Rīgas pilsētas Arhitekta kolēģijas 6.sēdē

Pilsētas Arhitekta kolēģijas sēdē 28.septembrī tika izskatīti divi arhitektu biroja Nams projekti — augstceltne Hanzas ielā blakus Skonto hallei, kā arī veikalu un biroju komplekss Panorama Plaza.

Augstceltne blakus Skonto hallei

Vispirms tika vērtēts projekts dzīvojamai ēkai blakus Skonto hallei Hanzas ielā, kas jau iepriekšējā sēdē izraisīja vislielākās diskusijas. Attīstības plānā pieļautais ēkas augstums ir 16 stāvi. Veicot sīkas izmaiņas, Nams piedāvāja augstceltni, ko veido divi torņi ― attiecīgi 16 un 14 stāvu augsti, ar nelielu spraugu vidū.

No Rīgas centra tradicionālas pilsētvides attīstības viedokļa nemaz nav saprotams, kāpēc šai vietā vispār nepieciešama un atļaujama augstceltne. No malas raugoties pavisam neizprotama var likties stīvēšanās ap Zemkopības ministrijas iespējamo nojaukšanu, tai pašā laikā pieļaujot citu augstceltni vietā, kas faktiski ir Rīgas vēsturiskais centrs. Jo Hanzas iela ir sava veida centra robeža, aiz kuras kādreiz sākās pilsētas ganības, bet tagad — plānotā Skanstes ielas apbūve.

Jāatzīst gan, ka palielais kvartāls, kurā atrodas Skonto halle un stadions, juridiski neatrodas Rīgas vēsturiskajā centrā, jo robeža, kas tālāk iet pa Hanzas ielu, šai vietā pagriežas pa E.Melngaiļa ielu, veidojot nelielu robu. Tieši tāpat kā ap Citadeli, kur atrodas ZM augstceltne.

Minētie robi ir kā tādas brīvzonas, kā sava veida «lielsaimniecības», kurās dominē viena īpašnieka intereses, tik spēcīga īpašnieka, ka var savām vajadzībām piemērot valsts un pilsētas noteiktos likumus. Citadelē tas ir Parex, bet minētajā kvartālā starp Hanzas un E.Melngaiļa ielu ― Skonto, kas ar tādiem vai citādiem līdzekļiem panācis to, ka attīstības plānā atļauts kvartāla stūrī veidot 16 stāvu augstu ēku.

Smieklīgas izklausās plāna veidotāju un tā izpildes kontrolētāju atrunas, ka viņi jau nav domājuši tos 16 stāvus visā ēkas platumā, bet tik kā kādu slaidu vertikālu «akcentu». Kā atzina Sigurds Grava: «ja attīstības plānā ir pieļauta kļūda, tad šī [pilsētas arhitekta kolēģija] nav tā vieta, kur to mainīt». Lai vai cik labas domas vadītu tos kolēģijas locekļus, kas vēlas ietekmēt atsevišķus likumus, tām nav nekāda juridiska seguma.

Tāpēc arī nereti kolēģijas spriedelēšanas šķiet visai bezjēdzīgas, cenšoties ietekmēt tās vai citas ēkas dizainu un detaļas, kas pret kopējo problēmu ir vien nieki. Šai gadījumā — cenšoties pierunāt ēkas autoru Sergeju Ņikiforovu samazināt ēku par kādu stāvu vai palielināt spraugu starp abiem torņiem.

Panorama Plaza veikalu un biroju ēka

Tāpat nav īsti saprotams, kāpēc gan pilsētas Arhitekta kolēģijas apspriešanai nodots cits Nama projekts ― veikalu un biroju komplekss Panorama Plaza — garena četrstāvīga ēka topošo četru augstceltņu pakājē. Liekas mulsinoši, ka kolēģijai būtu jātērē laiks, apspriežot fasādes. Ierastais pamatojums šai vietai — ceļš no lidostas, «pilsētas vārti» te liekas pārspīlēts, ņemot vērā, ka lidostas braucējiem daudz vairāk acīs kritīs tieši četras augstceltnes, nevis veikals ar birojiem.

