Kā allaž pēc gada balvas cikla noslēguma, Arhitektu savienība savā jūtubes kanālā ir publicējusi īsās video filmiņas ar kārtējā gada labākajiem arhitektūras darbiem, papildinot arhīvu ar 16 jauniem video. Šogad ir jau desmitais gads, kopš Ēriks Božis Arhitektu savienības uzdevumā veido šīs filmiņas, kas nozīmē zināmu jubileju.
Desmit gadu laikā LAS jūtubes vietne ir izaugusi par bagātīgu Latvijas arhitektūras video arhīvu, — katru gadu klāt nāk astoņas līdz desmit jaunas filmiņas, — atkarībā no tā, cik nu vietējā žūrija no visiem pieteikumiem ir iekļāvusi nominantu jeb finālistu “īsajā sarakstā”. Kopā tas šobrīd, kopš 2013. gada, nozīmē 113 video gabaliņus, — divarpus, trīs, četru minūšu garumā katru. Vairums no tiem, protams, aplūko ēkas, bet ir arī pa kādai filmiņai, kas veltīta grāmatai, izstādei vai kāda m citam pienesumam “procesu” kategorijā. (Diemžēl 2019. gada filmiņas kanālā iztrūkst.)
Vērojot, kā ir mainījušas pašas filmiņas, — lai arī formāts un Boža autora rokraksts cauri gadiem ir saglabājies stabils, taču zināmas izmaiņas var ieraudzīt. Kaut kad sākumā tas bija tehnoloģisks lēciens, — trešajā gadā filmiņās parādījās drona video, kas ļāva uz latviešu arhitektūras darbiem paraudzīties no «putna lidojuma», atklājot modernistu iecienīto skatu perspektīvu. Tagad tas, pateicoties tehnoloģijām, kļuvis par iemīļotu, pierastu un visnotaļ jau ikdienišķu lietu, atspoguļojot ainavas, pilsētas un arhitektūru.
Agrāk lielāka loma bija atvēlēta t.s. laiklēcienu video (jeb intervālvideo, — resp., time-lapse) kadriem, kuros paātrināti jaušamas gaismu un ēnu kustības vai mākoņu vai gaismas-tumsas maiņa. Tas bija viens no elementiem, kas šiem arhitektūras video piešķīra zināmu poētismu. Šī gada filmiņās dominē tieši drona video.
Taču lielākā pamanāmā izmaiņa ir tas, ka pēdējo divu gadu filmiņās arhitektiem ir atņemta staštītāja funkcija, atstājot tikai tādu kā instagrama modelu lomu, — maigi plūstošajos video kadros viņi skaisti un apgaroti stāv, iet vai sēž, bet — vairs nestāsta par savu radīto ēku (vai citu darbu) — par centieniem, koncepcijām, problēmām un procesu. Protams, pateicoties šādai pieejai, video ir ieguvuši tādu kā homogēniskāku, vienādāku, noslīpētāku formu, — izpaliek kādas cilvēciskas minstināšanās vai pārteikšanās vai citi negludumi, kas saistīti ar interviju, ar cilvēka runas ierakstu. Protams, šādi klusējošie video ir daudz piemērotāki tam, lai tiktu rādīti balvas pasniegšanas fonā, — kas neapšaubāmi ir arī viena no šo filmiņu funkcijām.
Tomēr uzlūkojot šīs filmiņas kopumā, — kā krājumu un Latvijas arhitektūras arhīvu, jāatzīst, ka iepriekšējo gadu videogabaliņos tieši arhitektu pašu stāstītais piešķīra vairāk informatīvas nozīmes un jēgas. Un, ja runājam par arhīvu, — tad arhitekta balsij un stāstītajam, neapšaubāmi ir arī laikmetu dokumentējoša jēga, ko ir vērts saglabāt. Raugoties uz kādiem dokumentāliem kadriem jau tikai pēc pāris desmitgadēm, mēs spējam novērtēt tajos notverto laikmeta garu.
