Atskatoties uz Smiltenes viedrades kvartāla konkursu

Decembrī noslēdzās konkurss tā dēvētajam Viedrades kvartālam Smiltenē, —  viens no aizvadītā gada ievērojamākajām arhitektūras sacensībām Latvijā ārpus Rīgas. Par labāko no priekšlikumiem žurija atzina Barbaras Bulas un MALUS arhitektu kopdarbu.

Arhitektūras konkurss bija secīgs solis Smiltenes pašvaldības projektā, lai bijušo rūpniecisko teritoriju ainaviskā un centrālā Smiltenes vietā —  Vidusezera un Abula upes krastā pārveidotu mūsdienīgā kompleksā, kas kļūtu par mājvietu gan inovatīvai uzņēmējdarbībai, gan pulcētu kopienu dažādos sabiedriskos un kultūras pasākumos un aktivitātēs. Skaidrojot mulsinošo “viedrades” jēdzienu, pašvaldības pārstāvji tā nozīmi saista ar kopradi, mūsdienīgu tehnoloģiju izmantošanu un inovāciju radīšanas iespējām. Iecerētā kvartāla telpu programmas kodolu veido bibliotēka, kopienas centrs, telpas mazajiem uzņēmējiem un kopradei. Nozīmīgs konkursa saturiskais aspekts bija arī publiskā ārtelpa.

Konkurss Viedrades kvartālam Smiltenē

Konkursā tika saņemti 11 priekšlikumi, pēc pirmās vērtēšanas kārtas žūrija lēma turpināt metu darbu izskatīšanu, detalizēti izvērtējot piecus labākos piedāvājumus (MZG75, RDS22, CHR10, BIB09, TTT19). Reizē žūrijas komisijas dalībnieki sniedz savu vērtējumu darbiem, kuri neiekļuva labāko pieciniekā.

Nozīmīgākie vērtēšanas kritēriji — idejas oriģinalitāte, meta arhitektoniski telpiskā kvalitāte, plānojums un funkcionalitāte, publiskās ārtelpas risinājumu kvalitāte. Kā nojaušams, īpaša vērība veltīta arī kompleksa ēku energoefektivitātes risinājumiem. Otrajā piegājienā, klātienē žūrijas komisijas dalībnieki sniedza detalizētu vērtējumu pieciem labākajiem piedāvājumiem un pieņēma gala lēmumu par rezultātiem.

Godalgoto trijnieks  

Pirmā vieta un 15 000 eiro — CHR10— BARBARA BULA Arhitekti un MALUS Architects (Barbara Bula, Anda Ābele, Anete Soldāne, Lūcija Vērdiņa, Renārs Putniņš)

Otrā vieta — 10 000 eiro — BIB09 —  MADE arhitekti (Miķelis Putrāms, Linda Krūmiņa, Krists Lūkins, Māra Starka, Jēkabs Slava) un NOMAD architects (Marija Katrīna Dambe, Florian Betat)

Trešā vieta  — 4 000 eiro — MZG75 — MARK ARHITEKTI (Mārtiņš Ošāns, Niklāvs Krievs, Sendija Adītāja, Indra Ozoliņa, Līva Mankus, Egita Fabiane, Ilze Rukšāne, Alvis Epners)

 

Konkurss tika izsludināt jau jūnijā, divreiz tika pārcelts darbu iesniegšanas termiņš, (raisot to dalībnieku neapmierinātību, kas darbus iesniedza laicīgi — jau konkursa nolikumā sākotnēji noteiktajā termiņā), žūrijas spriedumam vēl sekoja iepirkumu uzraudzības biroja noteiktais pārsūdzības periods un nu — decembrī tika pasludināti rezultāti.