Ēkas pagrabstāvā plānotas autostāvvietas, pirmajā stāvā paredzēts veikals, savukārt otrajā un trešajā ― biroji, bet virs tiem ― fitnesa centrs. Galvenā atšķirība no iepriekš iesniegtā projekta ― tās bija trīs atsevišķas ēkas, kur veikali, biroji un vingrotava katrs veidoja atsevišķu apjomu. Kā apgalvoja ēkas autors S.Ņikiforovs, tagad projekts «ieguvis jauku simetriju».

Šobrīd, kārtojot funkcijas pa horizontāli, projektētais apjoms nav daudz mainījies, taču lielākais trūkums, ka veikala dēļ ir pārrautas iepriekš plānotās ejas starp apjomiem (ejas gan it kā esot ― cauri pagraba autostāvvietām), ēkai kļūstot par milzu šķērsli. Visdrīzāk tas ir galvenais, par ko šajā gadījumā vajadzēja diskutēt, ne par to ir vai nav ēkas fasādē izveidoti formāli ierāvumi, tā demonstrējot, ka būve it kā nemaz nav tik milzīga, jo vizuāli vēl arvien sadalīta trīs daļās. Visvairāk iebildumu par būtisko izteica Andris Kronbergs, runājot par iespējamajiem gājēju plūsmu virzieniem, labiekārtojumu zemes līmenī, ēkas priekšlaukumu pret ielu, kas visdrīzāk būs vien asfaltētas vai bruģētas stāvvietas.

Savukārt S.Ņikiforovs uz Anda Sīļa jautājumu par ēkas formālo arhitektūras koncepciju, kā arī to, no kuras vietas tad iespējams nolasīt plānoto simetriju, atbildēja, ka «par gaumi nestrīdas. Tāda viņa ir.» Mēģinot sev raksturīgā manierē samierināt kolēģus, pilsētas Arhitekts Jānis Dripe vien bilda, ka tas esot «kompromiss starp dažādu valstu gaumēm.»

Bez tam kolēģija sāka izskatīt dzīvojamo māju projektu Ādmiņu ielā, kādreizējās kažoku rūpnīcas Elektra teritorijā. Taču tā kā projekta autora nebija klāt, izskatīšanu atlika uz nākošo kolēģijas sēdi.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
guest
69 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
....

Man ir apnikushi cieniijamaa arhitekta S. Nikiforova centieni "iedziivinaat" pagaajushaa gadsimta sliktaako eeku paraugus shodienas Riigaaa.

Kaadeel vinam ir tik daudz projektu peedeejaa laikaa?

rossi

mūsu valsts labākie arhitekti, brīvprātīgi apvienoti radošā organizācijā, labprātīgi ievēlēja dārgo S.Ņikiforovu par savu ceļvedi, kuram ir pat amata pienākums strādāt daudz un radoši, gluži tāpat kā viņa priekštecim J.Pogam. Vai kāds vēl atceras kā radušās JUNESKO- VC robežas un kas ir to autors- ļoti žel hanzas ielas apkārtnes iedzimtos.

111

Nu nevajadzētu aizmirst ka šie projekti tika skaņoti 5-6 gadus atpakaļ. Diemžēl ar a4d atdzimšanu nekas nav mainījies- joprojām viss slikti. Diemžēl arī tajos konkursos kur piedalās tikai paši aplicēji, radošās domas reti lido. Arī tur droši vien pie vainas kāds cits.

Negribu teikt ka torņi labi, bet saskaņotus skiču projektus mainīt arī diez vai iespejams. Paies laiks , nojauks šitos uzcels nakošos.

Vents

Pag, bet kāda tad ir kolēģijas funkcija?

Pēc šī spriežot, kolēģijas viedoklis ir tik pat autoritatīvs, cik manu draugu lokā krogā pārrunātais.

ccc

laikam jau kolēģija nevar likt pilniigi mainiit SASKAŅOTU skiču projektu, tad jāatlīdzina investora ieguldījumi, tāpēc nav skaidrs, kas ierosināja to izskatīt kolēģijā, ja zināms ka projekts nav izcils, bet juridiski nekonepadarisi

MasterP

Mmhm. Tā jau tās ēkas japrojektē – pieciem, sešiem gadiem! A pēc tam jājauc nost, jo sen projektētas!…..lieliski teikts.

jk

Un it nekas nav dzive taukaks par………… kam mes godu dodam.

nietzsche

Nu ja, tāds laiks! Ātri dzīvojam, ātri patērējam, ātri izmetam! Un es ta domāju, ka mājas būvē ilgam laikam… 🙁

&

Naivulis!!!!

