Lai gan pilsētas arhitekta kolēģijas 12.februāra sēdē vērtētais Citadeles apartamentu projekts Republikas laukumā 4 pārkāpj virkni apbūves nosacījumu šai vietā, tas nākotnē varētu papildināt Daugavas labā krasta panorāmu ar kvalitatīvu arhitektūru.
Citadeles apartamenti turpina apbūves rindu gar Eksporta ielu iepretim Zemkopības ministrijas augstceltnei un biroju ēku kompleksam Citadele Republikas laukumā 2a. Projektā, kas top arhitektu birojā Avotiņš, Vincents un partneri pēc Meinharda fon Gerkāna skices, paredzētas trīs piecstāvu dzīvojamās mājas ar kopīgu apakšzemes autostāvvietu un komercplatībām pirmajā stāvā. Lai gan pastāvējusi iespēja veidot vienu savienotu ēku, autori izvēlējušies to dalīt trīs apjomos, kas pēc izmēriem atbilstošāki Rīgas mērogam.
Rīgas vēsturiskā centra robeža šai vietai, tāpat kā lielai daļai kādreizējās citadeles teritorijas, met loku. Tomēr šeit paredzēts ievērot perimetrālās apbūves principus, kam jaunbūve neatbilst. Projekta apspriešanas gaitā atklājās virkne problēmu: projektētās dzīvojamās ēkas pārkāpj iekškvartāla būvlaidi Zemkopības ministrijas pusē, nav ievēroti pagalmu nosacījumi un nepieciešamie attālumi no zemes gabalu robežām. Tomēr, neskatoties uz visiem šiem formālajiem trūkumiem un Rīgai netipisko apbūves principu, ēkas arhitektūra ir pārliecinoša un iederīga. Šobrīd faktiski nesaskaņojamā projekta problēmas arhitektus satrauc maz, jo pasūtītājs (SIA V.P.—Status) ir gatavs tās atrisināt ar «juridiskām metodēm».
Projektēšanu sarežģī Andrejostai piegulošās teritorijas detālplānojumā starp Eksporta ielu un Daugavu paredzētā papildus apbūves rinda. Tā kā nav skaidrības, vai to patiešām kādreiz aizpildīs ēkas, trūkst arī noteiktības jaunbūves fasādes koncepcijā. Ir liela atšķirība, vai jaunās dzīvojamās ēkas logi būs vērsti pret upi vai satiksmes pilnās Eksporta ielas eventuālo pretējās puses apbūvi.
Šķiet, šajā Rīgas daļā palēnām top vācu urbānisma implants — Citadeles apartamentu arhitektūra apzināti radīta saskanīga ar daudzstāvu garāžu aizvietojušo biroju kompleksu. Laukums, kas izveidojies starp jaunbūves aso stūri, Zemkopības ministrijas ēku un Centra nama apaļo galu, viennozīmīgi vairos citadeles pilsētnieciskumu. Skatos no Vanšu tilta jaunbūve aizsedz Centra namu un mīkstina tā masivitātes efektu uz krastmalas panorāmu. Jānis Dripe arī izteica vēlmi nākamajās Citadeles apartamentu projekta prezentācijas reizēs redzēt Meinharda fon Gerkāna vīziju visas citadeles attīstībai.
Pilsētas arhitekta kolēģijas dalībnieki kopumā atbalstīja projektu un atzina, ka tas vieš cerības par sakārtotāku Daugavas labā krasta fasādi. Kritiskas piezīmes nopelnīja visai mehāniski veidotais ēkas gals pret blakus esošo noliktavu. Andris Kronbergs arī norādīja, ka plašie stiklojumi upes pusē rada asociācijas ar kūrortu arhitektūru un pēc būtības nav Rīgas klimatiskajiem apstākļiem atbilstoši.
Pilsētas arhitekta kolēģijas dalībnieks Jānis Domburs atradis savu nišu projektu apspriešanās, vienmēr uzdodot jautājumu «kam tas viss ir vajadzīgs», un bieži vien pamana būtiskas problēmas, kas citiem paslīd garām. Šoreiz viņš ieinteresējās, vai pilsētai ir stratēģija – kā virzīt tūristu plūsmu cauri citadelei? Vai izdevīgāk būtu vilināt tos iekškvartālos vai ļaut soļot pa Daugavmalu? Šis tad arī viens no apstākļiem, kas ietekmētu plānoto ielu platumu un fasāžu atvērtību.
Noslēgumā visi kolēģijas dalībnieki vienojās, ka Andejostai piegulošās teritorijas detālplānojumā iestrādātā ideja par vēl vienas apbūves rindas nepieciešamību krastmalā ir apšaubāma un ka Citadeles apartamenti varētu veidot pietiekami kvalitatīvu priekšplānu Daugavas labā krasta panorāmā.
Pēc manām domām – vajadzēja rīkot konkursu!!!
Kā zināms, Citadele jau velkot UNESCO teritorijas robežas no RVC robežām ar gudru ziņu un Pareksa atbalstu tika izgriezta ārā, tāpēc prasība par konkursu nav relevanta.
Ja pirmā līnija, kā tagad spriež, tad jā, bet, ja praktiski iekškvartāla apbūve saskaņā ar esošajiem noteikumiem, tad diez vai.
Kāpēc Tev šķiet, ka konkurss ir kaut kāda panaceja? Kāpēc investors nevar uzticēt risinājumu sev patīkamiem, pārbaudītiem un profesionāliem projektētājiem? Kāpēc vajag tērēt naudu un laiku riskējot ar Rīgas tipveida žūrijas kārtējo neprognozējamo lēmumu – nesaprotamu kompromisu starp neskaidriem būvnoteikumiem un sviestaini provinciālu gaumi arhitektūrā?
Vai tad bija slikti, ka konkurss tika rīkots par AB dambi? Šī vieta man liekās tik pat nozīmīga. Vismaz kāda diskusija…Tā pati UPE!
Vieta tiešām nozīmīga. Tieši tāpēc šībrīža konkursu prakse ir diezgan riskanta. Tā ir derīga un veselīga diskusijas veicināšanai, bet [pēc pēdējo sacensību afterkaujām spriežot] negarantē labākā risinājuma tālākvirzību. Ko iesākt investoram tad, ja kārtējais vinnētājs ar konkursa "fikso ideju" tiek izmuļļāts neskaidro apbūves principu, žūrijas konservatīvisma, autoru subjektīvās parliecības un varēšanas utml. ķīselī? Tā vietā, lai par labu un taisnīgu samaksu ļautu pieredzējušiem arhitektiem izpētīt un uzprojektēt variantu, kas gandarī pašu un ir gana labs komercapbūvei redzamā vietā… Cita lieta, ja konkurss šeit būtu obligāts, vai kādam ir droša info par to? – es neesmu pārliecināts. Ja nē, tad jāmācās… Lasīt vairāk »
Tas kā LV izpildās konkursi to Tu jau precīizi norādīji, bet tad principā LASam šajos kŗīzes gados , kā reizi ir labs mājasdarbiņš veicams-izstradāt PRECĪZUS vērtēšanas kritērijus, žūrijas sastādīšanas principus utt.. un dabūt to cauri Saeimai. Tamdēļ arī bija piemērs ar Brīvībeni 131, ar ko tad tālā gala Brīvībene svarīgāka par Siluetu, nu vismaz cik es saprotu siluets tā kā Rīgas vizītene? Tāds nesaprotas subjektīvisms. Par to zemes piederību vismaz RVC kartēs ir redzams ,ka pieder pašvaldībai. Privātīpašniekus -uzņēmējus 100% bez liekas vajadzības nevajadzētu čakarēt, tur Tev piekrītu, bet viennozīmīgi VISIEM uzņēmējiem ir vieni SPĒLES NOTEIKUMI, nevis kā LV ierasts,… Lasīt vairāk »
Kaut kā "funny"! Zeme pieder pa lielam pašvaldībai (tas tā kā automātā pēc konkursa prasās). Pirmā Rīgas publiskā seja no Daugavas puses. Zemes gabals iekšā Pilsētbūvnieciskajā piemineklī (nejaukt ar UNESCO iekļauto teritoriju RVC ). Kā jau minēja publika par dīvaino robu UNESCO robežā utt..(JTD. Tas nav iekškvartāls! Smuki ierakstās sarkanās līnijas malā(skat. Rīgas attīstības plānu, ne ilustrāciju)) Kompleksi rodās jautājums, kas tās par divām jocīgajām sarkanajām līnijām Eksporta ielai (mani interesē tā tuvākā Eksporta ielai). Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likums, 14. pants tā kā manuprāt uzliek prasības šai novietnei, neskatoties uz mehānisko robežu korekciju nesenā pagātnē. Protams formāli… Lasīt vairāk »
Ja mēs maģistrāli apbūvējam vēsturiskajā Čaka ielas stilā, t.i. brauktuve un 1-2 metri platas ietves līdz ēkas sienai, tad šajā vietā nekas vairāk par iekškvartālu nesanāk. Bet nozīmīgākiem attālumiem tur vienkārši fiziski nav vietas. Tas, ja esošais piedāvājums otrajā līnijā no Daugavas.
