reālā dzīve noliek visu savās vietās. Nedzīvojam akmens laikmetā un auto ir dabīga darbīga rīdzinieka sastāvdaļa. Līdz ar to drīzāk jādomā kā šo kustību padarīt ekoloģisku un nekaitīgu pārējiem rīdziniekiem – samazinot CO2 izmešus ( ieviešot nodokļu atvieglojumus elektromobiļiem ), ieviešot "park-go" , attīstīt sabiedrisko transportu. Pasludināt velo par visu iespējamo problēmu atrisinājumu ir braukšana kārtējā grāvī. Nu labi – Renārs brauc ar velosipēdu, – viņš ir mākslinieks un viņam ir savs dzīves ritms. Nu labi, Renārs ir atļāvies nopirkt jauno Ērenpreisu, – vai visiem… Lasīt vairāk »

A4D

Tev – „ārstēt sabiedrību”, man – „paust savu viedokli”. Uzrakstīšu blogā arī šo to par auto un sabiedrisko transportu.

Normunds Pētersons

Mani visvairāk tracina dažu cilvēku nosliece cilvēkus, kuri nebrauc ar riteņiem uztvert kā sabiedrības augoni – kā Eri izteicās – komfortcūkas. Es savukārt norādīju, ka tā saucamās komfortcūkas lielāko tiesu ir aktīvi cilvēki, uzņēmēji, menedžeri, ārsti u.c., Starp tiem esmu arī es un mani aizskar šādi apzīmējumi. Mūsdienās neviens tāpat vien ar auto nebraukājas, jo tās ir dārgas izmaksas un starp šiem autobraucējiem lielāko tiesu ir ekonomikas radītāji, kuri tieši vai netieši rada darba vietas arī arhitektiem. Un es pats neesmu darba devējs arhitektiem, es restaurēju māja un vadu dažus nelielus projektiņus. Kopsavilkums – nevienam nav tiesību norādīt ar ko… Lasīt vairāk »

Eri.

Tas citāts un apzimējums bija par negatīvo pusi autokūltūrai(Tik pat aizskarošs cik nosaukt velobraucēju ar Erenpreisu par hipsteri, kas tikai izrādās, jo velo taču ir tik nefunkcionāls utt.). Arī es esmu auto cienītājs līdz zināmai robežai (Autosporta u.c.). No privāto/ civil tiesību perspektīvas mums katram ir privātautonomija un viss kas nav aizliegt ir auļauts.

Idealā valstī nodokļus maksā visi un kas no tā? Vai tas kurš maksā vairāk ir kādā ziņā ar lielāku balsu pārsvaru publiskājā arēnā. Šis nodokļu arguments ir subjektīvs piemērs sabiedrības noslāņošanās, segregācijas procesiem.

Normunds Pētersons

Priekš autovadītājiem infrastruktūra Rīgā un citur Latvijā ir diezgan ērta, ja neskaita ceļu kvalitāti, un man būtu liels prieks, ja arī velosipēdistiem būtu iespēja droši pārvietoties un droši novietot riteņus. Šo riteņbraukšanas kultūru vajag attīstīt, bet nevajag uztvert, ka mūsu sabiedrība ir sliktāka nekā Dānijā vai Ķīnā. Ķīnā ar riteņiem brauc, jo nav citu variantu, savukārt Dānijā cilvēki ir sakārtojuši savu dzīvi un bauda to – tur nerukā pa 12 stundām dienā. Mēs esam pārdzīvojuši karus un okupācijas, pilsētas ir maziņas ar šaurām ieliņām – mums nav tāda Dāņu miera dvēselē un vēl ilgi nebūs. Es neiedomājos, ka varētu ar… Lasīt vairāk »

mbr

Starp citu, Normundu un citus "Rīgai cauri braucošos un nodokļus nemaksājošos" var uzskatīt arī kā tūristus, kas savu naudu tērē Jūsu pilsētā (gan jau Normunds un citi kaut ko tāpat iekož, kādu kancelejas preci darba vajadzībām nopērk vai vēl kādu citu pakalpojumu izmanto).

V.D.

Nestrīdos, tā arī tas būtu jāuzskata.

Cik man zināms, veidojot pilsētas attīstības politiku, primārā mērķu auditorija ir tās iedzīvotāji. Tie, kuri šeit pagaidām vēl PATSTĀVĪGI dzīvo, strādā, apmeklē kafejnīcas, restorānus, veikalus, audzina bērnus, apmeklē kultūras pasākumus utt… jeb tie, kuriem šīs ielas un šī pilsētas vide ir kas vairāk nekā caurbraucamais automašīnu ceļš no Jūrmalas uz Berģiem. To arī mēģināju pateikt Normundam, kurš nu jau laikam principa pēc nekāps uz velosipēda 🙂

Bet kā jau teicu, esmu pret galējībām.

Kārlis M

Katram ir labas idejas, bet tas apvienojot rastos, kas patieši labi un ekoloģiski ripjošs.

er

visa tā ņemšanās ir tīri muldēšana par kaut kādu tēmu !

ielas ir tik platas kadas tas ir …… vienkarsi trotuara apmales butu viena limeni ar ielu tad butu laime pilnibaa, jo bez kalnu velosipeda riga nav ko dariit ….ik pec 100 metriem ir jalec augšā un leja (ari ar bernu ratiniem)

un beidziet planotaji muldet …… labak celinieku butu nonemusi apmales !

punkts

Ja Nu

Šo jautājumu būtu vērts uzdot Satiksmes departamentam, ja neesi dzirdējis viņu argumentus, tad priecīgu smadzeņu skalošanu.

Ja neviens nemuldētu šie Anonīmie un Atklātie viedokļi tā arī paliktu karājamies, tvaiku nolaist arī ir patīkami.

Nauris

Jūs te tik daudz mītus esat sarakstījuši, ka ui. 1. Ar velo 99% brauc ne tādēļ, ka domā par ekoloģiju. Brauc, jo ir ērti, lēti, ātri (attālumos līdz 10 km vienā virzienā). 2. Ar velo brauc viss sabiedrības spektrs, nevis studenti, bezdarbnieki un birojos sēdētāji. 3. Rīgas centra ielas nav šuras. Pavērojiet stāvvietas, kuras darbadienu vakaros un naktīs pēkšņi atbrīvojās. Jautājums ir par prioritātēm. Idejais pameklējiet par Enriki Penelosu 😉 4. Nejauciet dažādas lietas – velo ceļš, velojoslas, gājēju un velosipēdu ceļā (pazīstams kā ietve) 5. Ķīnā ar riteņiem vairs nebrauc. Tas ir – brauc krietni mazāk nekā kādreiz. Dānijā… Lasīt vairāk »

0
Lūdzu, komentējietx