Arhitektūras dienu 2009 atskaņas

Ventspils šogad bija plānota par Arhitektūras dienu galveno pilsētu. Labi, ka Rīgas pasākums neatstāja kampaņas sajūtu. Zaigas Gailes birojs atvērto durvju dienas kartē bija pozicionēts sarunām par Rīgas koka arhitektūru. Diemžēl, Arhitektu nama diskusiju programma izčākstēja neorganizētībā. Sauklis «arhitekti cīņā ar globālo krīzi» palika tikai un vienīgi sauklis…

Andris Kronbergs

Latvijas Arhitektu savienības priekšsēdētājs, Arhis

Arhitektūras dienu galvenā pilsēta šogad bija plānota Ventspils. Manuprāt, Ventspils diena 1.oktobrī bija izdevusies, jo objekts, ko tur atklāja, — bibliotēka — piedeva gaišuma un pozitīvisma noti. Jauks objekts pats par sevi, un, domāju, tā ir veiksme. Arī pārbūvētās ēciņas — rakstnieku un tulkotāju māja, kā arī kultūras nams — ir Ventspilij izdevušās.

Rīgā notika mazliet savādāk. Labi, ka pasākums neatstāja kampaņas sajūtu. Atsevišķās vietās viss kaut kas notika, un tā ir laba zīme. Darbības nebija uzspēlētas, bet bija pēc būtības. Kāds jautāja, kur tad ir tas atklāšanas pasākums? Atklāšanas sākumu nevarēja redzēt, tāpēc ka daudzās vietās viss notika vienlaicīgi, un cilvēki varēja izvēlēties, kur viņi grib būt tai brīdī. Protams, ka viņi nevarēja būt divās vietās vienlaikus. Tas varētu būt kā trūkums, bet tajā ir arī sava pozitīvā puse — pasākums bija vienkāršāks, praktisks un lietišķs, ne kampaņveidīgs, bez pompozuma pieskaņas. Tas bija jauki. Pietrūka masu mediju ieinteresētības, kaut arī mēs bijām darījuši daudz — sūtījām preses relīzes, personiski aicinājām. Bet varbūt arī tas, ka kampaņa nebija tāda — ar vienu pompozu atklāšanu, varbūt arī tas žurnālistus samulsināja, viņi nevarēja saprast, kur tad īsti viņiem jāiet. Droši vien mums pašiem vēl jāpadomā, kā to viņiem vislabāk pasniegt. Bet var jau saprast arī, ka šobrīd cilvēkiem ir citas prioritātes.

Ilze Martinsone

Latvijas Arhitektūras muzeja vadītāja

Izskatās, Arhitektūras diena no vertikālās dimensijas pārmetusies uz horizontālo. Pasākumiem Rīgā itin kā iztrūka svētku sajūtas: atvērtie biroji ar katru gadu ir plānāk apmeklēti, īpaši, ja atceras dienu pirms četriem gadiem, kad dažu biroja vadītāju pārsimts zinātkāru pilsoņu ierašanās noveda līdz panikai (salīdzinājumam — Muzeju nakts statistika, piemēram, Arhitektūras muzejā atzīmē ap 4000 apmeklētājiem). Varētu būt otrādi — radies brīvais laiks, šķiet, radīts komunikācijai ar sabiedrību. No redzētajiem birojiem pasākumam čakli bija gatavojies Nams, kas turpina izvērst pilsētas mega attīstības vīzijas — atliek cerēt uz tādu lobiju, kāds ķēries pie Edgara Treimaņa pērn rādīto ideju stumšanas ar buldozeru.

Arhitektu namā — rosina jaunieši, kas pēc čīkstēšanas «vecajie mūs apspiež» ķērušies pie reāliem darbiem. Treknajos gados iesaldētajai arhitektūras teorijai pēc loģikas būtu jāatkūst, aiz kam patiesu interesi raisīja sarūpētā diskusiju programma. Diemžēl, tā izčākstēja neorganizētībā un informācijas trūkumā. Jādomā, priekšlasījumu autori bija nopietni gatavojušies, bet — vai diskusijas 10 dalībnieki bija iecerētā mērķauditorija?