Ja lieta ir tikai kaarteejaa prece, ar ko kaads veelas nopelniit un tai nav nekaadas papildus veertiibas – piemeeram, esteetiskums, humaanums vai eeka neko neizsaka nedz par laikmetu, nedz civeekiem, nedod neko apkaartnei, varbuut neiviesh jaunas esteetiskaas un citas veertiibas(jo par taam pasuutiitaajs varbuut nelauj domaat), tad taa savu funkciju aatri zaudee….,bet cerams, ka ne jau shajaa gadiijumaa….

Nevis aatri dziivojam, bet virspuseeji dziivojam, virspuseeji pateereejam (taads ir laikmeta stils) …un nevajag pat izmest, jo shaada dziive izmet muus….

NMV

… takš šeit pat pirms pirātu uzbrukuma skaļi tika diskutēts par to ka detalizēts, pārdomāts, izskaitļots, pamatots att. plāns nekam neder, vajam "pa lielām ripām" un tad ekon. tendences LIKS manīt kurā virzienā pudele griežama. nu ko tagadiņ pudele norāda uz …, rīt uz …, parīt uz … .

&&

Arhitektūra IR prece un tādas lietas kā estētiskums, humānisms un laikmeta ainiņas NAV papildus vērtība, bet vienkārši projektēšanas brīža tirgus situācija, un nekādas "paliekošās veertiibas " dzīvojamo un lielveikalu kvartālu apbūvē mūsu arhitektūrā arī nav palikušas. Arī pasaulē dala lietas un masveida dzīvojamā apbūve nu nav nekaada superarhitektūra- tik lēti un racionāli kā Vācijā diez vai ir pat pie mums, bet mēs katrā vietā gribam iespraust ģeniālu būvi- diez kā 24 ģēniju darbi rindā izskatitos?

&&

bet tomēr 24 ģēniju ģeniāli darbi vienas ielas garumā – tas gan būtu

&&

tad jau labāk jāmācās arhvēsture, jo viss Raiņa bulvāra gals izcilajam Baumanim iznācis kopy &paste, -katra otrā māja pirmās spoguļattēls, tā kā nav ko idealizēt- tāds širpotrebs vien jau tā arh ir.

...

Tas ir tas pats, kas nogalinaat cilveeku un paskatiities uz vina beigto miesu un teikt – tas ir tas pats – acis, ausis, kaajas!!!

googoo

kaukas nau labi ar A4D – man rāda, ka raxtam 25 komenti, tostarp 5 jauni. realitāte – 20 komenti un ne viena jauna 😀 plz fix me 🙂

kaads

laikam kko izdzēsa, jo iepriekš bij vēl citi… saspamoja atkal laikam

I. Šteimanis

Mazliet grūti ir saprast pēkšņo 16 stāvu augstumu vietējā centra apbūves kontekstā, kurā dominē no 2-5 stāvu apbūve. Max. ar deviņiem stāviem vēl varētu sarast, pieņemot kā pakāpenisku pilsētas pielāgošanos topošajai Skanstes ielas daudzstāvu apbūvei.

WAT

Par tiem turku(mottes&krištopāna) torņiem vēl dies ar viņiem, katrā pilsētā ir fona arh.~80-90%, lai arī torņi milzonīgākie, tomēr tādi rāmi pelēcīši, kas cenšas noslēpties uz rudenīgo debesu fona, vien ir "sirmīši". Toties par Rāvja k-nga vēzienu 16 stāvu augstumā ,RVC sadaļā, neskatoties uz viltīgi no kvartāla izgriezto trīsstūri (it kā tā būtu kardināli atšķirīga kvartāla daļa), kas vēzēties vismaz šim kungam ļauj oficiāli, gan gribētos mazliet izvērsties. Te kanti galīgi netur 16 stāvi, jo pārējā kvartālā ir oficiāli 6 stāvi, bet ņemot vērā 24 metrus lieliski saprotam mēģinās iebakāt visus 7 un vēl uz beigām (objekta nodošanu) uzstutēs uz 24… Lasīt vairāk »