Tagad jaunās filmiņas ir drīzāk kā īsas poētiskas ekspresijas, vizuālas miniesejas, kas, protams, arī ir vērtīgi. Kaut vai tāpēc vien, ka video, kustoties cauri telpai, spēj telpu atspoguļot daudz pilnvērtīgāk, nekā atsevišķas statiskas bildes. Tāpēc, apzinoties tos sarežģījumus, kas saistīti ar finansēšanu, šīs filmiņas, kas veltītas katra gada labākajiem arhitektūras darbiem, ir tradīcija, ko būtu vērts turpināt.
Tā kā tuvojas veļu laiks, Miķelim daži jautājumi LAS: 1. Vai zinājāt ka Lielajos kapos atdusas tādi latviešu arhitekti kā J.D.Felsko un K.J.Felsko, R.Šmēlings un K.F.Baumanis? 2. Vai un kādā veidā LAS ir iezīmējusi šīs kapa vietas dabā, digitālajā pasaulē? 3. Līdz ar to – vai tās var atrast? 4. Kā ar citiem Latvijas laika arhitektiem? 5. Mēs sevi labi prezentējam ar filmiņām, kaut tās protams ir tādas labas dzīves putiņas un diez vai to dēļ kāds sasniegs Pritckera līmeni. Nu mazliet kautrīgākiem vajadzētu būt – nekas liels jau nav izdarīts. Nu tāds planētas mēroga. 6. Saprotu ka “mazā ciematiņa”… Lasīt vairāk »
Sveiciens,
Jā, patiesi LAS nav iezīmējusi biedru atdusas laukus. Par mirušajiem visu info var atrast https://timenote.info.
+ LAGB šogad šādi ir pēdējo reizi. Notiks transformācija un par turpmāko formātu drīzumā.
Paldies par info un gaidīšu nākotnes LAGB aprakstu. Veiksmi darbos, Linda!
Sveiks Miķeli, LAS arhīvā tomēr ir atrodams plāns, kurā kāds ir atzīmējis dusošos Rīgas Meža kapos plānu. Ja ir iespēja ienākt Torņa ielā 11, iedosim kopiju (un grābeklīti).
Tas plāns ir arī II Meža kapos liela plakāta veidā un pie daža laba arhitekta aizeju. Arī pie mākslinieka Borisa Bērziņa, kas guļ netālu no miskastēm, kaut visu savu gleznu kolekciju vairāku miljonu vērtībā novēlējis LNMM. Es te Linda par Lielajiem kapiem, tur ir zināma atšķirība 😉 Jo tie akurāt atrodas citur. Esi kādreiz Lielajos kapos bijusi?
Kā tur ar to Štālberga sudraba piederumu komplektu? Uzpucējat pa laikam, kad kārtējais arhprezidentu mielasts?
Miķeli, žēl ka jaucies zem rakstiem ar komentāriem, kas galīgi ar tēmu nav saistīti, – tam ir citas vietas paredzētas. Iespējams, jāatgriežas pie tā, ko tamlīdzīgos gadījumos pāris reižu esmu darījis, – dzēsis ārā tavu neatbilstošo spamu. Tā dižošanās ar kapu pazīšanu un pārmetumi citiem izklausās pliekani. Ja jau būtu pēdējos pāris gados Lielajos kapos bijis, tad jau būtu pamanījis, ka tur vairākos stūros ir tādi plāni, kur iezīmētas zināmās nozīmīgo personu kapuvietas, tostarp arī arhitektu un citu ar Rīgas tapšanu saistīto. Un arī pie Jēkaba kapiem ir (kur Jānis Frīdrihs Baumanis, un Augusts Folcs un Broce). Tāpēc atbildot uz… Lasīt vairāk »
Nu tad jau mums ar Lielajiem kapiem viss kārtībā? Tā Tu domā? Komentārs kā reizi ir tēmā: zīmēšanās vs pagātnes apzināšana un piemiņas atjaunošana.
Tu tik pasaki un Miķelis to šūplādi aizvērs, un te viss sazaļos un uzplauks 😉 Šī portāla uzdevums ir raisīt diskusijas jeb pašapmierināti kasīt vēderus?
P.S. Varbūt kāds zin kā atrast Gunara Birkerta kapavietu un viņa paša projektēto kapa pieminekli Meža kapos?