Atbilstoši konkursa nolikumam, pašvaldība ir tiesīga rīkot sarunu procedūru ar trim godalgoto darbu autoriem, un jau žūrijas ietvaros ticis lemts par sabiedrības iesaisti, — nodot trīs godalgotos darbus sabiedrības balsošanai, lai pirms sarunu procedūras noskaidrotu viedokli, kas tikšot ņemts vērā, kopā ar žūrijas vērtējumu. Jāatzīst, ka tas ir līdz šim neierasts veids, kā pārbaudīt žūrijas vērtējumu, tomēr centieni iesaistīt sabiedrību kopienas jautājumu, pilsētas attīstības lemšanā, protams, ir pozitīvi vērtējams solis.

No žūrijas vērtējumiem labākajiem darbiem

Īsinātā versijā

1. vieta — CHR10 — BARBARA BULA Arhitekti un MALUS Architects

Viedrades kvartāls Smiltenē. BARBARA BULA Arhitekti, MALUS Architects

Idejas oriģinalitāte

Asprātīgs un labi izstrādāts darbs, saglabājot vēsturisko kompleksa apbūves struktūru. Vērā ņemama ir ideja pacelt Abula gultni, padarot platāku un seklāku, kas nodrošinātu brīvu un drošu piekļuvi ūdensmalām. Pagalmā paredzēta pandusu un kāpņu sistēma, kas savieno atškirīgos virsmas līmeņus, atvieglo iekļūšanu kvartālā no dažādām pusēm, kā arī ir izmantojama sēdēšanai un pilda amfiteātra funkcijas pasākumu laikā. Bibliotēkas zāģveida jumts veido izteiksmīgu siluetu un piešķir ēkai atpazīstamību, kā arī ir piemērots saules paneļu izvietošanai – gan leņķa, gan debespušu ziņā.

Arhitektūra un funkcionalitāte

Kvartāla arhitektūras ansamblis veidots tīrās ģeometriskās formās ar vienotu arhitektūru. Kvartāla telpiskajā struktūrā goda vietu ieņem bibliotēka, tā ir formās izteiksmīgākā un apdarē bagātīgākā. Oriģinālais vizuālais tēls nodrošina atpazīstamību. Apdares materiālu pielietojumā jaušamas atsauces uz kvartāla industriālo vēsturi — rūsināts metāļs, skārds, koks, ķieģelis. Restorāna un koprades ēka ar lēzeno jumtu vizuāli smagnēja, bezpersoniska, neatspoguļo iekšējo funkciju.

Ēku plānojumi ir funkcionāli un pārdomāti. Diskutabli, ka autori piedāvā faktiski no jauna būvēto kompleksu veidot vēsturisko ēku un palīgēku izmēros un dimensijās.

Bibliotēkas ēkas jumta formai ir atsauce uz industriālām ēkām un tā risinājumi labi piesedz saules paneļus, kas citos piedāvājumos ir eksponēti uz pilsētas pusi. Vēsturiskie mūri ir eksponēti uz iekšpusi, tātad, atbilstoši siltumfizikas likumiem, iespējams visas ēkas siltumizolācijas kontūru veidot no ārpuses. Citos piedāvājumos, kur mūri paredzēts eksponēt ārpusē, veidojas ļoti sarežģīti un riskanti savienojumi.

Ārtelpa

Vienīgais no projektiem, kas tik veiksmīgi risina vides pieejamību un iekšpagalma sasaisti ar Pils ielu. Veiksmīgs ir arī atvērtais laukums, ko iespējams transformēt un pielāgot pasākumiem pēc nepieciešamības.

Paceļot kanāla gultni, tiek iegūta krietni platāka un seklāka straume, uzlaboti drošības apstākļi gar ūdensmalām. Taču papildus izvērtējams tas, vai upes gultnes pacelšana ir tehniski iespējama.

Žūrijas rekomendācijas:

  • Rūpīgi izvērtēt riskus esošo ķieģeļu konstrukciju izmantošanai;
  • Risināt detalizētus mezglus un piemērus dabā, kā ilgtermiņā funkcionē zigzag veida jumta satekas un gaiša koka apdare biblotēkas ēkas jumta risinājumā;
  • Izvērtēt funkciju pārkārtošanu bibliotēkas ēkas 1. stāvā zem pārkares ar skatu uz ezeru būtu lieliska vieta kafejnīcas terasei, ne tikai ieejai bibliotēkā.
  • Izvērtēt kopardes ēkas/restorāna arhitektonisko tēlu, lai ēkas fasādes, jumta konstrukcijas veidotu vienotu tēlu un plūstošu pāreju no Kalnamuižas teritorijas.