Kāpēc visur vajag vienādi?? Gerkāns, Fosters, Birkerts, Schallers, un visi citi zvaigžņu arhitekti projektē diemžēl visur vienādi. Ja ieklausās pēdēja laika diskusijās (ne LV) tad sabiedrība tā kā taisās no šitiem vaļā, lai būtu vismaz kada nacionāla identitāte. bet mums jau droši vien arī vecie āboliņlapu torņi patīk gan te gan Hamburgā.
Nav jau gluži vienādi, lai gan tas, protams, atkarīgs no katra paša krāsu spektra plašuma, cik līdzīgas šķiet ēkas tur vai šeit, galu beigās arhitektam, tāpat kā jebkuram māksliniekam, mēdz būt sava stila iezīmes. Arī pārāk daudz "stārus" Rīgā nevar redzēt, ja nemaldos, var uz vienas rokas pirkstiem saskaitīt. Latviešu nacionālās arhitektūras identitātei noteikti nenāks par ļaunu pamācīties no kāda piemēra, kas tiktu uzbūvēts šeit, jo, kā saka, kas acīs nedurās, tas netraucē, jebšu arī ja celsies fona kvalitāte, uz kura projektēt savu ēku, gribēsies arī mazāk kauna par rezultātu. Un šķūņi jau arī tepat vien būs pie Daugavas pārdaugavas… Lasīt vairāk »
Varbūt man tā izpratne tāda provinciāla , bet nu neredzu es ne Karginu tenisa hallē, ne āboliņlapu tornī, ne Mūsdienu mākslas muzejā , ne Birkerta bibliotekā un Okupācijas muzejā, ne Operas piebūvē, ne arī šajās Daugavmalas būvēs kādu patiešām apbrīnas vērtu un "stāru" cienīgu paraugu. Manuprāt tas viss ir drusku nemērogā, apšaubāmi izskatās konkrētās vides kontekstā un, ar mūsu arhitektūras administratoru iecienītajām inovācijām, arī šīs ēkas neizceļas. Diez vai arī paši projektētāji nominēs LV radītos darbus kā izcilus savas daiļrades paaugus. Liekas, ka tā vide kurā viņi projektē, ne parak jau zvaigznem saistoša ja maksā tad uzzīme, un lai laji… Lasīt vairāk »
Lau jau "stāri" piedalās, bet kāpēc tiek izvēlēts Gerkāns vai Botta? Tā tomēr sabiedrībai ir uzspiesta izvēle. Man varbūt Gerkāna daiļrade neatstāj nekādas emocijas, tāpat arī Botta liekas ir bijis sava laika liels meistars. Rodas iespaids, ka šo izvēli nosaka šaura cilvēku kopa, iesakot pie katra strīdīgā projekta piekarināt klāt kādu no brendiem (kuri savā zemē jau sen vairs neatrodas zenītā), lai tā lieta spētu aiziet. Konkurss tomēr ir demokrātiskāks veids nekā šāda "slēgta" tipa izvēle. Var jau zākāties par Latvijas konkursu praksi, bet neviens taču neliedz pašiem iesaistīties konkursu sistēmas uzlabošanā, cīnīties pret interešu konfliktu un lobiju. Un visu… Lasīt vairāk »
Sic! – "Tā tomēr sabiedrībai ir uzspiesta izvēle. Man varbūt Gerkāna daiļrade neatstāj nekādas emocijas,.."
ģeniāls viedoklis – vai Tu piedāvā investoram uzspiest sabiedrības viedokli visskaistākā Melngalvju nama līmenī?? Vai, varbūt, viņam jātērē naudu par projektu, kas pozitīvas emocijas izraisa I.Šteimanim nevis pašam naudas ieguldītājam?? Vai arī pieļauj, ka "arhitektu sabiedrība" šeit A4D vidē varētu "demokrātiski" vienoties par vienu objektīvu "skaistuma iemiesotāju". Vai tad regulāri no komentāriem netop skaidrs, ka DAJEBKURŠ arh. darinājums vienmēr daļai publikas izraisīs alerģiju nevis pozitīvu toleranci, un konkursa metode šo problēmu neatrisina.
Pēc jūsu loģikas spriežot un ejot tālāk, tad vajadzētu palūgt dažus cilvēkus, satiktus uz ielas vai citās publiskās vietās, un lūgt viņiem, lai uzprojektē kaut ko, un tad tas droši vien nebūtu uzspiests.. Labi, tas, protams, pārspīlēti. Droši vien Gerkāns gan nav nekāds brends, bet gan kļuvis par pasaules līmeņa arhitektu savas arhitektūras dēļ. Nav jau arī tā, ka dārgās drēbēs staigājot, tu paŗvērties par biezeni vai uzpūtīgu duraku. Tās jau ir arī kvalitatīvas un patīkamas. Un, protams, visu pasaulē nosaka maza cilvēku grupiņa! A kā tad savādāk? Tur ir grupiņa, bet jūs viens pats sakiet:"nē, nē, nē" 🙂 Panākt… Lasīt vairāk »
vingrinoties arhitektūras kritikas lauciņā, par redzamo piedāvājumu īpaši atzīmēt varētusekojošas problēmas: – trīs būvapjomu diezgan neskaidrā kompozīcija – it kā līdzīgi un tomēr nē, bet arī pārāk nesaistīti, lai to uztvertu kā principu; – vidējā būvapjoma diezgan "pavieglās" rotaļas ar fasādes čūskveida elementiem – te tā, te tā, bet te atkal šitā – kā nu varēja; – virs būvapjomiem novērojamo "uzapjomu" utilitārums – bez jebkādas kompozicionālas virsvērtības vai pamanāmas apjomu koncepcijas – tajos, šķiet, labi izvietotos tehniskās telpas un iekārtas, bet izskatās, ka izvietoti ir papildus apartamenti ar terasēm. kopumā visu šo redzamo fasādes ainavu varētu raksturot arī kā bīstami… Lasīt vairāk »
varbūt vari vārdiskoties? ne publiski, protams (bubulande@gmail.com)
meklēju kritiķus, varbūt ir laba literatūra padusē.
Pievienojos kritikai par kompozīciju un ēkas tēlu, vienīgi "indiferencei" nepiekrītu, jo nesaprotu, ko šis vards nozīmē.
ar indiferenci domāju tādu situāciju arhitektūrā, kad detaļas un veseluma attiecības ir nebūtiskas, kā tas daļēji izriet arī no vienas no postmodernisma definīcijām
citiem vārdiem sakot – objekta detalizācija un izveidojuma iekšējie kopsakari nav tik būtiski, lai būtu neatņemama dotā objekta sastāvdaļa
atsevišķus elementus var diezgan brīvi mainīt vietām, aizstāt ar citiem utt, bet koptēlu tas būtiski neietekmē
Nu gan jūs vietējie grandi te par lietām runājat kā par biksēm vai kurpēm. Da man pie vienas vietas vai tas Bota, Gerkāns vai Šenbergs. Priekš manis, kā priekš prasta cilvēčiņa šīs visas ēkas apaugs ar sūnām un kļūs vienādas ar tām jau esošajām "labajām". Un man vienaldzīgs brends. Vienīgais, kas mani interesē, lai tā ēka ir kā turpinājums pilsētas organismā ne trombs asinsvadā.
Vienkārši fanoju par indiferentām lietām :):):)
…mulsina tas, ka tiek izteiktas domas TIKAI PAR APJOMIEM un to kompoziciju. Ja te projektētas dzīvojamās mājas, tad nav saprotams – kur būs pagalms un kā tas nodalīts vai saistīts ar blakus esošām sabiedriskajām ēkām.
Daži autori pieļauj pat domu, ka varētu parādīties vēl ēku rinda ielas otrā pusē! Man tas liekas nepareizi. Nav skaidrības par DAUGAVAS KRASTA LABIEKĀRTOJUMU! Kurš ir par to atbildīgs? Kāda jēga šādai diskusijai? Vai to "ņems galvā"?
Un vispār – ir tāda sajūta kā piedaloties karnevālā! Visapkārt nomaskējušies KOLĒĢI(?). Kas Jūs esiet?
kā to saprast???