...

beidzot kaut kas par teemu, piekriitu pilnībā, un tā kā šī tomēr ir RVC ļoti tuvu stāvoša apbūve, tad varbūt iespējams variēt šajā daļā nedefinētos rādītājus – blīvumu, intensitati… un plānojot 9 stāvīgu apbūvi kvartāls noteikti tikai iegūtu. Arī ēkas fasādes gribētos ne tik aktīvas, bet vai nebūs tā ka šis par aktīvu, bet ja neizcelsies vidē -par pelēku.

I.Šteimanis

Bet varbūt sākt no otra gala, koriģēt šajā vietā attīstības plānu, jo šādi nejauši gruntsgabali ar pārmerīgu intensitāti un stāvu skaitu nav nekāds retums un ne visos šajos gruntsgabalos šos parametrus nav iespējams izpildīt. Savādāk sanāk absurds, attīsītbas plāns jau saknē sola investoram to ko patiesībā šeit nevar izpildīt, nepārkapjot vietējo kontekstu utt. Tad kad investoram jau attīstības plānā ir iedots šāds daudzsološs handikaps attiecībā uz gruntsgabala apbūves rādītājiem, tad vēlāk arhitektam atdabūt gruntsgabala apbūves rādītājus atpakaļ pie reālajiem ir diezgan grūti. Protams tas ir atkarīgs arī no investora situācijas izpratnes, jo ir arī tādi, kuri tikai izvelk savu kalkulatioru… Lasīt vairāk »

........

Jaa – tieshi taa arii ir – iisteniibaa meedz buut pat launaak – esmu redzeejusi,ka pasuutiitaaji ziimee priekshaa arhitektam visaadas mulkiibas, labi, ka IR arhitekti, kas uzskata, ka vini var atlauties ziimeet pashi, bet tomeer pasuutiitaajs var atrast sev "profitablaaku"un "infantilablaaku" arhitektu.

....

Dazreiz tas pasuutiitaaju spiediens pienem neiedomaajamus apmeerus – ir gadiijies redzeet, kaa pasuutiitaajs arhitektam izvelk kaut kaadas tur aizveesturiskas skices – un veelas, lai arhitekts realizee bez maz vai Riigas centraa shitos murgus!!!! Labi, ka IR arhitekti, kuri uzskata, ka vini var pashi projekteet atbilstoshi laikmetam un videi, …

Protams, pasuutiitaajs aiziet … Arhitektam jaabuut loti "sliipeetam", lai pasuutiitaajam rastos sajuuta, ka tiek projekteets atbilstoshi vina intereseem, tai pat laikaa neaizmirstot par arhitektuuru un vidi, cilveekiem, kuru deel gala beigaas tiek straadaats.

cilveeks

ok, sabiedriibai naaksies distanceeti noraudziities uz shiem mauciigajiem projektiem, bet kas notiks ar tiem nabaga cilveecinjiem, kuriem tie buus jaalieto, tajos jaajuutas kaa maajaas, jaaveido sava vieniigaa dziive un varbuut arii jaamiileejas? Es tieshaam neesmu droshs ka Panorama Plaza tornji ir vide, kuraa cilveeks un vinja beerns varees veseliigi attiistiities, veidot sevi par pozitiivi noskanjotu un gaishu personiibu. Kaut kaa liekas, ka shiem arhitektinjiem buutu jaauznjemas mazliet atbildiibas par sho daudzo riidzinieku dziiveem, kura veidotajaa dziives telpaa vinji vadiis savas dienas.

&&

Arhitektūra IR prece un tādas lietas kā estētiskums, humānisms un laikmeta ainiņas NAV papildus vērtība, bet vienkārši projektēšanas brīža tirgus situācija, un nekādas "paliekošās veertiibas " dzīvojamo un lielveikalu kvartālu apbūvē mūsu arhitektūrā arī nav palikušas. Arī pasaulē dala lietas un masveida dzīvojamā apbūve nu nav nekaada superarhitektūra- tik lēti un racionāli kā Vācijā diez vai ir pat pie mums, bet mēs katrā vietā gribam iespraust ģeniālu būvi- diez kā 24 ģēniju darbi rindā izskatitos?

