Diskusija par akustiku

Būvniecībā jāizmanto
daudzas zinātnes jomas, tai skaitā mācība par skaņu pasauli — akustika, kam Latvijā pēc neatkarības
atjaunošanas ir pievērsts pārāk maz uzmanības, un sekas tam ir virkne kļūdu
miljonu vērtās būvēs, kuru ekspluatācija ir apgrūtināta neatbilstīgas akustikas
dēļ. Žurnāli Latvijas Būvniecība un Latvijas Architektūra rīko diskusiju par
akustiku — ar arhitektu,
projektētāju un likumdevēju dalību,  ES
mājā 16. oktobrī plkst. 15.00.

Kam jāuzņemas atbildība
par akutiskajām kļūdām renovētajās ēkās? Kas jāmaina būves tapšanas procesā,
lai nevarētu ignorēt akustikas ekspertu ieteikumus? Kā panākt, lai nākotnē
nauda tiktu ieguldīta akustiski kvalitatīvās sabiedriskajās ēkās? Un vai
Latvijā ir pietiekama kapacitāte, lai nomenedžētu kvalitatīvas akustiskās
koncertzāles būvniecību?

Kas? Žurnālu Latvijas Būvniecība un Latvijas Architektūra organizēta
publiska diskusija par akustikas nozīmi, pielietojumu un to skarošajiem
normatīvajiem aktiem būvniecībā.

Kad? 2012. gada 16. oktobrī plkst. 15.00.

Kur? Eiropas Savienības mājā, Aspazijas bulvārī 28, Rīgā.

Sarunas dalībnieki:

  • Arturs Pērkons, būvinženieris, būvakustikas
    konsultants, docētājs Latvijas Mūzikas akadēmijā
  • Andris Zabrauskis, Latvijas Akustiķu apvienības
    priekšsēdētājs
  • Uldis Balodis, arhitekts, topošās Rēzeknes
    koncertzāles projekta autors
  • Jānis Tālbergs, arhitekts, būvinženieris
  • Ekonomikas ministrijas pārstāvis

Vada: žurnāliste Antra Ērgle

Diskusijas norise

15.00–16.00 — diskusijas dalībnieku atbildes
uz Antras Ērgles jautājumiem
16.00–16.20 — diskusijas dalībnieku
savstarpējie jautājumi un komentāri
16.20–16.40 — diskusijas dalībnieku atbildes
uz publikas jautājumiem

Interesenti laipni aicināti
piedalīties diskusijā bez iepriekšējas pieteikšanās.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
Abonēt
Paziņot par
guest
24 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
Ļoti

kad beidzot sāksies runa par akustiku

Normunds Pētersons

Noteikti apmeklēšu šo diskusiju, jo interesē tieši renovējamo māju akustika, nevaru pat iedomāties, kādi sakarīgi risinājumi varētu ko labot šādās konstruktīvi ļoti akustiskās ēkās. Ceru, ka speciālisti pastāstīs interesantas lietas, jo manis apmeklētajos LBS semināros lektori pastāstīja pirmkursniekiem domātas lietas un tālāk par 90 gadu tehnoloģijām netika. Ceru uzzināt ko vairāk par to, ka ir tāda Isolgomma, ka skaņa iet pa gaisu un pa konstrukcijām, un ka norobežojošās sienās nevar likt el.roztes.

Arfturs Pērkons

Šis pasākums saucas Diskusija par būvakustiku, nevis bezmaksas zināšanu paaugstināšanas kursi. Pirmā problēma, par ko runāšu, ir fakts, ka kopš pagājušā gada tehniskajā projektā ir nepieciešama būvakustikas sadaļa, taču Ekonomikas ministrija nav noteikusi (vai arī nespēj) kam tur ir jābūt iekšā. Otrā problēma ir, ka ventilācijas lbn nepieprasa pārbaudīt skaņu tiltu radīto skaņas izolācijas vājinājumu AR daļā ieprojektētajām sienu konstrukcijām. Trešā problēmu grupa ir saistāma ar ikdienā nepieciešamo akustisko komfortu jeb labskanību piem. izglītības iestādēs. Un visbeidzot – aktuāls ir jautājums par to, ka esošā likumdošana neparedz procedūru, kādā veidā pārbaudīt LBN noteikto parametru ievērošanu. Tātad, diskusija nebūs par to,… Lasīt vairāk »

skaņa

Nezinu, kāds būs šīs diskusijas rezultāts, jo gauži maz mums ir to akustikas speciālistu, kas varētu reāli darboties šajā lauciņā. Kamēr pie mums par akustiku tērgās visādi "konsultanti" un citādi akustikas pazinēji, nekas jau nemainīsies!