"…Jānis Dripe arī izteica vēlmi nākamajās Citadeles apartamentu projekta prezentācijas reizēs redzēt Meinharda fon Gerkāna vīziju visas citadeles attīstībai…"
nu kā – tā patiņās, kā ar Andrejsalu – atnāks viens metrs un visu pateiks, "kā mums būt" – un jo dārgāk, un tālāk tā nauda aiziet, jo labāk – neba jau vietējiem kāds ko maksātu
pie velna visus konkursus
1.pasažieru osta arī ir turpat blakus – varbūt izteiksim vēlmi redzēt arī ostas attīstības vīziju? 2.ar kādu juridisku pamatojumu GMP varētu izstrādāt vīziju citu īpašnieku zemesgabalos? 3.ar kādu juridisku dokumentu jaunā vīzija tiks padarīta saistoša citiem zemesgabalu īpašniekiem? 4.vai Rīgai pašai beidzot nevajadzētu saprast savu attīstības vīziju? Galu galā kāpēc mums vajadzīgs attīstības plāns? max stāvu skaita noteikšanai? 5.kas maksās GMP par citadeles vīziju? Ja tas ir bezmaksas pasākums, tad tās būs tikai nevienam nesaistošas pārdomas – resp. kā vajadzētu būt, bet nav un nebūs, jo tas nav balstīts nekādos pētījumos, skaitļos un aprēķinos. Tad nav ko smērēt papīru un… Lasīt vairāk »
Komentāri kā no pirmkursniekiem… Dripes uzstādījums nozīmē – pie nākošās prezentācijas attīstības priekšlikumam pievienot pilsētbūvnieciskā konteksta analīzi. Šai gadījumā būtiski saprast vēl vienas apbūves rindas [Daugavas malā] iespējamās sekas. T.i. – nevis rādīt photoshopa pļavu ēkas priekšā un aprobežoties ar esošās situācijas fotomontāžām, bet gan uzmodelēt attītības plānā paredzētās nākotnes apbūves aprises vai piedāvāt autora redzējumu optimālajam apkārtnes risinājuma variantam. Tas tiek regulāri prasīts no visiem attīstītājiem, jo, kā zināms, Plāns šobrīd ir divdimensionāla krāsu pleķu savārstījuma līmenī un nosaka MAKSIMĀLO atļauto apbūves intensitāti, ēku augstumu utt. Rīgā strādāt pieraduši attīstītāji un arhitekti šo kontekstu uzmodelē paši, kā vienu no… Lasīt vairāk »
starp citu – tieši ģenērālais plāns pagaidām izskatās vissakarīgāk – es domāju apjomu izveidojumu
tur arī nolasāma zināma apjomu koncepcija
Vai tiešām Tev liekās, ka tās ir dzīvojamās mājas normālām ģimenēm? Vai Tev ar mazuļiem tur būtu ērti?
vai es kaut kur būtu tā izteicies?? domāju, ka katra mērķauditorija sev mājas izvēlās visatbilstošākās. šeit varētu būt arī bezbērnu karjeristi 🙂 vairumā
kas attiecas uz bērneļiem – krastmalas megaielas tuvums un upes stāvais betona krasts arī nu nekādi neveicina bērniem piemērotu vidi
uz parku ceļu atkal tramvajs nogriež un tā pat ūdenī var iekrist
Tās mājas ir pieteiktas kā DZĪVOJAMĀS mājas un tā tās arī būtu jāvērtē! Kā gan citādi? Man neizskatās, ka te ir par to domāts! Tā ir tikai tāda rotaļa ar kautkur redzētiem apjomiem – bez dziļākas jēgas.
Man šķiet, ka mūsdienu Rīga vispār nav piemērota bērniem…kas attiecas uz centru – varbūt kaut kur pārdaugavā vai nomalē vēl var dzīvot, bet tā….
…nu, jā – es arī tur nekādu jēgu nesaskatu…..vismaz no pagaidām iedotā materiāla…. Nepietiek, jau, ka Daugavas otrā krastā līdzīgs sviests reti pretīgi zaļā tonī uzstutēts! Man liekas, ka zem Meinarda fon Gerkāna kunga vārda te kāds haltūrē…..
majas ir tiiri foshas ar visu apkaartnes plaanojumu, jaatziist ka man patika shis projekc, pac taisiiju maketu, iesaku apskatiities pilnaaku bildi, par dazhaam vizualizaacijaam..
– tieši tāpēc, lai izvairītos no subjektīviem „patīt vai nepatīk”, tāpēc arī ir jārīko konkurss, jo sevišķi šādās publiski svarīgās vietās. Pie tam, šajā vietā to pieprasa arī likums. Konkursa uzvarētāja darba izvēli nenosaka „uz ielas satikti aptaujāti cilvēki, vai arī mans spontānais komentārs A4D lapā, bet gan žūrija. Lai nebūtu jāķengājas par žūrijas praksi Latvijā, pilnīgi pieļauju iespēju, ka LAS to vien gaida, lai labākie praktizējošie arhitekti iesaistītos konkursu žūrijās. – Kāda „rutka” pēc, tagadējā situācijā mums vajag importēt arhitektus, ja apkārt dzirdamas valodas par to, ka pat pazīstami lieli biroji ir spiesti krietni samazināties, jo nepietiekot darba. Pēdējā… Lasīt vairāk »
OI, AU, UH – kārtējo reizi sunīši rej, bet, ko karavāna dara, Jūs jau paši zināt. Lai arī kāda būtu Latvijā rīkoto arh.konkursu prakse, tomēr realizējot tos vismaz rodas lielāka procesa ietekmēt-spējas ilūzija. Šai konkrētajai novietnei, cik saprotu jau laikus tika sagatavotas iestrādnes, lai ar šādiem sīkumiem nebūtu jānodarbojas, un pārējās neatbilstības normām pasūtītājs izsitīs cauri :), pārmaiņas pēc vismaz iepriecina skaidra valoda – respektīvi – "Piedrāžu jūsu normatīvus un pārējās blēņas". Te protams automātiski paceļas jautājums, kas būtu tas kritiskais punkts, kas noteiktu privātam pasūtītājam rīkot konkursu, atskaitot to, ka objekts atrodas RVC pēc UNESCO – vai tas būtu… Lasīt vairāk »
Man īpaši negribētos apspriest Gerkāna un viņa apakšuzņemuma realizētos apjomus Citadelē, kurš, saprotams, realizē pasūtijumu, un kādēļ, lai viņš to nedarītu?. Mani daudz vairāk uztrauc lokālo institūciju, pilnīgā nevēlēšanās stimulēt pašmāju arhitektus, ne tikai ekonomikas, bet arī vietējo darboņu prasmju uzlabošanā, kas šā kā tā lielākoties veidojas prakses veidā. Kārtējo reizi atgādināšu, ka tepat kaimiņu galvaspilsētā Kopenhāgenā pilsēta spēcīgi lobē vietējos arhitektu birojus, un lai ārzemnieks varētu ieķeksēt savu krustdūrienu pilsētas audumā, viņam visdrīzāk ir pārliecinoši jāuzvar atklātā konkursā. Kāpēc šīs leitas netiek atstrādātas Rīgā es izprotu tikai ar tipisko pēc-sociālisma sindromu, kur apspiestais individuālsms ir tik ļoti centrēts uz… Lasīt vairāk »
Izcili trāpīgi pateikts par tiem trombiem 🙂 Mjā ….. – nu tādi mēs esam… 🙁
te laikam vietā būtu god. J.Dripes komentārs vai vismaz kaut-kādi paskaidrojumi par koncepciju
par koncepciju kur, kad un kāpēc projekti ir atdodami bez konkursa un ārzemniekiem,un
vai kaut-kas tiek darīts, lai elementāri dotu iepēju strādāt arī vietējiem arhitektiem
"apspiestais individuālsms ir tik ļoti centrēts uz sevi" Tas ir centrēts uz tādu vai citādu pateicību, kuru var gūt no "privātā investora". Un mēs visi to labi zinām. Kamēr mēs paši sev un citiem skaidri un gaiši nepateiksim: "es tādās štellēs nepiedalos!", tikmēr nekas nemainīsies. Pēc tam "gidrai" varēs nocirst galvu. Un sākt spēli no jauna, bet pēc noteikumiem, nevis "po poņaķijam". Interesanti, ka var pat aizrunāties, ka "mūsu konkursu prakse" neesot diezcik laba, tāpēc "beidzot jāievēro arī privāto investoru intereses". Konkursu praksi veido konkrētas personas, un tā tāda ir šo konkrēto personu rīcības rezultātā. Katra līdzdalību var noteikt un… Lasīt vairāk »
Domāju, ka kopš Vācijas pilsētas atkal būs labākās investīciju piesaistei, visi foni pazudīs līdzi lielajām investīcijām. Bet nevar jau nosodīt pašmāju investorus, ja ir zināms, ka kada ārzemju arhhitekta piesaistīšana mūsu arhitektūras funkcionāros radīs nepieciešamās bijības trīsas- kāpēc mocīties ar pašmāju censoņām, atnāks garāmbraucējs, funkcionāriem pazīšanās ķeksītss, varbūt kāds ārzemju brauciens, bet investoram 2x īsāks projektēšanas laiks. Tikai tie izcilie dižgaru piemēri nekur nav redzami…
"varbūt kāds ārzemju brauciens" – lūk, lūk. Ne jau vienkārši tāpat, bet brauciens. Un ne jau no savas kabatas, kā likums.
Un nekas te nebeigsies, nekāds "fons" nepazudīs. Pateicību resursu kļūst mazāk, vēlēšanās tos piesaistīt – lielāka, cīņa starp pateicību pelnītajiem – asāka. Varam gaidīt vēl lielākus pārsteigumus, un, iespējams, izvairīšanās no "sačakarētās konkursu prakses", nevis tās uzlabošana, būs dāvana privātajiem investoriem. Publikai vēl pastāstīs, ka investora vēlmēm grūtajos krīzes laikos jāizpatīk, jo viņš taču var aiziet, ja republika nebūs gana banāniska.
