Pabeigta Mākslas muzeja atjaunošana

1. decembrī
svinīgi ekspluatācijā tika nodota atjaunotā un paplašinātā Nacionālā mākslas
muzeja galvenā ēka.  No 12. līdz 16.
decembrim muzeja ēka būs atvērta sabiedrībai, iepazīstinot ar paveiktajiem
atjaunošanas darbiem.

Pārbūves
rezultātā muzeja platība palielinājusies turpat divas reizes. Vēsturiskajai
muzeja ēkai ir palielināts izstāžu apjoms, bēniņu telpā un kupolā izveidojot izstāžu
zāles 598 m²
apjomā. Uz ēkas jumta ir izveidotas terases. Ar jaunizbūvēto pasažieru liftu
var pārvietoties no puspagraba stāva līdz jaunām jumta terasēm. Ēka nu ir piemērota
cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Izveidota konferenču zāle, kafejnīcas telpas,
bērnu istaba un suvenīru veikals.

Savukārt
jaunās muzeja telpas — izbūvētais apakšzemes apjoms — ir 3545

liels, no tiem izstāžu zāles kopā 777 m²,
lielā apakšzemes zāle — 583 m².
2. stāva grīda atrodas 8.600 m
zem zemes. Apakšzemes apjomā atradīsies arī muzeja arhīvs un glabātuves.

Mākslas muzeja ēka bez kapitālā remonta bija kalpojusi
sabiedrībai jau 107 gadus, kopš 1905. gada.  Starptautisks arhitektūras konkurss ēkas atjaunošanas
projekta izstrādei notika 2010. gadā, 28 darbu konkurencē žūrijas komisija par
labāko vienbalsīgi atzina Lietuvas biroja Processoffice radīto priekšlikumu.

Ņemot vērā Nacionālā mākslas muzeja ēkas īpašo arhitektūru, reprezentatīvo
statusu un nozīmību Latvijas kultūras mantojuma kontekstā, muzeja atjaunošanas
stratēģiju veido trīs aspekti: mantojuma, estētiskais un funkcionālais.
Projekts paredzēja saglabāt esošās ēkas kapacitāti un autentiskās detaļas,
veidot skaidri izteiktus mūsdienīgus apjomus ar minimāliem dizaina risinājumiem
papildus telpās un veikt esošās ēkas funkcionālās stratēģijas izmaiņas.

Būvdarbu procesa kopējās izmaksas ir 31 434 795 eiro, no kuriem 16
751 244 eiro ir Rīgas domes finansējums, bet 13 050 898 eiro finansējums
piesaistīts no Eiropas Savienības līdzekļiem.

No 12. līdz 16. decembrim ēkā notiks Atvērto durvju dienas, kuru
laikā ikviens interesents varēs iepazīties ar muzejā paveiktajiem pārbūves un atjaunošanas
darbiem, bet atvēršana muzeja izstāžu apmeklētājiem plānota 2016. gada 4. maijā.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 votes
Article Rating
guest
53 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Inline Feedbacks
View all comments
...

Nez vai arī konkursā bija priekšlikums veidot tādu jumta konstrukciju, kā izbūvēja? . Skatā no Valdemāra un Alunāna ielas izskatās vienkārši traģiski. Trīs kūkas ar caurumiem pa vidu. Un vēl izgaisnmotā lifta stikla konstrukcija, kas vientuļi spīd tumšajās debesīs. Cik nu es atceros likuma burtu, tad RVC teritorijā kultūrvēsturiski ļoti vērtīgām ēkām šādas jumta ainavas izmaiņas nav pieļaujamas. Vai tiešām Dambim un Brūzim ir tiesības vienpersoniski/komisijiski lemt par izmaiņām, ko likums tomēr nepieļauj. Droši vien, viedokļi var būt dažādi, bet, manuprāt, šāda ēkas jumta"sačakarēšana" un slidenā pagalma izbūve parka vietā ir daudz sliktāks risinājums par jebkādas piebūves uzbūvēšanu. Tad vismaz… Lasīt vairāk »

Anete

Kāpēc Latvijā kaut ko uzbūvējot, atjaunojot lielākā daļa jomas profesionāļi metas to saplosīt gabalos?Skaudība? Vai paši praktizē augstāko mākslu un izpilda visas likuma normas un pasūtītāja velmes vienlaicīgi?