Arturs Pērkons

Tas, ka Latvijā nav akustiķi ar doktora grādiem, nekā veidā neatceļ Ministru kabineta izdotos noteikumus par akustisko parametru ievērošanu veidojot teritoriālplānojumus, projektējot iestādes un dzīvokļus, un renovējot skolas utt.

Kā man atbildes vēstulē paskaidroja Ekonomikas ministrija, par visu sadaļu atbilstību spēkā esošajām likumu normām atbild Projekta Vadītājs.

Tāpēc, cienījamie projektu vadītāji, – esiet laipni aicināti uz diskusiju, lai skaļi izteiktu, kas tieši ir pietrūcis, lai jūsu parakstītajos projektos viss atbilstu vismaz 3 MK noteikumiem – Nr.597; Nr.76 un LBN016-11.

Kazimirs

Kurš mums te ,Latvijā, būtu labs akustiķis?

Minētie kungi ir ar kādu izglītību?

Arturs Pērkons

Kazimirs varētu nodemonstrēt savas labās būvakustikas zināšanas, pastāstot visiem, kāds izskatās decibels, un cik "liels" tas ir. 🙂

Paldies!

vanda

/Pirmā problēma, par ko runāšu, ir fakts, ka kopš pagājušā gada tehniskajā projektā ir nepieciešama būvakustikas sadaļa, taču Ekonomikas ministrija nav noteikusi (vai arī nespēj) kam tur ir jābūt iekšā.

.

..

.

Kārtējā birokrātiskā norma kur atkal atsevišķas personas varēs štancēt projekta pielikumus tādus pašus kā tagad prasa tos siltumtehniskos aprekinus…. tiražē pa 50ls jau sagatavotus materialus,kur tikai platibu janomaina !!!

buvvalde no ta vispar neko nejedz …tikai prasa !

Dārta

Pilnībā piekrītu, būs vēl viena obligātā papīru kaudzīte, ko pievienot.

Agrītis

Kur varētu uzzināt diskusijas rezultātus? pie kāda slēdzina diskutētāji nonāca?

Arturs Pērkons

Diskusija būs lasāma nākamajā Latvijas Būvniecības numurā. Diskusijas mērķis bija informēt klausītājus, ka akustiskā telpa ir dažkārt pat nozīmīgāka nekā vizuāli smalkumi, jo cilvēks ar ausīm uztver plašāku telpu ap sevi nekā ar acīm.

Akustiķis AZ apgalvoja, ka arhitekti ir pilnībā sagatavoti, lai spētu orientēties LBN un pārējo normatīvu labirintos, savukārt skaņu režisors Viktors uzdeva jautājumu, kurā arhitektu projektētā dzīvojamā mājā ir pareizi atrisināta telpu akustika, jo viņa pieredze liecinot par pretējo.

Ļoti iespējams, ka kopā ar kādu spēcīgu atbalstītāju jārīko konkurss labākai dzīvojamās ēkas akustikai, jo kā citādi lai ieinteresē vizuālo tēlu radītājus projektēt vienlīdz kvalitatīvi arī akustisko telpu.

gg
Ļoti

kad beidzot sāksies runa par akustiku

Normunds Pētersons

Noteikti apmeklēšu šo diskusiju, jo interesē tieši renovējamo māju akustika, nevaru pat iedomāties, kādi sakarīgi risinājumi varētu ko labot šādās konstruktīvi ļoti akustiskās ēkās. Ceru, ka speciālisti pastāstīs interesantas lietas, jo manis apmeklētajos LBS semināros lektori pastāstīja pirmkursniekiem domātas lietas un tālāk par 90 gadu tehnoloģijām netika. Ceru uzzināt ko vairāk par to, ka ir tāda Isolgomma, ka skaņa iet pa gaisu un pa konstrukcijām, un ka norobežojošās sienās nevar likt el.roztes.