Jūtams, profesionāļu savstarpējai saziņai gaidīts pasākums ir dienas noslēgums Rīgas pilsētas arhitekta birojā, kuru gan tā kā ironiski marķēja ar Virsarhitekta sarkano šalli notrauktie putekļi vecām balvām.

Tostarp Arhitektūras diena pamazām tiecas izplesties ārpus Rīgas. Patiesā sirsnībā izstādi 20 pirms 40 II un tās veidotājus sagaidīja Madonas muzejs un mākslas skolas skolnieki. Pirmoreiz kopā bija sanākuši septiņi pilsētā mītošie arhitekti, un šī ir pirmā arhitektūrai veltītā izstāde Madonas muzeja vēsturē.

Zaiga Gaile

Zaigas Gailes birojs

Mans spēcīgākais iespaids no arhitektūras dienām bija tikšanās ar Rīgas domes vadības pārstāvjiem Aināru Šleseru un Sergeju Dolgopolovu mūsu birojā Berga bazāra koka mājā. Atvērto durvju dienas kartē mūsu birojs bija pozicionēts sarunām par Rīgas koka arhitektūru. Tātad kungi atnāca tikties ar šādu mērķi, un mēs kopā ar Jāni Dripi un Juri Dambi stundu stāvējām pie Rīgas kartes ar iezīmētām koka mājām. Tās ir kā zvaigznājs, kas caurauž pilsētas audumu. Rīgas aizsargātajā vēsturiskajā centrā no aptuveni 5000 celtnēm 10% ir koka mantojums. Pilsētas teritorijā kopumā ir aptuveni 3500 koka celtnes. Mēs runājām par Rīgas zaļajām priekšpilsētām, Āgenskalnu, Torņakalnu, Grīziņkalnu un Maskavas forštati, kas ir ideāli dārzu pilsētu modeļi — sasniedzami dažās minūtēs no Rīgas vēsturiskā centra. Tur ir milzīgas iespējas gudriem un nesteidzīgiem pilsētas, valsts un privātā sektora ieguldījumiem vides reģenerācijai un sabalansētai attīstībai. To būtu labi iesākt šajā klusajā pārdomu laikā, kad atpūšamies no ambiciozo augstbūvju spraušanas Rīgas kartē. Kalnciema iela, Mūrnieku iela un Ķīpsala ir ļoti labi piemēri jau iesāktajam procesam. Ko tad mēs, Rīgas dome, varētu darīt, jautāja Šlesers. Mana atbilde ir — to, ko Ventspils dome jau izdarīja pirms vairāk nekā desmit gadiem — sakārtot esošo infrastruktūru, komunikācijas un ielu segumu, un gan jau iedzīvotāji mājas paši lēnā garā atjaunos. Ja pilsēta parādīs, ka rūpējas par saviem iedzīvotājiem un tos atbalsta. Piemēram, ar atvieglotu nodokļu un kredītu sistēmu koka māju īpašniekiem. Gatavojot Rīgas koka arhitektūras izstādi, kura šā gada maijā tika izstādīta Rīgas domes vestibilā, mēs kopā ar Jāni Dripi stādījām mērķi uzrunāt pilsētas jauno vadību, un šo tikšanos oktobrī saredzu kā nākošo soli dialoga meklēšanā. Domās pārstaigāju jau gandrīz desmit gadu garo vēsturi, kopš mēs, domubiedru grupa — Pēteris Blūms, Juris Dambis, Ieva Laukers un Rikke Helms, nodibinājām nevalstisko organizāciju Latvia Nostra, un 2002.gadā pirmo reizi ar Kalnciema ielas albumu aizgājām pie toreizējā Rīgas domes priekšsēdētāja Gundara Bojāra. Viņš piekrita kļūt par Kalnciema ielas projekta patronu. 2005.gada oktobrī par šā pilotprojekta attīstību Latvia Nostra parakstīja sadarbības līgumu ar nākošo Rīgas mēru Aivaru Aksenoku. Nekas it kā nenotika, bet uzkrājās enerģija, līdz nāca lielais grūdiens — NATO samits 2006.gada novembrī, un Rīgas dome bija gatava dažu mēnešu laikā iesākt ansambļa atjaunošanas projektu. Tika izveidots Publiskās privātās partnerības modelis, kurā piedalījās Rīgas dome, Aizsardzības ministrija, Kultūras ministrija, VKPAI un biedrība Latvia Nostra. Atjaunoto ansambli atklāja jau nākošais Rīgas mērs Jānis Birks. Paralēli šim projektam pēc Latgales priekšpilsētas pašvaldības vadītāja Dmitrija Pavlova iniciatīvas iesākās arī Mūrnieku ielas Vides atveseļošanas projekts.