P.S. Tas konkrēti neattiecas uz iepriekšējo komentāru,bet visā sabiedrībā kopumā.

Miķelis

Komentētāji dara savu darbu – izsaka savas bažas, prieku, minējumus, sajūsmu, noliegumu utt. Šajā gadījumā esam ieguvuši arhitektūru ar mīnus zīmi, ar sajūtu, ka laikmetīgās arhitektūras Latvijā nav. Jo pagrabarhitektūra diez vai ir laikmetīgā arhitektūra. Viss tas baiļu, pārprastas pietātes pret vēsturisko mantojumu, nespējas novērtēt "parastas piebūves" priekšrocības. Pie kam, kā izrādās LMM telpas trūkst vēl aptuveni divreiz tādā platībā. Tātad stratēģiskas domāšanas iztrūkums moderno latviešu smadzenēs. Visa tā rezultātā esam iegfuvuši Kropli – vēsturisko ēku izčakarējuši, laukumu padarījuši slidenu un telpas ar 20.gs sākuma izpratni par mākslas izstāžu funkciju mazliet uzprišinājuši, kā arī izbūvējuši bēniņstāvu un nokrāsojuši to baltu.… Lasīt vairāk »

Renārs Putniņš

Par galarezultātu nediskutēšu( slīpētā betona virsma ir klaja kļūda un iespējams jau šoziem sāksies apdrošināšanas gadījumi , un vēl pie tam tādā platībā, vārdu sakot labiekārtojums palika diemžēl tajā pašā detalizācijā kā konkursa darbā, diemžēl….). Tomēr uzjautāšu 1. Kāds bija uzdevums savu laiku konkursā? 2. Kas šo uzdevumu radīja un saskaņoja? Ja Tu pasūti pazemes būvi( pamatā utilitāru funkciju ar nelielu publisko telpu pielikumu) ar minimālu iespaidu virszemē, Tu to dabon, ja Tu pasūti šodienas muzeju Tu arī to dabūtu, tas kas ir realizēts ir tieši tas, ko pasūtīja LNMM,KM,RDĪD. Tieši tas ko gribēja redzēt RB,VKPAI un LAS, un nav… Lasīt vairāk »

....

1. Nu konkursa noteikumi bija rakstīti piebūvei, ne pagraba muzejam!

2. Lēma žūrija, no mūsējiem – Dripe, Dambis, Brūzis, Lāce, cik atceros, pārējie neprofesionāļi+ ārvalstu eksperti, kas droši vien respektēja mūsējo gaumi!

procesoffice šajā gadījumā jau nav pie vainas, tāds bija viņu piedāvājums,

tā kā atliek tik slavēt un apbalvot vērtētājus!

Joprojām aktuālais jautājums – vai vienreiz nevajadzētu ierosināt , vismaz administratīvu lietu,par zaudējumu piedziņu no tiem, kas paši zinot likumus, klaji tos ignorē, radot pilnīgi reālus materiālos zaudējumus.

Renārs Putniņš

1. Apjoms bija jau uzdevumā paredzēts pazemē+virszemes daļa kas neizlien virs esošā cokola. Tā ka nevajag. Ja Jums liekas kā savādāk, skatīt RVC AZ TIAN 642.17. ( tieši tas pats bija uzdevumā). 2. Lēma pēc uzdevuma un starp citu tieši eksperti ( ārvalstu) izvirzīja savus favorītus pirmie, nevis LR žūrija, un starp citu sakrita viedokļi. Un kuru Jūs pie neprofesionāļiem, un uz kāda pamata? Process office+apakšuzņēmēji ir vainojami pie diezgan jēlā ( un bīstamā) labiekārtojuma ( kas max. derīgs konkursa meta skicē) un protams sadārdzinājumā, to nu varēja menedžēt. Vērtētāji kā reizi Poncija Pilāta manierē mazgā rokas nevainībā, jo tieši… Lasīt vairāk »

No muzeja

Galvenais šī projekta aizstāvis bija Jānis Krastiņš, kurš pārējai žūrijai burtiski uzspieda savu viedokli.