Vismaz A4D konkursu tēma acīm redzami ir visdiskutētākā. Šajā sakarā nedaudz eļlas ugunī: 1. Nav apšaubāms teorētiskais sacensības vērtīgums, nemaz nerunājot par obligāti prasīto – būvniecību vēsturiskajā centrā un valsts zemes/līdzekļu klātbūtne. 2. I.Š. koments 25/02/2009 09:27 – visi gribētāji trennēties un profesionāli attīstīties to var darīt līdz samaņas zudumam vairākos tūkstošos šobrīd pasaulē izsludinātajos konkursos. Uzvariet un būvējiet v.s. čīkstiet par Rīgas blaknēm. Neviens nav pret, visi turam īkšķus par kolēģu panākumiem. dubultTprofilam 25/02/2009 16:34 – nodokļus NEvajag tērēt tam, lai "institūcijas" stimulētu impotentu lokālo [arhitektu] biznesu, pietiek ar subsīdijām plānprātīgai zemkopībai [ikgadējie 20 milj LS sausuma kompensācija v.s.… Lasīt vairāk »
Andi, 1. es nerunāju par kaut kādām shematiskām supsīdijām, un to no mana teksta ļoti viegli var izlobīt ārā. 2. atsaucoties uz Ausmas sacelto konkurs/nekonkurs diskusiju, es uzdevu konkrētu jautājumu – Kas un kādi varētu būt konkrēti kritēriji, kas varētu noteikt pēc likuma, ka konkurs ir obligāts un saistošs arī privātajam pasūtītājam (nerunājot par RVC), lai pēcāk nerastos neauglīgas diskusijas kāpēc šitam bija vai šitam nebija konkurs? Apzinoties, ka Rīga nav tikai RVC, un ka visi arh. konkursu darbi nav tikai bildites, un ņemot vērā, ka ir arī biroji, kuri ļoti labi menedžē sadalījumu praksē starp konceptuālistiem un tehniskajiem, labi… Lasīt vairāk »
1. Šeit taču ir pašvaldības zeme, skati RVC plānos par īpašumiem, manuprāt tā kā skaidrs. 2. Tu jau runā kā īsts līdzšīnējās "ASV tipa tirgus ekonomikas" (varētu drīzāk teikt iluzorā tirgus) apoligēts. Manuprāt jebkurš dīls sevišķi nekustamajā bizītī ir dīls starp sabiedrību-valsti un attīstītāju (daļa sabiedrības ir aŗī šī produkta tiešie pircēji, pārējie ir šī produkta lietotāji). Tādejādi ja dīls ir tikai izdevīgs vienai pusei – attīstītājam , tas nav dīls , tas ir uzmetiens. Ar savu viedokli Tu akceptē valsts-sabiedrības mešanu, kas neliecina par neko cool, labākajā gadījumā tāda radikāla labējā marginalizācija -galējs viedoklis, bet Tev nepiestāv. Valsts interese… Lasīt vairāk »
manuprāt, Tevis minētās problēmas lielāko daļu varētu novērst ar elementāru konkursu procedūru – kvalifikācijas prasības, iepriekšēja atlase, vairākas kārtas, utt bla bla bla, galu galā – slēgts uzaicināts konkurss – tā jau nav problēma!
BET runa ir par to, ka variantiem defaultā IR JĀBŪT SALĪDZINĀMIEM, ciktāl tas attiecas uz municipālo zemi un(vai) Rīgas centra zonu
lai no tā atteiktos neder nekādi aizbildinājumi
otrkārt – gribētos redzēt tomēr maliet vairāk lokālpatriotisma 😉
Skaidrs, ka padsmit gadi kārpīšanās pa LV arh lauciņu atstājušas zināmas opisma pazīmes manā viedoklī, tas gan ir pretrunā ar hiperliberālismu, ko Tu arī man piešuj. Tomēr – divos vārdos gribu pateikt sekojošo – nevajag mūžīgi vaidēt par katru šeit nopublicētu attīstības priekšlikumu un vienmēr saskatīt kādu netaisnību procedūrā. Man šķiet, ka universālas un objektīvas taisnības nav un tas ir labi. Konkurss ir laba lieta, tomēr reizēm rezultāts iespējams vēl labāks nolīgstot pārbaudītas blices, kas konkursa izmaksas tērē padziļinātai izpētei un variantu izstrādei. Nemaz nepieminot tos gadījumus [vismaz 2 konkrētus], kad attīstītājs ir atnācis pie manis un izmisis jautājis ko… Lasīt vairāk »
3. punkts
Nav jau tā ka pie plāniem vainīga jaunība,
sīļa kungam vajadzētu kādreiz uzmest aci arī saviem plāniem……
2003. gadā bija starptautisks plenērs par Daugavas labā krasta tēmu. Cik atceros, šajā plenērā pavīdēja ideja Eksporta ielu tūlīt aiz Vanšu tilta pagriezt tuvāk apbūvei. Tādā veidā izveidotos paplašināta brīvā zona, starp ceļu un Daugavu, sākot no Vanšu tilta, kura pāraug ostas mēlē. Šo zonu varētu veidot kā publiski aktīvu, rekreatīvu zonu (pat ar nelielu apbūvi ieskaitot) ar tiešo ūdens kontaktu. Tas ir tas, ko nekad vairs nevar dabūt iepretīm Vecrīgai, jo šī strēmele ir par šauru. Šī plenēra rezultātā tika iegūtas labas idejas, atlīdzinātas ar labu naudu (jo šāds plenērs izmaksāja Oi,Oi,Oi). Tagad var saprast, ka visas šīs idejas… Lasīt vairāk »
Ivo Z4, vai tu vari nosaukt kaut vienu plenēru LV, kur tā ietvaros veiktās izpētes un vīzijas tiktu ņemtas vērā cepot augšā reālos projektus? Un tur nu kārtējo reizi ir pašvaldības neizdarība, kas pēc būtības ir vidutājs starp sabiedrību un privātinteresi. Manā saprašanā būtu jābūt tā – es aizeju uz Būvvaldi – pasaku vajadzīgs materiāls Graustu ielai 1. – būvēsim – un tad tas klerks kurš tur strādā par savu +/- štuku mēnesī – pats sakoordinē paketi no visām pašvaldības institūcijām sakarā ar Graustu ielu 1., tai skaitā arī plēneru mateirālus, ja tādi ir skāruši konkrēto adresi. Un pat ja… Lasīt vairāk »
Ak ,Andi. VēL necik sen , gadus 10-15 atpakaļ, kad biji jauns un perspektīvs krogu dizainers, tu dažiem mūsu vecmeistariem piedēvēji senilumu, kaļķīti. Tagad izrādās otrādi.
Manuprāt par tiem jaunajiem arhitektiem tev ir tikai daļēja taisnība. Man personīgi liekas ,ka LV arhitektūrā ir paradijies ļoti daudz talantīgu un daudzsološu jauno arhitektu. Kļūdas ir visiem, kas ko dara, taču tikai darot, ekspermentējot var iet uz priekšu. Jaatceras, ka pats darīji tieši tāpat un nemaz tik slikti tev nav veicies.
Paklau, lasi uzmanīgāk! Es taču nesaku, ka visi jaunie ir švaki plānojumu izstrādātāji. Texts bija par to, ka uzticot tērēt 10 mio investoram gribas zināmu garantiju produkta kvalitātei, ko diezgan bieži nav iespējams sagidīt no nepieredzējuša projektētāja. Arī es biju jauns un nemākulīgs, pirmajos ēku projektos zīmēju sviestainas lietas un ķēzijos ar naudu un m2 utt. Tagad, pēc tam kad n-to reizi projektē konkrētas funkcijas telpu, vienk. diezgan ātri var pamanīt "jauno" kļūdainos risinājumus, kas ir saprotami un nav nekas briesmīgs. Vecais teiciens – skola maksā naudu – tas ir tas ko mēģināju pateikt, tobiš investors bieži negrib tērēt SAVU… Lasīt vairāk »
Lasot komentārus var izdarīt secinājumu, ka rakstītājiem nav skaidrības dažos fundamentālos jautājumos: -pilsētas plānveidīgai attīstībai, tai skaitā jaunu apjomu veidošanai ir nepieciešams NEPĀRTRAUKTS PROFESIONĀLS darbs pie pilsētas attīstības plāna un telpiskā modeļa. Pie reāla telpiskā modeļa, kam jāizriet attīstības plāna vadlīnijām. Vienmēr ir runāts, ka attīstības plāns veidā, kā tas katreiz pēc pārstrādāšanas tiek prezentēts ir tikai pamatnostādne- ieskicējums, kas prasa tālāku detalizētu izstrādi, tai skaitā telpisko modelēšanu, satiksmes plānošanu, vides jautājumus utt. Mums tikai uz riņķi vienā stadijā. -šāda veida darbu ir jāveic atbilsoši motivētai un profesionālai komandai, kam, protams, ir jābūt pieejai visai informācijai, kas nepieciešama, lai pilnvērtīgi… Lasīt vairāk »
Tev taisnība, tā vajadzētu būt.Bet. Cik zinu attīstības departamenta prasīto budžetu taupības režīma ietvaros nogrieza uz pusi… Stabili plakans un bezcerīgi zems tas pakāpiens. Vienīgā labā ziņa varētu būt tā, ka šajos laikos, kad cunftes brāļu vairums sāks ēst mizas, Attdep kadru daļā varētu parādīties profesionālāks un svaigākas asinis.
