Pirms salīdzinoši neilga laika pieredzējām akustisko koncertzāļu būvniecības bumu Latvijas reģionos, bet šobrīd šķiet, ka pāri veļas vasaras koncertzālu vilnis. Šo būvju arhitektūras metu konkursos būtiska vieta ir atvēlēta akustikai. To, kāpēc prasība pēc pilniem akustikas aprēķiniem arhitektūras konkursa stadijā ir pārspīlēta un pat absurda, skaidro būvakustiķis Arturs Pērkons. Viņa raksts ir tapis kā atbilde Latvijas Architektūras 2020. gada februāra/marta burtnīcā publicētajam Andra Zabrauska apskatam par 2019. gada Dzintaru vasaras zāles pārbūves konkursa rezultātiem.
Izsludināt arhitektūras skiču (metu) konkursus nozīmīgu publisko ēku arhitektūrai ir ierasta prakse visā pasaulē. Tāpat žūrijās tiek aicināti akustikas speciālisti, kas vērtē piedāvājumu piemērotību tālākā zāļu akustikas projektēšanā. Pasaules praksē meta projektos prasa aprakstīt paņēmienus, ar kādiem iegūt gala lietotājiem nepieciešamo telpu skanējumu. Diemžēl Latvijā nereti nācies sastapties ar dīvainu prasību skiču konkursos iesniegt pilnu akustisko aprēķinu.
Kad 2001. gadā Dānijas radio (DR) izsludināja konkursu jaunai DR koncertzālei, organizētāji vienlaikus izveidoja 8 pasaulē vadošo akustikas konsultāciju kompāniju sarakstu, ar kuriem pretendenti varēja vienoties par sadarbību konkursā. Uzvarēja talantīgais franču arhitekts Žans Nuvels (Ateliers Jean Nouvel) kopā ar japāņu akustikas konsultāciju kompāniju NAGATA Acoustics INC akustiķi Jasuhisa Tojota (Yasuhisa Toyota). Lieliem meistariem ir savi noslēpumi, tāpēc nav zināms, kā NAGATA Acoustics sadarbībā ar arhitektiem analizē un aprēķina koncertzāļu skanējumu un cik lielā mērā pielieto japāņu zinātnieka Ando Joiči (Ando Yoichi) izstrādāto Subjektīvās preferences teoriju [1], taču projektēšanās laikā tika izveidots mēroga modelis, lai tajā, piepildītā ar slāpekli, veiktu kontrolmērījumus iespējamiem traucējošiem atstarojumiem.
Akustikas profesionāļi zina, ka skanējuma prognožu programmas nav ideālas un nedod simtprocentīgi skanējuma garantiju, tāpēc pasaulslaveni arhitekti un akustiķi topošām koncertzālēm veido mēroga modeļus, lai divkārši pārbaudītu iespējamās kļūdas zāles formas izvēlē un atstarojumus veidojošo virsmu ģeometrijā.
2007. gadā Malmes pašvaldība (Zviedrijā) nolēma pilsētas centrā esošo autostāvvietu pārveidot par arhitektoniski atraktīvu un visiem atvērtu kvartālu, koncertzāles un konferenču centra ēku grupas pamatfunkcijai pievienojot viesnīcu, izstāžu zāli un publiski pieejamas atpūtas vietas [2]. Konkursā uzvarēja pieredzes bagātā Dānijas arhitektu kompānija Schmidt Hammer Lassen. Malmö Live koncertzālē mājvieta tika paredzēta Malmes simfoniskajam orķestrim, tāpēc akustikas konsultanti Akustikon [3] aicināja orķestra mūziķus noteikt, kādu zāles skanējumu viņi vēlētos. Nav pārsteidzoši, ka mūziķi vēlējās, lai nākamās zāles skanējums līdzinātos vienai no pasaulē visaugstāko novērtējumu guvušām koncertzālei — Musikverein Zelta zālei Vīnē.
Tālākais akustiķu uzdevums bija uz veselu nedēļu noīrēt šo Musikverein zāli, lai noskaidrotu skanējuma objektīvi izmērāmos akustiskos parametrus, un pēc tam atrastu akustiskā dizaina paņēmienus īpašā Musikverein zālei raksturīgā difūzā skaņas lauka radīšanai topošā Malmes Lielajā zālē [4].
Vēl varētu pieminēt Elbas Filharmonijas Lielās zāles interjera + akustikas projektēšanu, izmantojot pilnībā jaunu apdares materiālu — stiegrota ģipša, apmetuma, un pārstrādāta papīra maisījumu [5]. Lai veiktu akustiskās prognozēšanas aprēķinu ar agrāk neesošu apdares materiālu, tas iepriekš jāizdomā, jāuzražo un akustikas laboratorijā jātestē, lai aprēķinos izmantotu drošticamas absorbcijas un izkliedes vērtības.