Miķelis

Tu Renār gribi teikt ka Kultūras ministrijā strādā Lielais Nezinītis, kurš raksta aplamas Projektēšanas programmas, nolīgst konsultantus par MMM par summu, kuru varētu izmantot Treknākajam konkursam Latvijas vēsturē, plāno muzejus vienu pēc otra, jo telpas izrādās par īsu?

Kurš tad pie tā idiotisma, kas pie mums notiek elementārā plānošanā ir vainīgs?

Nu kā var būt ka konkursā vinnē pagrabs? Nu tur taču jābūt mazliet nobīdēm racionālā domāšanā? Jābūt taču idiotam, lai raktos zemē, uzraktos upītei, dabūtu plaisas sienā pa visu skaisto namu, palielinātu tāmes un galarezultātā par 30 Mio EUR, iegūtu kaut ko līdzīgu Pelēkajam Parastajam Latviešu Čikam.

Renārs Putniņš

Es gribu teikt tikai to ko pasaku: 1. Projektēšanas uzdevumu radīja LNMM+RDĪD+KM+LAS, saskaņojot to ar RB,VKPAI, žūrijai ir jāvērtē darbu atbilstība tam, ja tas tā nenotiek ir haoss. 2. Pagrabs tika PRASĪTS! Neba velti es citēju RVC AZ TIAN konkrēto punktu. maksimums kur varēja izbāzties bija zem cokola līmeņa. Tas ka daļa kolēģu apzināti Tas, ka platības beigās aizlidoja, lūdzu skati 1. punktu. Nav žūrijai jāpārbauda uzdevums. Tas ka uzrakās upītei, un procesa laikā bija jārisina problēmas un celtnieki varēja savus noteikumus kačāt, savukārt ir projektētāju laža ,ka netaisīja kapitālu un nopietnu ģeoloģiju sākuma stadijā, bet visticamākais aprobežojās ar 8… Lasīt vairāk »

Miķelis

Neoperēju ar datiem. Vai rūpīga ģeoloģiskā izpēte nebija nepieciešama jau pirms projektēšanas uzdevuma izstrādes? Skaidrs ka žūrija var mazgāt rokas nevainībā ( kā tas notiek pārsvarā latviešu zemītē ). Tomēr brīnos, ka starp žūrijas locekļiem nav bijis NEVIENS pragmātisks cilvēks, kurš teiktu pag, pag , varbūt tomēr sākumā ģeoloģiskā izpēte, taisam pilnvērtīgu piebūvi, lai pietiek arī 20.gs 50-90 gadu mākslai, un negriežam sunim asti pa gabaliņam trīs reizes. Renār, Latvijas Republikas darbības stils ar kultūras būvēm ( pilnīgi visām ) ir briesmīgs. Nevarīšu stils. Nu tad vienreiz izceļam tos darboņus, kuri šito sastrādā un izskatās bezmaiz vai speciāli, saules gaismā.… Lasīt vairāk »

Renārs Putniņš

Nu taču jau Miķeli skaidrs, ka hidrobūves apstākļi Rīgas centrā jau sākas vismaz pie -4-5 metriem( ja ne seklāk). Kā var iet pret uzdevumu, paskaidro uz kāda pamata? Argumentācija no pārīša VKPAI+RB nebūt nebija debīla, tā kā pamatā paredzētas palīgtelpas, un piebūve ir neliela( publiskajā ziņā), tad likumsakarīgi tam nevajadzētu konkurēt ar esošo parka struktūru un dominantēm. Kāpēc tad neviens pretendents, tad skaidri un gaiši nejautāja vai var trīsstāvīgas piebūves utt…? Kāpēc pie atteikumu netaisīja pasākumam banu caur IUB, ja jau tā ticēja/izpētīja ,ka piebūve-ēka ir īstais risinājums ? Tur jau nekādu noslēpumu nav-kā vēsturiskā struktūra -tā nauda, pretimnākšana, PR… Lasīt vairāk »