&&

bet tomēr 24 ģēniju ģeniāli darbi vienas ielas garumā – tas gan būtu

&&

tad jau labāk jāmācās arhvēsture, jo viss Raiņa bulvāra gals izcilajam Baumanim iznācis kopy &paste, -katra otrā māja pirmās spoguļattēls, tā kā nav ko idealizēt- tāds širpotrebs vien jau tā arh ir.

....

Dazreiz tas pasuutiitaaju spiediens pienem neiedomaajamus apmeerus – ir gadiijies redzeet, kaa pasuutiitaajs arhitektam izvelk kaut kaadas tur aizveesturiskas skices – un veelas, lai arhitekts realizee bez maz vai Riigas centraa shitos murgus!!!! Labi, ka IR arhitekti, kuri uzskata, ka vini var pashi projekteet atbilstoshi laikmetam un videi, …

Protams, pasuutiitaajs aiziet … Arhitektam jaabuut loti "sliipeetam", lai pasuutiitaajam rastos sajuuta, ka tiek projekteets atbilstoshi vina intereseem, tai pat laikaa neaizmirstot par arhitektuuru un vidi, cilveekiem, kuru deel gala beigaas tiek straadaats.

cilveeks

ok, sabiedriibai naaksies distanceeti noraudziities uz shiem mauciigajiem projektiem, bet kas notiks ar tiem nabaga cilveecinjiem, kuriem tie buus jaalieto, tajos jaajuutas kaa maajaas, jaaveido sava vieniigaa dziive un varbuut arii jaamiileejas? Es tieshaam neesmu droshs ka Panorama Plaza tornji ir vide, kuraa cilveeks un vinja beerns varees veseliigi attiistiities, veidot sevi par pozitiivi noskanjotu un gaishu personiibu. Kaut kaa liekas, ka shiem arhitektinjiem buutu jaauznjemas mazliet atbildiibas par sho daudzo riidzinieku dziiveem, kura veidotajaa dziives telpaa vinji vadiis savas dienas.

....

Man ir apnikushi cieniijamaa arhitekta S. Nikiforova centieni "iedziivinaat" pagaajushaa gadsimta sliktaako eeku paraugus shodienas Riigaaa.

Kaadeel vinam ir tik daudz projektu peedeejaa laikaa?

NMV

arhitektūra ir nemirstīga, dizainera kungs!!!

rossi

mūsu valsts labākie arhitekti, brīvprātīgi apvienoti radošā organizācijā, labprātīgi ievēlēja dārgo S.Ņikiforovu par savu ceļvedi, kuram ir pat amata pienākums strādāt daudz un radoši, gluži tāpat kā viņa priekštecim J.Pogam. Vai kāds vēl atceras kā radušās JUNESKO- VC robežas un kas ir to autors- ļoti žel hanzas ielas apkārtnes iedzimtos.

Ervins Krauklis

"Mēģinot sev raksturīgā manierē samierināt kolēģus, pilsētas Arhitekts Jānis Dripe vien bilda, ka tas esot «kompromiss starp dažādu valstu gaumēm.»"

Tiešām, augstākā pilotāža! «pilsētas vārti» kā «kompromiss starp dažādu valstu gaumēm» – kas gan cits varētu varētu, tēlaini izsakoties, mētāties Rīgas priekšnamā pie parādes durvīm, kā milzīgs turku grābeklis.

111

Nu nevajadzētu aizmirst ka šie projekti tika skaņoti 5-6 gadus atpakaļ. Diemžēl ar a4d atdzimšanu nekas nav mainījies- joprojām viss slikti. Diemžēl arī tajos konkursos kur piedalās tikai paši aplicēji, radošās domas reti lido. Arī tur droši vien pie vainas kāds cits.

Negribu teikt ka torņi labi, bet saskaņotus skiču projektus mainīt arī diez vai iespejams. Paies laiks , nojauks šitos uzcels nakošos.

Vents

Pag, bet kāda tad ir kolēģijas funkcija?