Kādi ir secinājumi pēc tikšanās jau ar ceturtā sasaukuma ietekmīgajām Rīgas domes amatpersonām? Ļoti pozitīvi iespaidi. Attīstīt Rīgas ostu, sakārtot Centrāltirgu, Autoostu un Centrālās stacijas rajonu, savienot Rīgas vēsturisko centru ar dzīvelīgo Spīķeru kvartālu un tālāk Maskavas forštati, tie taču ir sociāli ļoti svarīgi un humāni plāni pilsētas attīstībai. Ja tos ievirza pareizās sliedēs un veidojas dialogs ar arhitektiem un pilsētas plānotājiem. Un ļoti daudz ir arhitektu rokās.

Zane Karpova

Jauno Arhitektu apvienība, FBRK

Arhitektūras diena Ventspilī, 1.oktobris. Bijām tikai uz Pārventas bibliotēkas pasākumu, diemžēl. Rīdzinieku apmeklējums nebija pārāk liels, iespējams, ka daudzi bija bijuši uz ēkas atklāšanu. Manuprāt, pasākums bija ļoti labi noorganizēts — sirsnīgs ievads, izsmeļoša lekcija par bibliotēkām pasaulē, ēkas apskate un nobeigums ar balonu palaišanu. Ventspilnieki bija labi parūpējušies par viesu laipnu uzņemšanu savā pilsētā, jo tālākā programma izskatījās gana pievilcīga, lai paliktu līdz vakaram. Jaunā ēka ir pietiekami interesanta, lai Ventspilī turpmāk iegrieztos biežāk.

Arhitektūras diena Rīgā, 5.oktobris. Šīs man bija pirmās arhitektūras dienas Rīgā, tāpēc gribējās daudz ko apskatīt un dzirdēt, ko arī centos realizēt. Pozitīvi joprojām liekas tas, ka arhitektu biroji atver durvis apmeklētājiem un piedāvā diskutēt par dažādām tēmām. Jāatzīst, uz nākamo gadu LAS «mājas darbs» jāizpilda labāk — jāsagatavojas nopietnāk šim pasākumam, pievēršot sabiedrības uzmanību arhitektūras tēmai ar plašāku publicitāti un nopietnāk organizētu diskusiju un lekciju kopumu par tieši šodien aktuālām tēmām. Jāpadomā par koordināciju, jo pārāk daudz pasākumu notiek vienlaicīgi, īpaši pēcpusdienā. Jāturpina bērnu un jauniešu iesaistīšana apkārtējās telpas izzināšanā, maketēšanas darbnīca bērniem bija ļoti iedvesmojoša tālākam procesam. Gribētos, lai vairāk kolēģu iesaistās un palīdz LAS pasākumu organizēšanā. Paldies Rīgas pilsētas arhitekta birojam par līdzdalību!

Dina Sotņikova

Arhitektūras studente

Divas lietas. Viesošanās Rīgas pilsētas arhitekta birojā un Kamencinda lekcija. Nosauktie notikumi bija tie, kurus apmeklēju. Jo — pilsētas arhitekta biroja telpas atrodas Dzirnavu ielas pagājušogad rekonstruētajā Šmēlinga namā, kuru vēlējos apskatīt, tīri profesionālas ziņkārības vadīta, un lekcija vienmēr ir lieliska iespēja paraudzīties ārpusē. Iegriezos arī Arhitektu namā, bet stīvās atmosfēras dēļ neradās vēlēšanās uzkavēties. Ja nenokavēšu, apmeklēšu Viļņas arhitektūras izstādi.

Kopējā noskaņa par arhitektūras dienām — nemanāmas, vienīgi profesionāļu aprindās zināms notikums, programma — maz intriģējoša, sauklis «arhitekti cīņā ar globālo krīzi» palika tikai un vienīgi sauklis…