Miķelis

Uz veselā saprāta pamata. Zinot, ka Mākslas muzeja fondi pieblīduši ( ko vien vērta ir Borisa Bērziņa kolekcija ), kādam pragmatiskam cilvēkam varēja ienākt prātā, ka muzeja plānotā pārbūve ar Nanopiebūvi īsti neatbilst krātuvēs atrodamo darbu daudzumam. Tā vietā visi sinhroni pārplēsa krekliņus, ka vēsturiskā celtne ir svarīga ( tagad galvā vizualizē aptuveno anonsēto m2 daudzumu RTU korpusā ) un vajag to rekonstruēt. Ar piebildi, ka 20.gs ēka neatbilst mūsdienu mākslas izstādīšanas prasībām. Pēc tā ka darbi sākti , dzirdam – NAV TELPU MĀKSLAS IZSTĀDĪŠANAI. Atkal visi sinhroni pārplēš krekliņus – Mākslai vajag telpu. Bet kur tad visi bija kad… Lasīt vairāk »

Renārs Putniņš

Priekš glabātuves ir paredzēts megaklucis Dzegužkalnā, kur Pujāts ņēmās pa iepirkumiem un vēl tur kādi IUB "lauvas".Tas bija zināms jau pie konkursa. Tā piebūve bija paredzēta tikai konkrētajam muzejam(nevis MMM)operatīvajai glabāšanai, pat ne pilnajai programmai.

Tas la nav kopējas muzeju stratēģijas LR irmazliet cits stāsts.

Miķelis

Tur jau tā lieta, ka funkcijas parasti mēģina salikt vienā apjomā, lai nevajadzētu skraidīt pa teritoriju. Tagad iezīmējas trīs apjomi: LNMM ēka, Dzegužkalns, eventuālais RTU.

Neaizmirsīsim Arsenālu.

Tas ir tas pats, kā nopirkt nevis dzīvokli, bet vienu istabu centrā, vienu istabu 11.novembra krastmalā un virtuvi ar pieliekamo Dzegužkalnā. Nu gudri cilvēki tā nedara. Absurds.

Trūkst elementāras izlēmības. Nepietiek telpu vecajā ēkā. Jāceļ jauna, veco pārdodot. Tā tas darbojas visā pasaulē. Un vecās ēkas iegādājas Beļevičveidīgie ar savām kolekcijām. Kā pie spriešanas letiņi, tā nekas konstruktīvs nerodas. Kāpēc ne LNMM Dzegužkalnā ar plašu dabas teritoriju?

Kā vienmēr, neko nejēdzosie inženieri

Sausi profesionāls precizējums:

1. Izpēte ir 18m līdz 25+m dziļumā.

2. nopietneai ģeoizpētes firmai gadījās kļūdīties ar pazemes spiedūdeni nesošo slāņu dziļumiem.

3. pats par sevi tas spiedūdens nekādi netraucēja būvei (kas tāpat peldējās gruntsūdenī pāri par galvu), vienkārši projektētā garuma enkurpāļi, kas notur pazemes apjomu pret uzpeldēšanu, trāpīja slānī, kur it kā nebija jābūt spiedūdenim. Bet bija un tāpēc ūdens pa urbumiem gāja uz augšu. Vot i vsjo. Enkurpāļu garums tika saīsināts, skaits palielināts un vēlamais rezultāts sasniegts.

4. Šim visam ar plaisāšanu nav nekāda sakara.

sisidra

… un vēl, tas viss par 31,5 mio!!!

jonis

Būvniecības ekonomikā to varētu nosaukt par iluzionismu, kur lieliem miljoniem pretī sniedz kaut ko līdzīgu "čikam"… Gaidīsim un pieradīsim, varbūt tā arī jābūt?

