Viena no A4D satura pamatlietām ir arhitektūras projektu publikācijas. Kā sagatavot projektu publikācijai tīmekļa medijā tā, lai lasītājiem jūsu projekta arhitektūras ideja un risinājumi būtu viegli uztverami un skaidri saprotami? Daudzus gadus darbojoties šajā jomā, ir savākušies ieteikumi, ko jau labu laiku tiecos arvien nodot tiem, kas vēlas publicēt savus projektus. Šīs vadlīnijas ir publicētas arī sadaļā PAR A4D, taču jau sen prātoju tam veltīt atsevišķu rakstu.
A4D vēlas publicēt jūsu projektus
Vispirms vēlos vēlreiz sākt ar atgādinājumu un aicinājumu — A4D aizvien labprāt sagaida publicēšanai gan dažādus ar arhitektūras tēmu saistītus tekstus (projektu un būvju recenzijas, pārdomas un viedokļus par arhitektūras procesiem, aprakstus un atziņas par studiju un darba pieredzi ārzemēs, arhitektūras ceļojumu pārdomas, tulkojumus utml.), gan — jūsu arhitektūras projektus, kam tad arī vairāk pievērsīšos šajā rakstā.
Priekšroka tiek dota nesen pabeigtām būvēm, nozīmīgiem īstenošanas stadijā esošiem projektiem, godalgotajiem konkursu darbiem, kā arī citiem konceptuāli interesantiem un vizionāriem arhitektūras un pilsētbūvniecības priekšlikumiem. Saprotams, ka lielāks uzsvars ir uz sabiedriski nozīmīgākām ēkām, taču nav izslēgtas arī necilākas vai mazākas būves, kas tomēr atklāj kaut ko interesantu, inovatīvu vai īpašu.
Vispārīgi
Vizuālā komunikācija, centieni un paņēmieni, kā nodot savu iztēloto arhitektūras ideju ikvienam skatītājam, pasūtītājam, arhitektūras konkursa žūrijai — tā ir lieta, ar ko savā ikdienas darbā saskaras ikviens arhitekts. Tomēr arhitektūras projekts būvvaldei vai celtniekiem domātajā sējumā, konkursa paneļos, žurnāla vai tīmekļa publikācijā, — tajos ir daudz kopīga, bet ir arī īpašas specifiskas nianses, ko nosaka mērķis, medijs un arī auditorija.
Šis raksts ir iecerēts gan tam, lai atvieglinātu un uzlabotu pašam savu darbu, kas jāiegulda piemērojot publicēšanai atsūtītos projektu materiālus, gan arī — lai palīdzētu arhitektiem, kuru interesēs ir iespējami veiksmīgāk nodot sava projekta ideju. Un šie ieteikumi jau nav unikāli, daudzi no tiem var likties pašsaprotami — ar tiem saskaras ikviens, kas publicējis savu projektu kādās starptautiskās arhitektūras platformās vai žurnālos, — līdzīgi norādījumi projektu iesūtīšanai atrodami gan ArchDaily, gan dezeen, gan citviet. Par to tā vai citādi piedomā arī tie, kas savus arhitektūras darbus publicē kaut vai tikai savos sociālo tīklu profilos. Tāpēc šo principu izpratne noderēs ikvienam, kas domā par sava projekta publicēšanu, jo reizē tas ir arī pamudinājums, — iesniegt publicēt savus labākos darbus ne tikai A4D, bet arī citur.
Attēli
Atšķirībā no konkursu projektiem izstādēs, kur tie tiek rādīti uz liela izmēra paneļiem, ļaujot projektu uztvert kopumā, kā laukumu, tīmeklī projekti tiek atspoguļoti kā secīgu attēlu virkne, ļaujot izsekot projekta idejai un galvenajiem risinājumiem tādā secībā, kā to lēmuši autori. Tāpēc attēli ir jāsanumurē vēlamajā secībā. Attēlu skaits — 15-20, bet sarežģītākos, lielākos projektu gadījumā varētu būt līdz 30.
Attēlu izmēri tīmeklī arvien pieaug. A4D attēlu galerija šobrīd gan ir drusku novecojusi, kā lietošanas ērtības, tā arī izmēru ziņā — šobrīd tā galerijas attēlu maksimālais iespējamais izmērs ir 1024×768 px (1024 – horizontāli, 768 – vertikāli). Problēma gan nav samazināt attēlus, ja iesūtīti lielāki, taču jāraugās uz to, ka pārāk sīkas lietas (piemēram, publicējot kādus novietnes plānus vai konkursu paneļus, vai sīkus, detalizētus zīmējumus) detaļas var būt nesaskatāmas.
