Ko sola pilsētas arhitekta amata pretendenti

Arhitektu savienība sadarbībā ar Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentu 21. jūlijā rīkoja diskusiju ar Pilsētas arhitekta dienesta vadītāja amata pretendentiem. No astoņiem amata konkursā iesniegtajiem pieteikumiem uz nākošo kārtu virzīti pieci pretendenti — Agate Eniņa, Ingurds Lazdiņš, Pēteris Ratas, Uldis Sedlovs, kā arī  Oskars Redbergs, kurš diskusijā nepiedalījās. Pretendenti iepazīstināja ar savu līdzšinējo pieredzi un prezentēja savu redzējumu par pilsētas arhitekta lomu un vīziju par Rīgas tālāko attīstību. Sarunu Zoom platfromā vadīja arhitekte Gunta Grikmane.

 Agate Eniņa

Sertificēta arhitekte, kas praktizē arhitektu birojā “MARK arhitekti”, kā arī ir docente Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Arhitektūras fakultātē. Izglītību ir ieguvusi RTU Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātē, kur ar promocijas darbu “Mākslu ēku arhitektūra Latvijā” saņēmusi doktora grādu arhitektūrā. Autore 17 zinātniskām publikācijām, ir DoCoMoMo Latvijas darba grupas locekle, kā arī Latvijas Reģionālās Arhitektūras akadēmijas biedre.

Agates Eniņas vīzijā Pilsētas arhitekta galvenais mērķis ir veikt arhitektūras vēstneša lomu, veicinot ilgtspējīgu, iekļaujošu un veselīgu pilsēttelpu un pārstāvot daudzveidīgas sabiedrības intereses. Ņemot vērā dažādus globālus izaicinājumus un vēlmi iekļauties kopējā Eiropas lielpilsētu tīklā, Rīgai turpmākajā desmitgadē jākļūst par humānu metropoli pie Baltijas jūras. Piedāvā septiņus galvenos virzienus sabalansētai pilsētas arhitektoniskās kvalitātes uzlabošanai:

1) sabiedrības iesaiste;

2) reģionālā diversifikācija, uzsverot nepieciešamību atgriezt iedzīvotājus Rīgas vēsturiskajā centrā;

3) mājokļu pieejamība un pilsēttelpas izaugsme, iekļaujoties esošo mikrorajonu robežās;

4) plaša un veselīga zaļā struktūra;

5) zilā struktūra kā būtiska pilsētvides sastāvdaļa;

6) gudrā pilsēta un mobilitātes risinājumi;

7) kultūrvēsturiskais mantojums kā iespēja pilsētvidē iekļaut jaunatgūtas teritorijas.

Ingurds Lazdiņš

Sertificēts un praktizējošs arhitekts, LAS valdes loceklis un lektors RTU Arhitektūras fakultātē. Piedalījies nacionālos un starptautiskos arhitektūras metu konkursos, kā arī pētījis arhitektūras projektēšanas metodoloģiju.

Ingurda Lazdiņa skatījumā pilsētas arhitekts ir administratīvs postenis, kurā būtiska ir arhitekta klātbūtne un spēja orientēties dažādos procesos. Kopējā pilsētas attīstības vīzija paredz apturēt Rīgas ekstensīvu attīstību, aktīvāk pievērsties Rīgas vēsturiskajam centram, bremzēt jaunu būvniecību pilsētas ūdensmalās un liegt jaunu, sabiedrisku centru būvniecību Rīgas tuvumā. Piedāvā vairākus praktiskus pilsētas attīstības virzienus:

1) arhitektūras konkursu prakses attīstīšana un pilnveidošana;

2) ciešākas komunikācijas un atgriezeniskās saites izveide starp arhitektiem un būvvaldi;

3) arhitektūras konferenču attīstīšana un popularizēšana, pievēršoties analīzei un metodoloģijai;

4) “Rail Baltica” veiksmīga realizācija;

5) piekrastes un ūdensmalu attīstība;

6) autosatiksmes mierināšana un veloinfrastruktūras attīstība;

7) pilsētas mazo arhitektūras formu attīstīšana;

8) lielformāta un skulpturālās mākslas veicināšana publiskos arhitektūras objektos un pilsētas ārtelpā.

Pēteris Ratas

17 gadu ilga pieredze arhitektūrā, strādājot pie projektiem ASV, Ķīnā un Eiropā. Studējis RTU Arhitektūras fakultātē un Ņūdžersijas Tehnoloģiju institūtā. Ir Amerikas Arhitektu institūta (American Institute of Architects) un Urbāno Teritoriju institūta (Urban Land Institute) biedrs.

Pētera Ratas skatījumā Pilsētas arhitekta dienesta mērķis ir veidot labu publisko telpu un pilsētas siluetu, uzturēt Rīgas vēsturiskās vērtības un rast risinājumus pilsētbūvniecības problēmām, saglabājot plašāku skatu un vienotu telpisku vīziju par pilsētu kā vienu veselumu. Kā prioritātes saredz darbu ar pilsētas telpisko struktūru, apbūves raksturu, apkaimju centriem, parkiem, ūdensmalu labiekārtošanu un adekvātas infrastruktūras nodrošināšanu. Uzsver nepieciešamību modernizēt būvniecības regulējumu, līdzsvarojot labvēlīgu vidi attīstībai un pilsētas iedzīvotāju vērtības un vajadzības. Īpaša uzmanība jāpievērš pilsētas struktūru definējošiem mezgliem, piemēram, dzelzceļa loka reģenerācijai ap pilsētas centru.

Uldis Sedlovs

Ieguvis bakalaura un maģistra grādus arhitektūrā RTU, kā arī maģistra grādu filozofijā Latvijas Universitātē. Ir strādājis Latvijas arhitektu birojos “NRJA”, “MADE arhitekti”, “MARK arhitekti” un “SPARK arhitekti”, kā arī ārvalstu birojos “Henning Larsen”, “Büro Ole Scheeren” un “Perkins+Will”. Darba pieredze lielākoties saistīta ar pilsētbūvniecības attīstību.

Uldis Sedlovs pilsētas arhitekta lomu redz kā iespēju veidot stratēģiskus instrumentus, lai uzlabotu pilsētvides kvalitāti, darbojoties plašā mērogā, sākot ar attīstības stratēģijām un beidzot ar konkrētiem būvniecības objektiem. Darbam Pilsētas arhitekta dienestā piedāvā piecus uzdevumus, darbības platformas un konkrētus soļus mērķu sasniegšanai:

1) vīzija — nodrošināt pievilcīgu un skaidru pilsētas attīstības vidi, izstrādājot 10 pilsētas attīstības pamatprincipus;

2) plānošana — uzlabot pilsētvides plānotās attīstības noteikumus, izstrādājot vienkāršotu 3D pilsētas plānošanas instrumentu;

3) projektēšana — veicināt būvprojektu izstrādes kvalitāti projektēšanas stadijā, iesaistot starptautiskus partnerus;

4) būvatļauja — veicināt un sakārtot būvprojektu izskatīšanas kārtību, turpinot Rīgas domes uzsāktās strukturālās reformas un izstrādājot izmaiņas likumdošanā;

5) būvniecība — ieviest atbilstošas būvniecības tehnoloģijas, izmantojot dabiskus, augstas kvalitātes vietējos būvmateriālus.