Renārs Putniņš

Muzeja rekonstrukcijā( vecajā daļā ) arī palika lauvas tiesa budžeta, restaurācija nebūt nav jaunbūve( kaut vai tā ir hidrobūve).

eksperts

Vai tik Tu nebiji žūrijā? Tad pie profesionāļim vēl viens klāt. Un , ja mēs runājam par ārvalstu ekspertiem – viņiem pārsvarā augošas pilsētas ar blīvu apbūvi un , tās nestāv ūdenī, bet pārsvarā klintī. Kā arī uzdevumā nebija vienvienīga norāde būvēt pagrabā. Tā kā izvēle tomēr žūrijas rokās.

Renārs Putniņš

Biju žūrijā. Bija norāde ar apjomiem neizvirzīties virs cokola, likumsakarīgi pagrabstāvu droši varēja likt jo tas nebija hidroslāņos, bet tā kā Programmas sastādītājiem izrādījās laža, tad nu nācās projektēšanas gaitā grimt hidroslāņos un sekojoši ieberzties ( jo tie savukārt nebija pietiekami no projektētāju puses izpētīti).

Žūrijas izvēle ir sekot uzdevumam un žūrijā kā reizi bija arī tie, kas to neizvirzīšanos virs cokola arī bija paģērējuši (VKPAI+RB) projektēšanas uzdevumā.

?

nevaru piekrist! Noteikumos bija atsauce uz to, ka piebūve nedrīkst izvirzīties virs cokola, vienlaikus norādot prasības piebūves arhitektūrai, kā arī norāde, ka nedrīkst būvēt parkā! Tādi tie noteikumi bija. Un , ja jau būtu tik viennozīmīgi, tad ko tad tie pārējie 30+ duraki domāja projektējot piebūves? Lasīt nemācēja?

Renārs Putniņš

Kā reizi pagrabmīļi&cokolisti bija vairākums ( tam starpā gan I.Šļivka, gan igauņi, gan Z.Karpova&1.618, pat savā ziņā arī NRJA ), tā ka nevajag vispārināt.

Kas tad sanāk zonā starp esošo muzeju, esplanāde liepu aleju, zem esošā muzeja cokola, un nebūvējot parkā? Tikai podests, vai nu izcelts cokola līmenī, vai atstāts zemes līmenī. Apjomiem nebija nekādu objektīvu iemeslu parādīties, tikai kā nosacītam protesta viedoklim pret uzdevumu( beigu beigās arī funkcionāli dikti publiska tā piebūves funkcija nebija, publiskās telpas bija izteikti mazākumā)

hm

Ļaku, ļaku , ļaku- tad jau viss labi, un pašam patīk izvērtētais. Jautājums tikai- kā varēja virzīt jumta izčakarēšanu – likums tiešām neļauj. Tātad nelikumīga tā būve, un žūruja nekompetenta.

Renārs Putniņš

Un ko Tu gribēji ar to dīvaino sākumu pateikt? PAr to kas patīk kas nepatīk neatkārtošos. Savukārt VKPAI un RB ( tam starpā konkursu žūrijas) patiesībā ir paredzētas nevis tāpēc lai akli ievērotu likuma burtu, bet lai sekotu likuma garam un risinājumu atbilstību tam ( tas ka RB kļuvusi par burta pielūdzējiem, nenozīmē ,ka tas tā uz mūžiem). Tā ka nebārsties ar kaut kādiem absolūtismiem…

Sods

Likums ir likums, tam nav burta un gara, tas vienkārši ir likums, kas jāievēro. Nav tā, ka žūrija var pagriezt likumu kā gribās. Lai kā gribētu , nav viņiem šādu pilnvaru. Tā kā jebkurā brīdī apstrīdot tiesā, varētu ierēdņi zaudēt amatus. RTIAN ir vienīgais, ko žūrija var apiet ar savu lēmumu.

Renārs Putniņš

Kas tad ir RVC AZ TIAN, no kuru devu norādi?

likums

RTIANIN DOMES NOTEIKUMI, BET IR ARĪ

Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likums, atbilstoši kura 7. pantam izdoti Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības noteikumi

Kurus žūrija ir vienkārši ignorējusi.