2. vieta — BIB09 — MADE arhitekti un NOMAD architects

Idejas oriģinalitāte

Uzteicama ir ambīcija kvartālu attīstīt kā pilotprojektu, kas demonstrētu
apritīgas ekonomikas un būvniecības principus. Piedāvā nojaucamo ēku materiālus izmantot
esošo ēku funkcionalitātes uzlabošanai un labiekārtojuma elementiem.

Vizuālais tēls ir interesants ar reģionam raksturīgo arhetipisko formu mūsdienīgu interpretāciju. Viens no labākajiem, profesionāli izstrādātiem darbiem, kurš atspoguļo novada specializāciju un industriālo mantojumu ar centieniem saglabāt vēsturisko auru. Kaut arī vizuālais tēls var šķist klišejisks, vienkāršie apjomi ir proporcionāli labi atrisināti, veiksmīgi pielietojot stiklotās plaknes un koka apdari.

Lai rastu iespēju eksponēt saglabātās konstrukcijas un sienas, interesanti vērtējama ideja par pārvietojamu apkurināmu moduļu izmantošana — “telpa telpā”. Tas ir arī labs risinājums, lai veicinātu kvartāla iedzīvināšanu pirms projekta realizācijas.

Arhitektūra un funkcionalitāte

Kvartāla vizuālais risinājums labi iekļaujas Smiltenes mazpilsētas vidē. Ēku apjomi vienkārši, lietotajos apdares materiālos un risinājumos izvērtēts ekonomiskais aspekts. Stiklojumu pielietojums ēkās ir pārdomāts – proporcionāli labi sadala būvmasas, atver ēkas pret ārtelpu un uzbur minēto “pilsētas laternas” efektu diennakts tumšajā laikā.

Ēku apjomi risināti vienotā formu valodā, koprades ēkas daļas vidējais apjoms, kas veidots “caurspīdīgs”, rada vizuālo iespaidu, ka teritorija ir vairāk atvērta no Vidusezera puses. Bibliotēkas stiklojums ir aicinošas apmeklētājiem un atver bibliotēkas telpu pret Vidusezeru un kvartāla centrālo pagalmu. Bibliotēkas telpu platība —par mazu, un funkcionālais plānojums vietām varētu būt loģiskāks. Otrā stāva terases sasaiste ar iekštelpām varētu būt labāka.

Telpās, kuras nevar atbilstoši nosiltināt, paredzētas funkcijas, kas pieļauj zemāku temperatūras režīmu. Uzskatāmi parādīta kvartāla energoapgādes shēma, katras ēkas plānotais nodrošinājums ar enerģiju. Tomēr atstājot samērā daudz eksponētu, nesiltinātu esošo mūru, būs jādomā par energoefektivitātes rādītāju kompensēšanu ar citiem līdzekļiem.

Ārtelpa

Labiekārtojumam trūkst detalizācijas, zonējuma. Koncepcijā paredzēts atstāt esošo asfalta segumu, to papildus sakrāsojot. Ja aplūko segumu uz vietas, ir skaidrs, ka saglabājams tas nav. Turklāt tas nepārdzīvos būvniecības būvniecības procesu un inženiertīklu izbūvi. Nav domāts par ūdensmalas labiekārtošanu un sakārtošanu.

Inovatīva un apritīgas būvniecības principiem atbilstoša ir ideja par būvgružu un konstrukciju elementu izmantošanu labiekārtojumā.

Žūrijas rekomendācijas:

  • Papildināt piedāvājumu ar vides pieejamības risinājumiem kvartāla teritorijai.
  • Sniegt izvērtējumu kopienas centra un restorāna ēkas jumta konstruktīvajam risinājumam.