Arfturs Pērkons

Šis pasākums saucas Diskusija par būvakustiku, nevis bezmaksas zināšanu paaugstināšanas kursi. Pirmā problēma, par ko runāšu, ir fakts, ka kopš pagājušā gada tehniskajā projektā ir nepieciešama būvakustikas sadaļa, taču Ekonomikas ministrija nav noteikusi (vai arī nespēj) kam tur ir jābūt iekšā. Otrā problēma ir, ka ventilācijas lbn nepieprasa pārbaudīt skaņu tiltu radīto skaņas izolācijas vājinājumu AR daļā ieprojektētajām sienu konstrukcijām. Trešā problēmu grupa ir saistāma ar ikdienā nepieciešamo akustisko komfortu jeb labskanību piem. izglītības iestādēs. Un visbeidzot – aktuāls ir jautājums par to, ka esošā likumdošana neparedz procedūru, kādā veidā pārbaudīt LBN noteikto parametru ievērošanu. Tātad, diskusija nebūs par to,… Lasīt vairāk »

skaņa

Nezinu, kāds būs šīs diskusijas rezultāts, jo gauži maz mums ir to akustikas speciālistu, kas varētu reāli darboties šajā lauciņā. Kamēr pie mums par akustiku tērgās visādi "konsultanti" un citādi akustikas pazinēji, nekas jau nemainīsies!

Arturs Pērkons

Tas, ka Latvijā nav akustiķi ar doktora grādiem, nekā veidā neatceļ Ministru kabineta izdotos noteikumus par akustisko parametru ievērošanu veidojot teritoriālplānojumus, projektējot iestādes un dzīvokļus, un renovējot skolas utt.

Kā man atbildes vēstulē paskaidroja Ekonomikas ministrija, par visu sadaļu atbilstību spēkā esošajām likumu normām atbild Projekta Vadītājs.

Tāpēc, cienījamie projektu vadītāji, – esiet laipni aicināti uz diskusiju, lai skaļi izteiktu, kas tieši ir pietrūcis, lai jūsu parakstītajos projektos viss atbilstu vismaz 3 MK noteikumiem – Nr.597; Nr.76 un LBN016-11.

Kazimirs

Kurš mums te ,Latvijā, būtu labs akustiķis?

Minētie kungi ir ar kādu izglītību?

Arturs Pērkons

Kazimirs varētu nodemonstrēt savas labās būvakustikas zināšanas, pastāstot visiem, kāds izskatās decibels, un cik "liels" tas ir. 🙂

Paldies!

vanda

/Pirmā problēma, par ko runāšu, ir fakts, ka kopš pagājušā gada tehniskajā projektā ir nepieciešama būvakustikas sadaļa, taču Ekonomikas ministrija nav noteikusi (vai arī nespēj) kam tur ir jābūt iekšā.

.

..

.

Kārtējā birokrātiskā norma kur atkal atsevišķas personas varēs štancēt projekta pielikumus tādus pašus kā tagad prasa tos siltumtehniskos aprekinus…. tiražē pa 50ls jau sagatavotus materialus,kur tikai platibu janomaina !!!

buvvalde no ta vispar neko nejedz …tikai prasa !

Dārta

Pilnībā piekrītu, būs vēl viena obligātā papīru kaudzīte, ko pievienot.

Agrītis

Kur varētu uzzināt diskusijas rezultātus? pie kāda slēdzina diskutētāji nonāca?

Arturs Pērkons

Diskusija būs lasāma nākamajā Latvijas Būvniecības numurā. Diskusijas mērķis bija informēt klausītājus, ka akustiskā telpa ir dažkārt pat nozīmīgāka nekā vizuāli smalkumi, jo cilvēks ar ausīm uztver plašāku telpu ap sevi nekā ar acīm.

Akustiķis AZ apgalvoja, ka arhitekti ir pilnībā sagatavoti, lai spētu orientēties LBN un pārējo normatīvu labirintos, savukārt skaņu režisors Viktors uzdeva jautājumu, kurā arhitektu projektētā dzīvojamā mājā ir pareizi atrisināta telpu akustika, jo viņa pieredze liecinot par pretējo.

Ļoti iespējams, ka kopā ar kādu spēcīgu atbalstītāju jārīko konkurss labākai dzīvojamās ēkas akustikai, jo kā citādi lai ieinteresē vizuālo tēlu radītājus projektēt vienlīdz kvalitatīvi arī akustisko telpu.

gg
24
0
Lūdzu, komentējietx