Par svaigajām asinīm Attdep daļā – nebūtu nevainas ja tā notiktu, bet prakse rāda ka iesēdējušies darboņi, parasti, nevēlas atdot savas stabilās cietās algas un ieplānoto ritmu kaut kādas mistiskas attīstības un eksperimenta labā. Tā kā tā caurlaidība uz šīm vietām varētu būt apšaubāma (varbūt es kļūdos, bet man tā liekas).
-bet ATTDEP taču vadās pēc likumiem, vismaz pašiem jābūt gataviem atbildēt par savu rīcību atšķirībā no Jums mīļākajiem politiski orientētajiem iestādījumiem?
RPAB darbības un attīstības stratēģija
Jaunā – 21.gadsimta – sākumā, tāpat kā 20.gadsimta sākumā, Rīgas būvniecību raksturo dinamiski un arhitektoniski interesanti procesi, sabiedrība arvien aktīvāk iestājas par tiesībām uz dzīves kvalitāti, kuras nozīmīgu daļu veido pilsētvide.
RPAB darbības koncepcija
Rīgas pilsētas arhitekta biroja pamatuzdevums ir iespējami augstas Rīgas pilsētvides kvalitātes un atsevišķu būvju arhitektūras kvalitātes nodrošinājums.
http://www.rdp…itekta_PPP.pdf
Šajā tabulā pretī sadaļai "būvn. ieceru un proj. izvērtēšana RPAK sēdēs" ir teksts: "Teorētiski iespējama atsevišķu projektu vai būvniecības ieceru lobēšana."
atceros kā šodien: KPSS svinīgi apsola: tagadējā cilveku paaudze dzīvos komunismā!
Konkursi nav nekāda panaceja labāko risinājumu iegūšanai, jo konkursiem ir arī sava žūrija, pamainot žūrijas sastāvu, var iegūt atšķirīgus konkursu rezultātus. Visi neģībst par Gerkānu, bet kaut kāda pieredze vecajam zēnam jau laikam ir. Attīstītāji ar 10 mio kabatā parasti neiekrīt ar zaļajiem gurķiem, bet pamanās savējos tomēr nolobēt. Pretējā gadījumā viņi laikam ir vienkārši vientieši ar 10 mio kabatā un viņiem ir vienkārši pienākums samaksāt 1 mio zaļajiem gurķiem, – arī attīstītājiem skola maksā naudu. Šobrīd konkursu rezultāti ir skaisti nosaukumi – Ledus, Medus un vēl sazin kas. Tā turpinot Rīgas mute būs pilna ar dažnedažādām plombām – zelta,… Lasīt vairāk »
Pēc manām domām – vajadzēja rīkot konkursu!!!
Kā zināms, Citadele jau velkot UNESCO teritorijas robežas no RVC robežām ar gudru ziņu un Pareksa atbalstu tika izgriezta ārā, tāpēc prasība par konkursu nav relevanta.
Ja pirmā līnija, kā tagad spriež, tad jā, bet, ja praktiski iekškvartāla apbūve saskaņā ar esošajiem noteikumiem, tad diez vai.
Kāpēc Tev šķiet, ka konkurss ir kaut kāda panaceja? Kāpēc investors nevar uzticēt risinājumu sev patīkamiem, pārbaudītiem un profesionāliem projektētājiem? Kāpēc vajag tērēt naudu un laiku riskējot ar Rīgas tipveida žūrijas kārtējo neprognozējamo lēmumu – nesaprotamu kompromisu starp neskaidriem būvnoteikumiem un sviestaini provinciālu gaumi arhitektūrā?
Vai tad bija slikti, ka konkurss tika rīkots par AB dambi? Šī vieta man liekās tik pat nozīmīga. Vismaz kāda diskusija…Tā pati UPE!
Vieta tiešām nozīmīga. Tieši tāpēc šībrīža konkursu prakse ir diezgan riskanta. Tā ir derīga un veselīga diskusijas veicināšanai, bet [pēc pēdējo sacensību afterkaujām spriežot] negarantē labākā risinājuma tālākvirzību. Ko iesākt investoram tad, ja kārtējais vinnētājs ar konkursa "fikso ideju" tiek izmuļļāts neskaidro apbūves principu, žūrijas konservatīvisma, autoru subjektīvās parliecības un varēšanas utml. ķīselī? Tā vietā, lai par labu un taisnīgu samaksu ļautu pieredzējušiem arhitektiem izpētīt un uzprojektēt variantu, kas gandarī pašu un ir gana labs komercapbūvei redzamā vietā… Cita lieta, ja konkurss šeit būtu obligāts, vai kādam ir droša info par to? – es neesmu pārliecināts. Ja nē, tad jāmācās… Lasīt vairāk »
Tas kā LV izpildās konkursi to Tu jau precīizi norādīji, bet tad principā LASam šajos kŗīzes gados , kā reizi ir labs mājasdarbiņš veicams-izstradāt PRECĪZUS vērtēšanas kritērijus, žūrijas sastādīšanas principus utt.. un dabūt to cauri Saeimai. Tamdēļ arī bija piemērs ar Brīvībeni 131, ar ko tad tālā gala Brīvībene svarīgāka par Siluetu, nu vismaz cik es saprotu siluets tā kā Rīgas vizītene? Tāds nesaprotas subjektīvisms. Par to zemes piederību vismaz RVC kartēs ir redzams ,ka pieder pašvaldībai. Privātīpašniekus -uzņēmējus 100% bez liekas vajadzības nevajadzētu čakarēt, tur Tev piekrītu, bet viennozīmīgi VISIEM uzņēmējiem ir vieni SPĒLES NOTEIKUMI, nevis kā LV ierasts,… Lasīt vairāk »
Kaut kā "funny"! Zeme pieder pa lielam pašvaldībai (tas tā kā automātā pēc konkursa prasās). Pirmā Rīgas publiskā seja no Daugavas puses. Zemes gabals iekšā Pilsētbūvnieciskajā piemineklī (nejaukt ar UNESCO iekļauto teritoriju RVC ). Kā jau minēja publika par dīvaino robu UNESCO robežā utt..(JTD. Tas nav iekškvartāls! Smuki ierakstās sarkanās līnijas malā(skat. Rīgas attīstības plānu, ne ilustrāciju)) Kompleksi rodās jautājums, kas tās par divām jocīgajām sarkanajām līnijām Eksporta ielai (mani interesē tā tuvākā Eksporta ielai). Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likums, 14. pants tā kā manuprāt uzliek prasības šai novietnei, neskatoties uz mehānisko robežu korekciju nesenā pagātnē. Protams formāli… Lasīt vairāk »
Ja mēs maģistrāli apbūvējam vēsturiskajā Čaka ielas stilā, t.i. brauktuve un 1-2 metri platas ietves līdz ēkas sienai, tad šajā vietā nekas vairāk par iekškvartālu nesanāk. Bet nozīmīgākiem attālumiem tur vienkārši fiziski nav vietas. Tas, ja esošais piedāvājums otrajā līnijā no Daugavas.
Kāpēc visur vajag vienādi?? Gerkāns, Fosters, Birkerts, Schallers, un visi citi zvaigžņu arhitekti projektē diemžēl visur vienādi. Ja ieklausās pēdēja laika diskusijās (ne LV) tad sabiedrība tā kā taisās no šitiem vaļā, lai būtu vismaz kada nacionāla identitāte. bet mums jau droši vien arī vecie āboliņlapu torņi patīk gan te gan Hamburgā.
Nav jau gluži vienādi, lai gan tas, protams, atkarīgs no katra paša krāsu spektra plašuma, cik līdzīgas šķiet ēkas tur vai šeit, galu beigās arhitektam, tāpat kā jebkuram māksliniekam, mēdz būt sava stila iezīmes. Arī pārāk daudz "stārus" Rīgā nevar redzēt, ja nemaldos, var uz vienas rokas pirkstiem saskaitīt. Latviešu nacionālās arhitektūras identitātei noteikti nenāks par ļaunu pamācīties no kāda piemēra, kas tiktu uzbūvēts šeit, jo, kā saka, kas acīs nedurās, tas netraucē, jebšu arī ja celsies fona kvalitāte, uz kura projektēt savu ēku, gribēsies arī mazāk kauna par rezultātu. Un šķūņi jau arī tepat vien būs pie Daugavas pārdaugavas… Lasīt vairāk »
Varbūt man tā izpratne tāda provinciāla , bet nu neredzu es ne Karginu tenisa hallē, ne āboliņlapu tornī, ne Mūsdienu mākslas muzejā , ne Birkerta bibliotekā un Okupācijas muzejā, ne Operas piebūvē, ne arī šajās Daugavmalas būvēs kādu patiešām apbrīnas vērtu un "stāru" cienīgu paraugu. Manuprāt tas viss ir drusku nemērogā, apšaubāmi izskatās konkrētās vides kontekstā un, ar mūsu arhitektūras administratoru iecienītajām inovācijām, arī šīs ēkas neizceļas. Diez vai arī paši projektētāji nominēs LV radītos darbus kā izcilus savas daiļrades paaugus. Liekas, ka tā vide kurā viņi projektē, ne parak jau zvaigznem saistoša ja maksā tad uzzīme, un lai laji… Lasīt vairāk »
Lau jau "stāri" piedalās, bet kāpēc tiek izvēlēts Gerkāns vai Botta? Tā tomēr sabiedrībai ir uzspiesta izvēle. Man varbūt Gerkāna daiļrade neatstāj nekādas emocijas, tāpat arī Botta liekas ir bijis sava laika liels meistars. Rodas iespaids, ka šo izvēli nosaka šaura cilvēku kopa, iesakot pie katra strīdīgā projekta piekarināt klāt kādu no brendiem (kuri savā zemē jau sen vairs neatrodas zenītā), lai tā lieta spētu aiziet. Konkurss tomēr ir demokrātiskāks veids nekā šāda "slēgta" tipa izvēle. Var jau zākāties par Latvijas konkursu praksi, bet neviens taču neliedz pašiem iesaistīties konkursu sistēmas uzlabošanā, cīnīties pret interešu konfliktu un lobiju. Un visu… Lasīt vairāk »
Sic! – "Tā tomēr sabiedrībai ir uzspiesta izvēle. Man varbūt Gerkāna daiļrade neatstāj nekādas emocijas,.."