No minētajiem piemēriem redzams, ka koncertzāļu akustiskā projektēšana ir garš un sarežģīts process, ko nav iespējams kvalitatīvi paveikt arhitektūras skiču projektu konkursos atvēlētā laika un apsolītās naudas prēmijas ietvaros. Skiču konkursu galvenais mērķis ir atlasīt vislabāko arhitektonisko risinājumu, bet akustikas konsultantu uzdevums ir vērtēt, vai piedāvātajā risinājumā var nodrošināt nepieciešamo skanējumu, nesabojājot piedāvāto vizuālo tēlu.
Skiču konkursu rezultāti ļoti lielā mērā atkarīgi no organizētāju veidoto nolikumu prasībām. Saprotams, ka koncertzāļu konkursos organizētāji vēlas akcentēt akustikas nozīmību, iespējams tāpēc uzticas pieaicinātam akustiķim, kurš ieraksta nolikumā neadekvātu prasību veikt skicēm akustisko aprēķinu. Salīdzinājumam — ēkas funkcionēšanai vissvarīgākais projektā ir būvkonstrukciju sadaļa (BK), taču organizētāju veselais saprāts nepieprasa skiču projekta piedāvājumā iekļaut būvkonstrukciju aprēķinus, jo tie nepārprotami tiks izstrādāti būvprojekta tapšanas gaitā.
Tomēr no likuma viedokļa konkursa nolikumos var ierakstīt jebkādas prasības, kas nereti rada aizdomas par sarunātiem konkursa rezultātiem. Pagājušā gadā izsludinātā Dzintaru koncertzāles metu konkursa materiālos tika ierakstīta prasība nepasliktināt akustiskos apstākļus. Dīvainā kārtā Nolikumā 2019. gada esošie Dzintaru koncertzāles nepasliktināmie akustiskie apstākļi tika raksturoti, izmantojot 2005. gada akustiķa A. Zabrauska aprēķinu prognozi, nevis pamatojoties uz atbilstoši LVS EN ISO 3382-1:2009 standartiem veiktiem akustiskiem mērījumiem. Akustikas aprēķinu nepārzinātājiem paskaidrošu, ka Nolikums paredzēja pretendentiem iesniegt tādus aprēķinus, kas sakristu ar 14 gadus vecām neverificētām zāles skanējuma prognozēm. Vai šādu Nolikuma prasību var uzskatīt par profesionālu un adekvātu, lai spriež A4D lasītāji.
Neieslīgstot detalizētos akustiskās prognozēšanas/simulācijas programmas ODEON [6] aprakstos, paskaidrošu, ka kvalitatīvam akustiskajam aprēķinam nepieciešama pilnībā izstrādāta telpas ģeometrija un izmantojamo apdares materiālu akustiskie parametri. Būvprojekta izstrādē akustikas sadaļa (BAA) top kopīgā arhitektu un akustiķu sadarbībā, kurā jāatrod optimālākais risinājums interjera dizainam un telpas skanējumam.
Ja skiču konkursā tiek prasīts fināla akustiskais aprēķins, tas var nozīmēt šādas versijas:
- organizētāji nesaprot, cik daudz laika un izmaksu prasa koncertzāļu akustikas projektēšana un kādā secībā tā notiek, tāpēc iekļauj konkursa nolikumā nekorektas prasības,
- konkurss ir sarunāts, un kāds pretendents jau savlaicīgi izstrādājis nolikumā prasīto.
Lai visi pretendenti varētu izpildīt ambiciozo prasību pēc akustikas aprēķiniem, arhitektu biroji tiek nolikti skarbas izvēles priekšā — konkursam atvēlētajā laikā izstrādāt AR + BAA sadaļas, apmaksājot akustikas speciālistiem pilnu akustikas projektu — vai cerēt, ka akustikas vērtējuma punkti nebūs izšķiroši kopvērtējumā.
Diemžēl arī veiktie akustiskie aprēķini skiču projektam var izrādīties neatbilstoši akustiķa A. Zabrauska subjektīvajam viedoklim. Raksta “Karstā vasara Dzintaros” autors uzskata, ka vasaras estrādei jāpiemēro universālas zāles akustiskos parametrus. Jebkurā akustiski nenoslēgtā telpā (tādā kā apjumtu estrāde) ir ievērojami skaņas enerģijas zudumi, ažūru sienu dēļ nav iespējams nodrošināt labu skanējuma telpiskumu, un stiklotās sānu sienas (ja tādas ir) nespēj nodrošināt nepieciešamo skaņas izolāciju no apkārtējās vides trokšņiem, tāpēc vējainā un lietainā laikā klausītāji nesadzirdēs skaņdarbu klusākās vietas psihoakustiskā efekta — maskēšanas — dēļ.