Plāni un griezumi
Plāni u.c. rasējumi — sagatavot kā bilžu faili — JPG, bet ne PDF vai DWG formātā; RGB, nevis CMYK modelī. Failu nosaukumos vēlams lietot latīņu burtus, neizmantojot latviešu burtus ar garumzīmēm, mīkstinājumiem un šņāceņiem.
Jāsaprot, ka publikācijai parasti ne visai der arhitektūras zīmējumi, kas ņemti pa tiešo no rasējumu sējumiem vai konkursu planšetēm, — tīmekļa publikācijā vēlams rupjāks mērogs, zīmējumiem jābūt lakoniskākiem. Plāniem un griezumiem jābūt fokusētiem uz arhitektūras ideju, drīzāk shematiskā, melnbaltā grafikā (sienas plānos un pārsegumi griezumos — aizpildīti), izvairoties no liekām krāsām un nebūtiskas informācijas kā izmēri, konstruktīvās asis u.c. sīkas detaļas. Jāseko līdz, lai līnijas ekrāna skatā nav pārāk smalkas, tievas.
Plānos gan reizēm ir vērts iekļaut telpu nosaukumus, izmantošanu, bet raudzīties, lai visi uzraksti būtu pietiekami lieli un salasāmi. Iztikt bez rāmīšiem un rakstlaukumiem. Skaitliski norādīts mērogs ekrānā ir bezjēdzīgs (un neatbilsts patiesībai), daudz lielāks labums ir no grafiskas mēroga skalas.
Nepieciešamības gadījumā ir arī iespējams katrai bildei pievienot parakstu, tomēr tajā galerijas modulī, kāds šobrīd ir A4D, uzraksts diemžēl aizklāj attēla apakšējo daļu. Tāpēc iesaku ar to neaizrauties, labāk, ja zīmējuma nosaukums norādīts jau attēlā.
Katru plānu atsevišķā attēlā. Raudzīties, lai atšķirīgo stāvu plāni lapā novietotas vienā un tai pašā vietā un mērogā.
Novietnes plāns
Noteikti nepieciešams ir novietnes plāns. Labāk izvairīties no t.s. ģenplāna ar topogrāfisko plānu, blāviem svītrojumiem, maziem cipariņiem u.c. daudz sīkām detaļām. Tā vietā drīzāk — vienkāršota, skaidri uztverama shēma, kas parāda ēkas novietojumu gruntsgabalā, iekļaujot t.s. labiekārtojuma elementus.
Pilsētas gadījumā vēlama shēma vai diagramma, kas parāda ne tikai apbūvējamo gruntsgabalu, bet arī plašāku pilsētas kontekstu — kvartālu vai plašāku apkaimi.
Labi novietnes plānu piemēri redzami pievienotajā ilustrāciju slejā.
Citi grafiskie materiāli
Ja nepieciešams, ir vērts iekļaut skices, shēmas, diagrammas, kas atklāj projekta idejas ģenēzi vai vienkāršā un skaidrā viedā paskaidro kādas kompleksās projekta komponentes. Ja projektā ir kādi interesanti vai inovatīvi risinājumi, vērts pievienot arī dateļu zīmējumus vai citus palīgmateriālus.
Fotogrāfijas
Protams, tiek gaidītas kvalitatīvas, profesionālas arhitektūras fotogrāfijas, taču reizēm jau tiek pieļauti izņēmumi. Atlasītajām bildēm iespējami pilnīgāk jāatklāj ēka (ārskati, iekštelpas, ja nepieciešams, — detaļas), dodot iespaidu par formu, programmu un arī apkārtējo kontekstu. Bildes ar šķībām perspektīvēm arhitektūras publikācijai godu nedara. Priekšroka dienas, nevis nakts bildēm.
Teksts
Teksts ir svarīgs. Teksts pie publikācijas, sevišķi jau tīmeklī, gan nav tas pats, kas t.s. paskaidrojuma raksts, ko prasa konkursu rīkotāji vai būvvaldes ierēdņi. Internetā publicējot, jāņem vērā lasīšanas paradumi, — tas, ka gari teksta blāķi drīzāk atbaida lasītāju. Tāpēc aprakstiem projektu publikācijās būtu ieteicams iekļauties 2000-3000 rakstu zīmēs.
Tekstam jāpaskaidro projekta galvenās idejas un risinājumus, koncentrēti, skarot tikai būtiskākās, interesantākās lietas. Bieži vien ieteicams labāk uzrakstīt no jauna, — īsu, skaidru un koncentrētu tekstu, nevis censties piemērot ‘paskaidrojuma rakstu’.