3. vieta — MZG75 — MARK ARHITEKTI

Idejas oriģinalitāte
Laikmetīgs kvartāla attīstības priekšlikums. Projekta ambīcija uzrunā, lai arī ieceres turpmākajās attīstības stadijās vēl būtu jāiegulda daudz darba. Paredz nojaukt divas ēkas, to vietā racionāli saplānots un ietilpīgs koprades, inovāciju un uzņēmējdarbības centrs. Jaunie apjomi ir mūsdienīgi un nekopē vēsturiskos. Bibliotēkas ēkai vēsturiskie mūri saglabāti, bet apjoms pagarināts Abula virzienā. Kopienu mājas risinājumā – “telpa telpā”, izveidojot apsildāmās un siltumizolētās telpas funkcionālās “kapsulas” esošās ēkas iekšpusē.

Arhitektūra un funkcionalitāte

Priekšlikumā vēsturiskais mantojums asprātīgi papildināts ar nedominējošiem jauniem apjomiem,— interpretējot vēsturisko dzirnavu ainavu, forma pateicīga arī funkcionālam piepildījumam. Jaunie apjomi plānoti mūsdienīgi, nekopē vēsturiskos.

Divu ēku nojaukšana šeit vērtējama ar plus zīmi, jo risinājums atver kvartāla teritoriju no ielas puses. Neviennozīmīgi vērtējams tas, ka katrs no piedāvātajiem apjomiem ir veidots savā arhitektoniskajā valodā, īpaši kontrastē apjoms pie Abula ielas. Kvartāla apbūves mērogs ir palielināts, ēkas kļuvušas apjomīgākas. Šo sajūtu pastiprina uz pagalmu vērstās garās fasādes un milzīgā kopienas ēkas nojume.

Bibliotēkas ēkas arhitektoniskajā veidolā izmantota mūsdienīgā un vēsturiskā saspēle — paredzēts atjaunot ēkas ārsienu mūrējumu un to papildināt ar līmētām koka nesošajām konstrukcijām jumta stāvu izbūvei. Ēkas slīpā jumta forma varbūt rada asociācijas ar bijušajām dzirnavām, bet sānos izveidoto atvērumu proporcija to nojauc. Galvenais skats uz ezeru paveras caur diezgan šauriem logiem. Kopienu ēkas apjoma arhitektoniskais risinājums izskatās nepabeigts. Lai radītu vienotu koptēlu ar pārējām ēkām, pietrūkst detalizācijas.

Ārtelpa

Industriālās pagātnes klātbūtne iekodēta labiekārtojuma un interjera elementos, simboliski reaģējot uz vēsturisko Vidusdzirnavu industriālo raksturu. Ap iekšpagalmu grupējas visas jaunās telpiskās un funkcionālās struktūras. Uzteicama iecere veidot reprezentatīvu ieejas laukumu kvartālā no Pils ielas puses ar ļoti pārdomātu labiekārtojumu, t.sk., gar ūdensmalu, kas ir pienesums kvalitatīvai pilsētvidei. Nav risināta vides pieejamība garenvirzienā pa centrālo pagalmu.

Žūrijas rekomendācijas:

  • Papildināt piedāvājumu ar vides pieejamības risinājumiem kvartāla teritorijai.
  • Izvērtēt iespēju harmonizēt ansambļa kopējo arhitektūras risinājumu un detalizēt jumtu arhitektūru, īpaši skatos no kalna!
  • Pārskatīt būvniecības 0. kārtas tvērumu ņemot vērā, ka 0. kārtā iespējams uzsākt esošo garāžu izmantošanu radošajai darbībai.
  • Izvērtēt iespēju koprades, inovāciju un uzņēmēju centra ēkai veidot vienotu arhitektonisko tēlu ar bibliotēkas ēku.
  • Izvērtēt zaļo jumtu risinājumu izslēgšanu būvēm, kas projektētas zem kokiem.