Renārs Putniņš

Nu un, ir gan RVC sagl. un attīst. likums ,gan RVC sagl. un attīst. noteikumi, ir pat likumdošana par kultūras( mākslas,arhitektūras utt.. pieminekļiem) , bet neviens nekādi nereglamentē jumtus( tam ja kas paredzēti RVC AZ TIAN), tie reglamentē rīcību, objektu un atbildīgos, ja jau tik kategoriski konkrēti kuru Likuma, MK noteikuma punktu bija pārkāpusi žūrija un nolikuma sastādītāji, bet tā konkrēti.

Savadāk tāda tirgus veceņu bļaustīšanās sanāk…

Pietiek?

Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likums (3) Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā saglabājamo kultūrvēsturisko vērtību pārveidošana pieļaujama, ja nepieciešamā pārveidojuma veikšana ir vienīgais veids, kā nodrošināt pilsētas attīstību, un ja pārveidojuma rezultātā nepazeminās Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas kultūrvēsturiskā vērtība. Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības noteikumi 3. Kultūrvēsturiskās vides būtiski pārveidojumi ir: 3.1. Rīgas vēsturiskajā centrā: 3.1.1. jauna apbūve, kas saistīta ar teritorijas plānojumā norādītās dabas un apstādījumu teritorijas samazināšanu; 3.1.4. ēku apjoma izmaiņas un netipiski apbūves risinājumi tradicionālajā apbūves vidē, arī jumtu konfigurācijas izmaiņas, kas negatīvi ietekmē publisko ārtelpu un no publiskās ārtelpas… Lasīt vairāk »

Renārs Putniņš

Un? J.Dambis, V.Brūzis ( VKPAI, RB ), J.Krastiņš( akadēmiķis, ex RVC padomes loceklis),J. Dripe ( tā laika pilsētas arhitekts)- vārdu sakot bezmaz četras amatpersonas, nezina Tevis citēto- ir stulbeņi un ļaunprāši?( nebūt nesaku ,ka kāds no nosauktajiem , par sevi nemaz nerunājot, būtu kaut kādas dievības). Redzi draugs, viņi secināja , ka jumtu pārbūve tomēr ir iespējama( vārdu sakot pasākums bija konkrētajā gadījumā vienīgais veids, lai nodrošinātu pilsētas attīstību, un rezultāts nepazemina RVC AZ kultūrvēsturisko vērtību), kā arī jumta konfigurācijas izmaiņas ietekmē pozitīvi ārtelpu, jo ir tipiski tradicionālajā apbūves vidē. Vai tad jumta forma mainījās? Cik būtiski? Redzi amatpersonas ar… Lasīt vairāk »

?

Tieši par to jau runāju , ka amatpersonas nomērīja, nolēma, bet ir LIKUMS, ko diez vai tā var staipīt un nolemt kā gribās. Es nevēlos neko uzurpēt/pierādīt/tiesāt, bet uzskatu, ka tā ir viena no lielākajām problēmām LV konkursu praksē, ka likumi un lēmumi ir aktuāli tikai tad, kad amatpersonām iunžūrijai zdevīgi. Un Tev, kā praktizējošam arhitektam būtu tomēr jāvedina žūrija uz domām, ka jumta pārbūve šobrīd nav pieļaujama, ka neatgriezeniski tiek iznīcināta vērtīga vēsturiskā substance, vai arī jāiet kādu punktu iegūt profesionālās apmācības lauciņā! Mani interesē tikai vienoti noteikumi un nostāja attiecībā uz likumdošanu- ja šādi panti nav spēkā, vienā… Lasīt vairāk »

Renārs Putniņš

Vēlreiz, normējums RVC AZ ir pārspīlēti stingrs( manuprāt) ,ka pat amatpersonas lažo un nesaprot, ko tad īsti ir uzradījuši. Piemēram pēdējā RDAPD speciālistu "atklāsme" ( pretēji pašu izstrādātajiem RVC AZ TIAN noteikumiem un MK noteikumiem), ka galvenā dzega līdz kurai jāmēra ēkas augstums ir abās ēkas pusēs, gan ieejas ,gan sētas( perimetrālajā apbūvē). Savukārt mana personiskā attieksme pret Rīgas vēsturiskās arhitektūras unikalitāti ( un līdz ar to, tās nolikšanu svētās govs statusā) ir viegli sarkastiska, jo Rīgas diemžēl vienmēr bijusi birģeru/pilsonības pilsētiņa, nevis valsts galvaspilsēta( ja neskaita 1. Republiku, kam īsti neizdevās Rīgai ieviest valstisku majestātiskumu, pa īsu bija, lai… Lasīt vairāk »

Miķelis

Renār, jasutājums bez lirikas. Tev tas viss (konkurss, LNMM ēka, process, rezultāts ) lielas laikmetīgi?