Tikpat aplami minētā raksta autors A. Zabrauskis iedomājas, ka brīvdabas koncerti var notikt bez apskaņošanas. Pagājušajā gadā Dzintaru koncertzālē norisinājās festivāls “Rīga Jūrmala”, kurā priekšnesumus sniedza Izraēlas Filharmoniskais orķestris, Krievijas Nacionālais orķestris, un noslēdzošā koncertā uzstājās slavenais Londonas simfoniskais orķestris. Festivāla mākslinieciskais direktors, pieredzes bagātais Martins Engstrēms (Martin T:son Engstroem), novērtējot Dzintaru brīvdabas koncertzāli, nolēma izmantot apskaņošanu, ko uzticēja skaņu režisoram Andrim Ūzem. Sarunā par Dzintaru koncertzāles vasaras estrādes akustiku Andris Ūze atklāja, ka Martina Engstrēma vēlme bijusi noslēpt mikrofonus, lai neakcentētu elektroakustikā pastiprinājuma klātbūtni.
Latvijas Radio kora diriģents, Igaunijas Filharmonijas kamerkora galvenais diriģents, un kopš 2020. gada marta arī Zviedrijas Radio kora galvenais diriģents Kaspars Putniņš, jautāts, vai Dzintaru brīvdabas zālē var uzstāties klasiskās mūzikas žanrā bez apskaņošanas, atbildēja: “Cik man zināms, tur viss notiek ar pieskaņošanu, bet korim, sevišķi a capella, tur nav ko darīt”[7].
Visbeidzot secinājumi:
Pēc labākās gribas konsultējot arhitektu birojus, kas vēlas iegūt pirmo vietu koncertzāļu konkursos, nav iespējams uzvarēt, ja neizpilda dīvaini veidotu nolikumu prasības, kuras profesionāli arhitektūras akustiķi uzskata par nejēdzīgām un neatbilstošām patiesiem telpu skanējuma likumiem.
Par laimi nesenajā Daugavpils pašvaldības rīkotajā konkursā Oskara Stroka vasaras koncertzālei kopā ar Latvijas Arhitektūras savienības valdes locekli Daci Kalvāni noteicām, ka akustikas aprēķini meta projektā nav nepieciešami. Bija jāsniedz apraksts, kā sasniedzams Nolikumā prasītais zāles skanējums. Ar šādiem nosacījumiem uzvarēja svaiga vīzija brīvdabas estrādei.
Cerams, ka Latvijas Arhitektu Savienība turpmāk neizmantos apšaubāmu ekspertu pakalpojumus. Konkursos jāuzvar ar lielisku arhitektonisko risinājumu. Par labu skanējumu tālāk rūpēsies īsti akustikas profesionāļi.
Atsauces
[1] https://www.springer.com/gp/book/9781493907540
[2] https://malmolive.se/en/about/history
[3] Akustikon projektējis arī GORU Rēzeknē https://www.norconsult.se/vara-projekt/gors-konserthus/
[4] No Malmö Live menedžeres Eva Claeson stāstījuma 2019. g. 23. oktobrī Malmē
[5] https://www.architonic.com/en/project/herzog-de-meuron-the-elbphilharmonie-hamburg/5103708
[6] https://odeon.dk/
[7] A.Pērkona sarakste ar Kasparu Putniņu telefona īsziņās.
Artūr, traks neesi, Zabrauskis takš mums arhitektiem kā Čērčils angļiem, vai Kenedijs amerikāņiem, vai Ulmanis latviešiem. Ko ta nu? Tūlīt būs jāceļ raudu mūris arhitektiem, kur apraudāt akustiskos Zabrauska risinājumus. Vaiii, vaiiii, vāāā…. Tu esi atvēris Pandoras lādi 😉
Traks neesmu, bet katram monopolam reiz pienāks gals.