ģeniāls viedoklis – vai Tu piedāvā investoram uzspiest sabiedrības viedokli visskaistākā Melngalvju nama līmenī?? Vai, varbūt, viņam jātērē naudu par projektu, kas pozitīvas emocijas izraisa I.Šteimanim nevis pašam naudas ieguldītājam?? Vai arī pieļauj, ka "arhitektu sabiedrība" šeit A4D vidē varētu "demokrātiski" vienoties par vienu objektīvu "skaistuma iemiesotāju". Vai tad regulāri no komentāriem netop skaidrs, ka DAJEBKURŠ arh. darinājums vienmēr daļai publikas izraisīs alerģiju nevis pozitīvu toleranci, un konkursa metode šo problēmu neatrisina.
Pēc jūsu loģikas spriežot un ejot tālāk, tad vajadzētu palūgt dažus cilvēkus, satiktus uz ielas vai citās publiskās vietās, un lūgt viņiem, lai uzprojektē kaut ko, un tad tas droši vien nebūtu uzspiests.. Labi, tas, protams, pārspīlēti. Droši vien Gerkāns gan nav nekāds brends, bet gan kļuvis par pasaules līmeņa arhitektu savas arhitektūras dēļ. Nav jau arī tā, ka dārgās drēbēs staigājot, tu paŗvērties par biezeni vai uzpūtīgu duraku. Tās jau ir arī kvalitatīvas un patīkamas. Un, protams, visu pasaulē nosaka maza cilvēku grupiņa! A kā tad savādāk? Tur ir grupiņa, bet jūs viens pats sakiet:"nē, nē, nē" 🙂 Panākt… Lasīt vairāk »
vingrinoties arhitektūras kritikas lauciņā, par redzamo piedāvājumu īpaši atzīmēt varētusekojošas problēmas: – trīs būvapjomu diezgan neskaidrā kompozīcija – it kā līdzīgi un tomēr nē, bet arī pārāk nesaistīti, lai to uztvertu kā principu; – vidējā būvapjoma diezgan "pavieglās" rotaļas ar fasādes čūskveida elementiem – te tā, te tā, bet te atkal šitā – kā nu varēja; – virs būvapjomiem novērojamo "uzapjomu" utilitārums – bez jebkādas kompozicionālas virsvērtības vai pamanāmas apjomu koncepcijas – tajos, šķiet, labi izvietotos tehniskās telpas un iekārtas, bet izskatās, ka izvietoti ir papildus apartamenti ar terasēm. kopumā visu šo redzamo fasādes ainavu varētu raksturot arī kā bīstami… Lasīt vairāk »
varbūt vari vārdiskoties? ne publiski, protams (bubulande@gmail.com)
meklēju kritiķus, varbūt ir laba literatūra padusē.
Pievienojos kritikai par kompozīciju un ēkas tēlu, vienīgi "indiferencei" nepiekrītu, jo nesaprotu, ko šis vards nozīmē.
ar indiferenci domāju tādu situāciju arhitektūrā, kad detaļas un veseluma attiecības ir nebūtiskas, kā tas daļēji izriet arī no vienas no postmodernisma definīcijām
citiem vārdiem sakot – objekta detalizācija un izveidojuma iekšējie kopsakari nav tik būtiski, lai būtu neatņemama dotā objekta sastāvdaļa
atsevišķus elementus var diezgan brīvi mainīt vietām, aizstāt ar citiem utt, bet koptēlu tas būtiski neietekmē
Nu gan jūs vietējie grandi te par lietām runājat kā par biksēm vai kurpēm. Da man pie vienas vietas vai tas Bota, Gerkāns vai Šenbergs. Priekš manis, kā priekš prasta cilvēčiņa šīs visas ēkas apaugs ar sūnām un kļūs vienādas ar tām jau esošajām "labajām". Un man vienaldzīgs brends. Vienīgais, kas mani interesē, lai tā ēka ir kā turpinājums pilsētas organismā ne trombs asinsvadā.
Vienkārši fanoju par indiferentām lietām :):):)
…mulsina tas, ka tiek izteiktas domas TIKAI PAR APJOMIEM un to kompoziciju. Ja te projektētas dzīvojamās mājas, tad nav saprotams – kur būs pagalms un kā tas nodalīts vai saistīts ar blakus esošām sabiedriskajām ēkām.
Daži autori pieļauj pat domu, ka varētu parādīties vēl ēku rinda ielas otrā pusē! Man tas liekas nepareizi. Nav skaidrības par DAUGAVAS KRASTA LABIEKĀRTOJUMU! Kurš ir par to atbildīgs? Kāda jēga šādai diskusijai? Vai to "ņems galvā"?
Un vispār – ir tāda sajūta kā piedaloties karnevālā! Visapkārt nomaskējušies KOLĒĢI(?). Kas Jūs esiet?
kā to saprast???
"…Jānis Dripe arī izteica vēlmi nākamajās Citadeles apartamentu projekta prezentācijas reizēs redzēt Meinharda fon Gerkāna vīziju visas citadeles attīstībai…"
nu kā – tā patiņās, kā ar Andrejsalu – atnāks viens metrs un visu pateiks, "kā mums būt" – un jo dārgāk, un tālāk tā nauda aiziet, jo labāk – neba jau vietējiem kāds ko maksātu
pie velna visus konkursus
1.pasažieru osta arī ir turpat blakus – varbūt izteiksim vēlmi redzēt arī ostas attīstības vīziju? 2.ar kādu juridisku pamatojumu GMP varētu izstrādāt vīziju citu īpašnieku zemesgabalos? 3.ar kādu juridisku dokumentu jaunā vīzija tiks padarīta saistoša citiem zemesgabalu īpašniekiem? 4.vai Rīgai pašai beidzot nevajadzētu saprast savu attīstības vīziju? Galu galā kāpēc mums vajadzīgs attīstības plāns? max stāvu skaita noteikšanai? 5.kas maksās GMP par citadeles vīziju? Ja tas ir bezmaksas pasākums, tad tās būs tikai nevienam nesaistošas pārdomas – resp. kā vajadzētu būt, bet nav un nebūs, jo tas nav balstīts nekādos pētījumos, skaitļos un aprēķinos. Tad nav ko smērēt papīru un… Lasīt vairāk »
Komentāri kā no pirmkursniekiem… Dripes uzstādījums nozīmē – pie nākošās prezentācijas attīstības priekšlikumam pievienot pilsētbūvnieciskā konteksta analīzi. Šai gadījumā būtiski saprast vēl vienas apbūves rindas [Daugavas malā] iespējamās sekas. T.i. – nevis rādīt photoshopa pļavu ēkas priekšā un aprobežoties ar esošās situācijas fotomontāžām, bet gan uzmodelēt attītības plānā paredzētās nākotnes apbūves aprises vai piedāvāt autora redzējumu optimālajam apkārtnes risinājuma variantam. Tas tiek regulāri prasīts no visiem attīstītājiem, jo, kā zināms, Plāns šobrīd ir divdimensionāla krāsu pleķu savārstījuma līmenī un nosaka MAKSIMĀLO atļauto apbūves intensitāti, ēku augstumu utt. Rīgā strādāt pieraduši attīstītāji un arhitekti šo kontekstu uzmodelē paši, kā vienu no… Lasīt vairāk »
starp citu – tieši ģenērālais plāns pagaidām izskatās vissakarīgāk – es domāju apjomu izveidojumu
tur arī nolasāma zināma apjomu koncepcija
Vai tiešām Tev liekās, ka tās ir dzīvojamās mājas normālām ģimenēm? Vai Tev ar mazuļiem tur būtu ērti?
vai es kaut kur būtu tā izteicies?? domāju, ka katra mērķauditorija sev mājas izvēlās visatbilstošākās. šeit varētu būt arī bezbērnu karjeristi 🙂 vairumā
kas attiecas uz bērneļiem – krastmalas megaielas tuvums un upes stāvais betona krasts arī nu nekādi neveicina bērniem piemērotu vidi
uz parku ceļu atkal tramvajs nogriež un tā pat ūdenī var iekrist
Tās mājas ir pieteiktas kā DZĪVOJAMĀS mājas un tā tās arī būtu jāvērtē! Kā gan citādi? Man neizskatās, ka te ir par to domāts! Tā ir tikai tāda rotaļa ar kautkur redzētiem apjomiem – bez dziļākas jēgas.