Ir vērts pateikt galveno 3-5 rindkopās. Labāk nosaukt divas, trīs vai varbūt piecas galvenās lietas, idejas, kas ir projektā, atmetot aprakstus par kādiem otr- un treššķirīgiem risinājumiem projektā, piemēram — par apdari, materiāliem, energoefektivitāti utml. — ja vien tie paši par sevi nav kāda būtiska koncepcijas daļa. Saprotams, ka lieliem, sarežģītiem projektiem ar to var nepietikt. Nepieciešamības gadījumā, ja teksts ir garāks, lai padarītu lasāmāku un strukturētu, var ieviest apakšvirsrakstus. Reizēm tas ir pat nepieciešams.
Tātad — labāk īsāks, nekā garāks, apraksts, arvien paturēt galvā domu par būtiskāko un iztēloties sevi mazliet pavirša ikdienas lasītāja vietā un vēlreiz atcerēties, ka teksts ir svarīgs, tāpēc tam ir jākoncentrējas uz būtisko, tiecoties iespējami labāk uztverami paust jūsu projekta idejas.
Veiksmīgi tekstu piemēri
Mežaparka estrāde
Māja Pāvilostā. Open AD
Dzirciema aptieka
Hagberg birojs Mārupē
Kado Karim
Citi dati
Projektam jāpievieno projekta autoru saraksts. Pabeigtajām ēkām — vēlāms arī pasūtītāju un būvnieku, taču uzskaitīt visus apakšuzņēmējus varbūt nevajag.
Nepieciešams pievienot galvenos tehniskos rādītājus.
Fotoattēliem — fotogrāfiju autoru.
Ieteikumu kopsavilkums
- Attēlu failu formāts — JPG, RGB. Galerijas max izmēri — 1024×768 px
- Attēli ir jāsanumurē vēlamajā secībā. Attēlu skaits — 15-20-30
- Plāni un griezumi — melnbaltā grafikā, izvairoties no liekām krāsām un nebūtiskas informācijas (izmēri, konstruktīvās asis u.c. sīkas detaļas).
- Stāvu plāni — vienā mērogā, savietoti tā, lai pāršķirot bildes, plāni atrastos “viens virs otra” (nenobīdītos).
- Novietnes plāns — skaidri uztverama shēma, kas parāda ēkas novietojumu gruntsgabalā, iekļaujot “labiekārtojuma” elementus (ne “ģenplāns”).
- Pilsētu apbūves gadījumos vēlama arī plašāka shēma, kas projektu/ēku parāda apkārtējo kvartālu apbūves kontekstā.
- Ja nepieciešams — diagrammas, shēmas, detaļu zīmējumi.
- Fotogrāfijas — vēlamas profesionālas arhitektūras fotogrāfijas, ar nepieciešamo perspektīves korekciju.
- Teksts ir svarīgs! Pietiekami īss, koncentrēts teksts (ne “paskaidrojuma raksts”), 2000-3000 zīmes (lielākiem projektiem var būt arī vairāk).
- Tekstam jāpaskaidro projekta galvenās idejas un risinājumus, skarot tikai būtiskākās, intriģējošākās lietas, cenšoties iekļauties 3-5 rindkopās (izņēmums — lielāki, sarežģītāki projekti). Garākā tekstā vērts ieviest apakšvirsraktus.
Kā redzat, — vairums šo ieteikumu var šķist diezgan pašsaprotami. No savas pieredzes varu teikt, ka Latvijā ir daži biroji, kam šīs lietas ir labi pazīstamas un saprotamas, tomēr ļoti bieži pat tad ja nosūtu ieteikumus (to iepriekšējā versijā), tad tomēr saņemu materiālus, kuros nākas vēl pielikt daudz darba, lai projektu pietekami veiksmīgi varētu publicēt.
Protams, jāpiebilst, ka savā tekstā nekādi negribēju izklausīties didaktisks pret saviem arhitektu kolēģiem, un ja tādas noskaņas varbūt jaušamas, tad tas jānoraksta uz nepietiekamu veiklību izteiksmē. Savā ziņā man pašam tas bija izaicinājums, tiekties uzrakstīt pietiekami lakoniski, tomēr nepalaižot garām arī kādas svarīgas nianses vai detaļas. Tāpēc beigās iekļāvu arī īso – kopsavilkuma versiju.
Un nobeigt vēlējos ar to pašu, ar ko iesāku, — dažādi projekti A4D slejās tiek ļoti gaidīti, aicinu tos sūtīt.