Arhitektūras nozarē monopolu ir tik daudz, ka brīžam nav skaidrs kā tā vispār darbojas. Pirmais monopols jeb cariste ir Rīgas Būvvalde, kur jebkurš projekts var tikt iznests cauri ar norādi no augšas vai vienkārši tāpēc ka tava seja neizskatās pārāk piekāpīga. Absolūti nepieņemams stāvoklis. Joprojām kā milzīgs dzirnakmens kaklā jebkuram arhitektam. Tā tas turpinās gadiem. Nākošais monopols – serfifikācijas centrs, kurš “drāž” tikai maziņos, neaizsargātos, bet lielajiem pucē kurpes un klanās. Tam gan uzradies konkurents, bet vienalga – tas tika izveidots no Brāļa un Ko puses, lai kā padomju laikā turētu visus bailēs un pakļāvībā.Un tā tik pa apli.
Trešais elles loks ir visādas Padomes, kur protams sēdošie zina labāk par visiem kādai jāizskatās Rīgas apbūvei, bet būtībā tas ir filtrs kā bremzēt projektu saskaņošanu un izstumt cauru savējos. Ceturtais ir būvkomersantu ieviestā klasifikācijas sistēma, kur mazos atkal liek pastāvēt pie poda, jo pie lieliem darbiem netikt ja nav apgrozījuma. Piektais – ar sertifikācijas maksu – nespēj samaksāt, vari paņemt lite versiju un projektēt privātmājas. Kā redzi – izveidots tipisks padomju mehānisms kā pārdalīt naudu un ietekmi biezāko labā. Un tas nav konkurētspējīgs tirgus, neprognozējams tirgus, kur uzvar ik pa reizei labākais. Tas ir padomju stailā veidots tirgus, kur… Lasīt vairāk »
Protams atvainojos, bet iedzīšu pēdējās naglas tai zārkā 😉 Sestais ir pērkama kritika. Tu pasūti rakstu, fotogrāfu un bez maz sajūties kā Fosters Londonā, kas iebliezis kārtējo debesskrāpi, tagad gozējas mēdiju gaismās. Nav svarīgi, ka esi patiesībā tāds vienkāršs lauku muzikants, kas atspēlē vācu šlāgerus ar 10-20 gadu vecu termiņu – ar logi nobīdās kā piedziedājumu vai uzmeistaro pantiņu par mauzoleju. Ja kāds domā citādi – nu tas baigais mērglis, kurš tagad bojā te visu fifīgo atmosfēru un apēno kurpju spožumu. Trakāk bija protams pirms 2008, kad nāca ārā veselas grāmatas. Kritikā neviens neieklausās, buldozeri pārbrauc industriālajam mantojumam, vai notiek… Lasīt vairāk »
Akustikā, vai pareizāk, skaņas izolācijas prasības ar 2021.gada 01. janv būs jāpārbauda = jāizmēra reālie R’w un L’n,w.
Gadījumos, kad prasības neizpildīsies, vainīgā meklēšana būs diezgan interesanta → neviens negribēs būt malējais.
Nu malējais protams būs arhitekts 🙂 Jo tas 100% nebūs būvnieks + arhitekts mums pēc likuma atbild par visu, arī akustiku, ūdens trubām, ventilāciju un mazajiem vadiņiem, kuri pienāk datoriem. Nu un protams arhitekti šahu nespēlē, un līdz ar to varēs mest krustus un ierasties uz tepiķa pie Sertifikācijas centra durvīm. Es brīnos, nebeidzu brīnīties jau 12 gadus, cik netālredzīga ir arhitektu masa, jo stratēģiski gudri cilvēki izskaitļo padsmit gājienus uz priekšu, bet te cilvēki nespēj divus salīmēt kopā – un čakarē sevi paši ar SC palīdzību. Nu man vispār kauns protams, Artur, ka piederu tādai cunftei. Bet neko darīt,… Lasīt vairāk »
Kas tad ir diletantisms? Tai skaitā arhitektūrā. Te arī visas atbildes uz pašslavināšanos, vienam otra apbalvošanu un skarbs kritikas trūkumu – profesors Gunārs Bībers: Vaicāts, kā profesors definē diletantismu, Bībers atbild: “Viss “savējais” tiek vērtēts kā ekskluzīvs un izcils. Īpaši mūsdienu latviešu literatūrā. Viss, ko es un tu dari, ir izcils, jo mēs esam draugi, savējie. Cits citu paslavējam, recenzējam. Šo skaisto pārliecību uztur arī kultūras raidījumi, recenzijas presē, kultūras notikumu reklāma un ļoti uzbāzīgs mārketings. Diletantismu raksturo pieticīga apdāvinātība, izglītības un sagatavotības trūkums un sakāpināta autora pašapziņa.”
https://ir.lv/2020/06/04/profesors-gunars-bibers-musu-kultura-patlaban-plaukst-ari-diletantisms/
AB (Armands Bisenieks)
Visu cieņu un apbrīnu, Miķel, par Tavu nenogurstošo klātbūtni un komentāriem!!! Ceru, ka Tev ir arī lieliskas darba spējas un Tev atliek laiks arī darbam, par kuru kāds maksā?!?