Man šķiet, ka mūsdienu Rīga vispār nav piemērota bērniem…kas attiecas uz centru – varbūt kaut kur pārdaugavā vai nomalē vēl var dzīvot, bet tā….
…nu, jā – es arī tur nekādu jēgu nesaskatu…..vismaz no pagaidām iedotā materiāla…. Nepietiek, jau, ka Daugavas otrā krastā līdzīgs sviests reti pretīgi zaļā tonī uzstutēts! Man liekas, ka zem Meinarda fon Gerkāna kunga vārda te kāds haltūrē…..
majas ir tiiri foshas ar visu apkaartnes plaanojumu, jaatziist ka man patika shis projekc, pac taisiiju maketu, iesaku apskatiities pilnaaku bildi, par dazhaam vizualizaacijaam..
– tieši tāpēc, lai izvairītos no subjektīviem „patīt vai nepatīk”, tāpēc arī ir jārīko konkurss, jo sevišķi šādās publiski svarīgās vietās. Pie tam, šajā vietā to pieprasa arī likums. Konkursa uzvarētāja darba izvēli nenosaka „uz ielas satikti aptaujāti cilvēki, vai arī mans spontānais komentārs A4D lapā, bet gan žūrija. Lai nebūtu jāķengājas par žūrijas praksi Latvijā, pilnīgi pieļauju iespēju, ka LAS to vien gaida, lai labākie praktizējošie arhitekti iesaistītos konkursu žūrijās. – Kāda „rutka” pēc, tagadējā situācijā mums vajag importēt arhitektus, ja apkārt dzirdamas valodas par to, ka pat pazīstami lieli biroji ir spiesti krietni samazināties, jo nepietiekot darba. Pēdējā… Lasīt vairāk »
OI, AU, UH – kārtējo reizi sunīši rej, bet, ko karavāna dara, Jūs jau paši zināt. Lai arī kāda būtu Latvijā rīkoto arh.konkursu prakse, tomēr realizējot tos vismaz rodas lielāka procesa ietekmēt-spējas ilūzija. Šai konkrētajai novietnei, cik saprotu jau laikus tika sagatavotas iestrādnes, lai ar šādiem sīkumiem nebūtu jānodarbojas, un pārējās neatbilstības normām pasūtītājs izsitīs cauri :), pārmaiņas pēc vismaz iepriecina skaidra valoda – respektīvi – "Piedrāžu jūsu normatīvus un pārējās blēņas". Te protams automātiski paceļas jautājums, kas būtu tas kritiskais punkts, kas noteiktu privātam pasūtītājam rīkot konkursu, atskaitot to, ka objekts atrodas RVC pēc UNESCO – vai tas būtu… Lasīt vairāk »
Man īpaši negribētos apspriest Gerkāna un viņa apakšuzņemuma realizētos apjomus Citadelē, kurš, saprotams, realizē pasūtijumu, un kādēļ, lai viņš to nedarītu?. Mani daudz vairāk uztrauc lokālo institūciju, pilnīgā nevēlēšanās stimulēt pašmāju arhitektus, ne tikai ekonomikas, bet arī vietējo darboņu prasmju uzlabošanā, kas šā kā tā lielākoties veidojas prakses veidā. Kārtējo reizi atgādināšu, ka tepat kaimiņu galvaspilsētā Kopenhāgenā pilsēta spēcīgi lobē vietējos arhitektu birojus, un lai ārzemnieks varētu ieķeksēt savu krustdūrienu pilsētas audumā, viņam visdrīzāk ir pārliecinoši jāuzvar atklātā konkursā. Kāpēc šīs leitas netiek atstrādātas Rīgā es izprotu tikai ar tipisko pēc-sociālisma sindromu, kur apspiestais individuālsms ir tik ļoti centrēts uz… Lasīt vairāk »
Izcili trāpīgi pateikts par tiem trombiem 🙂 Mjā ….. – nu tādi mēs esam… 🙁
te laikam vietā būtu god. J.Dripes komentārs vai vismaz kaut-kādi paskaidrojumi par koncepciju
par koncepciju kur, kad un kāpēc projekti ir atdodami bez konkursa un ārzemniekiem,un
vai kaut-kas tiek darīts, lai elementāri dotu iepēju strādāt arī vietējiem arhitektiem
"apspiestais individuālsms ir tik ļoti centrēts uz sevi" Tas ir centrēts uz tādu vai citādu pateicību, kuru var gūt no "privātā investora". Un mēs visi to labi zinām. Kamēr mēs paši sev un citiem skaidri un gaiši nepateiksim: "es tādās štellēs nepiedalos!", tikmēr nekas nemainīsies. Pēc tam "gidrai" varēs nocirst galvu. Un sākt spēli no jauna, bet pēc noteikumiem, nevis "po poņaķijam". Interesanti, ka var pat aizrunāties, ka "mūsu konkursu prakse" neesot diezcik laba, tāpēc "beidzot jāievēro arī privāto investoru intereses". Konkursu praksi veido konkrētas personas, un tā tāda ir šo konkrēto personu rīcības rezultātā. Katra līdzdalību var noteikt un… Lasīt vairāk »
Domāju, ka kopš Vācijas pilsētas atkal būs labākās investīciju piesaistei, visi foni pazudīs līdzi lielajām investīcijām. Bet nevar jau nosodīt pašmāju investorus, ja ir zināms, ka kada ārzemju arhhitekta piesaistīšana mūsu arhitektūras funkcionāros radīs nepieciešamās bijības trīsas- kāpēc mocīties ar pašmāju censoņām, atnāks garāmbraucējs, funkcionāriem pazīšanās ķeksītss, varbūt kāds ārzemju brauciens, bet investoram 2x īsāks projektēšanas laiks. Tikai tie izcilie dižgaru piemēri nekur nav redzami…
"varbūt kāds ārzemju brauciens" – lūk, lūk. Ne jau vienkārši tāpat, bet brauciens. Un ne jau no savas kabatas, kā likums.
Un nekas te nebeigsies, nekāds "fons" nepazudīs. Pateicību resursu kļūst mazāk, vēlēšanās tos piesaistīt – lielāka, cīņa starp pateicību pelnītajiem – asāka. Varam gaidīt vēl lielākus pārsteigumus, un, iespējams, izvairīšanās no "sačakarētās konkursu prakses", nevis tās uzlabošana, būs dāvana privātajiem investoriem. Publikai vēl pastāstīs, ka investora vēlmēm grūtajos krīzes laikos jāizpatīk, jo viņš taču var aiziet, ja republika nebūs gana banāniska.
Vismaz A4D konkursu tēma acīm redzami ir visdiskutētākā. Šajā sakarā nedaudz eļlas ugunī: 1. Nav apšaubāms teorētiskais sacensības vērtīgums, nemaz nerunājot par obligāti prasīto – būvniecību vēsturiskajā centrā un valsts zemes/līdzekļu klātbūtne. 2. I.Š. koments 25/02/2009 09:27 – visi gribētāji trennēties un profesionāli attīstīties to var darīt līdz samaņas zudumam vairākos tūkstošos šobrīd pasaulē izsludinātajos konkursos. Uzvariet un būvējiet v.s. čīkstiet par Rīgas blaknēm. Neviens nav pret, visi turam īkšķus par kolēģu panākumiem. dubultTprofilam 25/02/2009 16:34 – nodokļus NEvajag tērēt tam, lai "institūcijas" stimulētu impotentu lokālo [arhitektu] biznesu, pietiek ar subsīdijām plānprātīgai zemkopībai [ikgadējie 20 milj LS sausuma kompensācija v.s.… Lasīt vairāk »
Andi, 1. es nerunāju par kaut kādām shematiskām supsīdijām, un to no mana teksta ļoti viegli var izlobīt ārā. 2. atsaucoties uz Ausmas sacelto konkurs/nekonkurs diskusiju, es uzdevu konkrētu jautājumu – Kas un kādi varētu būt konkrēti kritēriji, kas varētu noteikt pēc likuma, ka konkurs ir obligāts un saistošs arī privātajam pasūtītājam (nerunājot par RVC), lai pēcāk nerastos neauglīgas diskusijas kāpēc šitam bija vai šitam nebija konkurs? Apzinoties, ka Rīga nav tikai RVC, un ka visi arh. konkursu darbi nav tikai bildites, un ņemot vērā, ka ir arī biroji, kuri ļoti labi menedžē sadalījumu praksē starp konceptuālistiem un tehniskajiem, labi… Lasīt vairāk »
1. Šeit taču ir pašvaldības zeme, skati RVC plānos par īpašumiem, manuprāt tā kā skaidrs. 2. Tu jau runā kā īsts līdzšīnējās "ASV tipa tirgus ekonomikas" (varētu drīzāk teikt iluzorā tirgus) apoligēts. Manuprāt jebkurš dīls sevišķi nekustamajā bizītī ir dīls starp sabiedrību-valsti un attīstītāju (daļa sabiedrības ir aŗī šī produkta tiešie pircēji, pārējie ir šī produkta lietotāji). Tādejādi ja dīls ir tikai izdevīgs vienai pusei – attīstītājam , tas nav dīls , tas ir uzmetiens. Ar savu viedokli Tu akceptē valsts-sabiedrības mešanu, kas neliecina par neko cool, labākajā gadījumā tāda radikāla labējā marginalizācija -galējs viedoklis, bet Tev nepiestāv. Valsts interese… Lasīt vairāk »
Skaidrs, ka padsmit gadi kārpīšanās pa LV arh lauciņu atstājušas zināmas opisma pazīmes manā viedoklī, tas gan ir pretrunā ar hiperliberālismu, ko Tu arī man piešuj. Tomēr – divos vārdos gribu pateikt sekojošo – nevajag mūžīgi vaidēt par katru šeit nopublicētu attīstības priekšlikumu un vienmēr saskatīt kādu netaisnību procedūrā. Man šķiet, ka universālas un objektīvas taisnības nav un tas ir labi. Konkurss ir laba lieta, tomēr reizēm rezultāts iespējams vēl labāks nolīgstot pārbaudītas blices, kas konkursa izmaksas tērē padziļinātai izpētei un variantu izstrādei. Nemaz nepieminot tos gadījumus [vismaz 2 konkrētus], kad attīstītājs ir atnācis pie manis un izmisis jautājis ko… Lasīt vairāk »
manuprāt, Tevis minētās problēmas lielāko daļu varētu novērst ar elementāru konkursu procedūru – kvalifikācijas prasības, iepriekšēja atlase, vairākas kārtas, utt bla bla bla, galu galā – slēgts uzaicināts konkurss – tā jau nav problēma!