Pēc šī spriežot, kolēģijas viedoklis ir tik pat autoritatīvs, cik manu draugu lokā krogā pārrunātais.

ccc

laikam jau kolēģija nevar likt pilniigi mainiit SASKAŅOTU skiču projektu, tad jāatlīdzina investora ieguldījumi, tāpēc nav skaidrs, kas ierosināja to izskatīt kolēģijā, ja zināms ka projekts nav izcils, bet juridiski nekonepadarisi

MasterP

Mmhm. Tā jau tās ēkas japrojektē – pieciem, sešiem gadiem! A pēc tam jājauc nost, jo sen projektētas!…..lieliski teikts.

Andis Sīlis

mainīt reizēm = "uzlabot".

var arī patruli uzzīmēt kā klientam profitablāk

jk

Un it nekas nav dzive taukaks par………… kam mes godu dodam.

ccc

Bet ta jau arī notiek, izprojektē uzceļ un pēc laika renovē vai nojauc vai renovē kā visas 70 un 80 gadu ēkas pasaulē, gan jau arī mēs pie tā nonāksim, ka tehnoloģijas mainās tik ātri, ka jēdzīgāk ēkas nojaukt un celt no jauna citas – nu izņemot dažas seviški labās.

nietzsche

Nu ja, tāds laiks! Ātri dzīvojam, ātri patērējam, ātri izmetam! Un es ta domāju, ka mājas būvē ilgam laikam… 🙁

&

Naivulis!!!!

Ja lieta ir tikai kaarteejaa prece, ar ko kaads veelas nopelniit un tai nav nekaadas papildus veertiibas – piemeeram, esteetiskums, humaanums vai eeka neko neizsaka nedz par laikmetu, nedz civeekiem, nedod neko apkaartnei, varbuut neiviesh jaunas esteetiskaas un citas veertiibas(jo par taam pasuutiitaajs varbuut nelauj domaat), tad taa savu funkciju aatri zaudee….,bet cerams, ka ne jau shajaa gadiijumaa….

Nevis aatri dziivojam, bet virspuseeji dziivojam, virspuseeji pateereejam (taads ir laikmeta stils) …un nevajag pat izmest, jo shaada dziive izmet muus….

NMV

… takš šeit pat pirms pirātu uzbrukuma skaļi tika diskutēts par to ka detalizēts, pārdomāts, izskaitļots, pamatots att. plāns nekam neder, vajam "pa lielām ripām" un tad ekon. tendences LIKS manīt kurā virzienā pudele griežama. nu ko tagadiņ pudele norāda uz …, rīt uz …, parīt uz … .

&&

Arhitektūra IR prece un tādas lietas kā estētiskums, humānisms un laikmeta ainiņas NAV papildus vērtība, bet vienkārši projektēšanas brīža tirgus situācija, un nekādas "paliekošās veertiibas " dzīvojamo un lielveikalu kvartālu apbūvē mūsu arhitektūrā arī nav palikušas. Arī pasaulē dala lietas un masveida dzīvojamā apbūve nu nav nekaada superarhitektūra- tik lēti un racionāli kā Vācijā diez vai ir pat pie mums, bet mēs katrā vietā gribam iespraust ģeniālu būvi- diez kā 24 ģēniju darbi rindā izskatitos?

....

…ikvienai lietai ir jaabuut kaut kam vairaak – un ne jau vienmeer taam veertiibaam ir jaabuut muuziigaam (nekas nav muuziigs) arii nespeeja saskatiit objektos papildus dimensijas ir probleema…

…un es nemaz neapstriidu, ka arhitektuura ir tirgus prece (vareetu vieniigi domaat, KAADI ir tie, kas pieprasa TAADU preci).

…un es nesaku, ka konkreetais objekts ir bez veertiibas.

&&

bet tomēr 24 ģēniju ģeniāli darbi vienas ielas garumā – tas gan būtu

....