 

Konkursa žūrijas komisija

Edgars Avotiņš – Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs, žūrijas
komisijas priekšsēdētājs;
Ieva Skadiņa – sertificēta arhitekte, žūrijas komisijas priekšsēdētāja vietniece;
Zane Greisele – Smiltenes novada pašvaldības Būvvaldes arhitekte;
Liene Brolīte – Smiltenes novada pašvaldības Būvvaldes vadītāja;
Ieva Dille – Smiltenes novada pašvaldības Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja;
Sandra Paulsone – sertificēta arhitekte;
Gvido Princis – arhitekts un pilsētplānotājs.
Žūrijas komisijas atbildīgais sekretārs – Mārtiņš Ulāns.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
guest
14 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
Miķelis

Žūrija runā par viedradi un neko nezin par “zāģzoba” mezgliem? Vecais labais zāģzobs paņēmis pirmo pleķi, – šodien gulēšu saldi kā bērnībā un man sapņos rādīsies Ganību dambja trolejbusu depo. Ak…Uh…Ek….Smiltenieši diez vai ir pelnījuši zāģzobu, ja runā par viedradi. Man domāt ka viņi vēl nav izauguši līdz tam, provinciālisms un pakalpība nav savienojami ar zāģzobu. Zāģzobs ir viscaur rīdzinieku manta 🙂

jtd

Vakar pēc šī izlasīšanas pastā iekrīt kārtējā vēstule no AJ ar gandrīz identisku zāģzobu, tikai UK.

Valdemārs, Zariņš

Ja nu par arhetipiem, kā divslīpju slīpas jumts ir arhetips dzīvojamai mājiņai, ko pat bērns atpazīst, tāpat zāģzobs ir rūpnīcas( industrijas) arhetips, ko aŗi atpazīst pat bērns. Smiltenes dzirnavas ir bijusi industriālā būve, tā arī pēc pārbūves būs intelektuālās industrijas būve. Tas tā , ja nu rodas vēlme diskutēt, kur vēl šāds zāģzobs redzēts.

Pēdējo reizi rediģēts 12 dienas pirms - rediģētājs Valdemārs, Zariņš
Miķelis

Zāģzobs bija nepelnīti aizmirsts, man prieks ka atkal izcelts saulītē un kombinācijā ar koku un titāncinka jumtu būs ekselents. Novērtēju. Priecājos. Iekšēji smaidu vienmēr kad redzu labu Arhitektūru. Tā arī jādomā Arhitektiem! Virtuāli vēlētos pasist pa plecu autoriem 🙂

Pēdējo reizi rediģēts 12 dienas pirms - rediģētājs Miķelis
Valdis

MMM labākais bija ZigZag reģionālais jumts 2016 gadā. Iecienītā forma dabā neredzas.Šodien 2023 ir vērts faniem rosīties. Iesākumā varbūt izveido kopienas māju un tad domā par pārējo, tie kas jūtas pie kopienas piederoši.

Miķelis

Skaidrs ka latvietis ir tingentangelietis – tur kāda maza turbīniņa, tur kādu panelīti piestutēt, tur grāmatiņu pacilāt, tur ezerā kolektoriņu ielaist un siltumiņu papumpēt. Pēc tam aiziet un iecirst aiz vaigiem lielo franču karbonādi ar sēņu, vislabāk baraviku mērci, piedzerot vietējā ražojuma bairīti, noslēgumā oberītim uzmetot dažus santīmiņus ,ķenciski noatraugājoties. Bērnus palaist rotaļu laukumā un diena jau ir izdevusies. Viss šitais velk uz kādiem 5 miljoniem eiro minimums, pie tā ka bibliotēkas vairs neviens tā īsti neapmeklē, kopā strādāšanas telpas pat Rīgā stāv tukšas un saules paneļi nekādu globālu labumu nedod, jo to ražošana izraisa tādas ekoloģiskās sekas, ka maz… Lasīt vairāk »

Pēdējo reizi rediģēts 13 dienas pirms - rediģētājs Miķelis
Miķelis

Jā, un man kā “vēsturniekam” jautājums žūrijai – kāds jumta tips tad atspoguļo restorāna + koprades ( atkal jaunvārds ) telpu kopējo funkciju, ja lēzenais Jums ir par smagnēju, bezpersonisku. Un kāds leņķis, te es domāju ģeometriski izteikts grādos, tad būtu tas īstais, lai kļūtu personisks un gaisīgs?