Tomēr, pat izcilu darbaspēju gadījumā, Tavs daudzgadīgais, kopsummā, simtiem stundu laika veltījums anonīmai pašizpausmei, neizbēgami, ir, vismaz, 5-ciparu skaitļa atlīdzības NE-ieguvums salīdzinājumā ar reālu būvprojektu izstrādi……
Vai tas varētu būt iemesls Tavam, pārsvarā, sūri noniecinošam skatam (kas, tiesa gan, beidzamā laikā kļūst gaišāks) uz Latvijas kolēģu veikumu?
Mēs esam tādi kā esam, ir labi ka ir viedokļu dažādība. Man patiešām liekas, ka ar dažiem izņēmumiem, šeit nekas nozīmīgs pasaules Arhitektūras kontekstā netiek radīts. Tā nav noniecināšana, bet konstatējums un cēloņu meklēšana. Cik esmu aizracies – Fair Play trūkums, izglītības kvalitāte un konkurences trūkums. Ja mēs ielūkojamies filozofa Kanta darbos, tad cilvēka dzīvi virza četri galvenie jautājumi: Kas ir cilvēks? Ko es varu darīt? utt. Šo vairāk uztveru otrā jautājuma sakarā un naudas pelnīšana man personīgi nav saraksta augšgalā. Protams no tās trūkuma dažreiz ir jācieš. Neesmu Epikūra sekotājs ( kā lielumliela padomju realitātē uzaugušu arhitektu daļa ),… Lasīt vairāk »
Nu un jāatceras, ka arhitekts savā būtībā ir bailīgs tipāžs, vislabprātāk sēž kādā bārā un klusi ņurkst par dzīvi, parasti savu ērgļa dabu parāda visādās padsmit apbalvošanās, kur dāsni piešķir balvas saviem draugiem, lai nākamgad saņemtu balvas no viņiem. Līdz ar to tagad visi sēdēs kā krupi aprijuši, jo eksistē tāda lieta kā slepenās vienošanās vai dīli konkursos, nu vismaz 80% gadījumu + pak…ā līšanas procents ar pamazināmo formu lietošanu, kā atbilstoša laikmeta iezīme, ir ļoti augsts. Nu es pat rakstu izlasījis, birojā knapi noturējos krēslā, neatsitis galvu pret ploteri. Otrs moments kas pārsteidza tikpat šodien – uz Venta apaļās… Lasīt vairāk »
Paldies, Artūr! Labi rūkts! Mega nesakarīgas prasības metu stadijā ir pamatīgs klupšanas akmens .lv konkursu laukā. Ir pat bijuši metu konkursi, kur jāzīmē grīdu sastāvi un pieslēguma mezgli mērogā 1:10. Skaidri zinot, ka tiem ar ēkas arhitektūru meta stadijā ir diezgan mazs sakars. Paldies dievam, pēdējā laikā aizvien biežāk nākas redzēt konkursus, kur galvenais ir ideja, ne lielais planšetu skaits. Tikko finišējām kvartāla apbūvi, kur plāni prasīti 1:500 mērogā. Aleluja! Atslodzei iekopēju prasības akustikai no Kauņas koncertzāles konkursa…. Board 4: Architectural and Design Quality of the Concert Halls. Your design concept for the primary and secondary halls for the project.… Lasīt vairāk »
Paldies par izpratni un piemēru no Kauņas koncertzāles konkursa. Vispār Latvija starp Baltijas valstīm ir unikāla ar to, ka mums vienīgajiem ir LBNs, kas diktē noteikumus kā pareizi jāskan koncertzālēm un vienīgā valsts, kurā nedrīkst praktizēt Eiropas akustiķi, jo viņu sertifikāts neesot derīgs Latvijā. Kāds par to ir parūpējies, tā teikt, no tīras sirds! 🙂
Tā ir. Pieprasītā detalizācija, brīžam nokauj labās idejas pamatā! Atklāšu noslēpumu, mûsdienās ar akustiskajiem paneļiem un pareizu telpas konfigurācijas izvēli var panākt brīnumus. Brînumu nebūs ja bûs nejēdzīgas prasības, kuras var izpildît… retais, vai pat tikai viens pretendents
Paldies, Artūr! Arī man ir bijusi saskarsme ar “neizprotamu” darba apjomu skiču stadijā!
Svaigs un pamatots skatījums, kas darīs mūsu kopējo nākotni labāku!😀