P.S. Piekrītu visiem Taviem argumentiem par Rīgas "unikalitāti" Eiropas kontekstā.

Renārs Putniņš

Ja tā godīgi no sākta gala bija jautājums LNMM direktorei Lācei ( vismaz LAS pārstāvjiem un ārvalstu ekspertiem), kāpēc glabātuve jābūvē tādā unikālā vietā, ja Dzegužkalnā ir paredzēta lielā glabātuve. Savukārt Lācei bija laba atbilde( viņa par savu muzeju tiešām rūpējas, un savas lietas patriots), ka viņa nevar zināt kad tad LR varēs tās glabātuves realizēt( politika, intereses, naudas trūkums uttt.., LR reālijas), un viņa bija izsitusi vismaz šo lokālo operatīvo glabātuvi saskaņojot ar visiem iesaistītajiem, lai vismaz vienu lietu kaut kā saved kārtībā. ŠIs viss ir viena cilvēka pašaizliedzīga cīņa (vismaz kā tīma līderim) ar LR sistēmu, lai vispār… Lasīt vairāk »

Miķelis

Es to visu labi saprotu, tomēr tas viss process nav laikmetīgās domāšanas paraugs. 30 Mio EUR ir liela nauda tādai valstij kā musējā. Un zinot otkatu un raspilu sistēmu visticamāk, ka Lāces kundze bija tikai instruments parastajā pelēko klerku spēlē. Ko tik nevar izdarīt par 30 Mio EUR. Tie ir kādi 15 000 m2, vai ne?

Miķelis

P.S. Lietojot publiskajā telpā arhitektūras kritikā izmantoto metaforu valodu – esam ieguvuši Megamaindu. Foto pievienošu mazliet vēlāk…

Miķelis

Sveiciens profesoram JK 🙂

?

Šis nav stāsts par to, kas mums katram liekās, bet gan par to, ko drīkst un nedrīkst žūrija esošās likumdošanas ietvaros un kāda ir šo lēmēju atbildība. Es varu tikai piekrist, ka noteikumi un likumi nav saprātīgi, veidoti, lai visas komitejas komisijas un padomes varētu manipulēt, bet tie ir spēkā esoši, tātad, nav maināmi ne ar viena Dripes, Dambja, Brūža, Putniņa un Lāces un ect iegribām patikšanu vai nepatikšanu. Stāsts par mūsu amatabbrāļu un tai skaitā LAS deliģētās žūrijas locekļu atbildību . PS Un Tev ppašam patīk tā ēka ar trīskūku vainagu, slideno betonu parka vietā un parka ieeju ,… Lasīt vairāk »

Renārs Putniņš

Tu tiešām saproti tos RVC likumu, un MK noteikumus? Tur ir skaidri un gaiši pateikts, kad var manipulēt ar vēsturisko substanci un kas par to atbild, nevis ka nevar un viss kā tagad Tu argumentē.

?

Nu laikam lasām dažādi! Nevienā teikumā nav pateikts ka RVC padome lemt par kultūrvēsturiski unikālas ēkas vēsturiskās substances nojaukšanu tikai tāpēc, ka šobrīd tāda mode! Tur ir minēts,RVC padomes pilnvaras gadījumos, kad nav iespējams saglabāt aizsargājamās vērtības, bet uz šadu soli, manuprāt, pilnvaru nav. Kur Tu atrodi argumentus, ka var?

.

Vismaz Lietuviešu kaimiņi Rīgā ir uzzīmējuši tādu arhitektūru, kas ir pieklājīga pret veco, labi izskatās no mūsdienu skatu punkta, un ir kvalitatīvi realizēta. Paldies tā laika žūrijai, ka saprata darbu un ideju, un turējās pretī piebūvju faniem.