…man vairaak satrauc, kaads ir shis laikmets, kad var visaadas grabazas piedaavaat un cilveeki taas peerk, jo domaa, ka nekaa labaaka viniem nepienaakas…. Un cilveekam tai pashaa Vaacijaa IR jaadziivo, kaut kaadaas tur bezpersoniskaas triviaalaas telpaas, kas stiepjas kilometriem…. Riigaa var vismaz noiet pa Teerbatas, Laachpleeshu ielu un sajust, ka ir bijushi arii citaadi laiki un citaadas veertiibas…kad cilveekiem bija vairaak laika padomaat varbuut sajust vidi – guut pelnu nebija tik liela prioritaate, kaa tagad – pateereetaaju sabiedriibaa…

....

…bet nav jau tik traki – arii muusdienaas ir veertiigas lietas un eekas, kur prieks atrasties….

&&

tad jau labāk jāmācās arhvēsture, jo viss Raiņa bulvāra gals izcilajam Baumanim iznācis kopy &paste, -katra otrā māja pirmās spoguļattēls, tā kā nav ko idealizēt- tāds širpotrebs vien jau tā arh ir.

...

Tas ir tas pats, kas nogalinaat cilveeku un paskatiities uz vina beigto miesu un teikt – tas ir tas pats – acis, ausis, kaajas!!!

...

cik dramatiski, jaadomaa , ka katreiz izmetot bikshu paari to nogaadaa tieshi kapseetaa un teic skaistu atvadrunu

googoo

kaukas nau labi ar A4D – man rāda, ka raxtam 25 komenti, tostarp 5 jauni. realitāte – 20 komenti un ne viena jauna 😀 plz fix me 🙂

kaads

laikam kko izdzēsa, jo iepriekš bij vēl citi… saspamoja atkal laikam

I. Šteimanis

Mazliet grūti ir saprast pēkšņo 16 stāvu augstumu vietējā centra apbūves kontekstā, kurā dominē no 2-5 stāvu apbūve. Max. ar deviņiem stāviem vēl varētu sarast, pieņemot kā pakāpenisku pilsētas pielāgošanos topošajai Skanstes ielas daudzstāvu apbūvei.

WAT

Par tiem turku(mottes&krištopāna) torņiem vēl dies ar viņiem, katrā pilsētā ir fona arh.~80-90%, lai arī torņi milzonīgākie, tomēr tādi rāmi pelēcīši, kas cenšas noslēpties uz rudenīgo debesu fona, vien ir "sirmīši". Toties par Rāvja k-nga vēzienu 16 stāvu augstumā ,RVC sadaļā, neskatoties uz viltīgi no kvartāla izgriezto trīsstūri (it kā tā būtu kardināli atšķirīga kvartāla daļa), kas vēzēties vismaz šim kungam ļauj oficiāli, gan gribētos mazliet izvērsties. Te kanti galīgi netur 16 stāvi, jo pārējā kvartālā ir oficiāli 6 stāvi, bet ņemot vērā 24 metrus lieliski saprotam mēģinās iebakāt visus 7 un vēl uz beigām (objekta nodošanu) uzstutēs uz 24… Lasīt vairāk »

Andis Sīlis

nevis Rāvja, bet gan Indriksona k-ga. Un tāds nu suņa liktenis Serjožam – jau otro gadu promoutēt sagudrotu kārtējo pilsētas vārtu konceptu.

WAT

Tas jau sīkums GR vai GI. Grupējums ta viens un tas pats ar mazām niansēm. Bet kolēģija jau varēja gan "iepravīt mozgus" gan vieniem gan otriem (investors un arhitekts). Investoram takš šis nebūt nav ne pirmais ne pēdējais prodžekts iekš Rīgas, pēc priencipa par frontes līnijas iztaisnošanu. Neatdot pozīcijas iekš šī jautājuma, bet paiet pretī mazāk stratēģiskā pozīcijā. Pat ja klibais Rīgas attīstības plāns ir kļuvis neatgriezenisks un tā neievērošana draud RD ar pamatīgiem tiesu darbiem. Patiesībā , bez pārmetumiem, es neredzu RGA kolēģijas jēgu, ja tai nepiemīt arī likumdevēja īpašības, respektīvi kā pirms RTIAN bija RVC padomei. Tikai vien… Lasīt vairāk »

...

beidzot kaut kas par teemu, piekriitu pilnībā, un tā kā šī tomēr ir RVC ļoti tuvu stāvoša apbūve, tad varbūt iespējams variēt šajā daļā nedefinētos rādītājus – blīvumu, intensitati… un plānojot 9 stāvīgu apbūvi kvartāls noteikti tikai iegūtu. Arī ēkas fasādes gribētos ne tik aktīvas, bet vai nebūs tā ka šis par aktīvu, bet ja neizcelsies vidē -par pelēku.

a.s.