No veļu laika kapeņu stāstiņiem. Reiz kāda kolēģe – diplomēta arhitekte – ar putām uz lūpām klāstīja, ka kopt arhitektu kapus ir LAS svēts pienākums, cik tad tur esot, nezāles izraut! Kuram tas jādara, prezidentam, grāmatvedei, tikai ne pašai LAS biedrei? Neaizmirsīsim pilsonisko iniciatīvu, labais piemērs – Rīgas Valsts Vācu ģimnāzija, kas ne vien kopj savas ēkas arhitekta Indriķa Blankenburga piemiņu, bet arī kapavietu, turklāt iniciēja tās restaurāciju. Pēdējo arhitekts – kopīgu sev un savam pāragri mirušajam draugam gleznotājam Kārlim Kurlem-Kurlim – Meža kapos projektēja pats.
Filmiņu sakarā – nedomāju, ka tā ir kāda īpaša zīmēšanās. Piekrītu Artim, ka tas ir svarīgs vietējās arhitektūras vēstures dokuments pat ne tik tālas nākotnes pētniekiem. Starpkaru laika pētniecībā, piemēram žurnāls “Latvijas Architektūra”, kas iznāca tikai trīs gadus, ir nepārvērtējams avots. Tāpēc atbalstu arī autoru komentāru atjaunošanu.
Nu ir zīmēšanās Ilze, nu ir gan 😉 Es saprotu ka Fosters var taisīt filmiņas un vēl kādi 10 arhitekti pasaulē, bet ne jau mazajā Latvijā tāds resurss jāiegulda zīmēšanās pasākumā. Man starp citu ir visas “Latvijas Architektūras” no pirmskara perioda, nu tur nav baigi daudz materiāla, tas kas ir – nu pat Laubes raksti par nacionālo arhitektūru, izklausās mazliet vientiesīgi. Par kapiem. Nē – LAS grāmatvedei nezāles nav jārauj, bet LASam jābūt mājas lapā mazai nodaļai, kur ir karte, kur visus arhitektus var atrast. Tad nu katrs var aiziet un ar lielajām šķērēm krūmiņus apgriezt, ja nu tur mūžamežs… Lasīt vairāk »
Starp citu, ir bija tāds trimdas latviešu arhitektu žurnāls ARCHITEKTS, nesen krāmēju plauktus un atradu 1988-1993 Latvijā izdotu numuru 19/20.21. Tur interesants raksts par pirmo latviešu akadēmiski izglītoto arhitektu Jāni Baumani. Savulaik vadījis plostus pa Daugavu, bijis liels dziedātājs, kā namdaris strādājis trīs gadus Pēterbaznīcā un uzkāpis līdz pat Pēterbaznīcas gailim, cīnījies ar vāciešiem un to bankām ( necik tālu trīsdesmit gados neesam tikuši – visas bankas zviedru ), zaudējis visus savus īpašumus. Savu vēsturi vajag cienīt, izzināt un senčus godāt. Citādi mēs esam tikai padomju laika radīti mankurti, kuriem patīk zīmēties vietā un nevietā – un par Lielajiem kapiem… Lasīt vairāk »
Pēc šodienas info pāradresēšu bumbu Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei. Tātad info – Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde pieprasījusi valdībai unsaņēmusi 123 000 EUR tagad nojaucamo padomju pieminekļu saglabāšanai undokumentēšanai un valdība piešķīrusi. Kungi, dāmas… Rīgas Lielajos kapos atdusas viss nacionālas Latvijas valsts idejas zieds. Es saprotu, ka VDK ir transformējies, saprotu ka nacionāļu starp Jums ir gauži maz, saprotu arī ka Lielie kapi nav tas objekts, kur varētu spalvas spodrināt un klipus uzņemt un TV atrādīties,- viss tur superpiebeigts, pāri kapiem padomju laikā saprojektēti celiņi utt., lai visi ātri aizmirstu par Krišjāni Baronu, Valdemāru, Morbergu un citiem Latvijas dižgariem, lai pāri… Lasīt vairāk »