?

Sīks jautājums, kuru Jūs domājāt rakstot par kvalitatīvo arhitektūru -tpagraba muzeju, kuru neredz, vai to, kas sačakarē vēturiskās ēkas jumtu?

novērotājs

http://www.kas…-vija-kilbloka

Sevišķi aizrauj Muzeja pārstāves teiktais, ka viss laukums netiek kaisīts – tikai atsevišķas vietas, pa kurām tad attiecīgi nevajadzētu būt problēmām ar pārvietošanos. Tas, ka cilvēki iet, kur sagrib (KUR SAGRIB!!! paši uz savu risku, sabiedriskā, publiskā ārtelpā, pilsētas centrā, publiskā laukumā… izcēlums mans, novērotājs), un pēc tam sūdzas internetā, ir cits stāsts.”

Šis pārspēj pat visus no projektētājiem dzirdētos sapņainos murgus…

Ilze Martinsone

Nevajag nomelnot muzeja darbiniekus. Izteikuma autors ir „Rīgas dārzi un parki” nodaļas Rīdzenes iecirkņa vadītājs Andis Gremze. Bet paziņojums ir gada spārnotās frāzes vērts.

a

lupata no būves norauta un skatītājiem par izbrīnu paveras lielais nekas -laukums aiz ēkas. šodien bedrē r bija jau lapu kaudzes un dubļaini stikli. agrāk vai vēlāk būs konkurss par stilīgāko nojumi virs bedres.

Nejaušais garāmgājējs

Konkursu nevajag – nojume jau uzbūvēta.

Igors Suhovilovs

…Šai diskusijai ir citi iemesli. Bet labi, ka Renārs izteica viedokli, Miķelis atbildēja…

jonis

Vispār muzeja ēkai ir plakans apjoms, kas būvniecības laikā ar grūtībām bij piepildāms. Taču, izstrādājot noteikumus, netika saprasta esošās arhitektūras apjoma jēga, kas daudzviet Eiropā ir vairāk praktiska ikdiena . Latvijā arhitekti tikai gaida lielo māvienu, kas šai gadījumā iznāca tāds sīks troksnīts , vispirms izstrādājot bēdīgi slavenos noteikumus, kas negrbētii nocirta spārnus lidoņiem. Šādiem konkursiem jābūt brīviem no jebkādiem saistošiem noteikumiem, ļaujot iztēlei brīvību. Tādēļ jau tas ir konkurss, nevis ierēdņu spēlītes.

NAV  VIENALGA

prātā uzreiz nāk Libeskind ar saviem "naža griezumiem" vēsturiskajās substancēs!

apskatnieki

Nu mūsu apskatniece Zībartes k-dze uzskata, ka ar šo muzeja rekonstrukciju latviešu arhitektiem pogas izgrieztas, būtu smieklīgi , ja nebūtu tik traģiski. Varbūt tomēr jāsāk domāt LAS par profesionālu kritiķu jaunu paaudzi? Apriebušies neprofesināļi un tautiskie mazohisti.

jaunais arhitekts

jūs, arhitekti, profesionāļi, tie, kas ir bijuši rekonstruētajā muzejā, patiešām domājat visu to čerņu, kas nāk jums te ārā a4d komentāros??? šādu detaļu kultūru, pietāti, bet ne pazemību pret veco un jaunu, laikmetīgu un kvalitatīvu arhitektūru sen nav gadījies redzēt vismaz lv mērogā noteikti!

?

Cepiens jau nav par interjeru, bet par betona laukumu parkā un sačakarēto jumtu. Ar iekšpusi jau viss ok.

Valdis Liepa

– Jo pēc pagājušā gadsimtā gleznotāja Mitrēvica izliktajiem kūpinātajiem kumpjiem Skārņu ielas un Miesnieku ielas iedzīvotājas bija pārvietojušās uz Mākslas muzeju, tam nu pēc remonta ir pielikts punkts!

53
0
Would love your thoughts, please comment.x