Es aiz visa, kas notiek, redzu divus pasūtītājus – vienu, kas maksā un grib labi nopalnīt un otru, kas būs spiests te dzīvot, bet kam nav ar ko maksāt. Nav jāmeklē kompozicija tur, kur tās nav. Nav arī jāmeklē attaisnojums nesamērīgi augstajām ēkām. Tāda vienkārši nav. Ir tikai īslaicīgs izdevīgums un peļņa. Pie tam pelna ne tikai pasūtītājs, bet arī arhitekts un saskaņotājs. Nekas nedrīkst tikt mainīts – ir taču jau samaksāts! Tas, ka patiesībā tādas mājas nedrīkstētu šodien būvēt, droši vien ir skaidrs arī pašiem autoriem. Viņi tikai cenšās par to nedomāt, jo – tāds laiks! Ko darīt? Nezinu.… Lasīt vairāk »

ak

Ai, kaa man patiik shis komentaars!!!! Pilniigi nav, ko piebilst, tikai prieks, ka kaads ir aizdomaajies…..aizdomaa jies par mums, kas te dziivo un dziivos veel kaadu laicinu…. 🙂 🙂 🙂

Andis Sīlis

Nu ja. Vai drīkst Tevi citēt nākošajā kolēģijas sēdē? Citādi jau 2 reizes autoram tiek skaidri un gaiši teikts – samazināt apjomu… bet tak izliekas nesaprotam

I.Šteimanis

Bet varbūt sākt no otra gala, koriģēt šajā vietā attīstības plānu, jo šādi nejauši gruntsgabali ar pārmerīgu intensitāti un stāvu skaitu nav nekāds retums un ne visos šajos gruntsgabalos šos parametrus nav iespējams izpildīt. Savādāk sanāk absurds, attīsītbas plāns jau saknē sola investoram to ko patiesībā šeit nevar izpildīt, nepārkapjot vietējo kontekstu utt. Tad kad investoram jau attīstības plānā ir iedots šāds daudzsološs handikaps attiecībā uz gruntsgabala apbūves rādītājiem, tad vēlāk arhitektam atdabūt gruntsgabala apbūves rādītājus atpakaļ pie reālajiem ir diezgan grūti. Protams tas ir atkarīgs arī no investora situācijas izpratnes, jo ir arī tādi, kuri tikai izvelk savu kalkulatioru… Lasīt vairāk »

Andis Sīlis

Šajā gadījumā redzama parastā tipa pasūtītāja spiediens + arhitektu/izpildītāju formāls atbalsts

........

Jaa – tieshi taa arii ir – iisteniibaa meedz buut pat launaak – esmu redzeejusi,ka pasuutiitaaji ziimee priekshaa arhitektam visaadas mulkiibas, labi, ka IR arhitekti, kas uzskata, ka vini var atlauties ziimeet pashi, bet tomeer pasuutiitaajs var atrast sev "profitablaaku"un "infantilablaaku" arhitektu.

....

Dazreiz tas pasuutiitaaju spiediens pienem neiedomaajamus apmeerus – ir gadiijies redzeet, kaa pasuutiitaajs arhitektam izvelk kaut kaadas tur aizveesturiskas skices – un veelas, lai arhitekts realizee bez maz vai Riigas centraa shitos murgus!!!! Labi, ka IR arhitekti, kuri uzskata, ka vini var pashi projekteet atbilstoshi laikmetam un videi, …

Protams, pasuutiitaajs aiziet … Arhitektam jaabuut loti "sliipeetam", lai pasuutiitaajam rastos sajuuta, ka tiek projekteets atbilstoshi vina intereseem, tai pat laikaa neaizmirstot par arhitektuuru un vidi, cilveekiem, kuru deel gala beigaas tiek straadaats.

69
0
Lūdzu, komentējietx