Juris Pogainis

MADES priekšlikums, liekas kkā mēroga, silueta ziņā saudzīgāks un atbilstošāks kontekstam, žēl, ka nav godalgots ar 1.vietu!

Miķelis

Mades priekšlikums kā reiz ir tingeltangeļu formu valodā radīts – tur turbīna, šur baterija, tos apsildam ar infrasarkanajiem sildītājiem, šitos pie ugunskura barojam, visu pārstrādājam, izmantojam atkārtoti un krāsojam asfaltu. Johaidī, krāsojam asfaltu kā krievos zāli. Apritīga ekonomika tas tagad saucās. Zāģzobs ir neapšaubāms līderis, brīnos kā tāda žūrija to vispār novērtēja.

Atis Sedlenieks

Zāģzobs ir parasts Rimi ar jautru jumtiņu. Kāds tur līderis..

Miķelis

Zāģzoba radītāji ir domājuši par arhitektūru, Made savukārt domājusi kā uztaisīt tingentangeli ar enerģijas shēmām, jautro turbīnu, būvgružu pārstrādi, asfalta krāsošanu un visu ko, ko mums te pieprasa zaļais kurss. “Laikmetīgi”, lai “pāķi” noteikti pavilktos. Par laimi žūrijā nebija daudz pāķu. Bet visiem kam patīk Mades priekšlikums Miķelis saka: sveiki, pāķi, laiks laukos uzstutēt savu tingeltangeli, atteikties no gaļas ēšanas, iekopt savu dārziņu un nopirkt velosipēdu un paļauties uz savu muskuļu spēku, kā arī ierāmēt Grētas foto lietotā fotorāmī 😉

Pēdējo reizi rediģēts 12 dienas pirms - rediģētājs Miķelis
Valdemārs, Zariņš

Retorika Jums lieliska, varu ieteikt papraktizēties uzlabot šādas retorikas, argumentēšanas spējas Centrāltirgū, tur, kur sporta ancukus tirgo, noteikti gūsiet spožus panākumus, Ati!

Miķelis

Nu vispār sakarīgu Rimi arī jāmāk uzprojektēt, Ati. Nevajag te Rimi projektētājus noniecināt. Aizbrauc uz Rimi Aleju, kas pie Vienības gatves un pamācies kā to vajag darīt. Tur var doties visi tingeltangeļinieki, tur gan “pāķu” shēmu par enerģijas aptiti nebūs ( vispār enerģijas aprites shēmas bija populāras Rietumos pirms aptuveni 15 gadiem, tā kā mūsu Sūnciems protams ar nokavēšanos, bet pievilcies ). Sūnciems gan starptautiskus konkursus nemāk rīkot vēl joprojām, – ir gan jauni kadri ar starptautisku pieredzi, bet tie ar laikam vergu statusā bijuši visus šos gadus. Un Gati, es protams apskaužu Tavu optimismu un man tas pat ļoti… Lasīt vairāk »

Ernests Cerbulis

Apsveicu visus autorus! Ja par apjomiem, diskutabli, tad gribētos piekrist, ka vēsturiskā teritorija bija interesanta tieši ar savu uzslāņojumu un tagad, līdzīgi kā Vecrīgas konkursā, tiek saglabāts mērogs/dalījums, kam? Šīm funkcijām ir jāapņem vēsturiskais mērogs? Tas ir tāds stils, koķetēt ar vēsturi tikai ar vienu pikaplainu. Kāds ir tavs apjoms? Patika tā laivotāju rekcija un sabiedrības balsojums, “tingeltangeļi” :).

14
0
Lūdzu, komentējietx