BET runa ir par to, ka variantiem defaultā IR JĀBŪT SALĪDZINĀMIEM, ciktāl tas attiecas uz municipālo zemi un(vai) Rīgas centra zonu
lai no tā atteiktos neder nekādi aizbildinājumi
otrkārt – gribētos redzēt tomēr maliet vairāk lokālpatriotisma 😉
3. punkts
Nav jau tā ka pie plāniem vainīga jaunība,
sīļa kungam vajadzētu kādreiz uzmest aci arī saviem plāniem……
2003. gadā bija starptautisks plenērs par Daugavas labā krasta tēmu. Cik atceros, šajā plenērā pavīdēja ideja Eksporta ielu tūlīt aiz Vanšu tilta pagriezt tuvāk apbūvei. Tādā veidā izveidotos paplašināta brīvā zona, starp ceļu un Daugavu, sākot no Vanšu tilta, kura pāraug ostas mēlē. Šo zonu varētu veidot kā publiski aktīvu, rekreatīvu zonu (pat ar nelielu apbūvi ieskaitot) ar tiešo ūdens kontaktu. Tas ir tas, ko nekad vairs nevar dabūt iepretīm Vecrīgai, jo šī strēmele ir par šauru. Šī plenēra rezultātā tika iegūtas labas idejas, atlīdzinātas ar labu naudu (jo šāds plenērs izmaksāja Oi,Oi,Oi). Tagad var saprast, ka visas šīs idejas… Lasīt vairāk »
Ivo Z4, vai tu vari nosaukt kaut vienu plenēru LV, kur tā ietvaros veiktās izpētes un vīzijas tiktu ņemtas vērā cepot augšā reālos projektus? Un tur nu kārtējo reizi ir pašvaldības neizdarība, kas pēc būtības ir vidutājs starp sabiedrību un privātinteresi. Manā saprašanā būtu jābūt tā – es aizeju uz Būvvaldi – pasaku vajadzīgs materiāls Graustu ielai 1. – būvēsim – un tad tas klerks kurš tur strādā par savu +/- štuku mēnesī – pats sakoordinē paketi no visām pašvaldības institūcijām sakarā ar Graustu ielu 1., tai skaitā arī plēneru mateirālus, ja tādi ir skāruši konkrēto adresi. Un pat ja… Lasīt vairāk »
Ak ,Andi. VēL necik sen , gadus 10-15 atpakaļ, kad biji jauns un perspektīvs krogu dizainers, tu dažiem mūsu vecmeistariem piedēvēji senilumu, kaļķīti. Tagad izrādās otrādi.
Manuprāt par tiem jaunajiem arhitektiem tev ir tikai daļēja taisnība. Man personīgi liekas ,ka LV arhitektūrā ir paradijies ļoti daudz talantīgu un daudzsološu jauno arhitektu. Kļūdas ir visiem, kas ko dara, taču tikai darot, ekspermentējot var iet uz priekšu. Jaatceras, ka pats darīji tieši tāpat un nemaz tik slikti tev nav veicies.
Paklau, lasi uzmanīgāk! Es taču nesaku, ka visi jaunie ir švaki plānojumu izstrādātāji. Texts bija par to, ka uzticot tērēt 10 mio investoram gribas zināmu garantiju produkta kvalitātei, ko diezgan bieži nav iespējams sagidīt no nepieredzējuša projektētāja. Arī es biju jauns un nemākulīgs, pirmajos ēku projektos zīmēju sviestainas lietas un ķēzijos ar naudu un m2 utt. Tagad, pēc tam kad n-to reizi projektē konkrētas funkcijas telpu, vienk. diezgan ātri var pamanīt "jauno" kļūdainos risinājumus, kas ir saprotami un nav nekas briesmīgs. Vecais teiciens – skola maksā naudu – tas ir tas ko mēģināju pateikt, tobiš investors bieži negrib tērēt SAVU… Lasīt vairāk »
Lasot komentārus var izdarīt secinājumu, ka rakstītājiem nav skaidrības dažos fundamentālos jautājumos: -pilsētas plānveidīgai attīstībai, tai skaitā jaunu apjomu veidošanai ir nepieciešams NEPĀRTRAUKTS PROFESIONĀLS darbs pie pilsētas attīstības plāna un telpiskā modeļa. Pie reāla telpiskā modeļa, kam jāizriet attīstības plāna vadlīnijām. Vienmēr ir runāts, ka attīstības plāns veidā, kā tas katreiz pēc pārstrādāšanas tiek prezentēts ir tikai pamatnostādne- ieskicējums, kas prasa tālāku detalizētu izstrādi, tai skaitā telpisko modelēšanu, satiksmes plānošanu, vides jautājumus utt. Mums tikai uz riņķi vienā stadijā. -šāda veida darbu ir jāveic atbilsoši motivētai un profesionālai komandai, kam, protams, ir jābūt pieejai visai informācijai, kas nepieciešama, lai pilnvērtīgi… Lasīt vairāk »
Tev taisnība, tā vajadzētu būt.Bet. Cik zinu attīstības departamenta prasīto budžetu taupības režīma ietvaros nogrieza uz pusi… Stabili plakans un bezcerīgi zems tas pakāpiens. Vienīgā labā ziņa varētu būt tā, ka šajos laikos, kad cunftes brāļu vairums sāks ēst mizas, Attdep kadru daļā varētu parādīties profesionālāks un svaigākas asinis.
Par svaigajām asinīm Attdep daļā – nebūtu nevainas ja tā notiktu, bet prakse rāda ka iesēdējušies darboņi, parasti, nevēlas atdot savas stabilās cietās algas un ieplānoto ritmu kaut kādas mistiskas attīstības un eksperimenta labā. Tā kā tā caurlaidība uz šīm vietām varētu būt apšaubāma (varbūt es kļūdos, bet man tā liekas).
-bet ATTDEP taču vadās pēc likumiem, vismaz pašiem jābūt gataviem atbildēt par savu rīcību atšķirībā no Jums mīļākajiem politiski orientētajiem iestādījumiem?
RPAB darbības un attīstības stratēģija
Jaunā – 21.gadsimta – sākumā, tāpat kā 20.gadsimta sākumā, Rīgas būvniecību raksturo dinamiski un arhitektoniski interesanti procesi, sabiedrība arvien aktīvāk iestājas par tiesībām uz dzīves kvalitāti, kuras nozīmīgu daļu veido pilsētvide.
RPAB darbības koncepcija
Rīgas pilsētas arhitekta biroja pamatuzdevums ir iespējami augstas Rīgas pilsētvides kvalitātes un atsevišķu būvju arhitektūras kvalitātes nodrošinājums.
http://www.rdp…itekta_PPP.pdf
Šajā tabulā pretī sadaļai "būvn. ieceru un proj. izvērtēšana RPAK sēdēs" ir teksts: "Teorētiski iespējama atsevišķu projektu vai būvniecības ieceru lobēšana."
atceros kā šodien: KPSS svinīgi apsola: tagadējā cilveku paaudze dzīvos komunismā!
Konkursi nav nekāda panaceja labāko risinājumu iegūšanai, jo konkursiem ir arī sava žūrija, pamainot žūrijas sastāvu, var iegūt atšķirīgus konkursu rezultātus. Visi neģībst par Gerkānu, bet kaut kāda pieredze vecajam zēnam jau laikam ir. Attīstītāji ar 10 mio kabatā parasti neiekrīt ar zaļajiem gurķiem, bet pamanās savējos tomēr nolobēt. Pretējā gadījumā viņi laikam ir vienkārši vientieši ar 10 mio kabatā un viņiem ir vienkārši pienākums samaksāt 1 mio zaļajiem gurķiem, – arī attīstītājiem skola maksā naudu. Šobrīd konkursu rezultāti ir skaisti nosaukumi – Ledus, Medus un vēl sazin kas. Tā turpinot Rīgas mute būs pilna ar dažnedažādām plombām – zelta,… Lasīt vairāk »